2011. gada 11. aprīlī

Zviedrija ir viena no Eiropas vecajām nācijām, kura var joprojām lepoties ar savu nacionālo valūtu. Tā nav pārgajusi uz eiro. Tauta plebiscītā nobalsoja pret eiro. Tāpec zviedri var atļauties paši lemt, kādus tēlus izmantot savu naudas zīmju attēlos.

Pēc pāris nedēļām – Valpurģa naktī Zviedrijas karalis Kārlis Gustavs XVI kļūs par pensionāru. ”No darba” prom viņš neies (troni neatstās), taču no zviedru naudas zīmēm viņu sāk jau novākt.

Pirmā šo faktu ir uztvērusi Zviedrijas Valsts banka. Aizvadītajā nedēļā uzzinājām, ka Zviedrijas kronas turpmāk karaļu vietā greznos mākslas un kultūras personības.

Kino uz naudas būs visplašāk pārstāvētā joma. Grēta Garbo un Ingmars Bergmans rēgosies uz 100 un 200 kronu banknotēm.

Slaveno bērnu grāmatu rakstnieci Astrīdu Lindgrēnu banka novērtē 20 kronu vērtībā un dziesminieku – skaldu Evertu Taubi – 50 SEK līmenī.

Labākā statusā būs dziedātāja Birgita Nilsone (500 SEK) un politiķis, diplomāts Dāgs Hammaršolds (1000 SEK).

Piecas banknotes kultūrai, tātad. Simboliski.

Kinorežisora Bergmana attiecības ar zviedru naudu ir sarežģītas. Daiļrades kulminācijas brīdī viņam radās negaidīti smagas un hroniskas problēmas ar zviedru Nodokļu pārvaldi tieši naudas dēļ.”Nodokļu kraukļi” viņu sagrāba Nacionālā teātra galvenā režisora darba telpā un ieslēdza roku dzelžos kā noziedznieku. Bija konstatētas nepilnības viņa deklarācijās par it kā nenomaksātajiem nodokļu parādiem un tāpēc slaveno režisoru nomocīja pamatīgi, panākot viņa sirds kaiti un ilglaicīgu emigrāciju ārzemēs. Tagad  karalistes nežēlīgi vajātais Bergmans greznos tieši Zviedrijas naudu.

Kino, salīdzinājumā ar citām mākslām, atrodas vistuvāk maģiskajai robežai starp ”īstu mākslu” un ”komerciālu panākumu”. Vienlaikus kino (kā māksla) bez naudas nevar nekādi eksistēt pat epiloga stadijā. Varbūt tāpēc zviedru naudu turpmāk greznos divas kino personības – vajātais Bergmans un noslēgtā Garbo, kas lielāko mūža daļu pavadīja vientulībā Ņujorkā.

 Līdz šim valsts demokrātiju simbolizēja uz naudas zīmēm karaļu portreti. Kārlis XI, Gustavs III, Kārlis XIV Juhans. Savulaik ”mākslas karali” Gustavu III nomainīja ar dziedātāju, autodidakti Jeniju Lindu, kuru tagad nomainīs profesionālā operdziedātāja, primadonna.

Karla Linneja vietā tagad nostājusies mēmā kino leģenda.

 Mākslai un kultūrai Zviedrijā naudas hroniski nepietiek. To zina visi. Tagad kultūrai un mākslai  Zviedrijā banka piešķir simbolisku kapitālu – nodrukā uz naudas zīmēm. Grūti saprast vai par to būtu jāpriecājas vai jādusmojas.

Valsts bankas birokrātu jaunrade uzjautrina ar savu vieglprātīgo populismu un neizpratni par kultūras un demokrātijas būtiskajām svirām sabiedrībā. Eksperti nav mierā ar varoņu izvēli. Bankas klerki paši izlēmuši ”kurš būs uz kuras naudas”, pēc publikas aptaujas noslēguma.

Zviedrijas parlaments var šo personu izvēli apstrīdēt. Diezin vai to darīs, jo naudai jāparādās apgrozībā 2014. gadā.  Vienīgie, kas neko nevar iebilst ir naudas varoņi paši.

Visiecienītākā būšot pati lētākā banknote ”ar Astrīdu”. Tauta viņu mīl.

Savu naudu rakstniece, dzīves laikā, sistemātiski dāvāja trūcīgu un slimu bērnu glābšanai. Viņas ziedojumi ir finansējuši arī Stokholmas Astrīdas Lindgrēnas bērnu klīniskās slimnīcas būvniecību. Barikāžu laikā, 90. gadu sākumā, Astrīda Lindgrēna uzstājās Baltijas bērnu aizstāvībai, piedāvājās ziedot naudu šim mērķim un pieprasīja valdību reaģēt uz notiekošo Rīgā un Viļņā.  Tagad viņa būs 20 SEK “vērta”.

Vislielāko cenu iekarojuši diplomāts un operdziedātāja, kuras fonds katru gada dala prēmijas. Naudīgākie saņēmuši ” lielākus ciparus”. Nezin vai tāpēc viņi bija laimīgāki par Astrīdu?     

Foto: SVD  www.svd.se, Riksbanken www.riksbank.se