2011.g. 8. aprīlis.
Sākusies izšķirošā cīņa par Latvijas prezidenta krēslu. Rindā pie Rīgas pils drūzmējas vesela plejāde pazīstamu un nepazīstamu cilvēku, kas visi vārdos liedzas, ka stāvētu rindā uz prezidenta amatu, taču izturēšanās liecina par ko citu. Viņu skaitā izrādās arī eksprezidente Vaira Vīķe Freiberga.
Freibergas kundze bija spilgta, intelektuāla un harizmātiska prezidente, kuru respektē pasaulē un Latvijai viņa kaunu nedarītu.
Taču man kā mediju pētniecei jautrību izraisīja fakts, ka eksprezidente tikko ir sniegusi interviju nekam citam kā „gaumīgas erotikas žurnālam Playboy”(kā savu izdevumu sauc tā dibinātājs Hjū Hefners).
Kā liecina lasītāju komentāri Latvijas interneta portālos, kur apspriež šo faktu, lasītāji arī nespēj novaldīt smieklus, jautājot, vai žurnālā ir arī eksprezidentes erotiski fotoattēli:)
Tagad noteikti nebrīnīsimies, ja Vaira Vīķe Freiberga un varbūt arī citi prezidenta kandidāti sniegs intervijas arī žurnālos Princese un Žirafe*.
Izrādās, ka cīņā par prezidenta krēslu visi mediji ir labi.
* žurnāli, kas tāpat kā Playboy arī sevi dēvē par erotiskiem izdevumiem. Taču pasaulē visus šos žurnālus klasificē kā pornogrāfiskus. Vairāk lasīt kaut vai te: http://en.wikipedia.org/wiki/Pornographic_magazine
Papildu saite par šo pašu tēmu: http://www.diena.lv/lat/politics/hot/vike-freiberga-butu-gribejusi-abreni-paturet-tacu-tas-nebija-iespejams?=&comments=1#comments
Cien., Veinbergas k-dze,
starp citu, ja, pētot medijus, Jums ir paskrējis garām fakts, ka ASV Playboy intervijas ir snieguši Dž.Kārters, M.Gorbačovs, F.Kastro un virkne citu ietekmīgāko pasaules līderu, tad ar prieku Jūs informēju par to šobrīd. Labāk uzzināt vēlāk, nekā palikt nezinot vispār, vai ne? Salīdzināšana ar Princesi un Žirafi ir vismaz nekorekta. Kaut gan, protams, katram ir tiesības uz savu viedokli.
Jūsu ironija, protams, liecina par savu “spalvu spodrināšanu”. Zinu kas ir Hju Hafners un lasu lekcijas studentiem par viņa pieeju žurnālu industrijai. Zinu arī par intervētajiem pagātnes līderiem, kas starp citu pamatā ir vīrieši, nevis sievietes … Kā Jums šķiet – kāpēc?
Tā kā neesat mani apgaismojusi. Diemžel. 🙂 Es saprotu Jūsu satraukumu un piktumu, ka Playboy manā izpratnē nav nekas vairāk kā žurnāli, ar kuriem jūs nevēlaties tikt salīdzināti. Samierinieties, ka arī Jums var nebūt arī taisnība, ja šo izdevumus vērtē mediju speciālisti un pētnieki objektīvi no malas.
Par manu mediju pētniecību viss ir OK. Es zinu un saprotu mediju lietas labāk nekā daudzi, kas ar to praksē nodarbojas, paši nezinot, ko dara.
Pasaulē ir daudz lietu, kuras mēs traktējam citādi, ja vairāk zinām un saprotam. Arī ieskaitot to, ko saucam par pornogrāfiju 🙂
Es negribu būt tik augstprātīga kā daži mani zviedru kolēgi, kas nediskutē ar cilvēkiem, kam nav vismaz doktora grāda žurnālistikā:) Tā kā sāksim mācīties un mēs visu labi sapratīsim!
Nav jau tā, ka liels satraukums, bet salīdzinājums tomēr šķita… nekorekts. Protams, katram savs redzējums un savs traktējums. Pie tā tad arī paliksim! 🙂
Linda, bet raksts jau ir ne par Jūsu Playboy, bet par Vairu Vīķi Freibergu, kas sniedz intervijas žurnālā, kur lielākais vairums sevi cienījošas sievietes nemēdz sniegt intervijas vai arī, ja vien nepozē kailas vai puskailas kameru priekšā.
Jūsu nosauktie politiķi, kurus Playboy intervējis, ir pamatā vīrieši. Ir arī dažas publicitāti par katru cenu alkstošas sievietes (kā Jūs man norādījāt), bet tas, manuprāt, neko labu neliecina par viņiem kā vīriešiem un sievietēm.
Starp citu, vai Jūs ziniet, kāpēc Playboy izgāzās Zviedrijā un kāpec tas neiznāk vēl daudzās citās civilizētās valstīs?
Tie, kas studē medijus un žurnālistiku, to zina.
Jebkurā gadījumā paldies, ka izteicāt savu un, cik es saprotu, izdevēju viedokli par problēmu, uz kuru var dažādi raudzīties.
Sandra,
vai tiešām Jūs rediģējat komentārus? Var jau būt, ka tā ir tehniska kļūme, bet neredzu savu pēdējo ierakstu, ar linku uz visnotaļ cienīgas un arī sevi cienījošas sievietes interviju žurnālā Playboy – bez kailfoto! 🙂 Ja, nu, tiešām pie vainas ir tehnika, atļaušos atkāroties:
http://www.playboy.com/articles/helen-thomas-playboy-interview/index.html
Tagad redzat?
Ir jūsu žurnālā, kā jau iepriekš rakstīju, arī dažas publicitāti par katru cenu alkstošas sievietes (kā Jūs man norādījāt), bet tas, manuprāt, neko labu neliecina par viņām kā sievietēm.
Ne par Helēnu Tomasu un ne par Vairu Vīķi Freibergu…..
Lai arī nepiekrītu Jūsu viedoklim par šo sieviešu izvēli zīmēties Playboy slejās, savos uzskatos vados pēc Voltēra viedokļa, ko viņs sacīja kādam savam oponentam: Kungs, man riebj jūsu pārliecība, taču es esmu gatavs atdot dzīvību, lai jūs to varētu brīvi paust.
Tas par preses brīvību, ko es respektēju un aizstāvu, arī Playboy sakarā 🙂
paldies, Sandra!
Latvijas Pleiboja versija ir tik tikpat “pornogrāfiska” (atsauce uz Veinbergas komentārā citai lietotājai pausto, kā arī tiešām nevietā liktais salīdzinājums ar Princesi un Žirafi (iesaku paņemt visus trīs rokā un pāršķirstīt, lai redzētu, kāpēc)) kā “Klubs” un man nav nācies dzirdēt, ka mediju speciālisti ļoti satrauktos, ka viens vai otrs valstsvīrs būtu tajā intervējies. Tāpat nav nācies dzirdēt satraukumu par intervijām sieviešu žurnālos, kur seksualitātes eksponēšanas apmērs, kā arī visādu sviestainu stereotipu tiražēšanas apmērs ir tikpat liels, kā šajos nelaimīgajos “vīriešu žurnālos”. Jāsāk ar to, ka gandrīz visi glancētie, “dzimumam” domātie žurnāli ir kaut kāds prātam grūti aptverams marasms un manis pēc varētu neeksistēt; bet, ja eksistē, tad neredzu problēmu, ka tie tiek lietoti tajos veidos, kādos nu tos ir iespējams lietot, īpaši, ja tiem ir labs lasītāju/abonentu reitings.
“Uzsēšanās” Pleibojam vairāk varētu būt saistīta vai nu ar Zviedrijas feminisma līniju vai arī ar autores neelastīgo pieeju šim jautājumam, kas tā arī varētu būt, bet, nu, diezgan neinteresanti.
Mediju speciālisti nesatraucas. Pasaulē un Latvijā ir daudz šādu žurnālu, kā Jūsu nosauktie, kurus vīrieši 50+ tur rokā, sēžot tualetē vai guļot gultā un masturbē.
Sievietēm, kas tajos piedalās ir jāveic uzbudinoša funkcija un viņas arī prot kārajiem večiem izdabāt. Teatris no abām pusēm, tātad.
Eksistēt šie izdevumi var un Latvijā mēdz strīdēties kā tos nosaukt. 🙂 Lai gan pasaulē tos liek pornogrāfisko izdevumu grupā, vairāk lasīt te- http://en.wikipedia.org/wiki/Pornographic_magazine Eksistēt tie, tātad, var, taču būtne ar pašcieņu šādos žurnālos parasti nepiedalās. Bijušajai prezidentei to vajadzēja zināt.
Protams, ka Latvijas sabiedrības zināma daļa putrojas šo žurnālu “klasificēšanā”, uzskata, ka var darīt visu, kas nav aizliegts un audimats ir Dievs. Attīstītās sabiedrības fāze vēl pie mums nav iestājusies. Nekas, pagaidīsim.
Neesmu uzsēdusies 1953. gada Hju Hafnera atklājumam. Lai tas dzīvo tālāk, vienīgā problēma, ka šis “formāts” jau sen vairs nav svaigs mediju arēnā un nobružājies. Nemoderns. Jauni un moderni vīriesi pēc statistikas un manas pieredzes lasa citus žurnālus.
Bez tam – nevajadzētu man kārt klāt atkal “birkas” ja pašam nav skaidrs ko es rakstu.
Ja patīk – ņemiet žurnālu, ejiet uz tualeti un rīkojieties ar sevi! 🙂 Pēc tam – pastudējiet medijus un gan jau sapratīsiet ko un par ko es rakstu.
Godīgi sakot, man patīk apziņa, ka esam sabiedrība, kurā “var darīt visu, kas nav aizliegts”, jo ticu Serresa “baltajam troksnim” jeb haosam, no kura tad var mēģināt kārtot jēdzīgas kopas, nevis iesīkstējusi sekošana priekšrakstiem, kuri, iespējams jau sen ir zaudējuši savu aktualitāti.
Ļoti labi zinu, ka pasaulē ir daudz un dažādi žurnāli, profesionāli un mazāk profesionāli, izklaidējoši un mazāk izklaidoši, specializētāki un mazāk specializēti, ka cilvēki lasa (un paldies dievam viņiem ir iespējas izvēlēties lasīt) daudz un dažādus žurnālus, iespējams kāds, kas no rīta lasa finansu apskatus, vakarā tualetē onanē uz zoofilijas biļeteniem, un kāds cits gan rītā gan vakarā šķirsta tikai makšķernieku žurnālus, nekad neko nevar zināt un es neņemos spriest, vai tas ir labi vai slikti un kurš no variantiem ir labāks vai sliktāks. Es tikai zinu, ka Latvijas preses tirgū žurnālu tematiskais klāsts nav nenormāli plašs, kā arī nav pārāk sarežģīti izsekot līdzi kāda noteikta starptautiska izdevuma izpildījuma un uztveres “variācijām” lokālā izpildījumā. Tāpat kā es teicu, ka cilvēki var mainīt savas domas un attieksmes, tāpat es arī domāju, ka dažādiem izdevumiem ir iespējas “mainīties”. Līdz ar ko Playboy Latvijas versijas uztveršana par pornogrāfisku žurnālu (kura mērķis ir seksuālās aktivitātes stimulēšana/imitēšana) liecina par to, ka žurnālistei ir visai īpatnējs latviešu vīriešu un sieviešu vērtējums, uzskatot, ka tie var uzbudināties un apmierināt sevi, lasot Vairas Vīķes Freibergas interviju un, ka tā ir no vienas kategorijas ar ilustrētiem stāstiem par “Dirsplēsi” un “Pežrozīti”, jeb citiem vārdiem sakot, man šķiet, ka visai lepnā speciāliste nav izdarījusi praktisko mājas darbu un atvērusi šos izdevumus, par kuriem izsakās. Tas nevieš uzticību. Un, pat ja ir atvērti, tad secinājumi – kā jau iepriekš minēju – ir izrādījušies ļoti paredzami un līdz ar to garlaicīgi.
Dārgais Rūdolf (ja tas ir Jūsu vārds, jo Jūs atšķiribā no manis maskējieties zem pseidonīma)!
Protams, ka nezin vai kāds masturbē, kā Jūs rakstiet, uz Vairas Vīķes Freibergas intervijas, jo šajos žurnālos tam mērķim ir meitenes uz vāka un fotosesijas iekšā, vai ne? Un kad ir beigts, var palasīt arī VVF domu graudus:) vai ne?
Playboy dibinātājs Hjū Hefners taču pats arī savu izdevumu nesauc par politikas mēnešrakstu, bet gan par “gaumīgas erotikas izdevumu’. lai gan mediju pētnieki to liek pornogrāfisko izdevumu grupā (skatīt iepriekš pievienotos linkus rakstā un komentāros). Nu un erotikas vai pornogrāfijas mērķis ir kāds, jūsuprāt?
Kādiem mērķiem vīrieši 50+ izmanto šo žurnālu tualetēs un gultās pierāda pētījumi pasaulē. Ne es to izdomāju vai atklāju.
Mediju pētniecība un zinātnieku izdarītie secinājumi tiešam nav izklaide un tos nespeciālisti var saukt arī par garlaicīgiem, kā Jūs rakstiet.
var jau iztikt bez ad hominem demagoģijas – rakstu ar pseidonīmu, lai galvenā uzmanība tiktu pievērsta izklāstītajām domām, nevis tam, kas tās pauž. Ja mans vārds būtu jānis bērziņš, vai tas ko mainītu? un, ja es izrādītos nevis vīrietis, bet sieviete, piemēram, ilze bērnziņa, vai tas ko mainītu? Ja jums šķiet svarīgi runāt aci pret aci ar personu, tad komentējama bloga formātu nomainiet ar kādu citu, kas pieļauj šādu iespēju, vai vismaz izvēlties citus iestatījumus, kuros būtu jāreģistrējas ar saviem pases datiem. Līdz tam pauturu tiesības izmantot veidā, kuru pieļauj šis blogs un kas apmierina manas ērtības.
Otrkārt jau pārāk uzkrītoša ir kļuvusi jūsu nemitīgā “profesionalitātes” piesaukšana visai arogantā manierē. Cik es no augstskolas atminu, tad kvalitatīvas zināšanas izpaužas spējā tās pielietot, nevis tikai piesaukt. esmu gana pieaudzis, lai biedēšana ar autoritāti mani neiebiedētu.
būtībā visu manu “sāpi” var noreducēt uz pāris pamatdomām jeb manām pretenzijām pret jūsu oriģinālo ierakstu:
1) jūsu apsēstību un bailes no seksualitātes.
Ir dažādi formāti, kādos kategorizē seksualitātes izpausmes – erotika, pornogrāfija u.t.t. Tam dažādās valstīs ir izstrādāti dažādi normatīvi, tā, lai cilvēkiem nenāktos balstīties tikai uz personīgu sajūtu, ka kādam kāds saturs varētu iztaisīt uzbudinājumu (ņemot vērā, ka uzbudinājumu dažādiem cilvēkiem izraisa dažādas lietas, vietas, attēli, skaņas etc.). “Zirafe” un “princese” tiek dēvēti par “erotiskiem” tieši tāpēc, lai apietu noteiktus juridiskus ierobežojumus attiecībā uz to izplatīšanu, lai gan pēc sava satura tie ir klaji pornogrāfiski, līdz ar ko, pamatojoties tikai nosaukumā, man – uz izskatās ne man vienam – šķiet aplami tos pielīdzināt playboy (vēl joprojām uzjautrinošs šķiet sašutums, ka vīrieši varētu tīksmināties par sievieti, kas Latvijas versijā, ir mazāk atkaliniāta, nekā uz ielas brīvi apskatāmās lielformāta apakšveļas reklāmas). un vēl uz šī patvaļīgā un visai virspusīgā pielīdzinājuma izteikt tik vulgārus saukļus, kā “tulīt mēs lasīsim viņas [VVF] intervijas Princesē un Zirafē” (tieši lētā virsraksta dēļ manī rodas neticība autores profesionalitātei)!
2) Sieviešu viktimizēšana. It kā sievietes nelasītu šo žurnālu, vai nelasītu līdzīgus vai arī vispār nekad un nekur apzināti un neapzināti nesaskartos ar erotiska un varbūt pat pornogrāfiska satura materiāliem. Intervēt vīriešus Klubā, FHM, Playboy, Litlit, Santa, Una – nav problēmu. Kā tiek intervēta sieviete – problēma. Un problēma, balstīta seksualitātē. Sievietēm ir jābūt “pašcieņai”. Ko tas jūsprāt nozīmē? Gulēt un nekustēties? Inteliģenta sieviete sniedzot interviju populāram žurnālam nevar lauzt tradīcijas, nevar pārkāpt tabu, nevar, iespējams, manīt žurnāla raksturu un kursu, nē, viņa nevar pieiet radoši publicitātes jautājumam, iekarot jaunus kanālus, uzrunāt jaunas autorijas, nē, viņa ir sieviete un tamdēļ mūžam objekts, tā, kura varas pozīcijās vienmēr būs zaudētāja un pakļautā.
pret to, lūk, man ir pretenziju – lai spētu saredzēt, iespējams, kaut ko progresīvu notiekošajā, pavērst to, iespējams, negaidītā leņķī, jūs paņemat šablonu “playboy ir slikts”, “VVF intervējās playboy” = “tas ir slikti”. Jūs taču zināt, kāda vara ir vārda meistaru rokās, tad kamdēļ jūs no šīs situācijas dabūjas ārā pašu drūmāko versiju un aprakstāt to tik asi un vulgāri, it kā jums būtu kāds nebūt personīgs aizvainojums pret šo sievieti? Es saku – paņemiet jūsu bravūrīgi izdaudzinātos žurnālus rokā, atšķiriet tos vaļā no vāka līdz vākam izlasiet, lai redzētu, kamdeļ šajā konkrētajā rakstā jūsu taisnprātība nenostrādā.
Ja tas nav pētnieces cienīgi, tad paprasiet grantu izpētei, kā tiek konstruēts seksualitātes diskurss LV medijos.
Oj, esat gan garus pātarus man uzrakstījis! Grūti izlasīt līdz beigām. Neizlasīju. Neinteresanti. Mēs ar Jums diskutējam galīgi neproduktīvi. Palieciet pie saviem ratiem, uz veselībām. Ņemieties tālāk pa savējo smilšu kasti. Tā stipri provinciāli un smieklīgi no Jūsu viedokļa viss sanāk. Man ir cits līmenis un nolaisties es netaisos. Labi, beigsim. 🙂 Lasiet ko gribiet un domājiet ko vien vēlaties. Plūkties netaisos. 🙂 Visu labu! Priecīgu un sensuālu maiju! Lai notiek viss ko vēlaties! Yes!
izcils analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas paraugdemonstrējums! 😀
Sev un citiem par prieku, kā arī vēsturei par piemiņu pārpublicējums jau aiziet citos blogos. Tāda, lūk, izrādās tā vituālā vide…
Kāds jau vienmēr sēnalas salasa. Tas labi. 🙂