Aizvadītā Putina tikšanās ar Sji ir galvenais krievu notikums šonedēļ un tā sekas atbalsosies Kremļa politikā vēl ilgi. Viss sākās jau novembrī, kad Krievijas vēstnieks Igors Morgulovs sašūpoja Pekinu, aizrautīgā priekā paziņojot, ka Ķīnas prezidents apmeklēs Maskavu. Tas bija sasteigts paziņojums. Tā nedara. Parasti ļauj viesim pašam paziņot par savu gatavību brukt un tikai pēc tam gavilē par šo faktu. Krievi izdarīja otrādi. Paziņoja paši par to ko darīs Ķīnas prezidents. Tam sekoja diplomātisks apjukums. No Ķīnas puses.
Šāds notikums Putinam bija ļoti vajadzīgs, jo krievu armija bēga no savām pozīcijām Ukrainas frontē un Krievzemes paskats nebija labs. Tobrīd krieviem ļoti vajadzēja, lai ķīnieši paziņo, ka palīdzēs Krievijas armijai ar ieročiem. Taču ķīniešu komunisti nebija gatavi uzreiz iet tik tālu un solīt to ko Putins gribēja dzirdēt. Bīstoties, ka šāda sankciju pārkāpšana var ļoti sadusmot Rietumus. Tāpēc turpinājās Pekinas teātris, tēlojot neitralitāti Ukrainas kara jautājumā.
Braukt uz valsti, kas ir kara agresore, nav eleganti. Tas var sabojāt Sji reputāciju. Tāpēc piedzima ideja tēlot miera balodi un šajā mirklī sāka izplatīties ideja, ka ķīniešiem ir lielisks plāns kara pārtraukšanai. Ja Ķīnas prezidents dodas uz Krieviju runāt par miera sarunām Ukrainai + pēc tam aprunājas arī ar Zeļenski (kaut pa telefonu), tad prestižs nav zaudēts. Tā mēs visi arī domājām. Drosmīgākie pat cerēja, ka Ķīnas līderis palūgs Putinu atstāt Ukrainas teritoriju.
Taču iznāca citādi. Sjī devās uz Maskavu, lai veidotu jaunu politisko fronti jeb aliansi. Proti, lai izveidotu kopā ar Putinu opozīciju Rietumu demokrātijām. Abi diktatori vienojās sadarboties cīņā pret demokrātu pasauli.
Pēc viņu plāna visām pasaules valstīm jāpārkārtojas un diktatūru platformas un šādi būšot iespējams iekārtot jaunu pasaules kārtību, kurā Rietumu demokrātijas vairs nebūs līderpozīcijās. Taivana Sji ir vajadzīga par katru cenu. Tāpēc nav izslēgts, ka šis solis sagatavo vēl vienu invāziju kaimiņvalstī. Šoreiz Āzijā.
Nav jēgas piebilst, ka abi turpinās cīņu par ietekmi Arktikā un ķīnieši kopā ar krieviem ir gatavi šo zonu pievākt sev. Ziemeļu ledi kūst un alkatīgie skatieni šajā virzienā ir pagalam politizēti. Vēl nepatīkamāk bija vakar noskatīties franču demonstrācijas Parīzē. Viņi trako it kā par to, ka pensijas vecumu paaugstinās no 62 un 64 gadiem. Taču krieviem ir pārbaudītas metodes kā šos nemierus uzjundīt „košākus“. Dzeltenās vestes to pierādīja.
Tagad par fronti.
Bijušais krievu prezidents Dmitrijs Medvedevs pēdējā laikā izcēlies ar ļoti skandaloziem publiskajiem paziņojumiem. Gan par iespējamu atomieroču uzbrukumu, gan par ienaidnieku „noslaucīšanu no zemes virsas“ utt. Tagad pienākusi kārta vāciešiem. Ja viņi iedomāsies aizturēt Putinu savā teritorijā un nosūtīt uz Hāgas tiesu, tad krievu raķetes sabombardēšos gruvešos Berlīni. (Die Zeit) Vācija ir piekritusi atbalstīt Hāgas tiesas iniciatīvu. Vienīgā valsts, kas ir atteikusies aizturēt Putinu (ja viņš tur ierodas), ir Ungārija. (Die Zeit)
Ungārija peld projām no civilizētās pasaules kā atlūzis leduskalns. Katru dienu pārsteidzot ar nejēdzīgiem lēmumiem. Rodas iespaids, ka 1956.gads Ungārijā nav bijis un neviens neatceras bēgļu plūsmas (Ungārijas revolūciju) uz Rietumiem pēc ungāru sacelšanas pret krieviem.
Vai viņiem ir tik īsa atmiņa?
Laikam ir īsa.
Mediji vakar saņēma ziņas, ka ukraiņi gatavojas uzbrukumam Bahmutas zonā. (AFP)
Krievi turpina bombardēt pa gabalu un vakar šāda uzbrukuma rezultātā tika nogalināti 8 cilvēki daudzstāvu dzīvojamajā ēkā. Sagrauta tika arī kāda skola un studentu kopmītnes netālu no Kijivas. Cinisks bija krievu artilērijas uzbrukums ēkai Zaporižjē. Raķete trāpīja 9 stāvu ēkai, trīs nogalināja un 33 cilvēkus ievainoja. (TT)
Krievijai sāk pietrūkt raķešu, kurām ir iespējams precīzs trāpījums. (ISW) Tāpēc krievi savos uzbrukumos aizvien biežāk sāk izmantot dronus.
Slovākija arī ir gatava piegādāt ukraiņiem kara lidmašīnas. To pašu Mig 29. Tuvākajā laikā ukraiņi saņems 9 šādas lidmašīnas. Somi tikko nogādājuši uz Ukrainu vācu tankus Leopard 2. (TT)
Attēlā Bahmuta