Kā FKTK maina viedokli: ”sabojātais telefons” vai tomēr dubultspēle saziņā ar medijiem Zviedrijā un Latvijā?

2011. gada 27. novembrī

Zviedru piedāvājums – pamēģināt atgūt no Latvijas Krājbankas izzagto ( kā lietas īstajos vārdos sauc A. Oslunds) naudu ir izraisījis veselu komunikācijas vētru Latvijas publiskajā telpā.

Aiz loga Stokholmā kauc vēji, plīst jumti, pārtrūkst elektropārvades līnijas. Kamēr man vēl ir elektrība (gaisma un dators strādā) jāuzraksta par šo fenomenu – FKTK komunikatīvajiem trokšņiem.

Sāksim ar to, ka ceturtdien FKTK pārstāvis J. Placis zviedru TV4 paziņo, ka ”dzenās ciet Antonova izšeptēto” naudu.

Piektdien zviedru prese atbild: –   Ja Baltijas iestādes mums pieprasīs ”sadzīt rokā” pazudušo naudu, tad mēs noteikti to darīsim un palīdzēsim”, – apgalvo Linalota Pretelius Ndsi – Zviedrijas Ekonomiskās Noziedzības Novēršanas pārvaldes (Ekobrottsmyndigheten, EMB) juriste avīzei Dagens Nyheter.

SAAB var sanakt atmaksāt naudu atpakaļ. DN. 26.11.2011.

Sestdien FKTK no Rīgas sūta e-vēstuli  zviedru ziņu aģentūrai TT, ka FKTK neplāno prasīt atpakaļ no Saab naudu, kuru Saab vadītāja Viktora Millera firmai Tenaci aizdevis Vladimirs Antonovs. Vēstulē TT Latvijas  banku uzraugi norāda, ka FKTK uzdevumos neietilpst pieprasīt naudas atdošanu šādos gadījumos.

 

 

 

 

 

 

 

Zviedru prese to izceļ savos virsrakstos, ka nekādu naudu Latvija neprasīs piedzīt Zviedrijā.

 Dagens Nyheter:  http://www.dn.se/ekonomi/ingen-jakt-pa-antonovs-saablan

 Svenska Dagbladet:  http://www.svd.se/naringsliv/ingen-jakt-pa-antonovs-saablan_6666258.svd

 Šodien – svētdienā FKTK Latvijas medijos nāk klajā ar pretēju apgalvojumu, ka Latvija tomēr vērsīsies Zviedrijas Ekonomiskās noziedzības novēršanas pārvaldē, lai atgūtu “Latvijas Krājbankas” līdzekļus.

 

 

 

 

 

 

Kas ir patiesībā – vai zviedru ziņu aģentūra TT ir nepareizi sapratusi Irēnas Krūmanes sestdienas ”e-mesidžu” angļu valodā vai arī teksts ir bijis tā uzrakstīts ka neko citu arī saprast nevar, jeb tomēr ir notikusi viedokļa maiņa?

 Vissliktāk – ja atkal tiek likta lietā dubultā grāmatvedība – zviedriem paziņojot, ka nekas netiks darīts, bet Latvijā vienlaikus dekorējoties ar ”varonības un drosmes ” lauriem.

Tā ir bijis arī agrāk – vienu lietu Latvijas institūcija ziņo ārzemēm, otru – Latvijai.

Tas ir ērti un parocīgi, jo tā visiem var izdabāt un izdarīt pa prātam.

Rodas mazāk konfliktu un darba.

 Publiskā doma Latvijā nav sajūsmā par daudzu mūsu valsts institūciju komunikāciju ar sabiedrību.

Notikušais liecina, ka problēma vēl nav galā.

Pie fināla šajā lietā vēl neesam nokļuvuši.

Vēl par to pašu:

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/fktk-sestdienas-pazinojums-zviedriem-mes-nemedisim-saab-aizdoto-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/25/latvijas-valsts-varetu-klut-par-saab-ipasnieci-baumo-zviedri-jeb-ka-antonovs-sagazis-baltijas-finansu-stabilitati/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/zviedri-gatavi-palidzet-latvijai-un-lietuvai-atrast-no-bankam-pazuduso-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/23/antonova-banku-krahs-satrauc-zviedrus-vai-nozagtie-miljardi-glabs-saab/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/24/antonovu-tagad-parstavot-kads-cilveks-latvija/

11 thoughts on “Kā FKTK maina viedokli: ”sabojātais telefons” vai tomēr dubultspēle saziņā ar medijiem Zviedrijā un Latvijā?

    • Pats FKTK valdes loceklis Placis TV4 gan saka, ka viņi piedzīs to naudu, domājot, protams, ka to darīs tie, kam tas jādara.

      Protams, ka naudu piedzen administratori, inkasācijas uzņēmumi utt, ja ir iestādes, kas sagatavo pamatojumu piedzīšanai. Vai FKTK viens no uzdevumiem nav dot pirmo impulsu šāda pamatojuma sagatavošanā?

      Es informēju Jūs un savus lasītājus, ko par to visu pašlaik domā Zviedrijā un kā zviedri uz to reaģē.

      Pat ja FKTK pats, protams, ar inkasācijas pistoli un tukšiem naudas maisiem rīt nelidos uz Stokholmu:)

  1. nu nez, nez! vai nu viena žurnāliste varētu adekvāti pati nointervēt Latvijas un Zviedrijas banku uzraugus, dažu TV žurnālistus u.c. vienas dienas laikā?
    ar interesi izlasu Veinbergas k-dzes blogu, lai iegūtu tādu kā zviedru skatījumu uz lietām abpus Baltijas jūras
    bet par to piedziņas lietu – gan jau Zviedrijas žurnālists pajautāja FKTK – jūs piedzīsiet, lūgsiet palīdzību piedzīt naudu no SAAB un FKTK pārstāvis formāli pareizi atbildēja, ka (pati) FKTK to nedarīs – nu un zviedrs iztulkoja, ka Latvijā neviens to nedarīs, kas protams būtu sensācija u.t.t.

    • Jūs esat ļoti sliktās domās par žurnālistiem. Žēl, ka tā. Žurnālistikā 🙂 (tieši tāpat kā citās specialitātes) ir dažāda ranga profesionāļi. Gan jau pamazām postsovjetisma sabiedrībā iemācīsies mediju misiju…Būs labi. 🙂 Par to ” piedziņas” lietu ir tā, ka nevis žurnālisti ir institūcijas (šajā gadījumā FKTK) servisa institūcija, bet gan otrādi – iestādes ir servisa institūcijas žurnālistiem un medijiem. Demokrātiskā valstī tā tas ir. Latvijā vēl daudzas iestādes un institūcijas, politiķi un ierēdņi jūtās tā it kā žurnālistikai būtu viņi “jāapkalpo”: dod vai nedos informāciju, izteiksies sarežģīti un pēc tam apsaukās žurnālistus. Šajā gadījumā zviedru medijiem nevajadzēja šo sensāciju. Tā ir FKTK komunikācijas kļūda. Nemācēja pateikt to ko gribēja pateikt. Šis ir ļoti klasisks piemērs kā iestāde neprot komunicēt ar sabiedrību un žurnālistiem jauna, demokrātiskā valstī. Ceru, ka no savām kļūdām viņi mācīsies.

      • Kā kļūda ir eirozonas krīze? EuroNews TV skatos regulāri, taču skaidrība par īstajās demokrātijas notiekošā iemesliem, kā nav – tā nav. Var būt izcilajiem profesionāļiem arī izcilas kļūdas gadās pielaist, kuras jāapmaksā kādam citam :” Jūs esat uzrakstījusi grāmatu Latvija — Swedbank Klondaika, kas gandrīz izputēja. Kas ir tik ļoti jauns jūsu grāmatā par Swedbank? Man ir sajūta, ka visi saprot, kas notika, — šī banka pārāk dāsni izdāļāja kredītus, radās nekustamo īpašumu burbulis, tas pārplīsa, un tikai Zviedrijas valsts atbalsta programma izglāba Swedbank. Ko jūs vēl tur varējāt atrast?
        Zviedru žurnālisti Birgitu Forsbergu (Birgitta Forsberg) intervē žurnālists Didzis Melbiksis
        http://www.politika.lv/temas/politikas_kvalitate/tai_bankai_vienkarsi_nebija_naudas/

  2. Sandra, vai Jums nevajadzētu FKTK pieteikties uzrakstīt atsaukuma un situācijas izskaidrojuma vēstuli zviedru medijiem fuktuka vārdā. Jūs tomēr pazīstat zviedru politiskās un mediju tradīcijas, tādēļ Jūs varētu skaidrāk izteikties par Krūmani. Ceru, ka Tēvzeme novērtēs Jūsu centienus valsts labā 🙂

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s