Cilvēcības uzvara īru referendumā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Jā“ puses uzvara īru referenduma (par aborta legalizāciju) ir vēsturiska robežu šķirtne starp vecajiem un jaunajiem laikiem šajā izteikti konservatīvajā katoļu valstī. Tas ir liels notikums arī sieviešu tiesību aizsardzības jomā Eiropā, pierādot, ka vairāku gadu desmitu robežās ir iespējams mainīt sabiedrības aizspriedumus un panākt būtiskas pārmaiņas. Tās pašas, kas nodrošina cilvēka cienīgu dzīvi sievietēm, kas vēlas atteikties no grūtniecības.  

1983 gada „nē“ atbalss

Pirms 35 gadiem Īrijā tika pieņemts aizliegums veikt abortu, salīdzinot embrija jeb nedzimušā bērna dzīvību ar pieauguša cilvēka dzīvības vērtību. Toreiz 67% īru nobalsoja par šo iniciatīvu, jo katoļu baznīcai bija milzīga neformāla ietekmē pār valstī notiekošajiem procesiem. Seksuālā un intīmā dzīve tika pieskaitīta tabū jomai un runāt par to neskaitījās pieklājīgi. Izglītošanā šajā jomā skolā bija gandrīz aizliegta un aborts tika pielīdzināts bērna slepkavībai. (Toreiz Īrijā notika apmēram tas pats, kas šodien tiek mēģināts panākt Latvijā no baznīcas un katoļu Stankeviča puses).  Starp citu šodien Īrijā par aborta veikšanu var tiesa piespriest sievietei 14 gadu cietumsodu. Vīrieti, kas ir likvidētā bērna tēvs, protams, neviens nesoda un pat nedomā sodīt. Atbildība tiek uzkrauta vienīgi tikai sievietei. Lai gan katram nedzimušam bērnam ir bijis tēvs, kas izliekas, ka uz viņu nekas neattiecas. Savādi, ka šī vīrieša „neredzēšana” turpinās arī šodien un par tēva atbildību aborta situācijā neviens pat nedomā satraukties. Pat vēl vairāk – „spermas sējēji“ turpinām lepoties ar savām uzvarām par sieviešu ķermeņiem, uzskatot panākto par savas vīrišķības apliecinājumu. Nepatīkamu seku šajā jomā viņiem joprojām nav. Savādi, bet fakts. Tā notiek un neviens par to vīrieti nenosoda. Abu vaina jāuzņemas vienīgi sievietei. Tagad īri ir nobalsojuši „par” aborta legalizāciju un tas nozīmē, ka veselības aprūpes vadītāji (Simon Harris) rūpēsies par likumu un noteikumu maiņu un legāla aborta iespēju mātēm, kuras nevēlas vai nevar dzemdēt (līdz 12 nedēļām).

Paaudžu konflikts

Šonedēļ īri ar pārliecinošu vairākumu nobalsoja par to, kas 1983. gadā šķita neiespējami. Var gadīties, ka šeit novērojama paaudžu maiņa. Jauniešu (18 -34 gadus vecu) vēlētāju vidū 83%-87 % nobalsoja par aborta aizlieguma atcelšanu (Irish Times, Ipsos). Līdzīgu viedokli pauda arī gados vecāki vēlētāji.  Izņemot tos īrus, kas ir vecāki par 65 gadiem. Šajā vēlētāju grupā tikai 40% atbalstīja aborta aizlieguma atcelšanu un 60% nobalsoja par esošā likuma saglabāšanu. Interesanti, ka vīriešu un sieviešu balsojums īpaši neatšķiras. 70% sieviešu un 65% vīriešu balsoja par likuma anulēšanu. Zīmīgi, ka referenduma laikā nebija novērojama būtiska viedokļa plaisa starp pilsētām un provinci vai ekstrēmi konservatīvajiem reģioniem, kā to varēja novērot „brexita“ laikā.

Sieviešu problēmas

Protams, ka īrietes līdz šim devās veikt abortus uz  Lielbritāniju. Tieši tāpat kā polietes izmanto aborta klīnikas uz kuģiem Baltijas jūrā vai Skandināvijas valstīs. Caurmērā (kopš 1983) ik gadu ap 3000 -7000 sieviešu no Īrijas šo nepatīkamo procedūru regulāri un sistemātiski veica Liverpūlē, Mančestrā un citās kaimiņvalsts pilsētās. Tas ir samērā augsts rādītājs valstij ar 4,7 miljoniem iedzīvotāju un nozīmē, ka daudz ģimeņu bija spiestas kaunēties, slēpties un bēgt uz ārzemēm pēc palīdzības nevēlamas grūtniecības dēļ. Ir pamats uzskatīt, ka šī katoļu baznīcas uzspiestā norma tomēr palīdzēja cilvēkiem saprast, ka situācija nav normāla un iedomu kategorisms nav ceļa rādītājs modernajam laikam. Savu daļu argumentu šim izšķirošajam lēmumam piegādāja arī neskaitāmie pedofilijas atmaskojumi katoļu baznīcas iekšienē, kas ļāva īriem nosvērties par labu sieviešu tiesību aizstāvībai. Traģiskā indiešu zobārstes nāve Īrijā (esošā aborta aizlieguma dēļ) sašūpoja valsti un lika saprast sieviešu beztiesīgumu likumu un sabiedrības priekšā īpaši uzkrītoši.

Tagad Īrija ir nobalsojusi par šo ļoti jūtīgo un daudziem nepieņemamo jautājumu. Protams, ka lieli nopelni sabiedrības izglītošanā ir aktīvistiem (vīriešiem un sievietēm), kas devās pie tautas un skaidroja savas referenduma nostādnes. Līdzās baznīcas aģitētājiem. Uzvarējis ir saprāts un cilvēcība. Nākamais solis – izglītot garīgi + intelektuāli, nodrošināt sabiedrību materiāli, panākot, ka nevienai mātei vairs nebūtu jāiznēsā negribēts bērns.  

Līdz šim lieliskajam brīdim vēl garš ceļš ejams.

Diemžēl.

 

 

Mātes dienas dažādā svinēšana

2012. gada 13. maijs

Latvijā šodien svin mātes dienu. Šodien bērni godina savas mammas arī dažās citās pasaules valstīs, taču visur šī diena netiek svinēta reizē – tātad vienā dienā.

Zviedriem šī diena iekrīt pēdējā maija svētdienā, somiem – agrāk. Somiem Mātes dienā ir jāvelk valsts karogi mastā, zviedri tik oficiāli mātes dienu neatzīmē.

Mātes diena esot radusies Filadelfijā 1908. gadā, pateicoties amerikānietes Annas Javis iniciatīvai. Viņai aicināja savas mātes nāves dienā sākt svinēt gadskārtējo Mātes dienu. Tas arī tika izdarīts un 1908. gada 10. maijā notika pirmais, Mātes dienai veltītais dievkalpojums, greznojot baznīcu ar baltām neļķēm, kas bija viņas mātes mīlētākie ziedi. No šejienes cēlusies tradīcija piespraust sev pie apģērba šajā dienā ziedus – tiem kam māte dzīva – ziedi ir sarkani, tiem, kam mirusi – balti.  

Pamazām šie svētki izplatījās ASV un ar 1914. gadu tika svinēti kā oficiāla valsts svinību diena.

Pēc tam Mātes dienas svinēšana ieradās arī Eiropā.

Zviedrijā pirmo reizi Mātes diena tika svinēta 1919. gadā, pateicoties Cecīlijas Botas-Holmbergas iniciatīvai. Diemžēl Mātes dienas svinēšana Skandināvijā iesakņojās lēni, jo sabiedrība saskatīja šajā dienā vairāk komerciālu diktātu un mazāk sirsnību. Starp citu, tas pats šobrīd attiecas arī uz Tēva dienu.

Veikali nopelna brīdī, kad mēs sākām mātēm un tēviem dāvināt ziedus un dāvanas.

Tā tas ir.  

Šodien ziedu iegādes drudzi varēja labi novērot pie ikviena Rīgas lielveikala.

Mīlestību mēs joprojām apliecinām ar ziediem, kurus nopērkam. 

Lielākajā daļā Rietumeiropas valstu Mātes dienu šodien svin dažādos datumus – Spānijā – pirmajā maija svētdienā, ASV, Dānijā, Vācijā, Somijā un vairākās citās valstīs otrajā maija svētdienā.

Tātad tāpat kā Latvijā.

Lielbritānijā un Īrijā šo dienu svin trešajā svētdienā gavēņa laikā, tātad trīs nedēļas pirms Lieldienām. Norvēģijā – februāra otrajā svētdienā

Argentīnā Mātes dienu svin – trešajā oktobra svētdienā. Izraēlā  Shevat 30 (starp 30 janvāri un 1 martu), Grūzijā – 3. martā.

Daudzās valstīs Mātes dienu ”pievelk klāt” starptautiskajai sieviešu solidaritātes dienai (Serbija, Ukraina utt.). Dienvidāfrikā mātes apsveic 9. Martā.

 Bahrainā, Ēģiptē, Jordānijā, Omanā un citur arābu pasaulē – 21. martā.

Albāņi un dienvidkorejieši mammas apsveic 8. maijā, latīņamerikāņi 10. maijā (Salvadora, Gvatelamla, Meksika), poļi svin – 25. maijā un Bolīvija 27. maijā. Taizemieši – 12. augustā un beļģi 15. augustā.

Kāpēc zviedri svin mātes dienu tik vēlu?

Tāpēc ka puķes jau paaugušās un mammai var uzdāvināt košāku un krāsaināku ziedu buķeti.

Cerams, ka visām Latvijas māmiņām šī diena bija jauka un patīkama.

Es to pavadīju pie Rundāles pils.

Tur bija patiešām skaisti.

Iesaku!