FKTK sestdienas paziņojums zviedriem: mēs nemedīsim SAAB aizdoto naudu

2011. gada 27. novembrī

Prof. Anderšs Oslunds (Anders Åslund) Austrumeiropas eksperts. Foto: DI

“Tā ir vistīrākā zādzība! Viņš paņēma naudu un aizmuka! – tā Antonova rīcību Latvijas Krājbankas un Snoras “iztīrīšanas sakarā” komentē pazīstamais un autoritatīvais Austrumeiropas eknomikas eksperts, profesors Anders Oslunds (Anders Åslund)* sestdien pēcpusdienā Zviedrijas biznesa avīzē Dagens Industri.

Oslunds uzskata, ka Snoras un Latvijas Krājbankas sabrukums riskē būt smags trieciens šo valstu nodokļu maksātājiem, jo izzagtās summas ir liela nauda šīm valstīm.

Snoras gadījumā tas ir ap 1 miljards eiro.

 

 

 

 

 

Medības pēc Saab Antonova aizdevuma nebūs – raksta Dagens Nyheter

Sestdien pēcpusdienā ar savu pazinojumu nāca klajā arī Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija, kas bija nosūtījusi vēstuli Zviedrijas ziņu aģentūrai TT, kurā paziņoja, ka FKTK neplāno prasīt atpakaļ no Zviedrijas autogiganta Saab naudu, kuru Saab vadītāja Viktora Millera firmai Tenaci aizdevis Vladimirs Antonovs. Tenaci ir Saab  lielākais īpašnieks.

Vēstulē TT Latvijas  banku uzraugi norādot, ka FKTK uzdevumos neietilpst pieprasīt naudas atdošanu šādos gadījumos.

Saskaņā ar Millera (Muller) apgalvojumu Saab pirkšanas reizē tika izmantoti 74 miljoni eiro.

Sestdien no rīta Zviedrijas  lielākajā rīta avīzē Dagens Nyheter parādījās publikācija, kurā tika paziņots , ka var gadīties, ka auto koncernam SAAB nāksies ”atdot atpakaļ” Latvijas un Lietuvas bankām summu, kuru Antonovs savulaik ”aizdeva” šai ražotnei, iztukšojot savu banku kontus Latvijā un Lietuvā.  Zviedrijas ekonomiskā noziedzības apkarošanas institūcijas ir gatavas aizstāvēt Latvijas un Lietuva banku intereses.

Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības dienests apgalvojis, ka daļu no šīs iztrūkstošās summas Antonovs esot ieguldījis SAAB akciju pirkšanas darījumā.

–   Ja Baltijas iestādes mums pieprasīs ”sadzīt rokā” pazudušo naudu, tad mēs noteikti to darīsim un palīdzēsim”, – apgalvoja Linalota Pretelius Ndsi – Zviedrijas Ekonomiskās Noziedzības Novēršanas pārvaldes (Ekobrottsmyndigheten, EMB) juriste Dagens Nyheter korespondentam.

Tāda, neparasti zīmīga ir bijusi Zviedrijas preses komunikācija ar Latvijas banku uzraugiem vakar. Sestdien.

——————————————————————————————-

 * Anderšs Oslunds ir daudz konsultējis Austrumeiropas valdības. Deviņdesmito gadu sākumā viņš bija Krievijas prezidenta Jeļcina ekonomikas padomnieks un palīdzēja arī nesen Latvijas premjeram Valdim Dombrovskim sarakstīt grāmatu  „Kā Latvija pārvarēja finanšu krīzi” .

 

Vēl par to pašu:

           http://sandraveinberga.lv/2011/11/25/latvijas-valsts-varetu-klut-par-saab-ipasnieci-baumo-zviedri-jeb-ka-antonovs-sagazis-baltijas-finansu-stabilitati/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/zviedri-gatavi-palidzet-latvijai-un-lietuvai-atrast-no-bankam-pazuduso-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/23/antonova-banku-krahs-satrauc-zviedrus-vai-nozagtie-miljardi-glabs-saab/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/24/antonovu-tagad-parstavot-kads-cilveks-latvija/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/27/ka-ftkt-maina-viedokli-sabojatais-telefons-vai-tomer-dubultspele-sazina-ar-medijiem-zviedrija-un-latvija/

15 thoughts on “FKTK sestdienas paziņojums zviedriem: mēs nemedīsim SAAB aizdoto naudu

  1. Varbūt to prasīs caur tiesu un likviditators? Netaisiet, Sandra, sensācijas no tukšuma! Naudu dzen kopā citas iestādes, ne uzraugi. Pajauta zviedru uzraugiem, vai viņi arī pieprasītu atmaksāt, ja būtu šāda situācija.

    • FKTK komunikācija klibo. Nav viņiem jāsaka, ka naudu viņi neprasīs, bet jāsaka, ka administrators centīsies atgūt naudu visos iespējamos veidos. Piekrītu, ka viņi nevarēja uzreiz pamanīt iztrūkumu zagšanas gadījumā, bet komunikācijā vienīgos normālos skaidrojumus deva izēstais Placis.
      Šobrīd tiešām izskatās, ka atraduši vienu pārmijnieku, kuru no FKTK izdzīt, lai pārējie var turpināt sēdēt un saņemt algu.

  2. Protams, ka naudu piedzen inkasācijas uzņēmumi, ja ir iestādes, kas sagatavo pamatojumu piedzīšanai. Vai FKTK viens no uzdevumiem nav dot pirmo impulsu šāda pamatojuma sagatavošanā?

    Es informēju Jūs un savus lasītājus, ko par to visu pašlaik domā Zviedrijā un kā zviedri uz to reaģē.

    Izskatās no malas, ka FKTK pašlaik vairāk domā par to, kā kaut ko nedarīt un kā glābt savu ādu no pamatota Latvijas sabiedrības sašutuma par šīs iestādes līdzšinējo darbu banku uzraudzībā.

    Domāju, ka Latvijā ir tiesības zināt tuvākās Rietumu kaimiņsvalsts sabiedriskās domas viedokli, vēl jo vairāk, ka Antonova kungs ir dziezgan lietu traci sataisījis visu trīs valstu (Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas) ekonomikās?

    Zinot, ka Zviedrijas ekonomiskās noziedzības apkarošanas institūcijas ir gatavas aizstāvēt Latvijas un Lietuvas banku intereses, liekas dīvains šāds FKTK paziņojums!

    Pat ja FKTK pats, protams, ar inkasācijas pistoli un tukšiem naudas maisiem rīt nelidos uz Stokholmu:)

      • Kaut kā liekas, ka iesākumā FKTK īpaši kustēties nevēlējās.
        Drīzāk ar kāds tika motivēts kaut ko darīt lietas labā – labākajā gadījumā premjers kaut ko pastāstīja par ļodzīgiem krēsliem, ne tik labā gadījumā kāds bagāts noguldītājs padeva ziņu, ka viņš ļoti grib savu naudiņu atpakaļ. Kad runa ir par lielu naudu, ne viens vien nervozs paliek.

    • Katram ir jādara savs darbs, ko katrs vislabāk prot. Es neesmu inkasācijas speciāliste:), bet informējot Jūs par to kā šo lietu redz Zviedrijā, es domāju, ka labi palīdzu orientēties lietā tiem, kas grib ko vairāk zināt un pieēnmt pareizus lēmumus. Žurnālistu uzdevums ir pievērst sabiedrības uzmanību problēmām, bet ne pašiem tās ar savām rokām risināt.

  3. Es nesaprotu kāmdēļ tiek “norieta” Sandra par to, ka viņa atspoguļo pašreizējās “enerģijas” zviedru presē.
    Savas domas par banku darbību un bezatbildību jau vienreiz šajā blogā izteicu, neatkārtošos, vien tiem, kas brīnās par FKTK rīcību, ierosināšu papētī kā veidojas šīs iestādes budžets jeb vienkāršāk – kas FKTK maksā algu! 🙂

    • Jā, ir nepatīkami just, ka nelāgās ziņas nesēju uzreiz grib publiski “nošaut” apsaukājot medijos. Žurnālistam ir jābūt drosmīgam un jāpaziņo arī sliktas lietas, riskējot kļūt par “smalko aprindu” nemīluli. Cenšos nelasīt verbālās samazgas un interneta “vau vau”. Mūsu sabiedrība tikai pamazām saprot, ka mediju misija ir stāvēt pretī “varai & naudai” uz aizstāvēt mazo cilvēku. Žurnālists ir sabiedrības zemāko slāņu advokāts un nevis “smalko ļaužu” apdziedātājs. Būtībā jau gribētos sajust sabiedrības atbalstu, jo arī maniem kolēģiem nav viegli cīnīties ar “varu”. Šķiet, ka liela mūsu sabiedrības daļa īsti nesaprot šo mediju misiju un uztver žurnālistus kā izlēcējus vai godkārīgus ekscentriķus. Man vienmēr ir licies, ka medijus un to misiju vajag izskaidrot tautai Latvijā jau skolā. Pagaidām par šo tēmu runāju viena pati. Mūsu izglītības sistēmai sī tēma neinteresē. Tad būtu tautai lielāka skaidrība par to ko dara žurnālists un kāpēc nevajag viņu saukāt par to, ka viņš dara savu darbu. Starp citu zviedri māca medijus skolā…

  4. “Būtībā jau gribētos sajust sabiedrības atbalstu,…”
    —–

    Sabiedrības atbalsts ienākas “sajūtams” neizbēgami, JA tas top godam nopelnīts. Pretējā gadījumā – būs vien “jāpaliek gribot” (arī jau neizbēgami), kā ir sacīts.

    “…jo arī maniem kolēģiem nav viegli cīnīties ar “varu”.”
    —–

    Incanti – kas gan tur varētu būt tik “neviegls” ( īpaši jau – žurnālistu cunftei, kura ir priviliģēta izmantot attiecīgu “speciālo” likumdošanu un taml. “bōnusus”, atšķirībā no citiem sabiedrības “slāņiem”, kuriem attiecīgajā izpratnē patiešām nebūt neklājas viegli ), lai iespētu ietekmēt elementāri pašsaprotamu motivāciju cīņai ar tādu “varu”, kura ir “godam nopelnījusi”, lai ar to cīnītos?

    Ja ļauts painteresēties “precizējoši” – kādi KONKRĒTI “grūtumi” varētu būt uzskatāmi par tik būtiskiem argumentiem, lai tieši mediju darboņiem ( žurnālistiem u.c. “saistītajam personālam” ) cīņu ar draņķīgu varu padarītu par tik aumež “nevieglu”, ka tās “sausais atlikums” ir tik niecīgs, ka faktiski nav “sataustāms” ( vai, pat – par “neiespējamo misiju”, kā tas ir klāri redzams šīs pašreizējās Latvijas “valsts” nožēlojamās “4 varas” tik pat nožēlojamajā izpildījumā )?

    P.S. Lai gan tiku publiski nosolījies šajā w-resursā VAIRS “neaktivizēties” ( dēļ absolūtas nelietderības to darīt, kā nācās secināt iepriekš ) – tik klaja blefošana (kārtējo reizi un nemainīgi populistiski) par “žurnālistu grūtībām” izprovocēja uz šo repliku. Vienlaikus – skaidri apzinos, ka patiešām godīgas ( godprātīgas un pietiekami argumentētas ) atbildes uz uzdotajiem jautājumiem diez vai izdosies sagaidīt – tā vietā (nu jau ierasti) šādu “neērtu” jautājumu uzdevēji varētu tikt vienkārši “pofesionāli atšūti”, t.sk. “nomočīti” saskaņā ar cien. M. Žvaņecka savulaik publiskoto “diskusiju stila teoriju”. 😉

    • Paldies par viedokli!Labi, es nekomentēšu 🙂 (ja Jums viss tāpat labāk zināms par mani). Žurnālistiem visā civilizētājā pasaulē ir grūti veikt savu darba uzdevumu, jo traucē neskaitāmi varas radīti šķēršļi un …kā šajā gadījumā arī sabiedrības neizpratne. Žēl, ka nevēlaties iedziļināties. To, kas nopelnīts to atņemt nevar. Protams!

      • “ja Jums viss tāpat labāk zināms par mani.”
        &
        “Žēl, ka nevēlaties iedziļināties.”
        —–

        Nu, rau – ja jau Jums, kā ierasts, “viss tāpat labāk zināms” (t.sk. – pat attiecībā uz to, ko vēlos vai nevēlos personīgi es?!? ;))) ), tad – “bez komentāriem”, kā ir sacīts. Toties – ar gluži pamatotu, lieku reizi “atsvaidzinātu” secinājumu, ka šajā w-resursā patiešām nav absolūti nekādas jēgas “aktivizēties”, joprojām.

        P.S. Incanti gan – kopš kura laika senili demagoģiskais, NEKO neizsakošais “neskaitāmi” ir kļuvis par pietiekami “izsmeļošu” atbildi uz lūgumu norādīt KONKRĒTU argumentāciju? Vai, varbūt – ARĪ tas būtu “norakstāms” uz kārtējā tukši populistiskā apgalvojuma (patiesībā – uz attiecīgās cunftes “mindiera pogu spodrināšanai” pielāgotas falšas dogmas) rēķina, ka “žurnālistiem visā civilizētājā pasaulē ir grūti veikt savu darba uzdevumu”?… ;)))

        • Žurnālistika ir māksla un izmanto dažādus izteiksmes un formas veidus. Tas, ka pie mums brīvvalstī pagaidām vispopulārākā forma ir “publicēta atskaite” nav nekas apsveicams. Tas liecina par ierobežotu žurnālistiskas māksliniecisko resursu izmantojumu (nepietiekamas profesionālās prasmes dēļ). Tas, kas Jums manos tekstos šķiet ” pupulisms” ir vienkārši cita izteiksmes forma. Es apzināti cenšos paplašināt robežas. 🙂 Par žurnālistu darba objektīvu problēmu pieaugumu LV un arī citās valstīs varu paskaidrot ļoti konkrēti, taču tas būs gari. Šim diskusiju blogam tas būs parāk sausi un sarežģīti. Šo problēmu ir ļoti daudz tieši pēdējā laikā un tās rada priekšnoteikumus reālai (konkrētai:faktiskai) publicistikas erozjai. Tas ir slikti. Par to tikko uzrakstīju garu recenziju britu zinātniskam žurnālam un ja vēlaties, varat apmeklēt manas lekcijas par šo tēmu Rīgā vai Liepājā decembrī, kur strādāju ar žurnālistikas studentiem austskolās. Mēs par šo problēmu runājam daudz un pietiekami argumentēti.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s