Vai tiešām ar liberālismu un demokrātiju ir cauri?

Speciāli TVnet

 

eudemokratatija

Attēls no TVnet

 

Kremļa ideologs Dugins intervijā Ziemeļvalstu medijiem kļuvis pielaidīgāks un «maigāks» savās deklarācijās par cilvēces «pagrimuma iemesliem». Trampa uzvara viņu iedvesmojusi savas «ceturtās politiskās teorijas» attīstībai. Liberālisma un globālisma uzplaukuma laiks esot garām. Pasaule sašķīstot ideoloģiskos blokos (tāpat kā agrāk. Tieši tāpat kā savulaik Hruščova komunisma uzcelšanas sapnis, arī liberālisms esot izrādījies ideoloģiska halucinācija. Ar liberālismu un demokrātiju tagad esot cauri, jo cilvēki neesot gatavi būt individualitātes un paši pieņemt svarīgus lēmumus. Viņi esot bara ļaudis (piemēram, kā ķīnieši un krievi) un jūtoties komfortā vienīgi grupā ar vadītāju. Kā redzat, esam atpakaļ pie «tautu cietumiem», un atrodas ideologi, kas šo pieņēmumu mēģina argumentēt filozofiski.

Donalds un Rihards

Pēc Dugina domām, amerikāņi esot izslāpuši pēc robežu aizvēršanas, mūru celšanas un norobežošanās. Tagad visi vārti aizvēršoties, dzelzs priekškari atkal nolaidīšoties. Paši dzīvosim sava nacionālā ideālisma cietoksnīti, kā spēsim un pratīsim. Katrs savējā. Tāpat kā viduslaikos.

Viņa idejām ir diezgan daudz sekotāju arī Latvijā. Lielākā daļa no tiem ir Krievijas televīzijas kanālu cītīgie skatītāji Liepājā, Rūjienā vai Rīgā. Citi, salasījušies interneta troļļus – sludinātājus un tāpēc pārliecināti par globālā nacionālisma ausmu un gatavi sekot pat Rihardam Spenseram (Richard Spencer), lai kur viņš ietu. Kas viņš tāds?

Viens no jaunajiem alternatīvo labējo grupējumu līderiem ASV jeb «jaunais labējais».

Šodien nav jābūt nacionālistam, lai noenkurotos labējo «pašā attālākajā labajā stūrī». Pietiek ar to, ja esat «baltais vīrietis» (vai šīs ideoloģijas paudējs vai tās klasificētais «otrās šķiras» cilvēks), ienīstat minoritātes, sievietes, melnādainos u.c. iedzīvotāju grupas, esat gatavs tās vajāt, noliegt un pat iznīcināt, ja vajag. Pazīstama aina. Ož pēc koncentrācijas nometnēm un Otrā pasaules kara. Spensera grupējums šodien ir uzairējies salīdzinoši augstu Donalda Trampa piekritēju politiskās hierarhijas skalā, jo deklarē tieši šīs «vērtības» kā savējās. Pašlaik viņš cenšas kļūt par ietekmīgāko lobistu Vašingtonā un neslēpj savas alternatīvās kustības alt right idejas.

Pats sevi Spensers raksturo kā «intelektuālu pionieri», kas atklāj jauno konservatīvo ceļu aiz okeāna ar mērķi saglabāt balto, konservatīvo vairākuma kultūru ASV. Pēc viņa domām, esot jāpārtrauc multikulturālisma process, un viņš darīšot visu, lai to panāktu Trampa ēnā. Donalda Trampa ievēlēšana ASV prezidenta amatā esot apstiprinājusi viņa ideju aktualitāti tieši šodien.

Rihards Spensers ir pabeidzis studijas divās ASV augstskolās (University of Chicago un University of Virginia), bērnību pavadījis pārtikušā ģimenē Bostonā, kurai esot britu un vācu saknes. Neizglītots vai bezdarbnieks viņš nav. Arī frizūra atbilstoša – «fashy haircut» (kā viņš pats savu matu sakārtojumu raksturo). No kurienes ceļas šādu jaunu vīriešu neiecietība un niknums pret visiem tiem, kas nav tādi kā viņš?

Pirms sešiem gadiem Rihards sāka savas aktivitātes internetā (AlternativeRight.com, Reddit un 4chan), kas iecementēja pamatus alternatīvai labējo politiskai kustībai. Tā savu politisko aizraušanos sauc viņi paši. Domubiedrus Rihardam izdevies sarūpēt, pateicoties mikroblogam Twitter. Liela nozīme bijusi tieši Trampa nākšanai pie varas. Viņa vēlēšanu kampaņas vadītājs Steve Bannon pats aktīvi vadīja labēji konservatīvo saitu Breitbart, kas funkcionēja kā tilts starp klasiskajiem konservatīvajiem un galēji ekstrēmajām kustībām. Riharda piekritēju lokā ir arī prezidenta Trampa dēls Donalds. Pazīstamais mediju analītiķis Marshall Kirkpatrick kādā pētījumā uzsver, ka puse no prezidenta Trampa tvītiem sakņojas labējo ekstrēmistu koncepcijās un pauž tieši šo – labējo ekstrēmistu populisma viedokli.

Taču atgriezīsimies pie Riharda Spensera. Viņš ir pārliecināts, ka baltie cilvēki jānošķir no melnajiem un ASV esot tikai un vienīgi balto valsts. Melnie nevēloties dzīvot starp baltajiem un otrādi, jo «niggers just want to be niggers» (DN, 22.11.2016.), uzsver Spensers Eiropas žurnālistam privātā sarunā, it kā tas būtu joks. Viņam krīt uz nerviem sievietes, kas vēlas tikt uzskatītas par cilvēkiem, un «krāsainie», kas nedod priekšroku baltajiem. Viņu spārno labējo populistu panākumi Rietumeiropā un ASV, kas sen jau aizstūmuši mēslainē parastos konservatīvos, tādus kā Bush vai John McCain. Interesanti, ka alternatīvo labējo populistu grupējumi sastāv lielākoties no jauniem vīriešiem. Paši viņi nav izmesti no darba, viņiem nedraud trūkums, taču viņi visi ir nikni. Lielākoties programmētāji un IT industrijas pārstāvji.

Pēc Spensera domām, šie ļaudis ir tipiski tīmekļa sabiedrības pārstāvji – individuālisti, tāpēc galveno viņa partijas kodolu veido «vīrieši no tehnikas sektora» (turpat). Viņi nav izpildītāji, kas dara to, ko priekšnieks liek. «Viņi paši strādā aktīvi internetā, nepārtraukti. Zina un saprot, kā atlasīt ziņas, nevis pārtikt tikai no New York Times» (turpat). Tāpēc arī Alt right strāvojums radās tieši tāpat kā Eiropas neolabējo kustības (Generation Identitaire, Sverigedemokratisk Ungdom u.c.). Visas šīs jaunradītās nacionālo partiju kustības šodien veido nacionālistu internacionāli. Viņi ir apbēdināti par «nacionālas valsts izzušanas procesu», lai gan paši ir guvuši izglītību, kontaktus, zināšanas un priekšrocības, tieši pateicoties demokrātijai, globalizācijai un atvērtajām robežām.

Riharda partija kā paraugs atdarināšanai

Spensers savu kustību dēvē par «atlernatīvu», t.i., pretēju tradicionālajiem konservatīvajiem. Viņš plāno reanimēt nacionālismu, mazināt armijas līdzdalību ārzemju operācijās, apturēt ASV atbalstu Izraēlai. Tāpēc šai kustībai pieslejas arī antisemīti. Nav nejauši, ka vairums alt right manifestu (kas ik dienu cirkulē internetā) pauž vienu un to pašu domu par «ebreju kontroles samazināšanu medijos» vai arī aicinājumus «pretoties ebreju elites aktivitātēm». Tātad – klasiskas antisemītisma nostādnes, kuras realizē arī Trampa kampaņas šefa Steve Bannon vadītais portāls Breitbart. Tas nozīmē, ka nekādas jaunas kustības vai «alternatīvā konservatīvisma» faktiski nav. Šis ir tas pats rasisms jaunā iesaiņojumā, jo būtība nemainās, ja vergus nosaucam par lauksaimniecības darba izpalīgiem.

Otra jauno rasistu īpatnība ir profesionālo troļļu ieviešana (Pepe The Frog) partijas ideoloģiskajā darbā. Īpaši aktīvi tas notiek mikroblogā Twitter, kurā varde, ietērpta Trampa naģenē, sola padarīt ASV lielu un varenu. Tas notiek izaicinoši, vīzdegunīgi un ciniski, tāpēc Anti-Defamation League (sabiedriskā organizācija, kas apkaro antisemītismu) nesen izvirzīja tieši šo vardi nelāgajai naida kurinātāja galvenajai balvai. Otra platforma ir agresīvo interneta troļļu armijas ieviešana, kuras uzdevums ir apkarot ienaidnieku, vajājot ietekmīgus žurnālistus un politiķus. Katram «ienaidniekam» tiek paredzēts presings, kas sastāv no vairākiem vajātājiem – troļļiem, kuri uzbrūk visās iespējamās pieejās – blogos, čatos, cenšoties diskreditēt sev nepatīkamās personas divos virzienos: 1) kompromitēt šo cilvēku kā kompetentu, saprātīgu būtni ar melīgiem apgalvojumiem, apmelojumiem, lamām (tā kā internetā cenzē noteiktus vārdus, tad pieņemts latīņamerikāņus saukt par «Yahoo», melnos par «Google», musulmaņus par «Skittles» un ebrejus par «Skype», lai izvairītos no cenzūras); 2) mēģināt iebaidīt cilvēku, kas pauž citus uzskatus, lai tas pazustu no publiskās telpas. Jāpiebilst, ka nevar nemanīt – šo taktiku izmanto arī Latvijas nacionālās alianses karojošie troļļi tā saucamā «Sproģa» menedžmenta ietvaros.

«Alternatīvo labējo» kodols nav liels – ap 100 cilvēku, kas parādās visās konferencēs un pauž vienus un tos pašus sinhronizētos viedokļus. Tiekas ar citu valstu labējiem populistiem (Geert Wilders) un jūt vēju savās burās. Spensers atzīst, ka viņa labākie idejiskie skolotāji esot Staļins, Trockis un Putina Krievija, kas esot valsts, kura šodien spēj formulēt «ideālu balto nacionālismu». Viņš saprot, ka ASV šī mācība tik strauji neiekaros, jo sabiedrība sastāv no indivīdiem, kam mācīts domāt un spriest kritiski. Kustības mērķis neesot iekarot politisko varu, bet gan mainīt domāšanas kultūru. Tas prasot laiku. Pēc desmit vai divdesmit gadiem šodien nepieņemamais būšot norma arī ASV.

Ekonomisti un bankas ir vainīgie

Amerikas Savienotajās Valstīs pastāv arī liels bezdarbs un posts, kas skar samērā plašu sabiedrības daļu. Diemžēl šie procesi reti tiek atspoguļoti Latvijas medijos, tāpēc ka mums nav profesionālu reportieru vai komentētāju, kas ziņotu par reālo notikumu gaitu Štatos. Informāciju mediji parasti paņem no lielajiem ziņu piegādātājiem, kas informē tikai par amerikāņu politiskās un ekonomiskās elites aktualitātēm, bet neizgaismo faktu, ka būt trūcīgam nav viegli arī Amerikā. Mazizglītotie baltie vīrieši, kuru darbavietas tika slēgtas jau pirms divdesmit gadiem, veido neapmierināto vēlētāju kodolu. Susan Faludi (Stiffed) šo procesu lieliski raksturoja ar frāzi «tie ir cilvēki, kas zaudējuši kompasu šajā pasaulē», jo jūtas «mazāk ietekmīgi, vērā ņemti un nozīmīgi nekā agrāk». Arī Michael Lewis, analizējot republikāņu priekšvēlēšanu periodu 1996.gadā, precizēja: «Tie ir cilvēki, kurus pārņēmusi panika par savu bezspēcību.»

Jāpiezīmē, ka šo efektu var lieliski novērot, piemēram, tepat pie mums Juglā, kur vienmuļajās PSRS industriālā uzplaukuma perioda daudzstāvu barakās dzīvo VEF, Vagonu rūpnīcas, Alfas, Rīgas auduma un Sarkanās Zvaigznes bijušie strādnieki un viņu pēcnācēji. «Dodiet man smaržu, kas ražota Krievijā!» lūdz man aiz muguras klusa vīrieša balss kosmētikas veikalā, kur piedāvā Ukrainā, Krievijā un Baltkrievijā ražotas preces. Pagriežos un ieraugu, kā viņš sajūsmināts osta mazo zaļo flakoniņu, kuru pārdevēja iespiedusi pircēja rokās. «Smaržo kā vecie labie laiki!» saka klients gados jaunajai pārdevējai, kas spiesta uzklausīt garu sirds izkratīšanu par to, cik labi bija agrāk, kad Latvija bija Padomju Savienībā: visiem bija darbs, maize uz galda, bezmaksas ārsts un sakārtota ekonomika. Šis Juglas flakoniņa ostītājs Latvijā ir ļoti līdzīgs Trampa vēlētājam ASV. Viņam ir tieši tās pašas problēmas, kas bijušajam Detroitas konveijeru strādniekam: statusa, pārticības un ietekmes izzušana sabiedrībā.

Tātad šo cilvēku agresīvās depresijas iemesls nav liberālisma vai globalizācijas reālās sekas, bet gan ekonomikas izgāšanās brīvā tirgus apstākļos. Lielai cilvēku grupai pazuda darba vietas, ko ekonomisti (pat ar Nobela prēmijām azotē!) nespēja paredzēt un laikus novērst reālajā dzīvē un valsts attīstības projektos. Masu bezdarbs nav orkāns vai tuksneša vētra, kas piezogas negaidīti. To var prognozēt un laikus novērst, ja ir izpratne par šo procesu attīstību. Tāpat arī bankas nav un nebūs ētisks naudas darījumu nokārtošanas veids. Kamēr nav nomainīta norēķināšanās sistēma, mums visiem jārēķinās ar jauniem «banku krahiem» un nelaimīgiem noguldītājiem, kuru ietaupījumi pazuduši līdz ar kārtējās privātās bankas bojāeju.

Domāju, ka šodien jāsatraucas nevis par postu, kuru izraisījušas liberalizācijas vai globalizācijas sekas, bet gan par izcili neveiksmīgo, kļūdaino un nevarīgo ekonomistu un finansistu pienesumu savu valstu pārticības garantēšanai. To lieliski apliecināja starptautiskās jauno ekonomistu elites izcili neveiksmīgā programma Krievijai Jeļcina laikā, kas noslēdzās ar valsts bankrotu un Putina stāšanos amatā. To pašu (mazākā mērogā) redzam arī Latvijā, kad bijušo fabriku vietā atklāj aizvien jaunus un jaunus lielveikalus, bet cilvēki (darba meklējumos) klīst uz rietumvalstīm, kurās šie jautājumi sakārtoti labāk.

Ja reiz liberālisma politiķi nav spējuši piesaistīt valsts attīstīšanai derīgus pārticības nodrošinājuma projektus, tad šī politiskā līnija tiek apšaubīta. Diemžēl var notikt tas pats, kas norisinājās 30.gados, – bezdarbs un pesimisms nobruģē ceļu diktatoriem.

Sievietes kā vajātā minoritāte

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā CNN (kādā piektdienas vakarā) mums piedāvāja 2005.gada 16. septembrī ieskaņotu sarunu autobusā ar Donaldu Trampu. Tajā viņš atzīstas, ka esot zvaigzne un tāpēc sievietes viņam visu atļaujot. Ieskaitot pieskaršanos savu ķermeņu intīmām zonām un tml. (And when you’re a star they let you do it. You can do anything. Grab them by the pussy)/1/. Nauda nosakot vīrieša erotisko magnētismu (pikantām detaļām nepievērsīšos). Taču vienlaikus Tramps atzīstas, ka vienmēr viņam neizdodas pieveikt visas. Gadoties arī tādas, kas atsaka dzimumaktu, jo esot precējušās vai grasoties laulāties. To visu nekautrīgi atklāj nākamais prezidents, kas tobrīd ir jau precējies ar glīto uzvelkamo lelli no Slovēnijas, vārdā Melānija. Sieviete, kas viņam atteica kopošanos, ir televīzijas reportiere Nancy O`Dell. Vēlāk medijiem viņa atzinās, ka ir nepatīkami noklausīties šādas nejēdzības par sievietēm, kuras pauž cilvēks, kas pašlaik ieņem augstāko politisko amatu Ziemeļamerikā. Viņa uzskata, ka sieviete pirmām kārtām ir cilvēks, tāpēc sarunas tonim ir jāmainās. Neviens sava dzimuma, tautības vai rases dēļ nedrīkst būt pakļauts baltā patriarhālā vīrieša pazemojumiem kā normai.

Nav noslēpums, ka Donaldu Trampu kritizē par viņa attieksmi pret sievietēm. No vienas puses dāmām (darba apstākļos) publiski adresēti pazemojumi par nepietiekami labu izskatu, lieko svaru vai nespēju būt seksuāli atraktīvām, bet no otras puses Trampam raksturīga augstu amatu piešķiršana izredzētām personām savā organizācijā. Pats savu seksismu viņš, protams, neatzīst un tā vietā akcentē meitas Ivankas panākumus tēva biznesa industrijā (lai gan vairākas reizes publiski pats ir uzvērsis, ka meita esot ļoti seksīga). Grūti iedomāties, ka mēs akceptētu, ka līdzstrādniekam vīrietim uzņēmuma sapulces laikā priekšniece publiski paziņo, ka viņa svars ir par lielu un jānotievē (Machado), vai kādam citam vīrietim norādītu, ka esot grūti iztēloties, «kā jūs rāpojat uz ceļiem» (The Apprentice). Taču sievietei izteikt šādas piezīmes publiski joprojām nav nekas īpašs. Tā dara. Ne tikai ASV, bet arī pie mums.

Jāuzsver, ka lielai sieviešu daļai (kas nevēlas saņemt salauzto tulpi «vistu kūts svētkos» 8.martā) šie izpaudumi nešķiet normāli. Tāpēc Teresa Shook no Havaju salām satraukumā par Trampa uzvaru vēlēšanās aicināja domubiedrus uz sieviešu maršu inaugurācijas dienā. Process izvērtās par starptautisku notikumu visā pasaulē. Vašingtonā prognozēja 20 000 dalībnieču, bet ieradās pusmiljons ar rozā cepurītēm, kuras dēvē par «pussyhats». Šāda galvasrota bija reakcija uz Trampa izteikumiem 2005.gadā («grab them by the pussy»), un tāpēc manifestācijas laikā daudzi demonstrantu plakāti bija nesaprotami tiem TV skatītājiem ārzemēs (arī Latvijā), kas nebija informēti par šā marša jēgu un būtību, dekorācijas ieskaitot.

Protams, ka maršs bija demonstrācija, kas pieprasīja sievietēm tiesības pašām lemt par savu dzīvi, ķermeni un likteni. Patriarhālā sabiedrībā, kuru pārstāv «alternatīvie» un Trampa grupējums, vēlas pretējo un sievietes tiesības reāli apdraud ar jauniem likumiem, ierobežojumiem un tiesām. Te vairs nav runa par ekonomisko traumu efektiem, bet gan par atklātu uzbrukumu taktiskumam, tolerancei, empātijai. Protams, ekstrēmi konservatīvie (ar, uz, bez baznīcas karoga rokās) kā populistiski demagogi parādās uz publisko attiecību skatuves brīžos, kad aizvadīts saspringts periods ar trūkumu, bezdarbu un stresu. Krīzes atplūdu laikā labējie ekstrēmisti George Wallace un Strom Thurmond ASV sasniedza savus popularitātes kalngalus 50. un 60. gados, kad valsts piedzīvoja savu ekonomisko uzplaukumu. Interesanti, ka Thurmond un Wallace piekritēji satraucās tieši par sieviešu un melno tiesību pieaugumu sabiedrībā. Šodien Latvijā ir līdzīgi. Nedz labējie (nacionālais bloks), nedz tie, kas izliekas par sociāldemokrātiem (Saskaņa), nespēja piedāvāt Latvijai radikālu un produktīvu ekonomiskās attīstības modeli. Tā vietā viņi pieprasa ierobežot cilvēktiesības vajātajām sabiedrības grupām, atdarinot Krievijas atklājumus un shēmas.

Tur aizvadītajā nedēļā parlamentā 358 deputāti nobalsoja par likumu, kas legalizē sieviešu un bērnu piekaušanu ģimenē. Iniciatores bija divas sievietes, deputātes Olga Batalina un Jeļena Miruļina. Viņas, kā Putina vienotās Krievijas pārstāves, aicināja legalizēt fizisku izrēķināšanos ģimenē, tā «nostiprinot krievu ģimeni». «Galu galā neviens nevēlas mest cietumā cilvēku uz diviem gadiem par to, ka iepļaukājis savu sievu,» uzskata Muzūļina (DN, 25.01.2017.). Likumam svētību dod arī krievu pareizticīgo baznīca, kas neslēpj prieku par to, ka tagad atkal varēs legāli pērt bērnus, jo miesas sodi esot «tiesības, kuras dievs piešķīris visiem vecākiem» (turpat).

Krievijas statistika ziņo, ka 40% noziegumu notiek ģimenē, un neatkarīgās organizācijas (Annas Centrs) atzīst avīzei Moscow Times, ka faktiskais piekauto sieviešu un bērnu skaits ģimenēs esot daudz lielāks, jo vairāk nekā 14 000 krievu sieviešu tiekot ik gadus nogalinātas tieši ģimenē /2/. Oficiālie Kremļa mediji apgalvo, ka vairums krievu vēlas atgriezties pie vecas un pārbaudītās metodes – fiziska soda ģimenē, kuru parasti realizē tikai vīrieši. 50% krievu to atbalstot. /3/

Krievu sieviešu maršs pret šo Putina un varas iniciatīvu pagaidām nav izdevies tādos mērogos, kā to varējām novērot sieviešu marša laikā Vašingtonā, jo Maskavas pašvaldība iniciatīvas iesniegumu neatbalstīja.

Karen Stenner savā grāmatā «The authoritarian dynamic» (2005) pierāda, ka naids pret sievietēm, melnādainajiem, invalīdiem un simpātijas diktatūras (autoritārisma) virzienā uzplaukst tieši brīžos, kad sabiedrībā sāk iesakņoties pieklājība, izpratne un laipnība pret «citādiem cilvēkiem». Acīmredzot neiecietība, nepieklājība, rupjība, vīzdegunība un nicīgums pret tiem, kas nav «baltie vīrieši labākajos gados», ir tomēr nākotnes problēma.

Arī pie mums.

1.

LASI CITUR: Trump recorded having extremely lewd conversation about women in 2005

2.

LASI CITUR: “If He Beats You, It Means He Loves You”

3.

LASI CITUR: В Госдуме объяснили декриминализацию насилия заботой о крепких семьях

Krievu intelektuāļi pret Putinu

2014. gada 23. marts

”Pret karu, pret Krievijas pašizolāciju un pret totalitārisma atjaunošanu Krievijā”, – ar šādu virsrakstu sākās deklarācija, kuru otrdien parakstīja virkne krievu rakstnieku Maskavā ar krievu PEN kluba priekšsēdētāju Ludmilu Uļickaju priekšgalā.

”Tas ir vēsturisks dokuments, jo pierāda, ka intelektuāļi ķeras pie krievu-padomju disidentu tradīcijām un cenšas apvienot inteliģenci kā sabiedrības sirdsapziņu”, – komentē notikušo zviedru PEN kluba sekretārs un izdevēju asociācijas Freedom to publish commite priekšsēdētājs  Uve Valīns Stokholmā.

Dokuments tika parakstīts Maskavas Ārzemju literatūras bibliotēkā. Miera kongresā Maskavā otrdien esot piedalījušies ap 200 krievu literātu.

Šim notikumam ir liela nozīmē, jo pēc tam Kremlis noslēdza opozīcijas mediju iespējas publicēties internetā un intelektuāļu vajāšana ”iet vaļā” pēc PSRS pārbaudītā scenārija.

Otrdien Vladimirs Putins no šo aktivitāti nosauca par ”piekto kolonnu” un ”nācijas nodevējiem” uzsverot, ka varas institūcijām ir tiesības šos cilvēkus ”brīvi vajāt”, jo visi, kas kritizē Kremļa agresīvo politiku Krievijā skaitās nācijas nodevēji un ir pelnījuši sodu.

” Aizvadīto divu nedēļu laikā  Kremlis ir aizturējis ap 1500 demonstrantu Krievijā. Tas ir rekords. Tik apjomīgus arestus neesam piedzīvojuši kopš PSRS laikiem” – uzsvēra piektdien Dagens Nyheter Uve Valīns.

Gergijevs neesot cienīgs diriģēt orķestri Vācijā, bet 850 krievu intelektuāļu saceļas pret Putinu

2014. gada 22. marts

”Gergijevs kā Putina fans nav cienīgs diriģēt orķestri Vācijā!” – pie šāda secinājuma nonākuši Minhenes politiķi, kas iebilst pret krievu talantīgā diriģenta Valerija Gergijeva gatavošanos pārņemt savā pārziņā Minhenes filharmonijas simfonisko orķestri.

Viedokļa pamatā ir krievu diriģenta simpātijas pret Vladimiru Putinu un viņa īstenoto politiku Krievijā un Ukrainā.

Skeptiķu avangardā ir vācu vides partijas politiķis Florians Rots (Florian Roth), kurš uzskata, ka Valerija Gergijeva politiskie uzskati traucēs viņam vadīt slaveno Die Münchener Philharmoniker. Pēc viņa domām galvenais diriģents nav tikai mākslinieks, bet arī pilsētas un valsts reprezentants.

  • Gergijevs ar saviem politiskajiem uzskatiem var nodarīt Minhenei lielu postu, – uzskata politiķis un pieprasa, lai pilsētas vadība (kas gatavojās pieņemt slaveno krievu diriģentu darba) nekavējoties aicina Gergijevu uz sarunām.

Nav noslēpums, ka Gergijevs pašlaik ir viena no ietekmīgākajām krievu kultūras personībām. Viņš ir arī idejiskais vadonis krievu kultūras personību grupējumam, kas atbalsta Putina politiku Ukrainā un ir publiski apliecinājis savas simpātijas un atbalstu visām Putina politiskajām aktivitātēm.

Tieši tāpēc vācu vides partijai šķiet, ka ar Gergijevu ir jārunā un jāpieprasa, lai viņš atkāpjas no savas politiskās pārliecības Putina virzienā.

Orķestra vadība pagaidām atturas no komentāriem un informē, ka darba līgums nākamajai sezonai ar Gergijevu esot jau noslēgts un izmaiņas tajā pagaidām neesot paredzētas.

Taču politiķu iniciatīva ir sašūpojusi situāciju Minhenē un nav izslēgts, ka aina var mainīties.

Ietekmīgā  Süddeutschche Zeitung šajā sakarībā cenšas Gergijevu aizstāvēt un uzsver, ka diriģents ”tomēr nav Putins”, bet gan tikai ”viņa fans” un tieši tāpēc neesot pamata diriģenta boikotam. Vienlaikus avīzes komentētājs spriež par to, ka Gergijeva iesaistīšanās Putina agresīvās arpolitikas atbalstīšanā var reāli traucēt viņa darbā un politiskās pārliecības dēl diriģents var nespēt tikt galā ar saviem pienākumiem. Īpaši tad, ja Krievijas konflikts ar Ukrainu turpināsies un ievilksies laikā.

Šogad, 22. maijā paredzētas Gergijeva viesizrādes Minhenē un nav izslēgts, ka diskusijas par šo tēmu nebeigsies.

Taču visi nav Putina ārpolitikas fani arī Krievijā.

Pēc avīzes Izvestija aicinājuma māksliniekus un kultūras darbiniekus atbalstīt Putina Krimas politiku, 850 krievu rakstnieku un intelektuāļu tomēr nostājās opozīcijā šim aicinājumam. Parakstot deklarāciju, kas nostājas pret karu, pret Krievijas pašizolāciju un totalitārisma atjaunošanu valstī.

Putina vara šo soli nepiedod. Piektdien Pēterburgā tika arestēts krievu mākslinieks Pjotrs Pavļenskis. Viņa mājās tika veikta kratīšana (ziņo SR korespondents Krievijā). Varas iestāžu dusmas šis mākslinieks izraisījis ar  savām performancēm un instalācijām Pussy Riot un Kijevas Maidana atbalstam.

Nav skaidrs arī gaidāmās modernās mākslas biennāles Manifesta 10 liktenis šovasar Pēterburgā. Pirms pāris dienām bija dzirdami aicinājumi pārcelt šo pasākumu no Krievijas uz kādu citu valsti. Ukrainas notikumi bija pamats bažām, ka šim apjomīgajam modernās mākslas notikumam vairs nav ētiska pamata norisināties Krievijā.

Tikko no līdzdalības biennālē atteicās vadošā Pēterburgas mākslinieku grupa un tāpēc ir pamats pieņemt, ka Ukrainas notikumi atstās paliekošas pēdas arī Krievijas kultūras aktivitātēs.

Politika nav šķirama no sporta, kultūras un mākslas.

Diemžēl.

Papīra pūķis vai plēsīgs lācis? Kas tu šodien esi, Krievija?

2013. gada 14. maijā speciāli TVNet

krievijas armijaPeriodiski uzliesmojušas zviedru debates par to, cik dienu laikā viņu valsti spēj okupēt krievu bruņotie spēki, liecina par vienu būtisku lietu – baidot ar «krievu lāci», visvieglāk izspiest no valdības lielāku finansējumu pašmāju militārajam budžetam.

Karalistes armijas virspavēlnieka nesenā skaļā «publiskā nopūta» par to, ka zviedriem izdotos «turēties pretim» krievu ofensīvai tikai vienu nedēļu, izraisīja dažādu reakciju atšķirīgos Stokholmas sabiedrības segmentos: vieni pukojās par armijas šefa vieglprātību, pļāpību un patriotisma trūkumu izteikumos, citi smīnēja par bezkaunīgo «PR piegājienu» un vēl citi mēģināja rosināt debates par to, vai arī zviedriem nav pienācis pēdējais laiks pievienoties NATO aliansei.

No neprognozējamā krievu lāča lielai daļai ir bail. Joprojām. Krievu mediji atbild uz šīm bažām ar joku muzikālām filmām, kurās krievi «ieņem» Zviedriju ABBA mūzikas pavadībā pāris minūšu laikā.

Vieniem bail, otriem «jūra līdz ceļiem». Kas īsti tur notiek – Putina caristē? Vai ir pamats tik histēriskām bažām, kādas demonstrē zviedru armijas virspavēlnieks?

Nervozitāte paliek

Iskander raķešu darbības radiussPēc spraigajām debatēm Fredrika Reinfelda valdība tomēr tikko negribīgi piekrita lielāka budžeta piešķiršanai valsts aizsardzības vajadzībām. Valdības alianses sabiedrotais Tautas partijas vadītājs Jans Bjorklunds ir pārliecināts, ka armija jānostiprina, jo «krievi uzvedas aizvien agresīvāk» un «aizvien intensīvi bruņojas». Zviedrijas valdība dzied sinhronā ar kara tauri. Turpretī pazīstamais Upsalas profesors Stefans Hedlunds pauž pavisam citu uzskatu, uzsverot, ka pašlaik nav pamata traktēt Krieviju kā nopietnu militāru draudu, jo Krievijas valsts tagad atrodoties uz nogāzes «pa ceļam uz smagu ekonomisko krīzi». Pēc viņa domām, pie visa vainīgs ir pats prezidents Vladimirs Putins, kas cēla savu varas monstru, balstoties uz krasu rubļa devalvāciju un straujo jēlnaftas cenu kāpumu. Taču tagad – enerģētikas tirgus krīzes apstākļos, Krievija esot pagalam trausla un ievainojama. Agrākais straujais ekonomikas un labklājības pieaugums tagad ir nokrities līdz +1% līmenim.

Septītajā maijā apritēja viens gads, kopš Vladimirs Putins no jauna tika ievēlēts par Krievijas prezidentu. Savos divos iepriekšējos mandāta periodos (2000 – 2008) Putins sērfoja uz ekonomisko panākumu viļņa, kuru izraisīja spēcīgā krievu rubļa devalvācija un straujš jēlnaftas cenu kāpums biržās. Tolaik Krievijas ekonomikas pieaugums katru gadu bija caurmērā 7%. Varēja samaksāt valsts parādus, celt algas, finansēt citus labklājību veicinošus investējumus. Prezidents sāka izskatīties pēc laba saimnieka.

Šodien Krievijas ekonomika cieš no smaga kritiena recesijas virzienā un Vladimirs Putins vairs nav spējīgs demonstrēt efektīvu valsts vadīšanu. Viņa pompozais vadoņa tēls pamazām izplēn un «cara» veidols sāk izskatīties aizvien nogurušāks un vīzijām trūcīgāks. To var novērot, reģistrējot Putina aizvien pieaugošos naida izvirdumus pret citādi domājošiem, oponentiem un pret tiem, kas viņu ignorē un nerespektē. Niknuma izvirdumi rāda, ka viņš nevada Krieviju sinhroni laika akselerācijai un nesaprot, cik nopietnu pārmaiņu priekšā pašlaik Krievija, kas ir arī Latvijas iekšpolitiku ietekmējošā kaimiņvalsts.

Šīs Putina izpausmes ir bīstams signāls valstij, kuras politiskais menedžments ir uzbūvēts ar vienu spēcīgu lokomotīvi priekšgalā. Šis signāls ir vērā ņemams visiem mums, kas Krievijai vēl labu. Tas ir nopietni.

Sabiedrības īgnums pret Putina režīmu pieaug. Jaunākie sabiedriskās domas pētījumi Krievijā (Levada institūts) tikko konstatējuši, ka tikai 22% aptaujāto vēlas, lai Putins arī 2018. gadā tiek pārvēlēts. 55% vēlētos Kremlī redzēt kādu citu.

Vienlaikus Putins spiež «pie sienas» savu valdību, lai tādējādi demonstrētu aktivitāti un modrību. Jau kopš aprīļa vidus varam noklausīties draudus jau par neuzticības izteikšanu pat sava uzticamā politiskā partnera Medvedeva valdībai.

Putina režīma lielākā problēma ir nespēja konfrontēt sevi ar aizvien lielāku sabiedrības neapmierinātību un pieaugošiem budžeta izdevumiem. Var prognozēt, ka dzīves līmenis iedzīvotājiem Krievijā tuvākos gadus kritīsies un šis apstāklis vēl vairāk saspridzinās jau tā uzvilkto situāciju kaimiņzemē.

Pērn tika prognozēts Krievijas ekonomikas pieaugums 3,6% līmenī. Taču 2012. gada pēdējā ceturksnī kritums bija dramatiskāks nekā cerēts un tāpēc 2013. gada pirmajā ceturksnī mēs varējām ieraudzīt skaitli 1,1%. Krievijas ekonomikas ministra vietnieks Andrejs Klepačs neslēpj, ka šogad vidējais rādītājs varētu būt 1,7%, cerot, ka jēlnaftas cena biržā nekritīsies vēl straujāk kā līdz šim.

No 8. februāra līdz 17. aprīlim krievu jēlnaftas cena (Urals crude) atkal piedzīvoja strauju pazemināšanos (no 116,7 līdz 95,3 USD par barelu). Lai gan pašlaik novērojams neliels kāpums, šis kritiens iedragās 2013. gada federālo budžetu Krievijā. Ja naftas cena stabilizēsies (120 USD par barelu līmenī), tad ir pamats paredzēt 20 miljardu USD iztrūkumu budžetā un ekonomikas pieauguma kritumu vismaz par 1%. Tas apdraudēs arī valsts sabiedriskās sistēmas stabilitāti.

Situācija Krievijā šodien atgādina PSRS kritiskos gadus pirms tās sabrukuma, kad 80% no valsts budžeta ienākumiem veidoja naftas un gāzes pārdošanas ienākumi. Un kas notika, kad to cena kritās, zinām mēs visi.

Var sākties masu protesti arī Krievijas reģionos un mazpilsētās. Zonās, kur Vladimirs Putins līdz šim ir izjutis vislielāko atbalstu. Ja krīze sasniegs rūdu ieguves vietas un rūpnieciskās industrijas asi, tad būs nopietnas problēmas visiem. Ne tikai Putinam.

Tad vairs nebūs runa par 100 000 maskaviešiem, vidusšķiras intelektuāļiem, kas vēlas piedalīties demonstrācijās pret korumpētību valstī (ko esam noskatījušies TV līdz šim), bet gan par miljoniem nokaitinātu strādnieku, kas pieprasīs darbu, sociālo servisu un cilvēka cienīgas algas. Viņiem nebūs ko zaudēt. Ja Putinam nebūs naudas, var sākties nemieri. Vēsture liecina, ka tie Krievijā var beigties neprognozējami.

Pēdējo gadu cīņa pret korupciju ir iedragājusi Putina prestižu visai plašā skalā. Putina politika šajā virzienā ļoti atgādina viņa čekista pieredzi – neviens šajā valstī nedrīkst justies drošs par sevi, ikvienu var apsūdzēt, notiesāt un iespundēt cietumā. Saprotams, ka šādas terora metodes rada pamatu arī balto apkaklīšu neapmierinātībai un vēl vairāk uzjunda politisko nestabilitāti.

Krievijas draudi Latvijai

Kādi ir mani secinājumi šajā virzienā?

1. Neko no šī apraksta satura cītīgie Krievijas TV skatītāji Latvijā neieraudzīs savos TV ekrānos. Tāpēc mūsu medijiem vajadzētu vairāk pievērsties Krievijas notikumu uzraudzībai, jo spriedze pieaug un mūsu interesēs ir mierīga, demokrātiska un harmoniska Krievija, nevis pulvera muca uz durkļiem.

2. Nervozajiem zviedriem, kas kā Latvija neatrodas NATO paspārnē, tomēr laikam nav ko baidīties no Krievijas «iespējamās aneksijas» vienas nedēļas laikā. Putins to var izdarīt, taču pagaidām tam nav iemesla un turklāt jauniem tankiem Maskavai nepietiks naudas.

3. Pieaugs Putina režīma spiediens uz nevalstiskām organizācijām un citādi domājošajiem, kas lielā mērā ietekmēs arī investīciju pieplūduma samazināšanos Krievijā. Human Rights Watch nesen norādīja, ka 2012. gads Krievijā cilvēktiesību ir bijis jomā vissliktākais kopš PSRS laikiem.

4. Turpinās pastiprināties «maigās varas» spiediens uz kaimiņvalstīm, tai skaita uz Latviju, kuru putinisti joprojām uzskata par «atgriežamu provinci». Putina pielūdzēju Latvijā ir daudz. Viņiem ir liela politiska ietekme (Saskaņas centrs), un izskatās, ka viņi ar kopā ar sabiedroto partiju (GKR) uzvarēs arī Rīgas Domes vēlēšanās, ko es paredzēju jau šā gada janvārī.

LASI TVNET: Putins nostiprina savu ietekmi Latvijā. Izskatās, ka viņš uzvarēs arī Rīgas Domes vēlēšanās

Taču vai ar to pietiks, lai Latvija nonāktu pavisam bīstamā šā papīra pūķa vai plēsīgā lāča ietekmē?

Ceru, ka nē.

Papildinformācija: Zviedrija un Somija nervozē par Krievijas spēku koncentrāciju pie robežām

Lielākie protesti Eiropā pret Krieviju kopš PSRS laikiem. Cenzūra Krievijas medijos.

2013. gada 9. aprīlī.

Protesti pret Putinu Eiropā

Demostrācijas pret Putinu Amsterdamā http://www.kommersant.ru/ gallery/pic/855949

Krievijas mediji ir pārsteigti, ka pirmo reizi Krievijas prezidentu viņa ārvalstu vizītes laikā sagaida masveidīgākie protesti kādi jebkad pieredzēti kopš PSRS laikiem, kad PSRS līderi viesojās ārzemēs. Tas bija jūtams arī vakardienas Putina preses konferences  krievu žurnālistu jautājumos. Rietumos PSRS režīmu savulaik kritizēja par cilvēktiesību ierobežošanu, politieslodzītajiem PSRS cietumos, Baltijas, Afganistānas okupāciju, emigrācijas aizliegšanu utt. Tolaik protesta demonstrācijas sagaidīja Brežņevu, Gorbačovu visās Rietumu valstīs, kur tie viesojās.

Vakardiena atgādināja tos drūmos gadus. Šoreiz it kā ‘demokrātiskās’ Krievijas prezidentu sagaidīja demonstrācijas par to pašu tēmu, ko padomju laikā, proti, par cilvēktiesību ierobežošanu. Par no ārzemēm finansēto nevalstisko organizāciju vajāšanu, par seksuālo minoritāšu tiesību ierobežošanu.

Atspoguļojot vakardienas notikumus Hanoverā un Amsterdamā pašmāju auditorijai Krievijas mediji demonstrē arī cenzūru.

Šodienas Komersant ir redzams rediģēts starptautiskas ziņu aģentūras attēls, kur no kadra ir izņemts kailās Femen protestētājs siluets ar Putinam neglaimojošos lozungu uz meitenes muguras. Krievijā šajās dienās spēkā stājas likuma norma, kas aizliedz necenzētu vārdu lietošanu masu medijos. Taču Krievijas režīma kritiķi šo likuma izmaiņu vērtē kā mēģinājumu nevis cīnīties par tīru valodu, bet gan lai neļautu tautai necenzētos vārdos saukt politisko eliti.  Masu demonstrācijās un sociālajos medijos Krievijā ir ļoti populāri dēvēt Putinu necenzētos vārdos.

Cenzēts attēls Krievijas presē un necenzēts attēls Rietumu medijos:

Cenzēts attēls Krievijas presē

Cenzēts attēls Krievijas presē, kur no kadra ir izņemts kailas Femen aktīvistes attēls ar Putinam neglaimojošu uzrakstu.

Neceznzēts attēls Rietumu medijos

Necenzēts attēls Rietumu, tajā skaitā Latvijas medijos. TVNet.

Turpināt lasīt