Marihuāna (saukta arī par kanabisu) ir preparāts, ko iegūst izžāvējot kaņepju stublāja virszemes daļas. Galvenokārt ziedus. Veidojas narkotiska viela, kuru mēdz smēķēt, tvaicēt vai ēst kā sastāvdaļu pārtikas produktos. To var lietot ārstnieciskiem nolūkiem, bet visbiežāk izmanto izklaides interesēs, lai apreibinātos. Marihuānu parasti pieskaita halucinogēnu klasei, jo tai raksturīga psiho aktīva iedarbība. Izdalās no organisma apmēram 7-15 dienu laikā. Lietojot marihuānu izraisās eiforijas sajūta, psihodēliskā pieredze, seko apziņas izmaiņas un pēc tam miegainība. Taču var sākties arī panikas lēkmes, atmiņas traucējumi un koncentrēšanās grūtības. Visas marihuānas lietošanas sekas paredzēt iepriekš nav iespējams.  

20.gadsmita sākumā (attīstītajās valstīs) sāka aizliegt šīs kaņepes ražot, tirgot un lietot. Latvijas (pirmās brīvvalsts laikā) tie nebija aizliegti. Par kofeīna vai morfīna tirgošanu gan arī tolaik draudēja sods. Padomju Savienības laikā par marihuānas kontrabandu bija paredzēts cietumsods. Taču tagad vairākās valstīs sāk runāt par marihuānas legalizāciju, ieskaitot Latviju. Kopš 2012.gada dažas organizācijas aktīvi cīnās par marihuānas atļaušanu brīvai lietošanai arī pie mums. Pieprasot to pārdot tāpat kā alkoholu vai cigaretes. Šie aktīvisti (lobijs, sastāvošs no ietekmīgām personām) ir ļoti aktīvi un mēģina pārliecināt plašus sabiedrības slāņus. Man šķiet, ka šajā jautājumā būtu plašāk jāinformē sabiedrība, jānodrošina situācija, lai ikviens no mums spētu pieņemt savu slēdzienu vai tas ir labi vai slikti, ja mēs palaižam vaļā kārtējo jomu, kuras sekas var būt nekontrolējamas. Kā klājas citās valstīs, kurās marihuānas legalizācija notikusi pavisam nesen? Piemēram, Taizemē? Par to šis raksts. 

Jauns izdevīga biznesa veids

Kopš aizliegumu atcelšanas (pirms apmēram gada, 9 jūnijā), marihuānas industrija tur attīstās ar atvēzienu. To pārdod pludmalē, tūristu pulcēšanās vietās, ar aplikāciju starpniecību, kafejnīcās krogos, taksometrus un visās pārējās vietās. Katrs vietējais cenšas šādi nopelnīt. Daļa kritiķu pašlaik paceļ balsis un pieprasa ierobežot šādu tirgošanos. Iespējams, ka marihuānas ierobežošanas jautājums nonāks dienaskārtībā nākamā gada vēlēšanu kampaņas laikā. Taču pagaidām visi pārdod un pelna. „Pērc 5 gramus un pie viena saņemsi 3 gramus bez maksas“ – atkārto reklāmas posteri praktiski visās marihuānas pārdošanas vietās Patongas Bangla Road. Klienti var izvēlēties savu preci no piedāvājumu kartes: ”ghost train haze” (spoku vilciena migliņa) un ”gorilla punch” (gorilas belziens). Saldējumam līdzās rēgojas šokolādes kūkas, kas satur marihuānu. Ja gribas citādi, tad var izmēģināt marihuānu kopā ar saldējumu, konfektēm. Viss iedarbojas. Apreibināšanās garantēta. Naktīs neona gaisma aicina: ”keep calm and smoke weed” (nomierinies un smēķē zālīti), ”happy cannabis” (laimīgā marihuāna) vai ”weed city” (zālītes smēķu pilsēta)

Taizeme bija pirmā valsts savā reģionā, kas anulēja ierobežojumus. Loģiski, ka zemnieki un pārdevēji ir ieguvēji. Ik dienas tiek „attīstīti jauni produkti“ un pircēji plūst straumēm.

Puketā pērk galvenokārt tūristi. Sākot no sirmām, elegantām lēdijām, kas patērē marihuānas saldumus un beidzot ar jauniešiem, kuri vēlas smēķēt bariņā. Kioskos piedāvā gan cigaretes, gan saldumus. Var pasūtīt internetā un pārdevējs pievedīs klāt „mantu“ jums vēlamajā formā un garšā.  

„Pie mums viss notiek pēc shēmas: „ņem un ej“; Piedāvājam qr-kodu, kuru pircēji nolasa ar telefonu un pasūta preci uz māju vai savu viesnīcas istabu“, – saka Tamma Sarajata, kura nodarbojas ar šo uzņēmējdarbību ļoti aktīvi un darba dēļ pārvākusies uz dzīvi 20 minūšu attālumā no Patongas pludmales. Preci abi pērk no zemnieka, kurš iepriekš audzēja banānus un gumijas kokus, bet tagad pārgājis tikai uz marihuānu. „Marihuāna ir ļoti izdevīga kultūra, ērtā kā nezāle. Tagad es nopelnu daudz labāk nekā agrāk. Augi ir pieticīgi, tiem nevajag nekādu īpašu kopšanu vai vietu. Darbojos kā nezāļu plantācijā“, – smejas Čats Apričs. Viņam ir 41 dažādi augu veidi, kas importēti no ASV. Pie stublājiem var pamanīt uzlīmes: ”zombie” un ”freakshow”.

„Pašlaik pie mums ir marihuānas tirgošanās eksplozija. Visi pārdod. Cik nu spēj. Prece ir nenormāli populāra ārzemnieku vidū. Peļņa 50% virs iepirkuma cenas. Cik ir piegādātāju, to neviens nezina“, – smejas Čats. 

Biznesa otra puse

„Nē, mēs paši nelietojam“, – smīn pārdevēji un ražotājs. 

„Marihuānas reklāmu var tagad redzēt gandrīz visu ceļu malās, lai gan Taizemes likums aizliedz šādi rīkoties. Viena daļa pārdevēju saka, ka pārdod medicīniskiem mērķiem. Lai gan paši nav nekādi aptiekas īpašnieki. Nē, tagad ir jābūt enerģiskam. Pie lietas un viss. Pārdodam tiem, kas vēlas pirkt: indiešiem, malaiziešiem, turkiem, angļiem un visiem pārējiem“, – konstatē Tamma.  

Vakaros saldenā smarža pārņem pludmali un ielas. Kāds sastapts zviedru tūrists pašlaik gatavojas uz ielas stūra nobaudīt cigareti. Nē, viņš ikdienā nesmēķē marihuānu, bet agrāk to ir mēģinājis darīt. Proti – viņam ir pieredze. Tagad ievērojis ka visi šeit pārdod. Kāpēc nepamēģināt vēlreiz, ja drīkst? Kopš studiju laika dzīvo ASV un ir kādreiz piedalījies studentu marihuānas ballītēs. Kāpēc mēģināt tagad? Tāpēc, ka viņam esot pieredze šajā jomā un viņš saprotot ko darot. No kā pirka? No „resnā Vojū“, kuram ir mazītiņš kiosks pludmalē un pie viena viņš piedāvā braucienus ar laivu uz Džeimsa Bonda salu. Marihuānas tirgošana ir tik izdevīga, ka pārējos biznesu varētu likt pie malas, taču laivu braucieni dod iemelsu piedāvāt smēķēšanu vai kūkas arī neiesvaidītiem klientiem. Cik maksā viena cigarete ar marihuānu? „9 eiro“, – saka Vojū. Marihuānas pārdošana esot viņa pestīšana un laime. Klienti no pieciem rītā līdz pusnaktij plūst straumēm. Visvairāk klientu mēdzot būt pusnaktī. 

Vai viņš smēķē, uzkož arī pats? 

Nē, vienu reizi esot izmēģinājis un pēc tam gulējis divas dienas pēc kārtas. Labāk nē. Labāk tikai pārdot „ šo mantu“ citiem un lieliski nopelnīt par darījumu.

Brīdinājumu signāli

Pēdējo mēnešu laikā Taizemes medicīniskā padome jau paudusi iebildumus par šīs politikas sekām un publiskojusi brīdinājumus. Valdībai tiek pārmests, ka pārāk strauji “palaista vaļā“ marihuānas brīva tirdzniecība, bez kārtīgi izstrādātiem noteikumiem tirdzniecības jomā. To salīdzina ar „mežonīgajiem rietumiem“, kad visi dzenas pēc peļņas, nedomājot par sekām. Pēdējo mēnešu laikā slimu cilvēku skaits (marihuānas lietošanas rezultātā) četrkāršojies. 

Brīdī, kad marihuānas tirgošana kļuva legāla, to vairs nesauca par narkotisku līdzekli, bet par „kontrolējamu, dabisko līdzekli“. Doma bija atļaut to lietot medicīnā, ja ir vajadzība. Nevis izklaides industrijā.  Atļauts bija kanabisa jeb marihuānas produkts ar 0,2% THC (tetrahidrokanabinols) saturu. Tātad, netika norādīts, ka nedrīkst lietot ārpus veselības aprūpes sistēmas un nav ierīču, kas palīdzētu kontrolēt THC līmeni attiecīgajā produktā pārdošanas punktos. 

Marihuānas legalizācijas situāciju Taizemē panāca Veselības aprūpes ministrs Anutins Čarnvirakuls, kas pārstāv Taizemes lepnuma partiju (Bhumjaithai, BJTP). Tātad partiju valdības koalīcijā. Šī ir partija ar nekonkrētu ideoloģiju, kas vairāk pieslejas konservatīvajiem, taču savā būtībā ir tipisks populistu veidojums. Veselības aprūpes ministrs (vienlaikus arī partijas vadītājs) bija izlēmis riskēt un „atvērt marihuānas logu“. Viņam šķita, ka šāds solis iedarbinās Taizemes ekonomiku smagajā pēcpandēmijas situācijā un nodrošinās viņam pašam popularitāti zemnieku vidū.  „Audzējiet, pārdodiet un kļūstiet bagāti!“- aicināja ministrs. Protams, ka šis ir ļoti konkrēts demonstrējums zemnieku (kā vēlētāju) balsu pirkšanā. Ar moto: „ Daru kā gribu, bet pēc manis – kaut ūdensplūdi“.  

Pēc kritikas medijos, valdība Taizemē tagad ir mazliet mainījusi noteikumus. Šodien vairs nedrīkst lietot marihuānu publiskajā telpā, pircējam jābūt vismaz 20 gadus vecam un aizliegts pārdot grūtniecēm. Taču cilvēkam ar smaržas sajūtu ir skaidri redzams, ka marihuāna tagad ir visur. Katrā krustojumā jūtams zīmīgais aromāts un nav neviena, kurš būtu ieinteresēts pārbaudīt pircēja vecumu vai aizrādīt par lietošanu uz ielas vai pludmalēs. 

• Nē, es neprasu pircējam pasi. Pats redzu vai cilvēkam ir vai nav vismaz 20 gadu“, – saka Vojū. 

Līdzīgi spriež lielākā daļa pārdevēju.  „Pareizi būtu, ja beidzot šajā jautājumā būtu kāda konkrēta skaidrība“, – doma Kobs Čamlačapats. Viņam liekas, ka noteikumos nav konkrēti pateikts drīkst vai nedrīkst smēķēt marihuānu ārā, uz ielas. 

Tūristi pērk marihuānu galvenokārt vietējos „Narvesenos“ (ap 14 0000 kiosku visā valstī), bet vietējie citur. Zemākā kvalitātē – lētāk.  

Tūristiem paredzētajos veikaliņos var nopirkt arī marihuānas ziedus. Burciņā. 

Vai šis pārdošanas process ir bīstams?

Jā, esot slikti, ja bērni sāks interesēties par šo puķi. Lietojot divas, sirds sāk sisties straujāk. 

Taizemes medijos paradās informācija par to kā marihuānu pārdod vidusskolās un ģimnāzijās. Sociālajos medijos tiek demonstrēti video sižeti ar 10 gadus veciem bērniem, kas apreibinājušies un liecina, ka „neko vairs nevar iemācīties“. Mediji publicē ziņas par to, ka slimnīcās nonāk bērni, kuri saēdušies marihuānas kūkas. 

Vispār jau valdība ir izstrādājusi likumdošanu šajā jomā, taču dažas partijas parlamentā sistemātiski bremzē balsošanu par šo tēmu. Izskatās, ka šo komplicēto jautājumu izdosies atrisināt tikai nākamo vēlēšanu laikā maijā. Kanabis jeb marihuāna var kļūt par Taizemes parlamenta priekšvēlēšanu kampaņas centrālo tēmu.