Dievnamu būvēšana kā blēžu indulgence arī Sīrijā

Pieņēmums, ka politika ir un drīkst būt netīra nodarbošanās ir tas pats kas pārliecība, ka naudu var nopelnīt tikai zogot. Tā kā to lamājoties (braucot ar muti kā ar mēslu vāģiem) tikko demonstrēja mūsu reptiļu līmeņa oligarhi savās nesen publicētājās “sarunās”. Zaglim vienmēr liekas, ka zog visi, tikai viņš viens pats iekrīt un tas nav godīgi. Blēdim šķiet, ka citi arī blēdas un melis redz pasauli piekrāmētu ar meliem pilnu no augšas līdz apakšai. Tās nozīmē, ka klibai vārnai visa pasaule pārvietosies uz priekšu tikai un vienīgi klibojot un savu nelaimi tā visiem spēkiem centīsies pielīmēt arī pārējiem. Tā ir vieglāk un ērtāk. Pasaules piemērošana saviem trūkumiem ļauj justies labākiem. 

Padomju Savienība masveidā producēja mītu par to, ka nelietība un negodīgums ir tieši tik pat plaši un normāli izplatītas parādības kā regulārie nokrišķi Jāņu naktī. Putins ir  klasisks šīs ideoloģijas izpaudums (līdzīgi pašmāju ķirzakcilvēkiem, kas atkal iekortelējušies pašvaldību vadībā) un viņa aktuālā Sīrijas politika no jauna to apliecina.

Ja esi ko savārījis, tad tēlo apkātnei sevi kā ticīgu cilvēku. Tā kā to dara, piemēram, mūsu pašu Šlesers, Ameriks vai Ušakovs. Ticīgie mēdz būt naivi lētticīgi un pieņems pat blēžu blēžus. Kur nu vēl dievnamu būvēšana. Šāds projekts kārtīgam blēdim ir labāks PR par jebkuru bērnu rotaļlaukumu armijas stadiona vietā. Putins arī sāk piekopt šo taktiku sabombardētās sīriešu sabiedrības priekšā. Pārāk daudz tur sastrādādāts asiņaina posta, lai cilvēku acīs izskatītos pēc glābēja. Krievijas vadoņiem ir pieņemts izskatīties pēc glābējiem un lūk – arī Putins ķeras pie lūgšanu vietām. Musulmāņu dievnamiem. Dāvinot tos valstij, kuru iedzīvotājus regulāri bombardē tie paši  Putina stūrētie krievu bumbvedēji.

Pagājušajā nedēļā Putins uzrūca amerikāņiem, turpinot Sīrijas bombardēšanu. Krievi met bumbas galvenokārt sīriešu opozīcijas pozīcijās un tas nozīmē, ka Krievijas līdzdalība Sīrijas karā ir vairāk savas ietekmes nostiprināšana, izmantojot Asadu kā marioneti, nevis centieni apkarot ”islāma valsts” kaujiniekus. Neraugoties uz Alepo krišanu, tieši opozīcija ir tā, kas Krieviju un Asadu kaitina visvairāk. Taču “uz ārpusi” tiek spēlēts Sīrijas tautas glābēja loma, lai gan konkrētas un tālredzīgas stratēģijas Putinam šajā virzienā joprojām nav. Starp citu, situācija ļoti atgādina Kaukāza krīzi, jo arī tur krieviem nebija ilglaicīgas stratēģijas, kas ārpasaulei viņu nostādītu tik ierastajā “pasaules glābēju” statusā. Nupat sāk iezīmēties lūzums Putina Sīrijas politikā, jo vadonis ir jau pavēstījis, ka pamazām aizvākšot savus kaujiniekus un ar šo tiek tēlots cēls žests – “mēs atdodam valsti pašu sīriešu rokās”. Lai savu “labo krievu sirdi” vēl košāk izkrāsotu ar propagandas palīdzību, Krievija iecerējusi  uzsākt mošeju būvniecību sapostītajā teritorijā. Ramzana Kadīrova tēva Ahmada Kadirova “uzņēmums” nupat ķēries klāt pie Umaiada mošejas būvniecības Alepo. To sagrāva islāmisti un pirms kara šo celtni UNESCO iekļāva pasaules vērtīgākā kultūras mantojuma sarakstā. Pēc gada augustā mošeja jau vēršot durvis. Kadirovs te varēs spēlēt mūsu Šleseru un izlikties pasaules priekšā dievticīgs un devīgs. Čečeni ķērušies klāt arī pie Homsas mošejas atjaunošanas.

Nesnauž arī Gazprom Neft, uzsakot Kurdistānas uzrakņāšanu un Rosņeft, iegādājoties 30% no Ēģiptes dabas gāzes zonas Zohr. Vēl četras krievu kompānijas jau mīņājas pie Sīrijas naftas iegulām, cerot, ka mošeju projekti šo merkantilismu atstās ēnā.

Masu slepkavu investīcijas kulta celtnēs kā savu noziegumu indulgencēs ir ļoti sensitīva tēma. Ļoti.

Krievijas karoga problēmas Sīrijā. Boikots Krievijas ražojumiem?

2012. gada 8. februāris
Damaska 07.02.2012, SVT

Damaska 07.02.2012, SVT

Nākamā Krievijas Prezidenta Putina priekšvēlēšanu kampaņa iegājusi savā finiša taisnē. 

Varas demonstrācijai noder ne tikai ”krievu valodas referendums” Latvijā, bet arī Krievijas Ārlietu ministra Sergeja Lavrova vakardienas ”triumfa gājiens” cauri Krievijas karogiem rotātajai Damaskai.

PR paņēmienu šādā – politiski varmācīgā spēlē, ir daudz.

Vladimirs Putins liek lietā visu, kas vien iespējams. 

Krievijas un ”tuvo ārzemju” mediji uzknābā Krievijas varas aparāta (propagandas mašīnas) medijiem nobērtās/producētās vizuālās druskas. 

Daži ņem pretī un baro tālāk publiku.

Citi mediji PR ražojumus ignorē.

100% šī ofensīva tomēr neizdodas.

Zviedrijas televīzijas speciālkorespondents no Damaskas ziņo, ka vietējā vara žurnālistus pamatīgi ierobežo darbā un ”liek filmēt” Asada režīmam vajadzīgās epizodes. Vakar, piemēram, esot ”bijis jāfilmē” Krievijas Ārlietu ministra sagaidīšanas triumfs.

Asada režīma piekritēji pulcināti Damaskas ielās un sparīgi vicinājuši tur Krievijas karogus. Pateicībā par ANO rezolūcijas bloķēšanu.

Vienlaikus vairākas valstis (Lielbritānija, Francija, Itālija, Beļģija, Nīderlande, Spānija) atsauc savus vēstniekus no Sīrijas un slēdz vēstniecības Damaskā.

Šo norisi vietējā vara ārzemju korespondentiem nav atļāvusi filmēt.

Šonakt atkal nogalināti vairāki desmiti Homsā. Reģionā, kur pirms 30 gadiem pašreizējā Sīrijas prezidenta tēvs un viņa brālis Rifats sagrāva sunnītu sacelšanos, nogalinot ap 3000 – 5000 mierīgo iedzīvotāju.

Tur vakar un šodien dedzina Krievijas karogus.

Nofilmēt šo procesu arī nav iespējams.

Iztiekam ar pagrabos noslēptiem reportieriem un mobilo telefonu kamerām.

Sīrija, BBC

Sīrija, BBC

Krievijas radio turpina apgalvot, ka Sīrijā esot sacēlušies ”teroristi”, kas ”tēlojot revolūciju”.

  • Atbrauc, Lavrov, arī uz šejieni! Tad Tu pārliecināsies, ka nekas nav izdomāts un cik pretīgā propagandas spēlē tu piedalies! – vara aicināja kāda sieviete no Bab-Amro priekšpilsētas Libānas radio korespondentam.

Kamēr šis konflikts nav atrisināts, netīrā spēlē turpinās visās frontēs.

Lavrovam un Putinam ir izdevies eskalēt spriedzi tālāk. 

Jusufs Kvardavi ir pasludinājis ”fatvu”, aicinot boikotēt Krievijas un Ķīnas preces.

Sīrijas armija ir spēcīga un labi bruņota ar Krievijas ieročiem.

Krievijas un Ķīnas spiediens panāks teroristu piesaistīšanos vietējiem partizāniem.

Asadam, protams, ir arī piekritēji.

Tie, kas mīl stabilitāti.

Krievijas karoga vicinātāji Damaskā.

Bailes ir vislabākais propagandas ierocis.

Pagaidām triumfē tieši bailes.

Demonstrācijas pie Krievijas vēstniecības Stokholmā. Irāna var padziļināt krīzi.

2012. gada 30. janvārī

 

Sīrija, foto no autores arhīva

Sīrija, foto no autores arhīva

Krievijas vēstniecības Stokholmā apmēram 100 demonstrantu pauda protestu pret Krievijas nostāju Sīrijas rezolūcijas pieņemšanai ANO. 

Kā zināms, Krievija un Ķīna bloķē šīs rezolūcijas pieņemšanu ANO drošības padomē. Demonstrācijas par šo pašu jautājumu vakar norisinājās arī vairākās citās Eiropas galvaspilsētās.

  • Mēs turpināsim protestēt pret Krievijas nostāju, kamēr viņi būs spiesti mainīt savu attieksmi pret sīriešu tautu, – skaidro medijiem Stokholmā Azaids Heiders – Sīrijas revolūcijas atbalsta grupas vadītājs.

Pašlaik sīriešu armija uzsāk savu bruņoto ofensīvu Damaskas priekšpilsētās.

Kaujas ir bargākās nekā līdz šim un asiņainie konflikti saasinās.

Svētdien Krievijas Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs neskopojās ar indīgām piezīmēm (Itar Tass) Arābu līgas vadītāju virzienā. Pēdējie gatavojas atstāt Sīriju.

ANO projekti šī konflikta noregulēšanai ir vairāki, bet aptuveni.

Viens no tiem paredz pieprasīt Bašara Al Asada atkāpšanos.

Kopējais upuru skaits Sīrijas ”pilsoņu karā” pašlaik ir apmēram 5 500 cilvēku.

Pēdējā nedēļa ir bijusi visasiņainākā – 200 upuru.

Tikmēr Irānas virzienā Eirpa sagatavojusies sankcijām, kas var trāpīt iniciatoriem atpakaļ un atgādina uzkāpšanu uz grābekļa. 

Irāna gatavojas (sankciju dēļ) slēgt stratēģisko Hormuza šaurumu. Tas nozīmē, ka naftas cenas (pie mums) jau vasarā strauji pieaugs.

Briselē izdomātais Irānas naftas importa boikota likums stāsies spējā 1. jūlijā.

Tas izraisīs nopietnas ekonomiskas un politiskas sekas mūsu pašu majās.

Gribēts bija labi – neatļaut Irānai bagātināt urānu, kas varētu tikt izmantots kodolieročos.

Taču neaizmirsīsim, ka Irāna ir trešā lielākā naftas eksportētāja valsts.

Tikko, vakar Irānas parlaments sprieda par eksperimentālu naftas piegāžu pārtraukšanu Eiropai. Pagaidām vienošanās šajā jautājumā Teherānā neesot panākta( ziņu aģentūra Metr).

Pagaidām nav.

Neaizmirsīsim, ka 40% naftas šodien ceļo caur Hormuza šaurumu.

Ja irāņi kārtīgi sadusmosies un slēgs tranzīta ūdeņus, tad naftas cena pieaugs par 200 dolāriem (par barelu) un sasniegs atkal kritisko 2008. gada līmeni (Nordea, naftas cenu analītiķe Tīna Sāltveda).

ES paredz ieviest arī visu Irānas Centrālās bankas kapitāldaļu iesaldēšanu ūnijas valstīs un apturēt jebkādu cēlmetālu tirdzniecību ar Irānu.

Mums un mūsu automašīnām tagad var palīdzēt Sauda Arābija, ja tā piekritīs kompensēt  gaidāmo degvielas iztrūkumu un palielināt naftas eksporta apjomus. Taču saudiešu nafta nav tik tīra kā irāņu un tehnoloģiskais process palieinās ražošanas izmaksas.

Mēs atkal būsim turpat.

Vissmagāk Irānas naftas embargo trāpīs pa pašlaik vājajiem ES ķēdes posmiem – Itāliju, Spāniju un Grieķiju, kas pašlaik pārtiek gandrīz tikai no Irānas naftas importa.

Kāds būs embargo politiskais efekts?

Japāna un Dienvidkoreja pievienosies Eiropai, bet Ķīna un Indija iešot pretēju ceļu.

Tas nozīmē, ka mūsu embargo Irānas naftas eksporta iespējas neapturēs.

Viņi nopelnīs līdzšinējā līmenī, eksportējot uz visstraujāk augošajām ekonomikām Āzijā.

Turpretī mēs jutīsimies solidāri pret Izraēlu un maksāsim par dīzeļdegvielu un benzīnu dārgāk.

Irāna var padziļināt Eiropas ekonomisko krīzi.