Antonovs turpina izvairīties no atbildības, ”nocietinoties” Londonā.

 2011. gada 27. decembrī

Foto: Aftonbladet.se http://www.aftonbladet.se/ nyheter/article13989375.ab

Krievu baņkieris un sporta entuziasts Vladimirs Antonovs turpina izvairīties no izdošanas Lietuvai, kur viņu tur aizdomās par izšķērdēšanu 1,6 miiljardu dolāru apmērā.

Izskatās, ka Antonovam izdosies ievilkt garumā tiesas procesu un izvairīties no izdošanas Lietuvai līdz 2012. gada pavasarim.  

Viņa kontā pašlaik ir divas bankrotējušas bankas, viena ”sabrukt gatava lidkompānija” (DI, 2012. 27.12), hronisks naudas trūkums, desmitiem konfiscētu luksusa klases vieglo automašīnu. Viņa biznesa problēmu plaisas stiepjas pāri valstīm un kontinentiem, sākot ar Latviju, Lietuvu un Zviedriju un beidzot ar Panamu un Londonu, kur Antonovs savā rezidencē (Notting Hill) kopā ar savu darījumu partneri Raimondas Baranauskas pašlaik turpina pretoties izmeklēšanai un noliedz visas Latvijas un Lietuvas apsūdzības.

Prokuratūra vēlas panākt Antonova sodu – 10 gadus cietumā.

Pirmā ”tūre” šajā juridiskās ”virves vilkšanā” noslēgsies 2012. gada 30. janvārī, kad  Antonovam varētu draudēt izdošana Lietuvas tiesībsargājošajām institūcijām (The Baltic Course). Taču britu BBC ziņojot, ka reālus rezultātus šajā lietā sagaidīsim tikai ap 2012. gada maiju.

Pagaidām gaida visi, ieskaitot 14 konfiscētās automašīnas un visi viņa marķētie ienākumi Zviedrijā, Ukrainā un Panamā.

Pašlaik viņa īpašumus, pārvalda institūcijas (ieskaitot britu futbola klubu Portsmouth FC).

Latvijas lielākais problēmu kamols pašlaik ir lidkompānija ”Air Baltic”, kurā Antonovs ir investējis 50 miljonus eiro. Arī šī viņa ”īpašuma sadaļa” pārgājusi Latvijas valsts institūciju kontrolē.

Pats Antonovs britu medijiem uzsver, ka viņš neko nav izsaimniekojis un izmeklēšanai pret viņu esot ”politiski motīvi”. Viņam šķiet, ka Latvija un Lietuva cīņā ar viņu liekot lietā metodes, kas šīm valstīm esot raksturīgas kā bijušajām ”PSRS satelītvalstīm” .   

Zviedru www.e24.se uzskata, ka viss notiekošais ap un par Antonovu vērtējums kā cirka izklaide.

 

http://www.e24.se/business/bank-och-finans/fortsatt-snurr-i-cirkus-antonov_3251565.e24

Banku krīzēs neticiet baņķieriem un to finansētiem kontrolētājiem – viņi melo vai nesaka visu patiesību

2011.gada 1.decembrī.

Pēdējo divu nedēļu notikumi ar Snoras un Latvijas Krājbanku mums atgādina, ka dzīvojam gadsimta otrās globālās ekonomiskās krīzes epicentrā. Viedi ļaudis prognozēja, ka šīs krīzes ietekmi  uz mazās Latvijas ekonomiku sajutīsim tikai uz nākošā gada rudeni. Izrādās – tas notiek jau tagad.

Latvijas Krājbankas izraisītā krīze atgādina, ka mēs pārāk maz esam mācījušies no agrākām banku izraisītām krīzēm, tajā skaitā no pirms trim gadiem notikušās Parex krīzes.

Proti, mēs joprojām naivi ticam, ka banku uzraudzība ir neatkarīga un, ka mediji mūs savlaicīgi informēs par draudošajām briesmām.

Tā tas nav. Par to signalizē Snoras un Latvijas Krājbankas notikumi, kas pierāda, ka banku uzraugi ir cieši integrēti (lai neteiktu – korumpēti) ”baņķieru mafijā”. Spilgtākais piemērs vakar no LTV programmas Sastrēgumstunda, kad uzzinājām, ka Lietuvas centrālās bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes direktors Kazimirs Ramons esot piedalījies «Snoras» bankas īpašnieka kāzās.

Darījumu korumpētība eksistē un aizsedz bezkaislīgu profesionālismu.

Vai Jūs domājat, ka Latvijā neatradīsim līdzīgus korupcijas gadījumus, kurus noteikti uzraktu rokošais žurnālists Lapsa? Vēl jo vairāk, arī tapēc, ka šodien uzzinājām citu Latvijai neglaimojošu faktu par Latvijā pieaugušo korupcijas līmeni tieši krīzes ietekmē.

Iepriekšējā rakstā pievērsu uzmanību FKTK atkarībai no banku finasējuma, kas ir jau likumos iestrādātais pamats banku kontrolantu atkarībai no pašiem kotrolējamiem objektiem.

Roka roku mazgā un abas baltas? Izdevīgumam un alkatībai  ir neskaitāmi demagoģiski argumenti.

Bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle sarunā ar TVNET apliecina – tā ir ierasta prakse un neesot nekāda pamata uzskatīt, ka banku nauda varētu būt iemesls tam, lai FKTK  nepamanītu nelikumības kādas finanšu institūcijas darbībā. Nepārliecina eksministra Zīles kunga argumenti, ka šis likums ir analoga  britu likuma kopija un ka ES tas ir akcepēts finansēšanas modelis, kaut vai tāpēc, ka britiem nav tik augsts korupcijass līmenis un kāpēc Latvijas  finanšu ministrs nevarētu nākt ar Latvijas apstākļos drošāku un no bankām neatkarīgāku finansējuma modeli šai uzraugu institūcijai, ja FKTK ar pārāk lielu bijību un pietāti izturas pret kontrolējamiem objektiem.

Par ētiku un citādi domājošo eliminēšanu

Domāt un strādāt godprātīgi. To mēs drīkstam pieprasīt no uzraudzītājiem un kontrolētājiem. Diemžēl daudzām amatperosnām “ar varu” morāle un ētika joprojām ir nesaprotams svešvārds.

Latvijas žurnālistu savienības vadītātājs un NRA komentētājs Juri Paiders pirms pāris dienām mums atgādināja būtisku ne tikai Latvijas mediju vides problēmu, proti, ka sākoties krīzei, lielais bizness un vēl palikušie reklāmdevēji sāk izmantot situāciju, lai pabīdītu ētikas robežu par labu biznesa interesēm.

Krīzes saasinājumā lielais bizness sāka totālu uzbrukumu masu informācijas līdzekļu galvenajai funkcijai, cenšoties šķērsot vienu ētisko robežu pēc otras.

J. Paiders norāda, ka nosacīti esot trīs ētiskās robežas.

1. Nerakstīt par riskiem, kas traucē kādu biznesu (piemēram, nerakstīt par Krājbankas problēmām, pirms FKTK nav aizklapējis banku utt.). Nerakstīt par lasītājam svarīgu izdevīgumu, jaunām iespējām, kas traucē jau esošos biznesus.

2. Maldināt par izdevīgumu (uzsvērt tos izdevīgumus, kas biznesam ir izdevīgi, un kritizēt tos izdevīgumus, kas biznesam nav vajadzīgi). Maldināt par riskiem (izkropļot informāciju par riskiem, kas saistīti ar kredītu ņemšanu, utt.).

3. Melot par izdevīgumu un melot par riskiem. Cilvēku iebiedēšana ar nereāliem riskiem ir veids, kā vienkāršam cilvēkam pārdot viņam nevajadzīgus apdrošināšanas produktus, bet globālai farmācijas nozarei cilvēku iebiedēšana ir galvenais virspeļņas nodrošināšanas instruments.

Palasīsim 2008. gada rudens krīzes presi un atsauksim atmiņā TV reportāžas un komentārus citos medijos un redzēsim, kā baņķieru aprindas ar Latvijas bankas vadītāju Rimšēvicu avangardā darīja visu, lai dezinformētu sabiedrību un diskreditētu retos žurnālistus un augstskolu pasniedzējus un pat popkultūras pārstāvjus, kas atļāvās izmantot konstitūcijā garantēto izteikšanās brīvību un pateikt savu viedokli par ekonomisko krīzi.

Banku mafijas spiedienu izjutu arī uz savas ādas, kad 2008. gada rudenī ziņoju par pirmajiem banku krīzes vēstnešiem no Stokholmas.

Manā diskreditēšanā ieslēdzās ne tikai tā laika  „patiesības ministrija” laikraksts Diena, (kas, acīmredzot, bija stiprā banku lobija ietekmē), bet arī saeimas deputāti (Ābiķis, TP).

LETA, 2008. gada 3. oktobris 00:00
Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis (TP) aicina Nacionālo drošības padomi izvērtēt Latvijas televīzijas (LTV) ziņu raidījumā Panorāma 30.septembrī pārraidīto informāciju par iespējamo Swedbank finanšu krīzi.

Deputāts aģentūrai norādīja, ka par šādu nepamatotu ziņu pārraidīšanu pie atbildības ir jāsauc ziņu dienests, jo minētās informācijas izplatīšana bez jebkādu atbildīgo amatpersonu komentāra ir arī valsts graušana. “Man rada šaubas arī sižeta informācijas paudējas Sandras Veinbergas lojalitāte Latvijai,” sacīja Dz.Ābiķis.

Viņš sacīja, ka Nacionālajai drošības padomei būtu jāizvērtē LTV ziņu dienesta pārraidītā informācija, “kas ir balstīta uz nepārbaudītiem faktiem un grauj valsts tēlu”. Kā aģentūrai LETA norādīja LTV ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis, viss materiāls pēc būtības bija balstīts uz Zviedrijas laikrakstu informāciju, kas tika norādīts arī sižetā. “Sižetā tika atspoguļota informācija no tās dienas preses, un tā nav Veinbergas interpretācija vai izdomājums, tā bija informācija, kas tika rakstīta avīzēs.

Šajā gadījumā bija runa par Zviedrijas mātes banku – Swedbank Zviedrijā. Zinot to, cik daudz Latvijā ir meitas bankas klientu, un to, cik tā ir nozīmīga Latvijas tirgū, šajā gadījumā mums bija nozīmīgi uzzināt, kas notiek ar mātes banku, tādēļ arī sižetā netika iekļauti Latvijas amatpersonu komentāri,” skaidroja Gailītis.

A. Ozoliņa (Diena) komentārs.

Palasīsim ne tikai 2008. gada rudens, bet arī šo dienu Latvijas interneta portālus un presi, paskatīsimies TV programmas: kas un kādā veidā izsakās par finanšu tirgiem, par bankām, par ekonomisko un banku krīzi?

Protams, lielākoties paši banku darbinieki, banku asociācijas vadītāji, FKTK pārstāvji un ko viņi saka? Vai saka visu patiesību? Protams, ka ne. Viņi nerunā par riskiem, kas traucē banku biznesu, maldina un melo par izdevīgumu un riskiem. Te daži spilgtākie piemēri no 2008. gad krīzes:

http://www.diena.lv/bizness/finanses/tverijons-iedzivotajiem-nav-pamata-nemt-ara-naudu-no-bankam-630728

http://www.diena.lv/swedbank-prezidents-jans-lidens-dzives-limenis-var-pasliktinaties-633653

http://www.diena.lv/bizness/finanses/latvijas-banku-zviedrijas-mates-esot-gatavas-ari-sliktakam-scenarijam-633413

http://www.diena.lv/papildinata-krumane-lidzekli-aizpluda-no-vairakam-bankam-no-swedbank-tikpat-cik-no-parex-692053

http://www.diena.lv/papildinata-eksperti-par-oktobra-inflaciju-636373

Šodienas maldināšanas piemēri virmo katrā avīzē un interneta portālā.

Ja mēs gribam, lai mums nebūtu tik sāpīgi jācieš no finanšu krīzēm nākotnē, tad medijiem vajadzētu apšaubīt katru teikumu, kuru deklarē banku darbinieki vai kādi cita ar finanšu institūcijās tieši/netieši saistīti cilvēki. Komentētāju un ekspertu statusā medijos vajadzētu izmantot no bankām neatkarīgus finanšu ekspertus.

Kur viņi ir?

Kas meklē – tas atrod.

Neatkarīgu komentētāju un ekspertu piesaistīšana šodien ir visu vērā ņemamo mediju problēma ne tikai Latvijā.

Latvijas Krājbankas un Parex krīzei būtu jākļūst par mūsu atskaites punktu. Novilksim svītru, saskaitīsim un atstāsim pagātnē kļūdas kuras nevajadzētu atkārtot (ieskaitot savu kolēģu – žurnālistu apriešanu).

Iespējams, ka biklā godprātība šādi kļūs redzamāka un … pat rentablāka (!) mums visiem.

FKTK sestdienas paziņojums zviedriem: mēs nemedīsim SAAB aizdoto naudu

2011. gada 27. novembrī

Prof. Anderšs Oslunds (Anders Åslund) Austrumeiropas eksperts. Foto: DI

“Tā ir vistīrākā zādzība! Viņš paņēma naudu un aizmuka! – tā Antonova rīcību Latvijas Krājbankas un Snoras “iztīrīšanas sakarā” komentē pazīstamais un autoritatīvais Austrumeiropas eknomikas eksperts, profesors Anders Oslunds (Anders Åslund)* sestdien pēcpusdienā Zviedrijas biznesa avīzē Dagens Industri.

Oslunds uzskata, ka Snoras un Latvijas Krājbankas sabrukums riskē būt smags trieciens šo valstu nodokļu maksātājiem, jo izzagtās summas ir liela nauda šīm valstīm.

Snoras gadījumā tas ir ap 1 miljards eiro.

 

 

 

 

 

Medības pēc Saab Antonova aizdevuma nebūs – raksta Dagens Nyheter

Sestdien pēcpusdienā ar savu pazinojumu nāca klajā arī Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas bija nosūtījusi vēstuli Zviedrijas ziņu aģentūrai TT, kurā paziņoja, ka FKTK neplāno prasīt atpakaļ no Zviedrijas autogiganta Saab naudu, kuru Saab vadītāja Viktora Millera firmai Tenaci aizdevis Vladimirs Antonovs. Tenaci ir Saab  lielākais īpašnieks.

Vēstulē TT Latvijas  banku uzraugi norādot, ka FKTK uzdevumos neietilpst pieprasīt naudas atdošanu šādos gadījumos.

Saskaņā ar Millera (Muller) apgalvojumu Saab pirkšanas reizē tika izmantoti 74 miljoni eiro.

Sestdien no rīta Zviedrijas  lielākajā rīta avīzē Dagens Nyheter parādījās publikācija, kurā tika paziņots , ka var gadīties, ka auto koncernam SAAB nāksies ”atdot atpakaļ” Latvijas un Lietuvas bankām summu, kuru Antonovs savulaik ”aizdeva” šai ražotnei, iztukšojot savu banku kontus Latvijā un Lietuvā.  Zviedrijas ekonomiskā noziedzības apkarošanas institūcijas ir gatavas aizstāvēt Latvijas un Lietuva banku intereses.

Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības dienests apgalvojis, ka daļu no šīs iztrūkstošās summas Antonovs esot ieguldījis SAAB akciju pirkšanas darījumā.

–   Ja Baltijas iestādes mums pieprasīs ”sadzīt rokā” pazudušo naudu, tad mēs noteikti to darīsim un palīdzēsim”, – apgalvoja Linalota Pretelius Ndsi – Zviedrijas Ekonomiskās Noziedzības Novēršanas pārvaldes (Ekobrottsmyndigheten, EMB) juriste Dagens Nyheter korespondentam.

Tāda, neparasti zīmīga ir bijusi Zviedrijas preses komunikācija ar Latvijas banku uzraugiem vakar. Sestdien.

——————————————————————————————-

 * Anderšs Oslunds ir daudz konsultējis Austrumeiropas valdības. Deviņdesmito gadu sākumā viņš bija Krievijas prezidenta Jeļcina ekonomikas padomnieks un palīdzēja arī nesen Latvijas premjeram Valdim Dombrovskim sarakstīt grāmatu  „Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” .

 

Vēl par to pašu:

           http://sandraveinberga.lv/2011/11/25/latvijas-valsts-varetu-klut-par-saab-ipasnieci-baumo-zviedri-jeb-ka-antonovs-sagazis-baltijas-finansu-stabilitati/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/zviedri-gatavi-palidzet-latvijai-un-lietuvai-atrast-no-bankam-pazuduso-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/23/antonova-banku-krahs-satrauc-zviedrus-vai-nozagtie-miljardi-glabs-saab/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/24/antonovu-tagad-parstavot-kads-cilveks-latvija/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/27/ka-ftkt-maina-viedokli-sabojatais-telefons-vai-tomer-dubultspele-sazina-ar-medijiem-zviedrija-un-latvija/

Latvijas valsts varētu kļūt par SAAB līdzīpašnieci – baumo zviedri jeb kā Antonovs sagāzis Baltijas finanšu stabilitāti.

2011. gada 25. novembrī

Antonovs šodien dusmīgs iznāca no Westminster magistrate court Londonā, kur tika atbrīvots pret galvojumu, ka neizbrauks no valsts. Nākošā tiesas sēde 16.decembrī, kad tiesa atkal lems par izdošanu Lietuvai. Tiesnesi pārliecināja Antonova advokāta argumenti, ka Antonovs nekur neaizbēgs, jo viņam Londonā pieder māja, ir sieva un divi bērni un pieder futbola klubs Portsmouth. Antonovu atbrīvoja uz nosacījumu, ka viņa pase paliek policijā, jāsamaksā 75000 mārciņas tiesas laikā un katru dienu jābūt mājās starp 8.00 līdz 10.00. Raimondas Baranasuskas arī tika qtbrīvots uz līdzīgiem nosacījumiem, bet ar galvojumu 250 000 mārciņas. Uz žurnālistu jautājumiem viņš atbildēja: Vai jūs esat dumji? Nekādu komentāru un iesēdās taksometrā. Foto: Aftonbladet.se http://www.aftonbladet.se/nyheter/article13989375.ab

 

 

 

 

Zviedrijā šodien ir divas karstas ziņas, kas skar Latviju: Latvijas Krājbankas akcionāra Antonova aizturēšana Londonā un fakts, ka zviedru autogigants SAAB, kurā ieguldīta Antonova aizdotā nauda, algas dienā neizmaksā algas saviem strādniekiem, jo kase ir tukša.

Visas cerības uz jauno  ķīniešu investoru, taču Zviedrijā tauta baumo, ka SAAB laikam būs spiests iet Latvijas Krājbankas un Snoras pēdās, t.i., bankrotēs.

Dagens Industri šodien uzsver, ka krievu miljonārs Vladimirs Antonovs esot iztukšojos Krājbankas kasi, lai finansētu savu akciju paketi auto koncernā SAAB. Zviedru mediji mēģina analizēt šo Latvijas TV izskanējušo apgalvojumu, atsaucoties uz J. Brazovska (Latvijas banku uzraugu komitejas viscepriekšēdētāja) izteikumiem. Pēc viņa teiktā Antonovs esot sācis tukšot Krājbankas kasi jau augusta vidū, lai ar to piepildītu SAAB ražotni.

Pagaidām šīs deklarācijas ir apgalvojuma līmenī un ”100% skaidrības par notikušo vēl nav” – TV4 komentējis notikušo J. Placis (Latvijas Finanšu inspekcijas pārstāvis).

Pagaidām esot skaidrs, ka no ”Snoras”  kases ir pazuduši 1,3 miljardi dolāru un 1,3 miljardi iztrūkst ”Krājbankas” kasē (DI).

Antonovs esot aizdevis 800 miljonus kronu Viktoram Mulleram  (SAAB glābšanas paketei).

Tādi apgalvojumi esot bijuši.

Tagad izrādās, ka krievu banķiera vājība pret zviedru SAAB šobrīd radījusi nopietnu banku krīzi Baltijas valstīs.

Latvijas premjers tikko atcēlis plānoto braucienu uz Lietuvu kā protestu tam, ka Lietuvas Centrālā banka atļāvusi bankrotēt Snoras bankai. Sekas atstāšot iespaidu arī uz Latviju.

Šodien bija paredzēta Valda Dombrovska tikšānās ar Andriusu Kubiļus tieši Snoras bankas jautājumā, taču tā nenotiekot

Dombrovskim nepatīkot lietuviešu lēmums,- konstatē Dagens Industri, atsaucoties uz premjera preses sekretāru Mārtiņu Penki.

Taču jau tagad esot skaidrs, ka latviešiem būšot jāakceptē arī savas bankas bankrots.  (Krājbanka bankrots tikšot pasludināts nākamajā nedēļā).

Valsts garantēšot klientu noguldījumus 100.000 eiro apmērā.

Vai un kā tas ietekmēs valsts budžetu? – uz šo jautājumu Penke neesot varējis atbildēt.

Pēc DI domām Latvijas valdība pašlaik riskē ar reālu valsts budžeta krīzi.

Pirmais akmens kaklā esot problēmām plosīta aviokompānija AirBaltic, ka netieši pieder Antonovam (caur Convers Group)  un tika ”uzstutēta uz kājām” patiecoties naudai no  abām bankām ”Snoras” un ”Krājbanka”.

Latvija valsts ar 52% akciju ir pagaidām Ari Baltic kontrolpaketes īpašniece, tagad izrādās, ka valstij vajadzēs finansiāli glābt arī Antonovam piederošo daļu AirBaltic.

Valdis Dombrovskis esot vēlējies, lai abas bankas tiek glābtas.

Saprotams, ka šī Dombrovska vēlme sasaucās ar salīdzinoši neseno, bēdīgi slaveno ”Parex” glābšanas akciju, kuras rezultāta bankas vietā valsts bankrotēja pati.

Jauna Baltija banku krīze var būtiski traucēt budžeta stabilizēšanu Latvijā, cenšoties saglabāt deficītu 2,3 -3% robežās un plānojot ieviest eiro 2014. gadā.

Rodas iespaids, ka lēmējiem nav īsti skaidra rīcības programma.

Vai tā ir?

Daži lasītāju komentāri šodienas zviedru interneta medijos par Latvijas Krājbankas , Snoras un SAAB krīzi:

Dārgs Saab fiasko

Ak tā, tad jau iznāk, ka latvieši un lietuvieši, bet ne zviedri, ir samaksājuši par lielāko daļu no SAAB fiasko.
Lewi

***

 Saab neko nav aizņēmies

Pa vidu ir kāds cits uzņēmums. Ja ķīnieši nopirks visu Saab, tad Latvija var dabūt atpakaļ to naudu.

Ja Saab darījums ar ķīniešiem neizdosies, tad Latvijas valsts, prasot atpakaļ apķīlātos līdzekļus (100 miljonus latus) un tos nesaņemot, var dabūt sev īpašumā visu Saab! Apsveicu Latviju!

***

Bankrots

Tā kā bankas aizdevušas kādam naudu, kuras tām nav, tad tās būtu jāpasludina bankrotējušas uzreiz. Vienīgais, kāpēc tās nebankrotē uzreiz ir, tas, ka mēs esam paņēmuši kredītus tajās bankās un solām tām tos un vēl procentus  atmaksāt.
Kungen

***

Solidaritāte ar baltiešu pensionāriem

Metālapstrādes darbinieku arodbiedrība Metall  visu laiku kliedza, ka jāļauj Antonovam pirkt SAAB, jo Antonovs taču glābšot darba vietas SAAB!

Tagad šai arodbiedrībai būtu jāsolidarizējas ar Baltijas pensionāriem un mazajiem noguldītājiem Snoras un Latvijas Krājbankā un jāizmaksā viņiem tas, ko Antonovs noblēdīja viņiem!

Jo Metall arodbiedrībai taču ir nauda, lai palīdzētu baltiešu pensināriem, jeb visa nauda paredzēta tikai saviem advokātiem un sociāldemokrātu kasei?
Kontingentslav

***

Kas par putru!

Vispirms Saab nogremdēja Investor, vēlāk Saab panāca GM bankrotu, un kā putukrējums uz kūkas tagad nāk ziņa, ka Saab nogremdējis arī divas bankas Baltijā! Kas par skandālu!

****

Bo Lundgren uzskatīja Antonovu par nopietnu biznesmenu

Bosse Lundgren taču vasarā paziņoja, ka Antonovs ir goda vīrs, kam vajdzētu atļaut investēt Saab. Tagad mēs zinām, ka investēt bija paredzēts ar zagtu naudu.

Johan

****

Ryssar Krievi

Det finns inga seriösa affärsmän i Ryssland.  Krievijā nav nopietnu uzņēmēju.
JPM

****

Antonovs darīja pareizi.

Ņemot vērā visus tos aizdevumus, ko Baltija  jau ir dabūjusi no zviedru bankām, ši Antonova gājiens ir tikai maza atlīdzība Zviedrijai par ieguldīto un zaudēto Baltijā. Antonovs darīja pareizi.
Vintage51

****

Zagt no nabagiem, lai dotu  bagātajiem . Stjäla från de fattiga och ge till de rika.

Nauda ir paņemta no nabdzīgas Latvijas un Lietuvas, lai izmaksātu algas Saab Zviedrijā.

Lai būtu īsti tafs un oligarhisks viņš ir nopircis arī angļu futbola klubu un parūpējies par dārgu dzīves vietu Londonā, – un par visu to maksā nabadzīgie baltieši!

Jūs brīnaties par kādu naudu viņš nopirka Airbaltic akcijas? Un kur pazuda nauda no Airbaltic, kad tas bija uz bankrota sliekšņa?

Pilnīgi neticami, ka tas viss var notikt, kad mums ir vesela rinda iestāžu, kas zināja, ka Antonovs nav īsti godīgs.
En Svensson i Lettland

****

Arī Swedbanka…..

Kad tēvocis policists atnāks un paņems ciet arī mūsu banku direktorus???? Taisnībai ir jābūt! När kommer farbror polisen och hämtar våra bankdirektörer??????
Rätt ska va rätt.

TV 4 intervija ar FKTK pārstāvi Placi 24. nov. http://www.nyheterna.se/tv?videoid=774267

 

Links uz Expressen TV

Antonovu tagad pārstāvot kāds cilvēks Latvijā.

2011. gada 24. novembris

Attēls no Dagens Industri

–   Ne, nē, es vairs Antonovu nepārstāvu, – deklarē Karlštrēms, kurš vēl pirms gada aktīvi centās krievu miljardierim palīdzēt nodibināt viņa Latvijas Krājbankas  filiāli arī Zviedrijā.

Kamēr prokuratūra Lietuvā dzenā bankrotējušo baķieri, viņa zviedru partneri vairs neko nevēlas dzirdēt par darījumiem ar Antonovu un norāda, ka tagad Antonovu pārstāv ” kāds cilvēks Latvija”. (DI).

Bijušā ”bosa” noliegšana ir kaut ka jauns. Vēl jūlijā Karlštrēms palīdzēja Antonovam šeit cīnīties ar Zviedrijas valdības un EIB (Eiropas Investīciju banka) sazvērestību pret ”krievu investīcijām Zviedrijā”. Karlštrēms toreiz (Antonova vārdā) apgalvoja, ka banka un  Zviedrijas valdība esot slepeni vienojušās ”neatļaut Antonovam investēt SAAB akciju iegādē”.

E24: Antonova lieta met tumšu ēnu uz SAAB. 24. novembris.

–   Pie visa ir vainīgs Anderšs Borgs (Zviedrijas Finanšu ministrs) un Frederiks Reinfelds (Zviedrijas Premjerministrs), kas faktiski ir sarūpējuši šo neglīto un zīmīgo procesu,” – toreiz sūdzējās Karlštrēms portālam E24.

Antonova zviedru partneris gatavojās kļūt par Latvijas Krājbankas  Skandināvijas filiāļu vadītāju – ” mēs strādāsim un nepadosimies un plānojam atklāt filiāles Zviedrijā jau vasarā”, – tā Karlštrēms prognozēja šopavasar.

Toreiz viņš informēja, ka vēl neesot skaidrs, vai Zviedrijā Antonovs atvērs Krājbankas filiāles vai arī tie būs bankas meitas uzņēmumi.

Tagad visi apgalvojumi izkūpējuši gaisā.

Apņēmīgas darbošanās vai vismaz aizstāvības vietā skan – ”nezinu”, ”nepazīstu’, ”bez komentāriem”.

Paradoksāli, ta tieši šodien zviedru avīzes velta ievadrakstus sava Finanšu ministra Anderša Borga triumfam Lielbritānijā. Financial Times viņu nosaukusi par Eiropas labāko Finanšu ministru. Ja agrāk ārzemju žurnālisti ironzēja par Borga savādo frizūru ar ”zirgasti”, tad tagad laikam daudzi sāks domāt, ka pareizs finanšu ministrs ”izskatās tieši tā”.

Interesanti, ka Borgs nav ”pieaicinātais” tehnokrāts, kas piesaistīts valdības vadīšanai no malas (kā ta pašlaik notiek Grieķijā un Itālijā). Viņu iebalsoja tauta vēlēšanās un viņš ieradās pie Zviedrijas finanšu stūres kā nevienam nezināms, talantīgs bankas darbinieks.

Tieši šis cilvēks iebilda pret Antonova investīcijām Zviedrijā.

Kritiku izpelnījies Borga skolotājs -Bū Lundgrēns (Riksgälden), kuram aizvadītā gada laikā nācās novērtēt Antonova piemērotību akciju īpašuma iegādei Zviedrijā.

–   Mēs (līdz tam) jau bijām saņēmuši daudz nepatīkamas informācijas no Lielbritānijas. Biju dzirdējis baumas par saistību ar krievu mafiju,  par ”naudas atmazgāšanu pēc Kaukāza shēmas” un mēs tāpēc izvēlējāmies divus birojus, kas mūsu uzdevumā pētīja Antonova pagātni (Rietumeiropā un Krievijā). Neizdevās iegūt dokumentālus pierādījumus pret viņu”, šodien atzīstas Bū Lundgrēns avīzei Dagens Industri.

Birokrātijai neizdevās taču rokošā žurnālistika bija pienākumu augstumos.

Jau vasarā zviedru Eko redakcija (Zviedrijas sabiedriskajā radio), bija ”parakusies apakšā” Snoras bankai Lietuvā un informēja klausītājus par nelikumībām šīs bankas kreditēšanas procedūrās.

Bū Lundgrēns par šīm reportāžam neko neesot dzirdējis, no atbildīgajām institūcijām nekādus kompromitējošus faktus nebija saņēmis. Viņs tāpēc atļāva Antonovam (pēc garām sarunām Stokholmā) tomēr… iegādāties SAAB akcijas. Taču pretī atkal nostājās EIB un valdība.

–   Vai  esat tagad gandarīts, ka Antonovs nekļuva par Spyker un SAAB kontrolpaketes īpašnieku?

–   Nē. Mēs visi zinām, ka tieši Antonovs izglāba SAB grūtā brīdī un iepludunājā šajā uzņēmumā savu naudu, caur Viktoru Milleru (Viktor Muller). Bez šī aizdevuma auto ražotnē nevarētu turpināt funkcionēt.  Ir pilnīgi skaidrs, ka toreiz tā bija Antonova nauda un tieši patiecoties šīm investīcijām SAAB eksistē līdz šodienai.

–   Ja aprīlī Stokholmā būtu zinājuši to ko mēs zinām par Antonovu tagad, kā Jūs tad būtu izlēmis? Vai Jūsu lēmums tādā gadījumā butu bijis citāds?

–   Ja mēs treiz būtu zinājuši to ko zinām tagad, tad mēs gaidītu procesa iznākumu. Taču nebūtu pareizi kādu nosodīts pirms sprieduma. -tā saka Bū Lundgrēns.

Zviedru komentētāji šodien secina, ka krīzes risku novērsa Borgs, Reinfelds un EIB, un jūtas gandarīti, ka pie varas šogad nebija sociāldemokrāti, kas noteikti būtu klanījušies Krievijas un krievu investīciju priekšā politisku un ideoloģisku motīvu dēļ.

Rakstā izmantota informācija no Dagens Industri, Svenska Dagbladet un citiem medijiem.

 

Papildu informācija:

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/fktk-sestdienas-pazinojums-zviedriem-mes-nemedisim-saab-aizdoto-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/25/latvijas-valsts-varetu-klut-par-saab-ipasnieci-baumo-zviedri-jeb-ka-antonovs-sagazis-baltijas-finansu-stabilitati/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/zviedri-gatavi-palidzet-latvijai-un-lietuvai-atrast-no-bankam-pazuduso-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/23/antonova-banku-krahs-satrauc-zviedrus-vai-nozagtie-miljardi-glabs-saab/

         http://sandraveinberga.lv/2011/11/27/ka-ftkt-maina-viedokli-sabojatais-telefons-vai-tomer-dubultspele-sazina-ar-medijiem-zviedrija-un-latvija/

Antonova banku krahs satrauc zviedrus. Vai nozagtie miljardi glābs SAAB?

2011. gada 23. novembrī.

Antonova banku impērijas zemestrīce šeit bija prognozēta ”stihiskā nelaime”.

300 miljonu eiro neizprotama nozušana no lietuviešu Snoras bankas grāmatvedības atskaitēm ir fakts, kas komentārus nesagaidīs.

Neredzamās, gigantiskās kabatas atkal ir piepildītas ar svešu naudu.

Daži ir veiksmīgi ”uzvārījušies” (kā teiktu Latvijā).

Rezultātā?

Snoras ir slēgta un arī Latvija apturējusi šīsnedēļas valsts obligāciju izsoli (10 miljonu latu vērtībā), taču Latvijas bankas vadība medijiem apgalvo, ka” nepastāv nekāds valsts banku sistēmas risks” Krājbankas slēgšanas iespaidā (DN).

Naudas vairs nav, bet risks nepastāv.

Zviedriem Vladimira Antonova banku nosaukumi simpātijas nav izraisījuši, jo mediji ir plaši skaidrojusi ”SAAB afēras” zemūdens akmeņus un paša Antonova fasādes morālos traipus.

Vladimirs Antonovs zviedriem ir krievu banķieris, bijušais Spyker akciju līdzīpašnieks. Brīdī, kad Spyker vēlējas iegādāties SAAB akcijas, General Motors iebilda pret Antonovu kā nākamo autokoncerna līdzīpašnieku. Slepena informācija liecināja, ka viņš saistīts ar Krievijas ekonomisko noziedzību. Pats Antonovs ”apvainojumus” noliedz un apgalvo, ka joprojām esot Spyker akciju īpašnieks (ar sava uzņēmuma CPP starpniecību) un šo ceļu viņš turpināšot pārņemot savā kontrolē arī SAAB Automobile akcijas.

2010. gadā Antonovs Herald Tribune un NYT slejās sūdzējās par to, ka Eiropas uzņēmumos joprojām pastāvot aizspriedumi pret krievu investētājiem. Viņiem neticot.

Kāds ir Antonova ceļš pie ekonomiskās varas?

Vladimirs Antonovs dzimis 1975. gadā Uzbekistānā, gājis skolā Tadžikistānā. Pabeidzis augstskolas studijas Krievijā un ar 1998. gadu sācis savu darbošanos banku sistēmā. 2004. kļūstot par Konvers Group valdes priekšsēdētāju bankai, kas viņam piederēja kopā ar tēvu, bijušo inženieri – Aleksandru Antonovu (International Financial Group Convers Group). Līdz ar PSRS sabrukumu ģimene pārcēlās uz dzīvi Maskavā.

Pateicoties Krievijas banku krīzei, Antonoviem izdevās ”lēti” pārņemt savā pārziņā Akademhimbanku. Pievienojot tai vairākus (tobrīd salīdzinoši zemu novērtētus finanšu uzņēmumus) Antonoviem izdevās izveidot savu banku impēriju. Tieši šajā periodā Antonoviem esot bijušas ekonomiskas saistības ar ”mafiozām aprindām” (ziņo krievu mediji), tačus šos faktus rietumiem pagaidāma nav izdevies oficiāli pierādīt.

Counvers Group banka dibināta 1989.gadā, lai kreditētu ārzemju (ne krievu) klientus (privātpersonas un uzņēmumus).

Pēc 2009. gada atentāta, kas bija vērsts pret Antonovu – vecāko, ģimene pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvi Londonā. No Lielbritānijas Vladimirs Antonovs pašlaik vada savus finanšu uzņēmumus. 

Antonova finansu impērija. Avots: Sveriges radio

Aizvadītajā nedēļā Antonovu banku arhipelāgs sācis grimt.

Paradoksāli, ka Latvijas medijos pozitīvās Krājbankas reklāmas rullīši varēja brīvi plūst kā Niagāras ūdenskritums visu rudeni, bez vietējo uzraudzības institūciju satura kontroles.

Mediju, reklāmas un PR uzraudzības institūta iztrūkums Latvijā tagad daudziem Krājbankas noguldītājiem nozīmēs konkrētus finansiālus zaudējumus.

Varbūt, ka beidzot arī Latvijā vajadzētu ieviest Reklāmas uzraudzības sviras (piemēram pēc Skandināvijas valstu modeļa), lai pirms bankrota bankas īpašnieki nepagūst ”iepumpēt” lieku  (klientu steigšus) noguldītu naudu banķieru tēriņa kontos brīdī, kad pirātu kuģim jau pacelts enkurs un karogi ir mastā.

Tikmēr zviedru mediji ”spiež pie sienas” Antonova zviedru pārstāvi Laršu Karlstromu.

Visus, protams, interesē pats galvenais jautājums – vai nauda, kas aizplūdusi no Snoras un Krājbankas pašlaik tiek akumulētā kādā slepenā vietā, lai pēc tam ar to samaksātu par SAAB Automobile akcijām?

Uz šo jautājumu Vladimira Antonova pārstāvis Zviedrijā atbildējā ļoti daudznozīmīgi:

– Būšu piesardzīgs savos izteikumos, taču …who knows…

Antonovs, kurš aizdevis naudu SAAB direktoram Milleram, izsludināts Interpola starptautiskā meklēšanā . Viņš tiek turēts aizdomās par naudas atmazgāšanu un krāpniecību.

Papildu informācija