SuperMario brīnumainā atnākšana. Tehnokrātu ēra politikā.

2011. gada 19. novembrī

–  Ciao! – šorīt Stokholmā sveicināja pa durvīm ienākošā itāliete un viņai atbildēja uzreiz divas tautietes. Viņas turpināja ģērbties rīta treniņam,  vienlaikus ”vāroties” itāliski. Atsevišķās frāzes (kuras man izdevās saprast arī bez valodas priekšzināšanām) liecināja, ka runa ir par politiku.

–  Dabūjāt savu ”Supermario” un viņš Jūs izvilks no krīzes? – pēkšņi pajautāju. Itāliešu koris apklusa (tikai uz brīdi!) un pēc brīža turpināja čivināt tik pat intensīvi tālāk zviedriski.

–  Ha, ha, ha! Izvilks!? Nu zini. Viņš ir avārijas risinājums! – sprauni atbildēja pirmā, itāliešu diplomāta sieva.

–  Tā nesaki! – iebilda otra, ekonomiste. Izrādās, ka jaunais Itālijas premjerministrs ir bijis viņas augstskolas pasniedzējs, – Monti ir ļoti spējīgs un harizmatisks cilvēks. Mēs studenti viņu dievinājām! Viņam ir saprāts un profesionālas spējas, taču politiķis viņš nav! Galīgi nav!

Mūsu saruna aprāvās tik pat pēkšņi kā iesākusies. Bija pienācis laiks treniņam, taču valsts glābēja tēma mani turpina nodarbināt arī šobrīd.

Krīze tagad pieved pie valsts varas svirām tehnokrātus.

Deus ex machina nolaižas no debesīm un iedod mums pragmatiķus, kuri sāk risināt valsts finanšu problēmas.

Tie ir cilvēki, kas maz atgādina ierastos politiķus.

Tāpēc Itālijā varu savās rokās pārņēmis bijušais komisārs, ”Super” Mario Monti, kļūstot par jauno valsts premjerministru un finanšu ministru.

Biržām tagad vajadzētu gavilēt, taču spiediens turpinās.

Spriedze sakaitēta līdz baltkvēlei un tāpēc esot…pienācis pragmatisku tehnokrātu varas laiks. Viņi vienīgie varot palīdzēt finanšu sistēmai atslābināt muskuļus.

Latvijā – Dombrovskis, Itālijā – Montī, Grieķijā  Lukas Papademos. Visi gatavi rīkoties tā kā ES un SVF gribēs, taču tirgus … nav sajūsmā.

Skrūves ir ieskrūvētas, taču mehānisms čīst …un nedarbojas.

Varoņa un vadoņa ierašanās vēl neko nav spējusi atrisināt, jo publika gaida uz vadoņu varoņdarbiem.

Priekškars ir vaļā …bet skatuve – tukša.

Pūķim ir jānocērt 7×7 galvas. Pagaidām tas nav izdarīts un nezvērs (krīze) turpina aprīt ”visskaistākās princeses” (labklājību, pārticību) kaudžu kaudzēm.

Kur meklējama vaina?

Nespējā vienoties par palīdzību vadonim?

Jā, nesaticība un kašķīša klātbūtne ir viens no aspektiem.

Monti šobrīd atbalsta gandrīz visas valsts parlamenta partijas (izņemot Lega Nord).  Vakar viņš iepazīstināja publisko domu Romā ar savējo krīzes paketi. Tiktāl viss kārtībā, taču viņu neatbalsta visi pat parlamentā.

Bez atbalsta SuperMario nekas neizdosies.

Līdzīgi procesi novērojami arī Atēnās.

Eiropai nav stabilu pamatu. Tagad – krīzes apstākļos to var uzskatāmi redzēt.

Eiropas Centrālā banka ir like a bridge over troubled water.

Eiropas ūnijai joprojām nav instrumenta, ar kura palīdzību harmonizēt nacionālo valstu ekonomikas. Valūtas ūnija tika konstruēta bez politiskām vadības svirām.

Ir noslēdzies periods ar nosaukumu embedded capitalism un tagad vairs nav iespējams vienlaikus uzmundrināt ekonomikas pieaugumu, sinhronizējot to ar taisnīgu ieņēmumu sadalījumu visplašākajiem iedzīvotāju slāņiem.

Jean- Claude Trichet prasība pēc  kopējas finanšu ministrijas eirozonas valstīm ir pļauka tukšam gaisam, jo neņem vērā daudz plašāku (politisko) reformu nepieciešamību.

Protams, ka šajā situācijā uzjundās pesimisti ar moto ” nav tādas Eiropas tautas un tāpēc nevar būt nekādas Eiropas valsts”, kas faktiski nozīmē to pašu ko ”būtu tantei riteņi – būtu auto”.

Jā, daudz kas agrāk nav bijis, bet tagad būs.

Elementāra progresa loģika.

Tie, kam patīk braukt atpakaļgaitā, ir pagātnes loģika.

Cerams, ka SuperMario uzvarēs savējo pūķi un mēs savējo.

Taču pastāv bažas – tas, ka viņš nav politiķis un tāpēc neprot vai nespēj panākt politisku atbalstu savām iniciatīvām, ir nopietns defekts.

Būtiska kompetences nepietiekamība.

Politikā ir jāspēj panākt kompromisu un jāprot pārliecināt arī ”piedzēries ezītis”.

Bez saitēm ar sabiedrību progresīva politika demokrātiskā valstī nav iespējama.

Tāpēc pašreizējā problēma ir mūsu vadoņu – tehnokrātu sociālās kompetences trūkums, kas pamazām kļūst par viņu karjeras liktenīgo cinīti.

Šis aspekts ir ļoti nopietna lieta.

Pārāk nopietna lai to neņemtu vērā.

”Sīkums”, kas var kļūt izšķirošs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s