Islandes referendums izšķirs valsts tālāko likteni. Kastroļu sacelšanās ir garām, atgūsies vai mocīsies tālāk?

2011.gada 9. aprīlis

Šodien islandiešiem atkal referendums. Iemesls – jāmaksā britu un holandiešu noguldītājiem apmēram 3 miljardi latu. Tas nozīmē, ka katrs islandietis uzņemsies parādu 10 000 latu apmērā, lai kompensētu britiem un holandiešiem to, ko Islandes interneta banka Icesave ”sastrādāja” treknajos gados.
Daļu no bankas parāda islandieši ”mazajiem ārzemju noguldītājiem” jau ir atdevuši, bet krietna summa vēl jāatdod. Šis ir jau otrais referendums par šo pašu jautājumu. Iepriekšējais pateica ” nē”. Tagad tautai atkal jābalso par to pašu un sabiedrība savā viedoklī ir sašķelta.
Vainīgas ir bankas un valsts politiskā vadība. Afēras centrā ir bijušais Islandes premjerministrs Dāvids Odsons, kurš treknajos gados savāca ap sevi draugus un skolas biedrus – uzņēmējus, banķierus, politiķus, lai sāktu ”lielo lēcienu”.
Islande nav liela valsts (tāpat kā Latvija) tāpēc vietējā elite pazīstās jau kopš skolas laikiem (Odsona grupējumā bija pārstāvji no divām Reikjavikas ”smalkajām skolām”).
Premjera vadībā tika realizēta apjomīga ekonomiska liberalizācija (Kalvīša stilā) un valsts nauda pamazām pārgāja draugu pulciņa ziņa, kas nekavējoties kļuva neprātīgi bagāti. Banku darba loģikas uzlabojumi izveidoja Islandē nelielu cilvēku grupu, kuru nekontrolētā pārziņā bija nenormāli lieli naudas līdzekļi. Pamazām ”treknā domāšana” pārsviedās arī uz parastajiem pilsoņiem, kas iekāroja lielākus automobiļus un greznākus dzīvokļus. Uz parāda, protams.
Dažu gadu laikā Islande pārvērtās par Klondaiku. 2003. un 2004. gadā akciju vērtībā ASV dubultojās bet Islandē – deviņkāršojās!

Kā jau vikingiem pieklājās – arī šoreiz ”bagāto grupējums” neapmierinājās ar iegūto, bet sāka mest skatienus uz kaimiņvalstīm – Lielbritāniju, kur arī netrūka cērpamu aitu. Tika pirkti veikali, futbola komandas, superīpašumi. Noguldītājiem Lielbritānijā Icesave piedāvāja tik sulīgus procentus, ka atteikties neesot bijis iespējams.
Burbulis blīda un visbeidzot sasprāga gabalos.
Tāpat kā Latvijā.
Tagad islandiešu tautai briti un holandieši pieprasa atdot to ko ”bagāto grupējums” nozaga.
Šodien Reikjavikā un citur balso par to ”jā” vai ”nē”.

Skaidrs, ka islandiešu Icesave blefoja. Glīti tas nav. Britu pretreakcija nav labāka. Apsaukāšanās no Lielbritānijas puses sit augstu vilni, draudi, klaigāšana atgādina koloniālās impērijas reakciju pret saviem vasaļiem. Protams, ka britu brēkāšana nokaitinājusi islandiešus un prognozēt iznākumu ir grūti.

Gados jauni cilvēki šorīt Reikjavikā saka ”jā” un uzskata, ka parāds jāsamaksā un jāiet tālāk. ” Neuzskatu, ka visa šī jezga ir mana vaina, bet es esmu šīs tautas daļa. Valsts daļa un man ir jāuzņemas atbildība” – mierīgi konstatē rakstniece Ģertrūde Gudjonsdotira. Viņa jūtas riebīgi, taču ētika un morāle ir daudz augstākas kategorijas nekā žēlošanās un spītēšanās. ”Nīderlandes un britu noguldītājiem nauda ir jāatdod, jābeidz činkstēt un jāiet tālāk . Citas izejas nav”, – tā uzskata Ģertrūde. Pavisam citās domās ir ārstu ģimene Reikjavikā, kas balsos ”pret” un uzskata, ka ”parastai tautai nav jāsamaksā elites sataisītie parādi”.

Pirmais tiesas process šajā lietā Islandē ir jau noticis un bijušais Finanšu departamenta valsts sekretārs jau sēž aiz restēm. Nākamais ”cietuma kandidāts” ir bijušais premjerministrs un vēl 30 lietas gaida savu izskatīšanu Reikjavikas tiesā. Spriedumi finišā taisnē būšot 2014. gadā.

Savādi, ka Latvijā finanšu krīzes ”lielās zivis” izķert joprojām mūsu tiesu sistēmai nav izdevies.
Tās korumpē aizvien lielākās ietekmes zonas (medijus ieskaitot) un spēj uzrausties pat līdz Eiropas vai Latvijas parlamentam, turpinot stūrēt Latvijas finanšu politiku.
Iespējams, ka finanšu krīzes izvētīšanas lietā būtu jāpiesaista ārzemju tiesu eksperti.
Tie būs mazāk korumpēti un ar augstāku morāles un ētikas līmeni domāšanā.
Vai nebūtu prātīgi uzrunāt islandiešu tiesātājus, izskatīt ”Bankas Baltija”, bankas ”Parex” un visu pārējo kataklizmu izvērtēšanai Latvijā?
Viņi zina ko tas nozīmē tautai.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s