Ja pieļaujam iespēju, ka varētu izraisīties atomkarš starp Krieviju un ASV, tad šāds scenārijs spēj novest cilvēci līdz iznīcībai. Tas bija zināms jau agrāk. Zinājām, ka būs gaisa triecienvilnis, gaismas starojums, caurspiedīgā radiācija, radioaktīvais piesārņojums un elektromagnētiskais impulss (EMI). Gaisa triecienvilnis veidoja sprādziena brīdī, iznīcinot cilvēkus, dabu un celtnes. Tas izplatās ar virsskaņas ātrumu un visām pusēm no sprādziena centra. Var tieši iznīcināt cilvēku ar lidojošiem priekšmetiem, gan arī smagi ievainot ar saspiesta gaisa slāni, kuru dzīvas radības uztver kā sitienu. Gaismas starojums jeb ugunīgā zona, kas rodas sprādziena brīdī ir miljoniem grādu karsta, un pat atdzisusi (17000C), spēj sadedzināt cilvēkus, dzīvo dabu, celtnes. Izplatījuma attālums atkarīgs no reljefa un meteoroloģiskajiem apstākļiem. Visbeidzot caurspiedīgā radiācija, kas veidojas sprādziena brīdī, sastāv no alfa, beta un gamma stariem un neitronu plūsmas, radot inducēto radioaktivitāti materiālos zemē un tam seko radioaktīvais piesārņojums. Bumbas mēdz būt dažādas: gaisā, uz zemes, pazemē un ūdenī. Visas vienādi šausmīgas. Var slēpties patvertnēs, taču apstākļi būs tie, kas noteiks izdzīvošanas efektu. Kas notiks ar tiem, kuri izdzīvos atomieroču uzbrukumu, atrodoties tālāk no kodoltriecienu vietām? Izskatās, ka arī pēc kara beigām, izdzīvošanas iespējas būs minimālas. Tikko noskaidrots, ka arī pēc sprādzieniem apmēram 5 miljardi cilvēku aizies bojā bada nāvē. Pie šāda secinājuma nonācis jaunākais pētījums šajā jomā, kuru veikuši amerikāņu zinātnieki. Tas tikko publicēts zinātniskā izdevumā Nature Food.
Eksploziju ķēdes efekti
Atomieroču izmantojuma rezultātā sāksies elektrovētras jeb ugunsgrēki elektropiegādes sistēmā, kas radīs milzu ugunsgrēkus un nodrošinās gigantisku apjomu sodrēju izmešus atmosfērā. Tie saglabāsies tur vairākus gadus pēc kārtas un bloķēs saules gaismu, atdzesēs planētu un iestāsies laika posms, kuru zinātnieki sauc par atomziemu jeb kodolziemu. „Šādā situācijā saules gaisma daudzos reģionos nenonāks līdz augsnei, klimats kļūs aukstāks. Būs tumšāks un sausāks klimats. Šie apstākļi būtiski ietekmēs lauksaimniecību“, – konstatē profesors Alans Rodboks (ASV). Radioaktīvi joda savienojumi ūdenī un augsnē būtiski ietekmēs teritoriju ap detonācijas vietām. Taču sodrēji izplatīsies globāli. Riska zonā būšot praktiski visas valstis, arī tās, kas ģeogrāfiski atrodas tālu no konflikta zonas. Lai izvairītos no civilizācijas bojā ejas, būtu 100% jāatsakās no šāda kara izraisīšanas.
Aktuālais pētījums ir veikts, izmantojot klimata pārmaiņu modeļus, kurus izraisīs kodoluzbrukums. Smagākais scenārijs ir tas, kurā visi uzspridzina savas noliktavas un tas nozīmē 14 475 kodolgalviņas, no kurām 13 300 pieder Krievijai un ASV (2018). Tad stratosfēra nonāks 150 miljoni tonnu sodrēju. Šāds karš var turpināties vienu nedēļu un samazināt lauksaimniecības ražu par 90% arī 3-5 gadus pēc kara beigām. Iznīcība skars arī zivis un lopkopību. Rezultātā bada nāvē bojā ies 5 miljardi cilvēku.
No publikācijā pievienotajām tabulām var secināt, ka arī Latvijas teritorij izdzīvos tikai apm. 1 – 3% iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka triecienviļņiem un indēm sekos bads. Arī tad, ja atomkaru, piemēram izraisīs Indija pret Pakistānu. Valstis, kas pārtiek no pārtikas importa, cietīs smagāk. „ Ziemeļvalstis atrodas ziemeļos un tur graudaugi un labība ir noteicošais pārtikas produkts. Temperatūras pazemināšanās atomkara rezultātā, strauji saīsinās ražas nogatavošanās laiku un iznīcinās lauksaimniecību, “ – secina viens viena no pētījuma autorēm Lili Ksia.
Kuras valstis spēs pārciest atomkaru veiksmīgāk?
Tropisko reģionu zemes. Tās, kuras eksportē pārtikas preces. Svarīga nozīmē būs arī preču raksturam. Piemēram, Jaunzēlande dod priekšroku lopkopībai un iespējams, ka zālājus šāda katastrofā ietekmēs mazāk nekā tīrumus. Kā šo „globālo sodrēju“ bremzes efektu izturas citi zinātnieki?
Kodlofiziķis Martins Goliats uzskata, ka tieši šādi viņš atomkara sekas neplāno. Viss būšot atkarīgs no ugunsgrēku mērogiem. Piemēram, sprādziens Hirosimā izraisīja elektrovētru, bet Nagasaki – nē. Nav spēkā arī pieņēmums, ka uzbrukuma mērķis būs lielās pilsētas. „Iespējams, ka bumbas detonēs frontē, nevis pilsētās un tad efekts var būt pavisam cits“- uzskata Martins. Alans Roboks ir pretējās domās un pauž pārliecību, ka jēga „mest šādu bumbu“ ir tikai uz lielajām pilsētām, kur tās spēj izraisīt katastrofālas sekas. Tās atombumbas, kuras amerikāņi nometa Japānā, bija mazas, ar 15 kilotonnu (kT)eksploziju jaudu. Modernās ir daudz masīvākas, t.i., 100 – 500 kilotonnu bumbas.
Fimbulas ziema
„Saulei vairs nav spēka. Nāk trīs ziemas pēc kārtas un starp tām vairs nav vasaras“, – rakstīts slavenajā Islandes Snorres Poētiskajā Edā, jeb pirmajā literārajā darbā Ziemeļeiropā, kas datējams ar vikingu laiku. Lai gan pati pasaka ir daudz vecāka un datējama ar 6.gadsmitu pirms mūsu ēras, runa abos gadījumos ir par pasaules galu. Tātad par Ragnaroku jeb pasaules bojā eju, kurā Odins cīnās ar ugunsmilžiem. Bojā eju ievadīs Fimbulas ziema jeb laiks, kad saules un vasaras vairs nebūs trīs gadus pēc kārtas. Sāksies ķildas, naids un kari. Ienaidnieks norīs sauli un mēnesi, no debesīm nozudīs zvaigznes. Zeme nodrebēs un koki tiks izgāzti ar visām saknēm. Sagrūs kalni un sāks dziedāt treji gaiļi: sarkanais modinās milžus kaujai, zeltītais – sauks palīgā dievus un rūsganais cels augšā mirušos. Milzu čūska pacelsies no okeāna un dosies uz zemi, lai saindētu zemi un debesis. Izdzīvos tikai dievi un divi cilvēki – Līva un Livtrasils.
Briesmīgs stāsts, taču cieši sasaucas ar šodienas atomkara draudiem. Kāpēc vikingiem radās šāda sāga? Iespējams, ka vainīgie bija vulkānu izvirdumi 536. un 540.gados, kas lielā mērā ietekmēja arī apkārtējo zemju klimatu.
Šausmu stāstu par to, kas notiks pēc atomsprādziena tika izstrādājuši zinātnieki arī agrāk. To skaitā Pols Krucens un Džons Birks 1982.gadā un padomju pētnieki apmēram tajā pašā laikā Padomju Savienībā. Pagājušā gadsimta 80.gados par šo tēmu tika daudz un plaši publiski diskutēts, tāpēc Reigans un Gorbačovs nonāca pie slēdziena, ka ir jāierobežo atomieroču ražošana. Pašlaik šie ieroči nav tikai Krievijai un ASV, bet arī citām „sarežģītām“ valstīm. Tādām kā Irāna, Pakistāna un Ziemeļkoreja.
Šodien nepietiek ar satraucoša fakta paziņošanu. Ir vajadzīgs sabiedrības atbalss, lai politiķi un līderi ieklausītos zinātnes trauksmes ziņojumos. Kāpēc cilvēki cenšas izvairīties no protestiem pret atomkaru? No šādiem ziņojumiem? Tāpēc, ka tie ir pārāk briesmīgi un ļoti sabaida no pavisam reālām briesmām. Tātad – cik pasaulē šodien ir šādu iznīcinošu ieroču ar kodolgalviņām? Šeit saraksts: Krievija 6850, ASV 6450, Francija 300, Ķīna 280, Lielbritānija 215, Pakistāna 150, Indija 130, Izraēla 80, Ziemeļkoreja 30. Tātad pavisam 14475.
Mums būtu jāprotestē, jo nav nekā briesmīgāka par nevarīgu muļķību, kas slēpjas savās bailēs.