Banku krīzēs neticiet baņķieriem un to finansētiem kontrolētājiem – viņi melo vai nesaka visu patiesību

2011.gada 1.decembrī.

Pēdējo divu nedēļu notikumi ar Snoras un Latvijas Krājbanku mums atgādina, ka dzīvojam gadsimta otrās globālās ekonomiskās krīzes epicentrā. Viedi ļaudis prognozēja, ka šīs krīzes ietekmi  uz mazās Latvijas ekonomiku sajutīsim tikai uz nākošā gada rudeni. Izrādās – tas notiek jau tagad.

Latvijas Krājbankas izraisītā krīze atgādina, ka mēs pārāk maz esam mācījušies no agrākām banku izraisītām krīzēm, tajā skaitā no pirms trim gadiem notikušās Parex krīzes.

Proti, mēs joprojām naivi ticam, ka banku uzraudzība ir neatkarīga un, ka mediji mūs savlaicīgi informēs par draudošajām briesmām.

Tā tas nav. Par to signalizē Snoras un Latvijas Krājbankas notikumi, kas pierāda, ka banku uzraugi ir cieši integrēti (lai neteiktu – korumpēti) ”baņķieru mafijā”. Spilgtākais piemērs vakar no LTV programmas Sastrēgumstunda, kad uzzinājām, ka Lietuvas centrālās bankas Kredītiestāžu uzraudzības pārvaldes direktors Kazimirs Ramons esot piedalījies «Snoras» bankas īpašnieka kāzās.

Darījumu korumpētība eksistē un aizsedz bezkaislīgu profesionālismu.

Vai Jūs domājat, ka Latvijā neatradīsim līdzīgus korupcijas gadījumus, kurus noteikti uzraktu rokošais žurnālists Lapsa? Vēl jo vairāk, arī tapēc, ka šodien uzzinājām citu Latvijai neglaimojošu faktu par Latvijā pieaugušo korupcijas līmeni tieši krīzes ietekmē.

Iepriekšējā rakstā pievērsu uzmanību FKTK atkarībai no banku finasējuma, kas ir jau likumos iestrādātais pamats banku kontrolantu atkarībai no pašiem kotrolējamiem objektiem.

Roka roku mazgā un abas baltas? Izdevīgumam un alkatībai  ir neskaitāmi demagoģiski argumenti.

Bijušais finanšu ministrs Roberts Zīle sarunā ar TVNET apliecina – tā ir ierasta prakse un neesot nekāda pamata uzskatīt, ka banku nauda varētu būt iemesls tam, lai FKTK  nepamanītu nelikumības kādas finanšu institūcijas darbībā. Nepārliecina eksministra Zīles kunga argumenti, ka šis likums ir analoga  britu likuma kopija un ka ES tas ir akcepēts finansēšanas modelis, kaut vai tāpēc, ka britiem nav tik augsts korupcijass līmenis un kāpēc Latvijas  finanšu ministrs nevarētu nākt ar Latvijas apstākļos drošāku un no bankām neatkarīgāku finansējuma modeli šai uzraugu institūcijai, ja FKTK ar pārāk lielu bijību un pietāti izturas pret kontrolējamiem objektiem.

Par ētiku un citādi domājošo eliminēšanu

Domāt un strādāt godprātīgi. To mēs drīkstam pieprasīt no uzraudzītājiem un kontrolētājiem. Diemžēl daudzām amatperosnām “ar varu” morāle un ētika joprojām ir nesaprotams svešvārds.

Latvijas žurnālistu savienības vadītātājs un NRA komentētājs Juri Paiders pirms pāris dienām mums atgādināja būtisku ne tikai Latvijas mediju vides problēmu, proti, ka sākoties krīzei, lielais bizness un vēl palikušie reklāmdevēji sāk izmantot situāciju, lai pabīdītu ētikas robežu par labu biznesa interesēm.

Krīzes saasinājumā lielais bizness sāka totālu uzbrukumu masu informācijas līdzekļu galvenajai funkcijai, cenšoties šķērsot vienu ētisko robežu pēc otras.

J. Paiders norāda, ka nosacīti esot trīs ētiskās robežas.

1. Nerakstīt par riskiem, kas traucē kādu biznesu (piemēram, nerakstīt par Krājbankas problēmām, pirms FKTK nav aizklapējis banku utt.). Nerakstīt par lasītājam svarīgu izdevīgumu, jaunām iespējām, kas traucē jau esošos biznesus.

2. Maldināt par izdevīgumu (uzsvērt tos izdevīgumus, kas biznesam ir izdevīgi, un kritizēt tos izdevīgumus, kas biznesam nav vajadzīgi). Maldināt par riskiem (izkropļot informāciju par riskiem, kas saistīti ar kredītu ņemšanu, utt.).

3. Melot par izdevīgumu un melot par riskiem. Cilvēku iebiedēšana ar nereāliem riskiem ir veids, kā vienkāršam cilvēkam pārdot viņam nevajadzīgus apdrošināšanas produktus, bet globālai farmācijas nozarei cilvēku iebiedēšana ir galvenais virspeļņas nodrošināšanas instruments.

Palasīsim 2008. gada rudens krīzes presi un atsauksim atmiņā TV reportāžas un komentārus citos medijos un redzēsim, kā baņķieru aprindas ar Latvijas bankas vadītāju Rimšēvicu avangardā darīja visu, lai dezinformētu sabiedrību un diskreditētu retos žurnālistus un augstskolu pasniedzējus un pat popkultūras pārstāvjus, kas atļāvās izmantot konstitūcijā garantēto izteikšanās brīvību un pateikt savu viedokli par ekonomisko krīzi.

Banku mafijas spiedienu izjutu arī uz savas ādas, kad 2008. gada rudenī ziņoju par pirmajiem banku krīzes vēstnešiem no Stokholmas.

Manā diskreditēšanā ieslēdzās ne tikai tā laika  „patiesības ministrija” laikraksts Diena, (kas, acīmredzot, bija stiprā banku lobija ietekmē), bet arī saeimas deputāti (Ābiķis, TP).

LETA, 2008. gada 3. oktobris 00:00
Saeimas deputāts Dzintars Ābiķis (TP) aicina Nacionālo drošības padomi izvērtēt Latvijas televīzijas (LTV) ziņu raidījumā Panorāma 30.septembrī pārraidīto informāciju par iespējamo Swedbank finanšu krīzi.

Deputāts aģentūrai norādīja, ka par šādu nepamatotu ziņu pārraidīšanu pie atbildības ir jāsauc ziņu dienests, jo minētās informācijas izplatīšana bez jebkādu atbildīgo amatpersonu komentāra ir arī valsts graušana. “Man rada šaubas arī sižeta informācijas paudējas Sandras Veinbergas lojalitāte Latvijai,” sacīja Dz.Ābiķis.

Viņš sacīja, ka Nacionālajai drošības padomei būtu jāizvērtē LTV ziņu dienesta pārraidītā informācija, “kas ir balstīta uz nepārbaudītiem faktiem un grauj valsts tēlu”. Kā aģentūrai LETA norādīja LTV ziņu dienesta vadītājs Mareks Gailītis, viss materiāls pēc būtības bija balstīts uz Zviedrijas laikrakstu informāciju, kas tika norādīts arī sižetā. “Sižetā tika atspoguļota informācija no tās dienas preses, un tā nav Veinbergas interpretācija vai izdomājums, tā bija informācija, kas tika rakstīta avīzēs.

Šajā gadījumā bija runa par Zviedrijas mātes banku – Swedbank Zviedrijā. Zinot to, cik daudz Latvijā ir meitas bankas klientu, un to, cik tā ir nozīmīga Latvijas tirgū, šajā gadījumā mums bija nozīmīgi uzzināt, kas notiek ar mātes banku, tādēļ arī sižetā netika iekļauti Latvijas amatpersonu komentāri,” skaidroja Gailītis.

A. Ozoliņa (Diena) komentārs.

Palasīsim ne tikai 2008. gada rudens, bet arī šo dienu Latvijas interneta portālus un presi, paskatīsimies TV programmas: kas un kādā veidā izsakās par finanšu tirgiem, par bankām, par ekonomisko un banku krīzi?

Protams, lielākoties paši banku darbinieki, banku asociācijas vadītāji, FKTK pārstāvji un ko viņi saka? Vai saka visu patiesību? Protams, ka ne. Viņi nerunā par riskiem, kas traucē banku biznesu, maldina un melo par izdevīgumu un riskiem. Te daži spilgtākie piemēri no 2008. gad krīzes:

http://www.diena.lv/bizness/finanses/tverijons-iedzivotajiem-nav-pamata-nemt-ara-naudu-no-bankam-630728

http://www.diena.lv/swedbank-prezidents-jans-lidens-dzives-limenis-var-pasliktinaties-633653

http://www.diena.lv/bizness/finanses/latvijas-banku-zviedrijas-mates-esot-gatavas-ari-sliktakam-scenarijam-633413

http://www.diena.lv/papildinata-krumane-lidzekli-aizpluda-no-vairakam-bankam-no-swedbank-tikpat-cik-no-parex-692053

http://www.diena.lv/papildinata-eksperti-par-oktobra-inflaciju-636373

Šodienas maldināšanas piemēri virmo katrā avīzē un interneta portālā.

Ja mēs gribam, lai mums nebūtu tik sāpīgi jācieš no finanšu krīzēm nākotnē, tad medijiem vajadzētu apšaubīt katru teikumu, kuru deklarē banku darbinieki vai kādi cita ar finanšu institūcijās tieši/netieši saistīti cilvēki. Komentētāju un ekspertu statusā medijos vajadzētu izmantot no bankām neatkarīgus finanšu ekspertus.

Kur viņi ir?

Kas meklē – tas atrod.

Neatkarīgu komentētāju un ekspertu piesaistīšana šodien ir visu vērā ņemamo mediju problēma ne tikai Latvijā.

Latvijas Krājbankas un Parex krīzei būtu jākļūst par mūsu atskaites punktu. Novilksim svītru, saskaitīsim un atstāsim pagātnē kļūdas kuras nevajadzētu atkārtot (ieskaitot savu kolēģu – žurnālistu apriešanu).

Iespējams, ka biklā godprātība šādi kļūs redzamāka un … pat rentablāka (!) mums visiem.

Kā FKTK maina viedokli: ”sabojātais telefons” vai tomēr dubultspēle saziņā ar medijiem Zviedrijā un Latvijā?

2011. gada 27. novembrī

Zviedru piedāvājums – pamēģināt atgūt no Latvijas Krājbankas izzagto ( kā lietas īstajos vārdos sauc A. Oslunds) naudu ir izraisījis veselu komunikācijas vētru Latvijas publiskajā telpā.

Aiz loga Stokholmā kauc vēji, plīst jumti, pārtrūkst elektropārvades līnijas. Kamēr man vēl ir elektrība (gaisma un dators strādā) jāuzraksta par šo fenomenu – FKTK komunikatīvajiem trokšņiem.

Sāksim ar to, ka ceturtdien FKTK pārstāvis J. Placis zviedru TV4 paziņo, ka ”dzenās ciet Antonova izšeptēto” naudu.

Piektdien zviedru prese atbild: –   Ja Baltijas iestādes mums pieprasīs ”sadzīt rokā” pazudušo naudu, tad mēs noteikti to darīsim un palīdzēsim”, – apgalvo Linalota Pretelius Ndsi – Zviedrijas Ekonomiskās Noziedzības Novēršanas pārvaldes (Ekobrottsmyndigheten, EMB) juriste avīzei Dagens Nyheter.

SAAB var sanakt atmaksāt naudu atpakaļ. DN. 26.11.2011.

Sestdien FKTK no Rīgas sūta e-vēstuli  zviedru ziņu aģentūrai TT, ka FKTK neplāno prasīt atpakaļ no Saab naudu, kuru Saab vadītāja Viktora Millera firmai Tenaci aizdevis Vladimirs Antonovs. Vēstulē TT Latvijas  banku uzraugi norāda, ka FKTK uzdevumos neietilpst pieprasīt naudas atdošanu šādos gadījumos.

 

 

 

 

 

 

 

Zviedru prese to izceļ savos virsrakstos, ka nekādu naudu Latvija neprasīs piedzīt Zviedrijā.

 Dagens Nyheter:  http://www.dn.se/ekonomi/ingen-jakt-pa-antonovs-saablan

 Svenska Dagbladet:  http://www.svd.se/naringsliv/ingen-jakt-pa-antonovs-saablan_6666258.svd

 Šodien – svētdienā FKTK Latvijas medijos nāk klajā ar pretēju apgalvojumu, ka Latvija tomēr vērsīsies Zviedrijas Ekonomiskās noziedzības novēršanas pārvaldē, lai atgūtu “Latvijas Krājbankas” līdzekļus.

 

 

 

 

 

 

Kas ir patiesībā – vai zviedru ziņu aģentūra TT ir nepareizi sapratusi Irēnas Krūmanes sestdienas ”e-mesidžu” angļu valodā vai arī teksts ir bijis tā uzrakstīts ka neko citu arī saprast nevar, jeb tomēr ir notikusi viedokļa maiņa?

 Vissliktāk – ja atkal tiek likta lietā dubultā grāmatvedība – zviedriem paziņojot, ka nekas netiks darīts, bet Latvijā vienlaikus dekorējoties ar ”varonības un drosmes ” lauriem.

Tā ir bijis arī agrāk – vienu lietu Latvijas institūcija ziņo ārzemēm, otru – Latvijai.

Tas ir ērti un parocīgi, jo tā visiem var izdabāt un izdarīt pa prātam.

Rodas mazāk konfliktu un darba.

 Publiskā doma Latvijā nav sajūsmā par daudzu mūsu valsts institūciju komunikāciju ar sabiedrību.

Notikušais liecina, ka problēma vēl nav galā.

Pie fināla šajā lietā vēl neesam nokļuvuši.

Vēl par to pašu:

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/fktk-sestdienas-pazinojums-zviedriem-mes-nemedisim-saab-aizdoto-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/25/latvijas-valsts-varetu-klut-par-saab-ipasnieci-baumo-zviedri-jeb-ka-antonovs-sagazis-baltijas-finansu-stabilitati/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/zviedri-gatavi-palidzet-latvijai-un-lietuvai-atrast-no-bankam-pazuduso-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/23/antonova-banku-krahs-satrauc-zviedrus-vai-nozagtie-miljardi-glabs-saab/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/24/antonovu-tagad-parstavot-kads-cilveks-latvija/

Zviedri gatavi palīdzēt Latvijai un Lietuvai atrast no bankām pazudušo naudu.

2011. gada 26. novembris

Dagens Nyheter - lielākā rīta avīze 26.11. iznāk ar virsrakstu: Saab varētu būt jāatmaksā

Zviedru mediji šodien aktīvi turpina sekot notikumiem ”ap Antonovu”, kas izraisījuši nopietnu Baltijas banku krīzi. Var gadīties, ka auto koncernam SAAB nāksies ”atdot atpakaļ” Latvijas un Lietuvas bankām summu, kuru Antonovs savulaik ”aizdeva” šai ražotnei, iztukšojot savu banku kontus Latvijā un Lietuvā.  Zviedrijas ekonomiskā noziedzības apkarošanas institūcijas ir gatavas aizstāvēt Latvijas un Lietuva banku intereses.

Pavisam abās Antonova bankās Latvijā un Lietuvā iztrūkstot 10 miljardi SEK (Dagens Nyheter).

Latvijas Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības dienests apgalvo, ka daļu no šīs iztrūkstošās summas Antonovs esot ieguldījis SAAB akciju pirkšanas darījumā.

–   Ja Baltijas iestādes mums pieprasīs ”sadzīt rokā” pazudušo naudu, tad mēs noteikti to darīsim un palīdzēsim”, – apgalvo Linalota Pretelius Ndsi – Zviedrijas Ekonomiskās Noziedzības Novēršanas pārvaldes (Ekobrottsmyndigheten, EMB) juriste.

Ceturtdien Antonovs un viņa darījumu partneris tika aizturēti Londonā, taču vakar jau atbrīvoti pret ķīlas naudu.

Izejot no paša Vladimira Antonova publiskajiem izteikumiem, viņš ir ”aizdevis”  800 miljonu kronu Viktoram Milleram SAAB vajadzībām. Citas, neoficiālas ziņas (šīrīta avīze ”Dagens Nyheter”) liecina, ka aizdevuma summa faktiski ir bijusi daudz lielāka, t.i., 1,4 miljardi SEK (skat. agrākās intervijas ar Antonova pārstāvi Zviedrijā Laršu Karlštromu).

Dagens Nyheter 26.11.2011. publicē shēmu kā Antonovs iepludināja naudu SAAB

Viktors Millers šodien noliedz, ka Vladimirs Antonovs būtu viņam vai viņa uzņēmumiem SAAB vai holandiešu Swan (caur  kuru Millers kontrolē SAAB Trollhetenā) lielas summas.

Millers atsaucās uz 2010. gada janvāra sarunām ar MG.

Taču tai pat laikā Millers nenoliedz, ka Vladimirs Antonovs ir aizdevis 74 miljonus eiro jeb 700 miljonus kronu viņa investīciju uzņēmumam Tenaci Capital.

Pēc Millera domām pēdējo dienu turbulentie notikumi ap Antonova bankām neietekmēšot SAAB ražotni.

Lielākas problēmas būšot ”problēmu uzņēmumam AirBaltic” – uzskata Dagens Nyheter, norādot, ka abas bankrotējošās bankas bija galvenie lidkompānijas finansētāji. 

Vladimirs Antonovs zviedru medijiem ir skandaloza persona, kas formāli skaitās Convers Group īpašnieks un nodarbojas ar banku, lidkompāniju, mediju un autoražotņu biznesu.

 Viņam piederošo industriju kodols bija Snoras banka.  Taču paralēli nosauktajam, viņš bija arī britu futbola kluba Portsmouth īpašnieks, CPP līdzīpašnieks, viņam daļēji pieder vairāki basketbola un hokeja klubi.

Caur savu Bahamu salās reģistrēto Gemini fondu, Antonovs varēja investēt SAAB mātes uzņēmumā Spyker. Būtībā šis Gemini ir lietuviešu investīciju fonds, kas veicis investīcijas arī Snoras Bankā un Latvijas Krājbankā. Šie biznesi ir cieši sasaistīti (bijušais Snoras valdes priekšsēdētājs 2009. un 2010. gadā bija arī Spyker valdes loceklis).

Pavasarī Eiropas Investīciju banka neakceptēja Antonovu kā SAAB kontrolpaketes īpašnieku. Tagad zviedru medijos turpinās diskusijas par to, vai valsts institūcijām ir jācenzē ārzemju investori vai nē.

Šis jautājums ir ļoti nopietns, lai gan institūciju vadītājiem patīk atsaukties uz ”likumiem un noteikumiem”, kas it kā attaisno vienaldzības liberālismu šajā jomā.

Riksgälden vadītājs Bū Lundgrēns uzskata, ka viņš nav pārkāpis noteikumus un Antonova ” iespējamā – kriminālā rīcība”   neietekmēs nedz Zviedrijas drošību nedz SAAB koncerna nākotni.

Papildu informācija:

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/fktk-sestdienas-pazinojums-zviedriem-mes-nemedisim-saab-aizdoto-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/25/latvijas-valsts-varetu-klut-par-saab-ipasnieci-baumo-zviedri-jeb-ka-antonovs-sagazis-baltijas-finansu-stabilitati/

         http://sandraveinberga.lv/2011/11/23/antonova-banku-krahs-satrauc-zviedrus-vai-nozagtie-miljardi-glabs-saab/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/24/antonovu-tagad-parstavot-kads-cilveks-latvija/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/27/ka-ftkt-maina-viedokli-sabojatais-telefons-vai-tomer-dubultspele-sazina-ar-medijiem-zviedrija-un-latvija/

Latvijas valsts varētu kļūt par SAAB līdzīpašnieci – baumo zviedri jeb kā Antonovs sagāzis Baltijas finanšu stabilitāti.

2011. gada 25. novembrī

Antonovs šodien dusmīgs iznāca no Westminster magistrate court Londonā, kur tika atbrīvots pret galvojumu, ka neizbrauks no valsts. Nākošā tiesas sēde 16.decembrī, kad tiesa atkal lems par izdošanu Lietuvai. Tiesnesi pārliecināja Antonova advokāta argumenti, ka Antonovs nekur neaizbēgs, jo viņam Londonā pieder māja, ir sieva un divi bērni un pieder futbola klubs Portsmouth. Antonovu atbrīvoja uz nosacījumu, ka viņa pase paliek policijā, jāsamaksā 75000 mārciņas tiesas laikā un katru dienu jābūt mājās starp 8.00 līdz 10.00. Raimondas Baranasuskas arī tika qtbrīvots uz līdzīgiem nosacījumiem, bet ar galvojumu 250 000 mārciņas. Uz žurnālistu jautājumiem viņš atbildēja: Vai jūs esat dumji? Nekādu komentāru un iesēdās taksometrā. Foto: Aftonbladet.se http://www.aftonbladet.se/nyheter/article13989375.ab

 

 

 

 

Zviedrijā šodien ir divas karstas ziņas, kas skar Latviju: Latvijas Krājbankas akcionāra Antonova aizturēšana Londonā un fakts, ka zviedru autogigants SAAB, kurā ieguldīta Antonova aizdotā nauda, algas dienā neizmaksā algas saviem strādniekiem, jo kase ir tukša.

Visas cerības uz jauno  ķīniešu investoru, taču Zviedrijā tauta baumo, ka SAAB laikam būs spiests iet Latvijas Krājbankas un Snoras pēdās, t.i., bankrotēs.

Dagens Industri šodien uzsver, ka krievu miljonārs Vladimirs Antonovs esot iztukšojos Krājbankas kasi, lai finansētu savu akciju paketi auto koncernā SAAB. Zviedru mediji mēģina analizēt šo Latvijas TV izskanējušo apgalvojumu, atsaucoties uz J. Brazovska (Latvijas banku uzraugu komitejas viscepriekšēdētāja) izteikumiem. Pēc viņa teiktā Antonovs esot sācis tukšot Krājbankas kasi jau augusta vidū, lai ar to piepildītu SAAB ražotni.

Pagaidām šīs deklarācijas ir apgalvojuma līmenī un ”100% skaidrības par notikušo vēl nav” – TV4 komentējis notikušo J. Placis (Latvijas Finanšu inspekcijas pārstāvis).

Pagaidām esot skaidrs, ka no ”Snoras”  kases ir pazuduši 1,3 miljardi dolāru un 1,3 miljardi iztrūkst ”Krājbankas” kasē (DI).

Antonovs esot aizdevis 800 miljonus kronu Viktoram Mulleram  (SAAB glābšanas paketei).

Tādi apgalvojumi esot bijuši.

Tagad izrādās, ka krievu banķiera vājība pret zviedru SAAB šobrīd radījusi nopietnu banku krīzi Baltijas valstīs.

Latvijas premjers tikko atcēlis plānoto braucienu uz Lietuvu kā protestu tam, ka Lietuvas Centrālā banka atļāvusi bankrotēt Snoras bankai. Sekas atstāšot iespaidu arī uz Latviju.

Šodien bija paredzēta Valda Dombrovska tikšānās ar Andriusu Kubiļus tieši Snoras bankas jautājumā, taču tā nenotiekot

Dombrovskim nepatīkot lietuviešu lēmums,- konstatē Dagens Industri, atsaucoties uz premjera preses sekretāru Mārtiņu Penki.

Taču jau tagad esot skaidrs, ka latviešiem būšot jāakceptē arī savas bankas bankrots.  (Krājbanka bankrots tikšot pasludināts nākamajā nedēļā).

Valsts garantēšot klientu noguldījumus 100.000 eiro apmērā.

Vai un kā tas ietekmēs valsts budžetu? – uz šo jautājumu Penke neesot varējis atbildēt.

Pēc DI domām Latvijas valdība pašlaik riskē ar reālu valsts budžeta krīzi.

Pirmais akmens kaklā esot problēmām plosīta aviokompānija AirBaltic, ka netieši pieder Antonovam (caur Convers Group)  un tika ”uzstutēta uz kājām” patiecoties naudai no  abām bankām ”Snoras” un ”Krājbanka”.

Latvija valsts ar 52% akciju ir pagaidām Ari Baltic kontrolpaketes īpašniece, tagad izrādās, ka valstij vajadzēs finansiāli glābt arī Antonovam piederošo daļu AirBaltic.

Valdis Dombrovskis esot vēlējies, lai abas bankas tiek glābtas.

Saprotams, ka šī Dombrovska vēlme sasaucās ar salīdzinoši neseno, bēdīgi slaveno ”Parex” glābšanas akciju, kuras rezultāta bankas vietā valsts bankrotēja pati.

Jauna Baltija banku krīze var būtiski traucēt budžeta stabilizēšanu Latvijā, cenšoties saglabāt deficītu 2,3 -3% robežās un plānojot ieviest eiro 2014. gadā.

Rodas iespaids, ka lēmējiem nav īsti skaidra rīcības programma.

Vai tā ir?

Daži lasītāju komentāri šodienas zviedru interneta medijos par Latvijas Krājbankas , Snoras un SAAB krīzi:

Dārgs Saab fiasko

Ak tā, tad jau iznāk, ka latvieši un lietuvieši, bet ne zviedri, ir samaksājuši par lielāko daļu no SAAB fiasko.
Lewi

***

 Saab neko nav aizņēmies

Pa vidu ir kāds cits uzņēmums. Ja ķīnieši nopirks visu Saab, tad Latvija var dabūt atpakaļ to naudu.

Ja Saab darījums ar ķīniešiem neizdosies, tad Latvijas valsts, prasot atpakaļ apķīlātos līdzekļus (100 miljonus latus) un tos nesaņemot, var dabūt sev īpašumā visu Saab! Apsveicu Latviju!

***

Bankrots

Tā kā bankas aizdevušas kādam naudu, kuras tām nav, tad tās būtu jāpasludina bankrotējušas uzreiz. Vienīgais, kāpēc tās nebankrotē uzreiz ir, tas, ka mēs esam paņēmuši kredītus tajās bankās un solām tām tos un vēl procentus  atmaksāt.
Kungen

***

Solidaritāte ar baltiešu pensionāriem

Metālapstrādes darbinieku arodbiedrība Metall  visu laiku kliedza, ka jāļauj Antonovam pirkt SAAB, jo Antonovs taču glābšot darba vietas SAAB!

Tagad šai arodbiedrībai būtu jāsolidarizējas ar Baltijas pensionāriem un mazajiem noguldītājiem Snoras un Latvijas Krājbankā un jāizmaksā viņiem tas, ko Antonovs noblēdīja viņiem!

Jo Metall arodbiedrībai taču ir nauda, lai palīdzētu baltiešu pensināriem, jeb visa nauda paredzēta tikai saviem advokātiem un sociāldemokrātu kasei?
Kontingentslav

***

Kas par putru!

Vispirms Saab nogremdēja Investor, vēlāk Saab panāca GM bankrotu, un kā putukrējums uz kūkas tagad nāk ziņa, ka Saab nogremdējis arī divas bankas Baltijā! Kas par skandālu!

****

Bo Lundgren uzskatīja Antonovu par nopietnu biznesmenu

Bosse Lundgren taču vasarā paziņoja, ka Antonovs ir goda vīrs, kam vajdzētu atļaut investēt Saab. Tagad mēs zinām, ka investēt bija paredzēts ar zagtu naudu.

Johan

****

Ryssar Krievi

Det finns inga seriösa affärsmän i Ryssland.  Krievijā nav nopietnu uzņēmēju.
JPM

****

Antonovs darīja pareizi.

Ņemot vērā visus tos aizdevumus, ko Baltija  jau ir dabūjusi no zviedru bankām, ši Antonova gājiens ir tikai maza atlīdzība Zviedrijai par ieguldīto un zaudēto Baltijā. Antonovs darīja pareizi.
Vintage51

****

Zagt no nabagiem, lai dotu  bagātajiem . Stjäla från de fattiga och ge till de rika.

Nauda ir paņemta no nabdzīgas Latvijas un Lietuvas, lai izmaksātu algas Saab Zviedrijā.

Lai būtu īsti tafs un oligarhisks viņš ir nopircis arī angļu futbola klubu un parūpējies par dārgu dzīves vietu Londonā, – un par visu to maksā nabadzīgie baltieši!

Jūs brīnaties par kādu naudu viņš nopirka Airbaltic akcijas? Un kur pazuda nauda no Airbaltic, kad tas bija uz bankrota sliekšņa?

Pilnīgi neticami, ka tas viss var notikt, kad mums ir vesela rinda iestāžu, kas zināja, ka Antonovs nav īsti godīgs.
En Svensson i Lettland

****

Arī Swedbanka…..

Kad tēvocis policists atnāks un paņems ciet arī mūsu banku direktorus???? Taisnībai ir jābūt! När kommer farbror polisen och hämtar våra bankdirektörer??????
Rätt ska va rätt.

TV 4 intervija ar FKTK pārstāvi Placi 24. nov. http://www.nyheterna.se/tv?videoid=774267

 

Links uz Expressen TV

Antonovu tagad pārstāvot kāds cilvēks Latvijā.

2011. gada 24. novembris

Attēls no Dagens Industri

–   Ne, nē, es vairs Antonovu nepārstāvu, – deklarē Karlštrēms, kurš vēl pirms gada aktīvi centās krievu miljardierim palīdzēt nodibināt viņa Latvijas Krājbankas  filiāli arī Zviedrijā.

Kamēr prokuratūra Lietuvā dzenā bankrotējušo baķieri, viņa zviedru partneri vairs neko nevēlas dzirdēt par darījumiem ar Antonovu un norāda, ka tagad Antonovu pārstāv ” kāds cilvēks Latvija”. (DI).

Bijušā ”bosa” noliegšana ir kaut ka jauns. Vēl jūlijā Karlštrēms palīdzēja Antonovam šeit cīnīties ar Zviedrijas valdības un EIB (Eiropas Investīciju banka) sazvērestību pret ”krievu investīcijām Zviedrijā”. Karlštrēms toreiz (Antonova vārdā) apgalvoja, ka banka un  Zviedrijas valdība esot slepeni vienojušās ”neatļaut Antonovam investēt SAAB akciju iegādē”.

E24: Antonova lieta met tumšu ēnu uz SAAB. 24. novembris.

–   Pie visa ir vainīgs Anderšs Borgs (Zviedrijas Finanšu ministrs) un Frederiks Reinfelds (Zviedrijas Premjerministrs), kas faktiski ir sarūpējuši šo neglīto un zīmīgo procesu,” – toreiz sūdzējās Karlštrēms portālam E24.

Antonova zviedru partneris gatavojās kļūt par Latvijas Krājbankas  Skandināvijas filiāļu vadītāju – ” mēs strādāsim un nepadosimies un plānojam atklāt filiāles Zviedrijā jau vasarā”, – tā Karlštrēms prognozēja šopavasar.

Toreiz viņš informēja, ka vēl neesot skaidrs, vai Zviedrijā Antonovs atvērs Krājbankas filiāles vai arī tie būs bankas meitas uzņēmumi.

Tagad visi apgalvojumi izkūpējuši gaisā.

Apņēmīgas darbošanās vai vismaz aizstāvības vietā skan – ”nezinu”, ”nepazīstu’, ”bez komentāriem”.

Paradoksāli, ta tieši šodien zviedru avīzes velta ievadrakstus sava Finanšu ministra Anderša Borga triumfam Lielbritānijā. Financial Times viņu nosaukusi par Eiropas labāko Finanšu ministru. Ja agrāk ārzemju žurnālisti ironzēja par Borga savādo frizūru ar ”zirgasti”, tad tagad laikam daudzi sāks domāt, ka pareizs finanšu ministrs ”izskatās tieši tā”.

Interesanti, ka Borgs nav ”pieaicinātais” tehnokrāts, kas piesaistīts valdības vadīšanai no malas (kā ta pašlaik notiek Grieķijā un Itālijā). Viņu iebalsoja tauta vēlēšanās un viņš ieradās pie Zviedrijas finanšu stūres kā nevienam nezināms, talantīgs bankas darbinieks.

Tieši šis cilvēks iebilda pret Antonova investīcijām Zviedrijā.

Kritiku izpelnījies Borga skolotājs -Bū Lundgrēns (Riksgälden), kuram aizvadītā gada laikā nācās novērtēt Antonova piemērotību akciju īpašuma iegādei Zviedrijā.

–   Mēs (līdz tam) jau bijām saņēmuši daudz nepatīkamas informācijas no Lielbritānijas. Biju dzirdējis baumas par saistību ar krievu mafiju,  par ”naudas atmazgāšanu pēc Kaukāza shēmas” un mēs tāpēc izvēlējāmies divus birojus, kas mūsu uzdevumā pētīja Antonova pagātni (Rietumeiropā un Krievijā). Neizdevās iegūt dokumentālus pierādījumus pret viņu”, šodien atzīstas Bū Lundgrēns avīzei Dagens Industri.

Birokrātijai neizdevās taču rokošā žurnālistika bija pienākumu augstumos.

Jau vasarā zviedru Eko redakcija (Zviedrijas sabiedriskajā radio), bija ”parakusies apakšā” Snoras bankai Lietuvā un informēja klausītājus par nelikumībām šīs bankas kreditēšanas procedūrās.

Bū Lundgrēns par šīm reportāžam neko neesot dzirdējis, no atbildīgajām institūcijām nekādus kompromitējošus faktus nebija saņēmis. Viņs tāpēc atļāva Antonovam (pēc garām sarunām Stokholmā) tomēr… iegādāties SAAB akcijas. Taču pretī atkal nostājās EIB un valdība.

–   Vai  esat tagad gandarīts, ka Antonovs nekļuva par Spyker un SAAB kontrolpaketes īpašnieku?

–   Nē. Mēs visi zinām, ka tieši Antonovs izglāba SAB grūtā brīdī un iepludunājā šajā uzņēmumā savu naudu, caur Viktoru Milleru (Viktor Muller). Bez šī aizdevuma auto ražotnē nevarētu turpināt funkcionēt.  Ir pilnīgi skaidrs, ka toreiz tā bija Antonova nauda un tieši patiecoties šīm investīcijām SAAB eksistē līdz šodienai.

–   Ja aprīlī Stokholmā būtu zinājuši to ko mēs zinām par Antonovu tagad, kā Jūs tad būtu izlēmis? Vai Jūsu lēmums tādā gadījumā butu bijis citāds?

–   Ja mēs treiz būtu zinājuši to ko zinām tagad, tad mēs gaidītu procesa iznākumu. Taču nebūtu pareizi kādu nosodīts pirms sprieduma. -tā saka Bū Lundgrēns.

Zviedru komentētāji šodien secina, ka krīzes risku novērsa Borgs, Reinfelds un EIB, un jūtas gandarīti, ka pie varas šogad nebija sociāldemokrāti, kas noteikti būtu klanījušies Krievijas un krievu investīciju priekšā politisku un ideoloģisku motīvu dēļ.

Rakstā izmantota informācija no Dagens Industri, Svenska Dagbladet un citiem medijiem.

 

Papildu informācija:

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/fktk-sestdienas-pazinojums-zviedriem-mes-nemedisim-saab-aizdoto-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/25/latvijas-valsts-varetu-klut-par-saab-ipasnieci-baumo-zviedri-jeb-ka-antonovs-sagazis-baltijas-finansu-stabilitati/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/26/zviedri-gatavi-palidzet-latvijai-un-lietuvai-atrast-no-bankam-pazuduso-naudu/

      http://sandraveinberga.lv/2011/11/23/antonova-banku-krahs-satrauc-zviedrus-vai-nozagtie-miljardi-glabs-saab/

         http://sandraveinberga.lv/2011/11/27/ka-ftkt-maina-viedokli-sabojatais-telefons-vai-tomer-dubultspele-sazina-ar-medijiem-zviedrija-un-latvija/

Antonova banku krahs satrauc zviedrus. Vai nozagtie miljardi glābs SAAB?

2011. gada 23. novembrī.

Antonova banku impērijas zemestrīce šeit bija prognozēta ”stihiskā nelaime”.

300 miljonu eiro neizprotama nozušana no lietuviešu Snoras bankas grāmatvedības atskaitēm ir fakts, kas komentārus nesagaidīs.

Neredzamās, gigantiskās kabatas atkal ir piepildītas ar svešu naudu.

Daži ir veiksmīgi ”uzvārījušies” (kā teiktu Latvijā).

Rezultātā?

Snoras ir slēgta un arī Latvija apturējusi šīsnedēļas valsts obligāciju izsoli (10 miljonu latu vērtībā), taču Latvijas bankas vadība medijiem apgalvo, ka” nepastāv nekāds valsts banku sistēmas risks” Krājbankas slēgšanas iespaidā (DN).

Naudas vairs nav, bet risks nepastāv.

Zviedriem Vladimira Antonova banku nosaukumi simpātijas nav izraisījuši, jo mediji ir plaši skaidrojusi ”SAAB afēras” zemūdens akmeņus un paša Antonova fasādes morālos traipus.

Vladimirs Antonovs zviedriem ir krievu banķieris, bijušais Spyker akciju līdzīpašnieks. Brīdī, kad Spyker vēlējas iegādāties SAAB akcijas, General Motors iebilda pret Antonovu kā nākamo autokoncerna līdzīpašnieku. Slepena informācija liecināja, ka viņš saistīts ar Krievijas ekonomisko noziedzību. Pats Antonovs ”apvainojumus” noliedz un apgalvo, ka joprojām esot Spyker akciju īpašnieks (ar sava uzņēmuma CPP starpniecību) un šo ceļu viņš turpināšot pārņemot savā kontrolē arī SAAB Automobile akcijas.

2010. gadā Antonovs Herald Tribune un NYT slejās sūdzējās par to, ka Eiropas uzņēmumos joprojām pastāvot aizspriedumi pret krievu investētājiem. Viņiem neticot.

Kāds ir Antonova ceļš pie ekonomiskās varas?

Vladimirs Antonovs dzimis 1975. gadā Uzbekistānā, gājis skolā Tadžikistānā. Pabeidzis augstskolas studijas Krievijā un ar 1998. gadu sācis savu darbošanos banku sistēmā. 2004. kļūstot par Konvers Group valdes priekšsēdētāju bankai, kas viņam piederēja kopā ar tēvu, bijušo inženieri – Aleksandru Antonovu (International Financial Group Convers Group). Līdz ar PSRS sabrukumu ģimene pārcēlās uz dzīvi Maskavā.

Pateicoties Krievijas banku krīzei, Antonoviem izdevās ”lēti” pārņemt savā pārziņā Akademhimbanku. Pievienojot tai vairākus (tobrīd salīdzinoši zemu novērtētus finanšu uzņēmumus) Antonoviem izdevās izveidot savu banku impēriju. Tieši šajā periodā Antonoviem esot bijušas ekonomiskas saistības ar ”mafiozām aprindām” (ziņo krievu mediji), tačus šos faktus rietumiem pagaidāma nav izdevies oficiāli pierādīt.

Counvers Group banka dibināta 1989.gadā, lai kreditētu ārzemju (ne krievu) klientus (privātpersonas un uzņēmumus).

Pēc 2009. gada atentāta, kas bija vērsts pret Antonovu – vecāko, ģimene pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvi Londonā. No Lielbritānijas Vladimirs Antonovs pašlaik vada savus finanšu uzņēmumus. 

Antonova finansu impērija. Avots: Sveriges radio

Aizvadītajā nedēļā Antonovu banku arhipelāgs sācis grimt.

Paradoksāli, ka Latvijas medijos pozitīvās Krājbankas reklāmas rullīši varēja brīvi plūst kā Niagāras ūdenskritums visu rudeni, bez vietējo uzraudzības institūciju satura kontroles.

Mediju, reklāmas un PR uzraudzības institūta iztrūkums Latvijā tagad daudziem Krājbankas noguldītājiem nozīmēs konkrētus finansiālus zaudējumus.

Varbūt, ka beidzot arī Latvijā vajadzētu ieviest Reklāmas uzraudzības sviras (piemēram pēc Skandināvijas valstu modeļa), lai pirms bankrota bankas īpašnieki nepagūst ”iepumpēt” lieku  (klientu steigšus) noguldītu naudu banķieru tēriņa kontos brīdī, kad pirātu kuģim jau pacelts enkurs un karogi ir mastā.

Tikmēr zviedru mediji ”spiež pie sienas” Antonova zviedru pārstāvi Laršu Karlstromu.

Visus, protams, interesē pats galvenais jautājums – vai nauda, kas aizplūdusi no Snoras un Krājbankas pašlaik tiek akumulētā kādā slepenā vietā, lai pēc tam ar to samaksātu par SAAB Automobile akcijām?

Uz šo jautājumu Vladimira Antonova pārstāvis Zviedrijā atbildējā ļoti daudznozīmīgi:

– Būšu piesardzīgs savos izteikumos, taču …who knows…

Antonovs, kurš aizdevis naudu SAAB direktoram Milleram, izsludināts Interpola starptautiskā meklēšanā . Viņš tiek turēts aizdomās par naudas atmazgāšanu un krāpniecību.

Papildu informācija

Atomreaktoru slēgšana Japānā, tirānu transs, krievu oligarhu dejas ap SAAB

 
 2011. gada 31. martā
  

– Vīstīsiet iekšā audumā … savas atomelektrostacijas? – prasīju skaidri un gaiši. Tamiko klusēja. Nodūrusi galvu, viņa šķiroja sapulces dokumentāciju.
– Jā, vīstīsim! Tīsim iekšā kā segā! –
– Kāpēc?-
– Nav citas iespējas,- viņa pacēla acis no papīriem un abi ar japāņu operatoru izskatījās pārguruši un bez gaismas, – to, kas notiek pie mums Japānā ir grūti iedomāties cilvēkiem, kas tik lielu nelaimi nekad nav pieredzējuši. Posts ir pārāk gigantisks. –
– Kas tas ir par audumu? –
– Tāds kā tavai vējjakai. Tāds ”smart” audums, kas ventilē tikai vienā virzienā. –
– Palīdzēs?-
– Nezinu, – Tamiko noplātīja rokas un pēc tam sāka stāstīt ka notiek Japāna. Tamiko ir žurnāliste un pārstāv japāņu ziņu aģentūru Skandināvijā. Viņa stāstīja un stāstīja un stāstīja un visbeidzot norādīja, ka ”jā, japāņiem nav pieņemts izrādīt kadrā savas jūtas vai emocijas. Tāpēc mēs kadrā vienmēr cenšamies smaidīt.”
Japāņus ir grūti filmēt.
– Gandrīz neiespējami. Viņi smaida un smaida, lai gan izmisums ir bezgalīgs. –
– Joprojām.-
– Jā, tikko mums rietumi izbrāķēja sižetu par kādu japāņu zemnieku, kura ekoloģiskā saimniecība atrodas līdzās Fukušimas AES. Viņš izturējis visu – zemestrīci, plūdus, postu un radiāciju, bet neiztur bankrotu. Viņa saknes un dārzeņus valsts klasificē kā nederīgus. Intervijā viņš smaidīja, bet pēc intervijas mēģināja izdarīt pašnāvību.-
Tamiko šķiroja tālāk papīrus. Isao turpināja palīdzēt.

Vakar noskaidrojās, ka četrus no sešiem Fukušimas rektoriem nāksies slēgt. Uz mūžīgiem laikiem.

Asahi Shimbun liecina, ka slēgšanai paredzētos rekatorus patiešām ”iesaiņos” īpašā auduma sarkofāgā, lai mazinātu radioaktīvo izstarojumu. Nav nozīmes uzskatīt cik reižu šajā reģionā radioaktivitāte pārsniedz normu. Viens ir skaidrs, cilvēce nav gatava dabas pārbaudījumiem. Kamēr ”tas ir tā kā ir” AES projekti ir un paliks riska investīcija, arī mūsu platuma grādos.

Tirānu varas transs turpinās Tripolē, Damaskā un Ziloņkaula krastā.
 Trešdien savā ”valsts televīzijā” beidzot uzstājās Sīrijas prezidents. ”Svešu valstu intereses mūsu vienotību nesašķels! Sīrijas tauta ir miermīlīga tauta! Mūsu mazākumtautības mēģina sakūdīt savā starpā ārzemnieki! Neļausim tam notikt! Būsim vienoti!” – dimdināja ekrāna Asads.
Pie visa vainīga, kā parasti, ir ārzemju konspirācija.
Ilgi gaidītajā runā Sīrijas prezidents nepateica neko, tā bija tik pat tukšā kā mēdz būt mūsu Zatlera runas.

Runā neizskanēja nekas būtisks – ne miņas no opozīcija partiju legalizācijas, ārkārtas stāvokļa atcelšanas vai par politisko ieslodzīto atbrīvošanu. Pa vidu Asads brīžam iesmējās un laikam ar šo tika signalizēts, ka prezidents jāj cauri protestu brikšņiem bez psiholoģiskās vai vainas sajūtas skrambām. Prezidenta runu vairākas reize pārtrauca sajūsmas saucieni un aplausu vētra no politisko marionešu puses.
Protams, ka Asada režīms cieš no rūsas politiskajos spriedumos. Taču skaidrs, ka lielais Irākas bēgļu pieplūdums Sīrijā dara savu – irākieši uzskata, ka pēc Sadama krišanas, amerikāņu vadībā normāla dzīve irākiešiem vairs neeksistē. Tāpēc – ” labāk paciest šādu viduvēju tirānu kā Asads un dzīvot stabilitātē, nekā riskēt caur nemieriem nonākt pie Irākas haosa”.
Tikmēr nemieri turpinās ostas pilsētās. Latakijā un dienvidu provincēs. Rīt šajā reģionā opozīcija sola jaunus protesta viļņus. Protams, ka notikumu attīstība Sīrijā ir politiski svarīgs jautājums. Asada režīms ir cieši saistīts ar Irānu un Hisbolā grupējumu Libāna, te atrodas arī Hamaza centrs, kas vada Gazas sektora politisko struktūru. Okupēto augstieņu dēļ sīriešiem nav līguma ar Izraēlu. Mēs visi esam ieinteresēti, lai Sīrija paliek uz demokrātijas ceļa. Latviju ieskaitot.

Lībijas krīzes ēnā šobrīd noenkurojies konflikts Ziloņkaula krastā. Notikumu gaita šeit lielā mērā atgādina Lībijas kataklizmu. Vienīgā atšķirība, ka karojošās puses veido divi naidīgi prezidenta amata pretendenti. Civiliedzīvotāju upuru skaits jau sasniedz 500 un faktiski prasās pēc starptautiskas iejaukšanās. Gbago (tāpat kā Kadafi) met galdā ” anti -imperiālisma karti” un viņu sadzird vietējie panafrikānisma pielūdzēji. Tiek sūtīti sveicieni Kadafi un aktualizēta prasība par ANO drošības spēku padzīšanu no valsts. Ko mēs varam darīt? Bagātās rietumvalstis cenšas investēt humanitārās katastrofas novēršanas pasākumos. Taču tas nav problēmas atrisinājums. Afrikāņi arī ir pelnījuši demokrātiju, taču ceļš pie tās joprojām izskatās nenormāli garš un grūts.

 V. Antonovs
Foto: http://www.automotorsport.se

Tikmēr krievu oligarhs Vladimirs Antonovs cenšas izmantot SAAB likviditātes problēmas, lai tiktu pie noteicošās akciju paketes.

V. Millers. Foto: http://www.gp.se

Esot vajadzīga akciju emisija un kā fēnikss no pelniem atkal izlido Vladimirs Antonovs ar saviem 50 miljoniem eiro, kas koncernam tieši tagad ļoti vajadzīgi.

Atgādināšanu, ka MG un Zviedrijas valsts savulaik atteicās pārdot Krievija oligarham SAAB lielāko akciju paketi, jo drošībnieku rīcībā bija pierādījumi par Antonova saistību ar Krievijas kriminālajiem grupējumiem.Tas nozīmē, ka Vladimirs Antonovs no jauna vēlas pirkt lielo akciju paketi un par šo tēmu jau iesniedzis prasību Riksgälden vadībai.

Minējumi par to, ka Viktors Millers (Spyker) ir faktiski bez naudas un tēlo miljardieri uz aizņemtu līdzekļu fona, šķiet, izrādījusies patiesība.

 Starp citu Vladimirs Antonovs pēdējo nedēļu laikā publiskojis arī savas ”latviešu bankas” ienākšanu Zviedrijā.

Vadošie biznesa mediji Zviedrijā pirms pāris dienām informēja, ka Antonovs gatavojas atvērt banku Zviedrijā. Pagaidām izskatoties, ka šī banka būs ”Latvijas bankas filiāle un līdz ar to atbildība par šīs bankas darbību Zviedrijā būs jāuzņemas Latvijas Finanšu inspekcijai” (Näringsliv, E24, Affärsvärden). Viņam piederošajai bankai ”Latvijas Krājbanka” jau ir filiāle Stokholmā un tagad esot pienākusi kārta Latvijas ”Bank Snoras” konsolidācijai un meitas uzņēmuma veidošanai Zviedrijā. Pagaidām neesot skaidrs vai šī jaunā ” latviešu banka” būs biznesa, investīciju vai privātdarījumu banka. Idejas pamatā esot mēģinājums panākt, lai Latvijas un Krievijas investētāji ieguldītu nauda šajā Zviedrijā izvietotajā uzņēmumā.
Antonova projektu Zviedrijā vada finansists Larš Karlstroms (Lars Carlström) un informē, ka bankas starta kapitāls jau ir 200 miljoni SEK.

Antonovs grib, tātad, arī pārņemt SAAB (Convers Groups vērtība 44 miljardi kronu no kurām 4,5 miljardi pieder Antonovam pašam). Viņa mērķis – ar laiku pārcelt SAAB ražošanu uz Krieviju (Affärsvärden).