Normalme ( Norrmalm) un pilsētas centrs

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Līdz sešdesmito gadu sākumam Stokholmai nebija izteikta centra ārpus vecpilsētas. Tagad par Stokholmas centru tiek uzskatīts Normalmes rajons jeb reģions ap Klāras baznīcu. Šeit atrodas arī Stokholmas metro sistēmas krustpunkts ar nosaukumu “T -centralen“. Virs tā izvietojies Sergela laukums, kuru tūristi mēdz uzskatīt par “Stokholmas nabu”, jo izejot no tā, ir vieglāk orientēties kartēs un ceļvežos.

Šis rajons ir samērā jauns, dzelzbetona apbūve un taisnās platās ielas celtas tikai pēc II pasaules kara un stokholmieši paši mēdz ironizētēt- “ko nepaveica kara bumbas – to uzspridzinājām mēs paši”, t.i., pilsētas centra vecā apbūve tika apzināti noārdīta tā vietā piecdesmitajos gados izveidojot Eiropas pēckara periodam raksturīgo dzelzbetona komercijas centru.

Foto : Google

Foto: Google

Sergela laukums (Sergelstorg) un Sergela iela (Sergelgatan) savienojumā ar Hötorget jeb “Siena tirgu” ir galvaspilsētas tirdzniecības centrs. Laukuma un ielas nosaukums cēlies pateicoties tēlnieka Tobiasa Sergela darbnīcām, kas savulaik esot atradušās tieši šeit.

Sergela laukums. Foto: Guntars Veinbergs

Sergela laukumam pieslejas Pētera Celsinga projektētais Kultūras nams Kulturhuset, kuru atklāja 1974. gadā. Tajā izvietotas izstāžu zāles, kafejnīcas, teātri un bibliotekas. Pagrabstāvā atrodas modernā dizaina veikaliņš, kurā iespējams iegādāties savdabīgus zviedru rūpnieciskās mākslas un amatniecības izstrādājumus.

Sergela laukums. Foto: Guntars Veinbergs

Iepretī Kultūras namam- ielu krustojumu rotā stikla strūklaka – Edvina Orstroma 1974. gada atklātā skulptūra “Kristāla vertikālais akcents”.

Siena tirgus – Hötorget ir pilsētas centra vadošais augļu un sakņu tirdziņš. Katru vakaru plkst. 18. 00 teltis ar augļu un dārzeņu letēm tiek novāktas un līdz nākamās dienas rītam nekas neliecina, ka katru darbdienu (izņemot sestdienas un svētdienas) šeit mēdz notikt aktīva tirdzniecība.

Koncertnama kāpnes. Foto: Sandra Veinberga

Koncertnama kāpnes. Foto: Sandra Veinberga

Stacionārās tirgus halles ir izvietotas  pagrabā, tieši zem kinoteātra. Laukuma malā atrodas slavenais Koncertnams – Koncerthuset. Arhitekts Ivars Tengblūms to veidojis klasiskajā stilā. Šeit notiek simfoniskās mūzikas koncerti un katru gadu norisinās svinīgā Nobeļa prēmiju piešķiršanas ceremonija. Koncertnama priekšā novietota tēlnieka Karla Milesa skulptūra “Orfejs”.

Konserthuset.se

Šajā pilsētas daļā gandrīz nav dzīvokļu. Lielākā ēku daļa ietilpina kantorus, veikalus, garāžas. Pa dienu ielas ir pārpildītas, taču vēlās vakara stundās un naktīs centrs izmirst, jo logi ir tumši un ielas apgaismo vienīgi laternas un reklāmu spuldzes. Taču neraugoties uz to, arī šim reģionam ir sava pievilcība.

Kungsträdgården jeb “Karaļa dārzs” ir parks pašā pilsētas centrā, iepretī pilij. Ziemā te atvērta mākslīgā ledus slidotava, kur ikviens var izmēģināt spēkus noīrējot slidas. Arī vasarā šis kazarmu dārzam līdzīgais parks vilina stokholmiešus un pilsētas viesus.

Te var pastaigāties, pasēdēt uz soliņa, palasīt grāmatu, parunāt ar draugiem, iedzer alus glāzi vai kafijas tasi kādā no daudzajiem restorāniem vai kafejnīcām. Novērot un atpūsties, spēlēt šahu vai arī paklausīties kādu no koncertiem, kurus nebeidz piedāvāt brīvdabas skatuves. Parka dziļumā, iepretī pilij un krastmalai, atrodas “Molīna strūklaka” un Karla XII piemineklis.

Parka stūrī izvietojusies Stokholmas tūrisma informācijas centrāles un Zviedrijas Institūta ēka. Te pieejama visplašākā, tūristiem nepieciešamā informācija par aktuāliem notikumiem Stokholmā un tās tuvākajā apkārtnē. Te ir arī labs suvenīru veikaliņš un Forex valūtas maiņas birojs.

Parka nosaukums norāda, ka savulaik tas bijis karaļu dārzs. Sākumā, savām vajadzībām to esot izmantojis Gustavs Vāsa. Vēlāk šajā vietā izveidots franču klasicisma stilā veidots parks. Te esot notikušas karaļa galma maskuballes, teātra izrādes un dejas. Tolaik parks bijis norobežots no parasto apmeklētāju ziņkārīgajiem skatieniem ar augstu žogu.  Taču XIX. gs. sākumā skaistais parks ticis izpostīts. Karls XIII uzskatīja, ka šajā vietā  viņam vairāk nepieciešams armijas parādes laukums un tāpēc apstādījumi, dīķi un dārzs vienā rāvienā tika nolīdzināti līdz ar zemi. Parka teritoriju noklāja ar šķembām un tas pārvērtās tuksnešainā klajumā. “Dzīvas” palika vienīgi mākslinieku darbnīcas parka malās.

Kungsträdgården jeb “Karaļa dārzs”. Foto: Guntars Veinbergs

Nākamais varas iestāžu uzbrukums parkam reģistrēts 1971. gadā, kad pilsētas politiķu lēmuma rezultātā centrā bija paredzēts celt metro staciju. Tas nozīmēja seno gobu nozāģēšanu. Stokholmieši reaģēja nekavējoties un naktī no 11. uz 12. maiju parku okupēja “koku apskāvēji” uzsākot nopietnu kauju ar motorzāģiem bruņotajiem vīriem un policijas patruļām. Pilsētnieki tonakt uzvarēja politiķus atklātā kaujā un metro stacija tika izbūvēta mazu gabaliņu nostāk, t.i., Arsenāla ielā. Starp citu šo metro staciju ir vērts apskatīt, jo tās interjera autors ir mākslinieks Ulriks Samuelsons. Idejas pamatā – mākslinieka versija par to kāds varētu izskatīties “pazemes karaļa dārzs ar ūdenskritumu, apstādījumiem un senas pils drupām”. Tāpēc neskopojieties un nopērciet vislētāko metro biļeti (ar 2 marķējumiem) un apskatiet metro staciju “Kungsträdgården” zem  Arsenāla ielas  – Arsenalgatan.

Karaliskā opera. Foto: Guntars Veinbergs

Karaliskā opera pieslejas parkam. Stokholmas operas nams iegājis vēsturē ar leģendāro Zviedrijas karaļa Gustava III nogalināšanas traģēdiju masku balles laikā. Patiesības labad jāpiebilst, ka “teātru karalis” tika nogalināts vecajā operas nama ēkā, kas tika nojaukta 1890. gadā. Tieši šajā pašā vietā.

Operas priekšā, laikam ritot, notikušas arī vairākas asiņainas sadursmes. 1743. gadā Dālarnas zemnieki ieradās Stokholmas centrā un šeit demonstrēja savu neapmierinātību ar aristokrātu varu un karaļa uzsākto karu pret Krieviju. 22. jūnijā šeit sākās bruņota sadursme starp zemniekiem un armiju. Piecdesmit demonstrantu tika nogalināti, astoņdesmit ievainoti un seši – zemnieku līderi tika sodīti ar nāvi.

Vēsture liecina, ka arī koncerti var kļūt par traģisku notikumi izraisītāju. Šāda situācija radās 1847. gada decembrī, kad Stokholmas operā bija paredzēta “ziemeļu lakstīgalas” zviedrietes Jenijas Lindas koncerti. Rindas pēc biļetēm izvērsās kautiņos, jo “melnajā tirgū” tās maksāja milzīgas summas(līdz pat 100 dālderiem!) un lai nomierinātu “iekarsušos un pēc mākslas izslāpušos” situācijā iesaistījās bruņotas armijas daļas.” Zaldātiem nācās likt lietā gan laides gan durkļus, lai atturētu masas no mēģinājumiem izlauzt operas nama durvis”, – rakstīja laikraksts “Daglig Allehanda” 1847. gada decembrī.

Asiņaini notikumi laukumā datējami arī ar 1917. gada jūniju, kad te varmācīgi tika izklīdināta demonstrācija. Demonstrantus izdzenāja ar zobenu cirtieniem un daudzus no tiem sabradāja armijas zirgu pakavi.

Operas nama ieņemšanai hipiju laikos bija sagatavojušies arī Stokholmas studenti, kas vēlējās šeit iekārtot studentu kopmītnes. Taču šī iecere neizdevās, jo operas sargi bija paguvuši laikus aizbultēt visas durvis un tāpēc studenti griezās atpakaļ – universitātes virzienā.

Karaliskā operas nama galvenā ieeja vērsta pret Gustava II Ādolfa laukumu. Laukuma vidū iespējams apskatīt karaļa pieminekli, kas datējams ar 1796. gadu. Karaļa Gustava Ādolfa vārdā laukums tika nodēvēts tikai 1805. gadā.

Kārļa Gustava Ādolfa laukums, parlamenta, pils un Ārlietu ministrijas ēkas. Foto: Guntars Veinbergs

Laukuma pretējā pusē atrodas Zviedrijas ārlietu departaments jeb ārlietu ministrija. Nama fasāde datējama ar XVII gs., lai gan pati ēka ir gadsimtu vecāka. Zem balustrādes (pie jumta) ir rakstīts SOPHIA ALBERTINA AEDIFICAVIT, kas nozīmē, ka šo namu likusi celt  Sofija Albertīna (karaļa Gustava III māsa). Šajā rajonā ap ārlietu ministriju izvietotas Zviedrijas valdības iestādes un parlamenta darba ēkas. Piemēram, gaiši dzeltenā ēka ar fasādi uz krastmalu (aiz ārlietu ministrijas) ir Sagerska palatset jeb premjerminstra rezidence. Turpinot ceļu gar krastmalu, labajā pusē skatienam paveras Zviedrijas valdības nams – pazīstamā arhitekta Ferdinanda Būberga XIX gs. beigu veidotais “Rozenbāds”. Nosaukums (tulkojumā – “Rožu peldvieta”) esot cēlies no senas pirts ēkas, kas savulaik esot atradusies jaunuzceltā un F.Būberga projektētā nama vietā.

Riksdāga nams jeb parlamenta ēka celta mūsu gadsimta sākumā un ir atvērta arī tūristu apskatei. Īpaši piemērots laiks iekštelpu apskatei ir vasaras mēneši, kad parlamenta deputāti ir atvaļinājumā. Ekskursijas notiek vairākās valodās. Ieeja apmeklētājiem no Riksgatan 3A.

Netālu no parka atrodas Nacionālais muzejs, kas ir Zviedrijas lielākais tēlotājas mākslas muzejs ar eksponātiem no XV gs. līdz mūsdienām. Te var apskatīt gan ievērojamus zviedru gan arī ārzemju mākslas darbus (skat. sīkāk par to nodaļā muzeji).

Klāras barznīca Klara kyrka ir vairākkārt pārbūvēta un tās mūri liecina par XVI un XVII celtniecības ietekmi. Baznīcas priekšā atrodas slavenā zviedru skalda un dziesminieka Karla Mikaela Belmana kapa vieta. Viduslaikos šeit atradās arī klosteris.

 

Centrālās stacijas ēka 1871. gadā esot bijusi pati lielākā Stokholmas celtne (neskaitot karaļa pili). Vilcienu satiksme savulaik tika uzskatīta par lielu notikumu pilsētas dzīvē un tādēļ arī stacijas ēkai tika veidota kā nozīmīga, valsts nozīmes celtne. Te interesanti pavērot vecās apbūves sakļaušanos ar modernajiem arhitektoniskajiem vaibstiem un satiksmes mezgla risinājuma veidus. No šīs dzelceļa stacijas kursē neskaitāmi piepilsētas vilcieni visos virzienos, kas ir ērts un patīkams pārvietošanās veids, lai nokļūtu galvaspilsētas priekšpilsētās. Ja izmantojat SI mēnešbiļeti, tad varat droši lietot to arī braucieniem piepilsētas elektrisko vilcienu tīklā, kas sākas tieši šajā – Centrālstacijas mezglā.

No Centrālās stacijas kursē arī vilceni uz citām Zviedrijas pilsētām un arī ārzemēm.

Centrālā dzelceļa stacija ar pazemes tuneli ir savienota ar metro centrālo mezglu – “T Centrāli”.

Normalmes laukums. Foto: Sandra Veinberga

Norrmalmstorg jeb Normalmes laukumu ieskauj veikali un kafejnīcas. Agrāk, viduslaikos šajā laukumā mēdza sodīt noziedzniekus, pārsaiņot pa ūdens ceļu atvestās preces un veikt citus, nepieciešamus darbus. Taču, laikam ritot, Normalmes laukums pārvērties centra skvērā, kas ir iecienīta stokholmiešu tikšanās un uzturēšanās vietā. Te izvietoti vairāki patīkami itāliešu restorāni, kas nedēļas nogalēs ir apmeklētāju pārpildīti. Starp citu. pēdējā laikā  laukums izpelnījies uzmanību ar kādreiz tik slavenajām “Pirmdienas demonstrācijām” t..i,  zviedru solidaritātes mītiņiem Baltijas valstu neatkarības centienu atbalstam. Kā dokumentāla atmiņa Baltijas valstu “trešajai atmodai” un šo notikumu liecinieks laukuma centrā tika uzcelta skulptūra – strūklaka ar nosaukumu “Brīvības avots”, kas veltīta Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarības atgūšanai.

Hotel.slipgate.se

Uz ziemeļiem no Normalmes laukuma, stiepjas Bibliotekas iela, kas noslēdzas pie Karaliskās bibliotekas ēkas, kuras restaurācija nesen ir nobeigta. Bibliotekas ēku var apskatīt arī tūristi, taču tad  bibliotekas garderobē iepriekš jāatstāj virsdrēbes un skapīšos jāieslēdz somas (skapīša iekšpuses atverē jāiemet viena krona un aizverot durvis atslēga automātiski aizkrīt. Pēc bibliotekas apskates skapīša durvis ar atslēdziņu jāatslēdz, atslēga jāatstāj atvērtajās durvis un iepriekš iemaksāto 1 kronas monētu varat sanemt atpakaļ).

Karaliskā ir Zviedrijas nacionālā biblioteka, tajā tiek uzglabātas visas grāmatas, kas izdotas zviedru valodā. Pirmo reizi grāmatas šeit tika nogādātas 1697. gadā, karalienes Kristīnes laikā, pēc “Trīs kroņu” pils ugunsgrēka.

Starp citu, te atrodas arī vērtīga latviešu grāmatu kolekcija (Manceļa bībeli ieskaitot). Šajā bibliotekā pirms 1917. revolūcijas ilgstoši strādājis arī Vladimirs Ļeņins un līdz 1991. gadam bibliotekas galvenās lasītavas kreisajā stūrī (pie loga) atradās arī Ļeņina darba galds uz kura vienmēr bija vāzes ar sarkanām neļķēm. Pēc PSRS izjukšanas arī Ļeņina piemiņas “stūrītis” Zviedrijas Karaliskajā bibliotekā tika likvidēts.

Kamenes dārzs. Visit Stockholm.se

Biblioteka atrodas parka (Humlegården) malā. Te var apskatīt ievērojamu vēsturisku personu pieminekļus, to skaitā: botāniķis Karls fon Linnejs (1707.-1778.), rakstniece Frederika fon Brēmera (1801.-1865.), kā arī vēsturnieks Anders Friksels, ķīmiķis Karls Vilhelms Šile u.c.

Iepretī Normalmes laukumam atrodas Berzeli parks. Parka vidū novietota zinātnieka un ķīmiķa Jona Jakoba Berzeliusa skulptūra. 1863. gadā šeit atvēra slaveno Bernsa salonu – vienu no Stokholmas joprojām elegantākajiem restorāniem (šobrīd  arī koncertzāle un diskoteka). Vasarā restorāns izvietojas arī nama priekšā ar skatu uz parku.

Berzeli parks. Stockholms Stad.

Stokholmas sinagoga atrodas uz Wahrendorffsgatan. Uz ēkas fasādes, ap logiem labi redzami uzraksti ēbreju valodā. Ēka tika pabeigta 1870. gadā un tajā atrodas liberāla sinagoga, kurai ir arī ērģeles (kas parasti nav konservatīvajās sinagogās). Te darbojas ēbreju draudze, atrodas arī biblioteka. Draudze bieži aicina uz dievkalpojumiem citu ticību pārstāvjus, te mēdz viesoties noteiktu piemiņas brīžu sakarā arī Zviedrijas valdības un politisko partiju pārstāvji.

Stureplan jeb “Lielais plāns”. Sveriges Radio.

Stureplan jeb “Lielais laukums” pie “sēnes” ir tradicionālā stokholmiešu satikšanās vieta. Gājēju laukuma centrā te vienmēr atradusies betona sēne, kas lieliski noder lietus laikā, ja uz norunāto randiņu jāgaida ilgāk nekā paredzēts. Te daudz restorānu un kafejnīcu, samerā dārgu veikalu ar ekskluzīvu preču piedāvājumu. Birgera Jarla iela (Birger Jarlsgatan) ir robežķirtne starp Normalmi un Ostermalmi.

Veikalu galerija MOOD

Foto: G. Veinbergs

 

Šajā Stokholmas rajonā atrodas vairākas veikalu galerijas no kurām jaunākā un modernākā ir MOOD.

https://www.google.lv/maps/place/MOOD+Stockholm/@59.3342247,18.0659544,17z/data=!3m1!4b1!4m5!3m4!1s0x465f9d5c61695f99:0xd1ac0214e53015c3!8m2!3d59.334222!4d18.0681431

Brunkeberga turnelis (Brunkebergstunneln) savieno pazemē Davida Cepēja ielu (David Bagares gata) ar Ulofa Palmes ielu. Šis pazemes gājēju tunelis bija pabeigts 1886. gadā un tas ir sava laika lielisks būvinženieru sasniegums. Tuneļa galā, pie Sveavägen uz ietves apskatāma 1986. gadā nogalinātā Zviedrijas premjerministra Ulofa Palmes piemiņas plāksne. Tā novietota tieši tajā pašā vietā, kur 1986. gada februārī Ulofs Palme tika nošauts atceļā no kinoteātra apmeklējuma. Ulofs Palme – bijušais Zviedrijas premjērministrs ir apglabāts pavisam netālu, t.i., Adolfa Fredrika baznīcas kapos, kas atrodas Sveavägen otrajā pusē.

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Mazliet par Stokholmas vēsturi

Vecpilsēta 

Kungsholmena (Kungsholmen)

Normalme ( Norrmalm) un pilsētas centrs

Vāsastāna (Vasastan) Ēstermalme (Östermalm)

Sēdermalme (Södermalm)

Jūrgordena sala (Djurgården)

Stokholmas muzeji

Centra muzeji

Nacionālie parki

Praktiska informācija tūristiem

Peldbaseini

Skatu vietas

Restorāni

Dažas pusdienu un vakariņu vietas vecpilsētā

Restorāni ārpus vecpilsētas

Klubi, bāri, diskotēkas

Kafejnīcas

Īpašas kafejnīcas ārpus centra

Iepirkšanās maratons Stokholmā

Lielveikali un veikalu galerijas

Noderīga informācija

Īsa vārdnīca

Piezīme:

Ceļvedī minētās adreses, nosaukumi, telefonu numuri var ar laiku tikt nomainīti. Šāda prakse Zviedrijā eksistē, tāpēc lūdzam lasītājus ņemt vērā šo apstākli. Norādīto datu nomaiņas gadījumā, iesakām griezties Zviedrijas ziņu birojā, telef. nr. 118118.

 

Översättningsbyrå Baltic Media Translations .jpeg

Stokholmas muzeji

Stokholmas muzeji

Stokholmā ir ļoti daudz interesantu muzeju, kurus ir vērts apmeklēt visos gadalaikos.

Liela daļa šo muzeju atrodas pilsētas centrā, taču daļa izvietoti arī pie pilsētas centra robežām. Tāpēc turpinājumā piedāvātā muzeju apmeklējumu shēma izveidota tā, lai iespējami īsā laikā tūristi pagūtu apmeklēt maksimāli daudz muzeju, caur to gūstot iespējami plašāku ieskatu zviedru kultūras, zinātnes, mākslas un sadzīves plašajā un krāsainajā spektrā.

Jau iepriekš norādīts, ka dodoties ekskursijā pa Stokholmu, ieteicams investēt tā saucamajā Stokholmas kartē (stockholmspass.se).

Šīs kartes mēdz būt dažādas. Ar šo karti tūrists bez maksas var pārvietoties Stokholmas sabiedriskajā transportā (ar atlaidu iegādājoties SL karti) kā arī apmeklēt lielāko daļu Stokholmas muzeju. Kartes īpašnieks drīkst arī apiet apmeklētāju rindas, kas ir ļoti svarīgi tūristu sezonas laikā.

“Stokholmas pasi” var iegādāties Zviedrijas namā jeb Sverige Huset, kas piedāvā pilsētas viesiem kartes, suvenīrus un plašu informāciju par notiekošo Stokholmā. Te izvietots arī Forex filiālē, kurā var apmainīt latus pret zviedru kronām. Zviedrijas nams atrodas tieši pretī lielveikalam NK uz Hamngatan, pašā Stokholams centrā.

Tapat to var iegādāties arī daudzos muzejos, kasēs kurās pārdod biļetes apmeklētājiem. Brīdī, ka esat iegādājušies šo karti un pirmo reizi dodieties iekšā muzejā, uz jūsu kartes tiek uzrakstīts pirmā apmeklējuma laiks.

No šī brīža tiek rēķināts kartes izmantojuma laiks. Tātad – ja jums ir “vienas dienas Stokholmas karte”, tad kopš šī –  pirmā muzeja apmeklējuma jums jāpagūst apmeklēt vairāki muzeji, lai investētais atmaksātos. Tas pats attiecas arī uz “divu dienu” un “vairāku dienu” karti.

Starp citu, iegādājoties karti ievērojiet, ka  pirmdienā daudzi Stokholmas muzeji ir slēgti. Tāpēc nav ieteicams ierēķināt pirmdienu šajā “Stokholmas kartes” apmeklējumu laikā.

Lai enerģiskajiem un zinātkārajiem Latvijas tūristiem būtu iespējams plašāk iepazīt Zviedrijas galvaspilsētas muzeju klāstu (netērējot laiku garos pārbraucienos pa pilsētu), esmu sagrupējusi muzejus, ņemot vērā to ātru aizsniedzamību.

Zviedrija joprojām ir karaliste, tāpēc daudziem pilsētas viesiem šķiet interesanti visprims apmeklēt karaļa pili. Starp citu šī ir vienīgā karaļpils pasaulē, kura joprojām funkcionē kā pils (karaļa un karalienes darba un svinīgo, oficiālo mielastu vieta) un to atļauts apmeklēt arī tūristiem.

Karaļpils

Zviedrijas karaļa pils. Foto: Guntars Veinbergs

Tūristu apskatei tiek piedāvāti: reprezentācijas telpas, dārglietu velve pazemē, Gustava III antīkās mākslas kolekcija, muzejs “Tre kronor“, pils baznīca, Bruņinieku pakalna baznīca (Riddarholsmkyrkan). Atvērts – katru dienu, (izņemot īpašus gadījumus, kad pils nepieciešama galma pasākumiem). Ekskursijas zviedru un angļu valodā. Pils ēka atrodas vecpilsētas (Gamla Stan) centrā. Tepat līdzās izvietojušās arī abas baznīcas. Tiem Stokholmas apmeklētājiem, kurus īpaši interesē pilis un nav jārēķinās ar laika ierobežojumiem, ieteicam apmeklēt arī pārējās, Stokholmas tuvumā izvietotās, nelielās karaļpilis.

Drotningholmas pils (Drottningholms Slott). Stockholm-turist.se

Drotningholmas pils (Drottningholms Slott) atrodas Stokholmas priekšpilsētā. Tā atrodas uz salas Mēlaren ezerā. Nosaukums cēlies no fakta, ka šajā pilī ilgstoši dzīvojušas karalienes. Tātad – karalieņu pils. Uz turieni ietiecams braukt ar automašīnu vai ar metro un pēc tam ar autobusu. Šajā pilī patlaban dzīvo Zviedrijas karaļpāris ar ģimeni, taču viens pils spārns ir atvērts apmeklētāju apskatei. Atvērts – katru dienu. Pils ēku ieskauj liels, patīkams parks, kas izmantojams pastaigām. Pie pils ir arī kuģīša piestātne.

Gripsholmas pils (Gripsholms Slott).

Atrodas Mariefrēdā (Mariefred). Var nokļūt ar privāto automašīnu, vilcienu vai vislabāk ar kuģīti pa Mēlarena ezeru. Atvērts – katru dienu. Pastāvīgā ekspozīcija un aktuālās izstādes.

Stromsholmas pils (Strömsholms Slott). Atvērts ik dienas. Foto: Kungahuset.se

Ķīnas pils (Kina Slott)

Atrodas Drotningholmas salā, netālu no karaļpāra pastāvīgās rezidences. Pastaigu parka viņā galā. Atvērts katru dienu.

Ulriksdāles pils (Ulriksdals Slott). Foto: Kungahuset.se

Atrodas samērā tuvu Stokholmas centram. Turp var nokļūt ar metro vai autobusu. Pie pils ir interesanta oranžērija un to ieskauj pastaigu parks. Atvērts – katru dienu.

Rozendāles pils un Gustava III pāviljons (Rosendals Slott, Gustav III Paviljong). Atvērts ekskursijām gida vadībā ik dienas 11.00, 12.00, 13.00, un 14.00

Roserbergas pils un Tulgranas pils (Roserbergs Slott, Tullgrans Slott). Foto: Kungahuset.se

Pilis var apskatīt gida vadībā, iepriekš pa telefonu uzzinot apmeklējuma laikus. Abas pilis atrodas ārpus Stokholmas.

Centra muzeji

Vistuvāk Stokholmas  pilij atrodas trīs interesanti muzeji: Vidussjūras kultūras muzejs, Viduslaiku muzejs un  Dejas muzejs.

 

Vidusjūras valstu kultūras muzejs (Medelhavsmuseet). Foto: Varldskulturmuseerna.se

iepazīstina savus apmeklētājus ar faraonu Ēģiptes, antīkās Grieķijas, Romas un Kipras, kā arī islama mākslu. Atvērts ik dienas. Adrese: Fredsgatan 2, iepretī Gustava Ādolfa laukumam (Gustav Adolfs torg).

Dejas muzejs (Dansmusset) atrodas gandrīz līdzās. Foto: Dansmuseet.se

Tas iepazīstina ar dejas, teātra mākslas un mūzikas attīstību dažādās valstīs un kontinentos. Atvērts ik dienas. Adrese: Dansmuseet
Drottninggatan 17

Viduslaiku muzejs (atrodas zem Norrbro tilta), kuru var sasniegt dodoties no Gustava Adolfa laukuma pa Norrbro tiltu uz karaļpili. Pa ceļam uzraksts “Medeltidsmuseum” norādīs viduslaika muzeja ieejas virzienu, zem tilta. Adrese:  Strömparterren 3, Norrbro. Atvērts ik dienas. Vasaras mēnešos muzeja priekšā tieši pie straumes izvietojas patīkama kafejnīca no kuras paveras skaists skats uz pilsētas centru.

No šejienes iespējams turpināt ceļu vairākos virzienos.

Piemēram – uz ziemeļiem. Atgriežoties pilsētas transporta mezgla centrā “T-centralen“, nāksies ievērot stikla fasādē tērpto

Kultūras namu (Kulturhuset), kurā izvietojušies vairākas pilsētas teātra (Stadsteater) skatuves, izstāžu zāles un kafejnīcas. Foto: Kulturhusetstadsteater.se

Ekspozīcija regulāri tiek manīta, tāpēc aktuālā informācija par notiekošajām aktivitātēm, iegūstama uz vietas biļešu kasē vai informācijas stendā. Tieši gar Kultūras namu stiepjas tūristiem pazīstamā, karogiem greznotā gājēju Karalienes iela (Drottningatan), kas stiepjas no vecpilsētas Parlamenta ēkas uz ziemeļiem. Dodoties pa šo ielu “uz augšu”, t..i, pretēji vecpilsētas virzienam, var sasniegt vairākas interesantas pieturas.

Piemēram, Drottningatan nr. 85 izvietots pazīstamā zviedru rakstnieka Augusta Strindberga muzejs. Tas atrodas “Zilajā tornī”. Te savukārt atradās rakstnieka pēdējais dzīvoklis un biblioteka. Atvērts ik dienas no apm. plkst 12.00.

Iepriekš uz šīs pašas ielas var apskatīt slaveno Centrālo peldbaseinu jeb Centralbadet, kas ir romantiska jūgendstila celtne. Ēkai pieslejas romantisks dārzs un terase. Adrese: Drottninggatan 888, metro pietura “Hötorget“.

Taču, ja tūrists ir iecerējis tupināt ceļu no Gustava Adolfa laukuma pretējā virzienā, uz dienvidiem,  tad vecpilsēta spēj piedāvāt saviem apmeklējumiem daudz patīkamu pārsteigumu un no šejienes iespējams turpināt ceļu tālāk – uz dienvidu priekšpilsētu jeb Söder.

Vecpilsētā, netālu no metro pieturas Gamla Stan izvietojies Pasta muzejs (Postmuseum). Foto: Postmuseet.se. Tas atrodas Lilla Nygatan 6 un tajā izvietota ekspozīcija, kas vēsta par pasta vēsturi. Muzejā ir arī bērniem paredzēta darbnīca, kurā daudz aizraujošu nodarbību un sacensību.

No Pasta muzeja iespējams turpināt ceļu dienvidu virzienā un, šķērsojot pa tiltu Slūžas (Slussen), kas savieno Baltijas jūru ar Mēlarena ezeru, doties Stokholmas pilsētas muzeja vizrienā.  Foto: Stockholmsstad.se Tas atvērts ir dienas un adrese – Ryssgården, Slussen.

Turpinot ceļu metro stacijas “Mariatorget” vizrienā, iespējams apmeklēt Rotaļlietu muzeju, kas atrodas Tegelviksgatan 22. Te aplūkojamas tūkstošiem rotaļlietu piecos stāvos. Sākot ar lellēm un mūzikas lādītēm un beidzot ar bērnu dzelzceļiem. Muzejā ir kafejnīca un bērnu teātris, burvju mākslinieku stūrītis un veikaliņš.

Muzejs atvērts ik dienas, vasaras mēnešos arī pirmdienās.

No centra var doties arī austrumu virzienā. Izejot cauri karaļa dārzam jeb parkam ar nosaukumu Kungsträdgården, nonāksiet uz Stokholmas “brodveja” jeb Strandvägen. Foto: Sandra Veinberga.

 

Turpinot ceļu jūras virzienā (uz austrumiem), pretēji “T centralen” iepretī Berzelī parkam, sasniegsiet Hallwylska museet.

(Hallwylska museet).Stockholm-turist.se

Aizraujoša ēka, kas savulaik bija kādas turīgas zviedru ģimenes privātīpašums, bet tagad pārtapis muzejā. Ēkas iekšienē ir privāta mākslas darbu un mēbeļu kolekcija. Ēka celta 1898 gadā speciāli grāfiem Valteram un Vilhelmīnai fon Halviliem. Ekskursijas notiek katru stundu. Gida pavadībā. Vasaras mēnešos muzeja pagalmā notiek operešu uzvedumi. Adrese: Hamngatan 4.

Tālāk uz austrumiem, aiz greznā un pazīstamā karaliskā Dramatiskā teātra, atrodas Mūzikas muzejs (Musikmuseet).Te iespējams ne tikai skatīties un klausīties bet arī pašiem izmēģināt dažādus mūzikas instrumentus. Atvērts ik dienas. Adrese: Sybillegatan 2. Tuvākā metro stacija Östermlamlmstorg.

Turpinot ceļu tajā pašā virzienā var apmeklēt Armijas muzeju (Armemuseum). Tas vēsta par civilo iedzīvotāju un armijas attiecībām vairāku gadsimteņu laikā. Ekskursijas notiek katru dienu plkst. 13.00 zviedru un plkst. 14.00 angļu valodā. Atvērts ik dienas. Adrese: Riddargatan 13. Foto: Armemuseum.se

Visbiedzot ceļš atduras pie Vēstures muzeja (Historiska museet). Te aplūkojama stacionārā ekspozīcija un izstādes. Muzejā ir bērnu rotaļu zāle un spēles. Patīkama kafejnīca (tāpat kā visos pārējos zviedru muzejos) un neliels veikaliņš ar oriģinālām rotaslietām, stikla izstrādājumiem, un, saprotams, literatūru. Atvērts ik dienas. Adrese: Narvavägen 13-17.

Tālāk ceļu var turpināt divos virzienos, t.i. vai nu tehnisko muzeju virzienā vai arī uz bijušajiem karaļu medību laukiem – salu Djurgården.

Sāksim ar pirmo. Jādodas tālāk pa Strandvägen uz austrumiem, Diplomātu pilsētiņas virzienā. paejot garām klintī “iespridzinātajai” koncertzālei Bervaldhallen, anglikāņu baznīcai, ASV, Anglijas un Norvēģijas vēstniecībām. Taču šurp iespējams nokļūt arī tieši no centra ar 69 autobusu, kas pietur pie “T –Centralen” uz Hamngatan, iepretī lielveikalam “Åhlens“,  nakamā pietura ir pie Zviedrijas nama (iepretī universālveikalam “NK”) un visbeidzot pie Norrmalmstorg vai iepretī Karaliskajam Dramatiskajam teātrim. Tātad, ja šurp vēlaties nokļūt no centra, brauciet ar 69 autobusu līdz muzejiem. Te izvietojušies vairāki muzeji, to skaitā – Tehnikas muzejs (Tekniska Museet), Jūrniecības vēstures muzejs (Sjöhistoriska museet), Ekrānšāviņš: Statens Maritima Museer.se.  Etnogrāfiskais muzejs (Folkens Museum Etnografiska) u.c.

Muzeju nosaukumi liecina par tur notiekošajām aktivitātēm. Ieinteresētie vecāki un bērni šeit lieliski pavadīs laiku. Muzeji ir atvērti ik dienas.

Tiem, kuriem interesē tēlotāja māksla ieteicams no centra doties tieši muzeju salas Šepsholmenas (Skeppsholmen) vizrienā. Vispirms apmeklējot Nacionālo muzeju (Nationalmuseum) un pēc tam Modernās mākslas muzeju, Arhitektūras muzeju un Austrumāzijas mākslas muzeju. Visi šie četri muzeji atrodas vienkopus.

Nacionālais muzejs (Nationalmuseum) atrodas iepretī karaļpilij un ir saskatāms no vecpilsētas jau pa gabalu.  Foto: Nationalmuseum.se.

Adrese ir S.Blasieholmshamnen,  atvērts katru dienu (izņemot pirmdienas). Muzejā ir pastāvīgā ekspozīcija ar Zviedrijas un ārzemju glezniecības klasiķu darbiem, kā arī īslaicīgas ekspozīcijas. Līdz sešpadsmit gadiem ieeja bezmaksas.

Turpinot ceļu no nacionālā muzeja Šepsholmas virzienā pa šauro tiltiņu, pavisam ātri sasniedzams Modernās mākslas muzejs (Modernamuseet). Foto: Modernamuseet.se; Henri Matisse, Apollon, 1953 © Succession H Matisse. Tajā apskatāma pastāvīgā ekspozīcija un izstādēs. Muzejā ir īpaši pievilcīga kafejnīca, kas izvietota stikla piebūvē, ar skatu uz jūru. Ieteicams apmeklēt arī muzeja grāmatu veikaliņu un fotogrāfiju muzeju un Fotogrāfijas muzeju , Stadsgårdshamnen 22. Līdzās atrodas Arhitektūras muzejs (Arkitekturmuseet) ar interesantu ekspozīciju pieaugošajiem un aizrautīgām rotaļām bērniem. Atvērts ik dienas.

Netālu no abiem atrodas arī Austrumāzijas mākslas muzejs (Östasiatiska museet). Te apskatāmas interesantas ekspozīcijas un iespējams arī iegādāties informāciju un priekšmetus par šī reģiona kultūru un mākslu. Uz muzeju salu iespējams atbraukt arī ar 65 autobusu no centra. Foto: varldskulturmuseerna.se

 

Nākamais muzeju pastaigas maršruts ir Djūrgārdenas sala, kas ir sens zviedru karaļu medību mežs un ar laiku pārvērties lieliskā pastaigu parkā.

Ziemeļu muzejs. Foto: Guntars Veinbergs

Pēc tiltiņa pirmā uzkrītošā ēka, kas pavērsies jūsu skatienam būs tornīšiem rotātais ir Ziemeļu muzejs (Nordiska museet). Tas atvērts ik dienas un piedāvā ļoti dažādus zviedru kultūrvētsures aspektus ekspozīciju veidā. Aiz muzeja, uz jūras pusi ievietots viens no pašiem apmeklētākajiem Stokholmas muzejs, t..i, Vāsa muzejs (Vasa museet), kas veltīts 17. gs. nogrimušā, greznā Vāsa kuģa vrakam. Muzejs stāsta par kuģniecību sensenos laikos un ir interesanta apmeklējuma vieta gan pieaugušajiem gan arī bērniem.

 

Музей Июньского склона (Junibacken). Foto: Guntars Veinbergs

Līdzās Vāsa muzejam jūras krastā atrodas samērā nesen izvedotais Jūnija nogāzes muzejs (Junibacken), kuru tautā sauc par Astrīdas Lindgrēnas varoņu muzeju, jo šeit var iepazīties ar visiem mums pazīstamajiem slavenās zviedru rakstnieces literārajiem tēliem. Bērniem paredzētas arī romantiskas izklaides alas, salas un džungļi, kā arī ir iespēja nopirkt suvenīrus ar iemīļoto grāmatu varoņiem un arī pašas grāmatas.

Turpinot ceļu salas iekšienē gar jūrmalu, nevar paiet garām Akvārijam jeb Ūdens muzejam (Aquaria, Vattenmuseum). Te var novērot dažādas Baltijas un tropisko reģionu zivis, haizivis un pirajas ieskaitot.

Izklaides parks Gröna Lund. Foto: Guntars Veinbergs

Turpinot ceļu gar jūru, tas atduras izklaides parkā Gröna Lund. Te jāiegādājas ieejas biļete un pēc tam arī atsevišķas biļetes karuseļiem un atrakcijām. Ja vēlaties kārtīgi izšūpoties šūpolēs, apreibt karuseļos un šausmās drebināties kalnu dzelzceļā vai sēžot  “brīvā kritiena” krēslā, tad ieteicams iegādāties “aproci”, kas sākumā, šķiet, it kā maksā daudz, taču jau pēc vairākām atrakcijām būs sevi attaisnojusi un izrādījusies rentabls investējums. Aproce nodrošina visu parka atrakciju izmantošanu vairākas reizes.

Līdzās izklaides un karuseļu parkam atrodas izstāžu galerija Liljevalchs“, kuras interesantajās ekspozīcijās aplūkojama modernā māksla. Muzeja pagalmā ir patīkama kafejnīca.

Turpinot ceļu jūs nonāksiet pie pasaulē lielākā brīvdabas muzeja ar nosaukumu Skansens. (Skansen). Dibināts 1891. gadā nacionālās romantikas gaisotnē ar mērķi apkopot un parādīt tautai kāda savulaik izskatījās “zemnieku Zviedrija”. Tāpēc uz muzeju no dažādām Zviedrijas vietām ir atvestas apmēram 150 kultūrvēsturiskas ēkas. Tās demonstrē dažādus laikus, sociālos slāņus un atšķirīgus Zviedrijas reģionus. No viduslaikiem līdz 20. gadsimta sākumam. Muzejā regulāri darbojas arī amatnieki un apmeklētājiem ir iespēja novērot podnieka, stikla pūtēja, grāmatu iespiedēja, cepēja, siera sējēja un citus darbus.

Starp citu, Skansena ideja savukārt līdzīgam projekta iedvesmoja arī bijušo Latvijas kultūras ministru Jāni Raini, kura iniciatīvas rezultātā netālu no Rīgas arī tika dibināts Etnogrāfiskais Brīvdabas muzejs Latvijā.

Taču Skansenā, atšķirībā no Latvijas, muzejam ir daudz plašāks piedāvājums un tajā mīt arī dzīvnieki. Pirmām kārtām vietējos mežos sastopamie lāči, vilki, lapsas, lūši u.c. kā arī roņi, zivis un mājlopi. Pēdējos gados Skansena ietvaros atklāts arī ekzotisko dzīvnieku nams, kurā sastopami lemūri, pērtiķi, krokodili, tropiskās zivis, rāpuļi un putni.

Šo ēku sauc par Skansena akvāriju un Pērtiķu pasauli (Skansen-Akvariet/Apornas Värld) un to apmeklējot jāpērk atsevišķa ieejas biļete. taču, ja jūsu rīcībā ir “Stokholmas karte”, tad bez liekiem izdevumiem varēsiet apmeklēt arī šo Skansena atrakciju.

Skansenā zviedri atzīmē visas nācijai nozīmīgākās svētku dienas, to skaitā – karaļa un karalienes klātbūtnē ik gadus šeit tiek svinēta Nacionālā karoga diena 6. jūnijā, te atzīmē Līgo svētkus jeb Vasaras vidus svētkus, šeit tiek kronēta Lucija 13. decembrī un no Skansena lielās skatuves Zviedrijas televīzija translē pirmās, katra nākamā Jaungada minūtes.

Skansenā regulāri notiek tirdziņi, gadatirgi, zaļumballes visādiem vecumiem, koncerti, kopdziedāšanas pasākumi vasarā un tautas deju koncerti.

Muzejs atvērts katru dienu, izņemot Ziemassvētku vakaru.

Prinča Ežēna Valdemāra zemesrags

Zviedrijas karaliskās ģimenes atvases prinča Ežēna nams, kurā  kādreiz atradusies viņa mītne un darbnīcas, bet tagad īpašums pārgājis valsts pārziņā un ir ļoti iecienīts muzejs un izstāžu zāle. Valdemāra zemesrags atrodas 15 minūšu pastaigas attālumā no Skansena galvenās ieejas vai arī ar 47. autobusu no centra.

Nesen Atvērtais ABBA muzejs interesēs popmūzikas cienītājus.

Image processed by CodeCarvings Piczard ### FREE Community Edition ### on 2015-06-01 12:53:18Z | http://piczard.com | http://codecarvings.com

Mākslas draugiem var būt interesanti arī apmeklēt zviedra tēlnieka Milesa dārzu (Millesgården), kas faktiski ir skulptūru dārzs, kuru no visām pusēm vasarā ieskauj ziedi. Līdzās tēlnieka Karla Milesa darbnīcai, antīko skulptūru kolekcijai un orģināldarbu izstādei dārzā, apmeklētāji var iepazīties ar galerijas izstādēm, kas iepazīstina ar modernās mākslas tendencēm.  Nokļūšana ar metro līdz pieturai “Ropsten“, tad vai nu pastaiga pāri Līdinges tiltam pa šauro, gājējiem paredzēto tiltiņu vai arī brauciens ar Līdinges autobusiem līdz Milesa dārzam (viena pietura). Muzejā ir patīkama kafejnīca un mākslas grāmatu veikals.

Unikālu skandināvu glezniecības šedevru kolekciju piedāvā banķiera Tīla galerija (Thielska Galleriet). Banķieris Tīls savulaik iegādājäas svaā īpašumā šo namu un finansēja daudzu zviedru glezniecības klasiķu darbus. Tāpēc bijušā banķiera namā – tagad mākslas muzejā var apskatīt Edvarda Munka, Aandersa Corna, Bruno Liljeforsa un Karla Larsona darbus. Muzejs ir atvērts ik dienas no plkst. 12.00 un turpu iespējams nokļūt vai nu ar 69. autobusu no pilsētas centra (braucot līdz galapunktam) vai arī ar automašīnu. Adrese: Sjötullsbacken 6, Djurgården. Foto: thielskagalleriet.se

Karla Elda atlejē (Carl Eldhs atelje) ir viena no visnoslēpumāinākajām Stokholmas atrakcijām. Namu projektējis ievērojamais zviedru arhitekts Gunnars Asplunds. Ateljē atvērts ik dienas no plkst. 12.00. Apskate kopā ar grupām katru stundu, ekskursija angļu valodā ik dienas plkst. 13.30. Nokļūšana  no centra ar 46. vai 52. autobusu līdz pieturai “Sveaplan“. Adrese: Lögebodavägen 10

 

Tiem, kam interesē daba un dabas zinātnes, ieteicams apmeklēt vairākus muzejus, kas atrodas Stokholmas universiātes tuvumā.

Valsts dabas un vēstures muzejs (Natur historiska riksmuseet) piedāvā apjomīgu ekspozīciju un izstādes visām gaumēm. Ieteicams iegādāties ieejas kombinēto biļeti, kas noderēs ne tikai muzeja apmeklējumam bet arī panorāmas kinozālei Kosmonova (Cosmonova), kurā izvietots 760 kvadrātmetru ekrāns un tiek rādītas zinātniski populāras filmas par kosmosu, planētu zemi un dabas norisēm. Seansi notiek katru stundu un ir patīkams piedzīvojums pieaugušajiem un bērniem. Adrese Frescativägen 40. Visērtākais transporta līdzeklis metro, līdz pieturai “Universitetet”, vai arī ar 40. autobusu no centra.

Automaģistrāles E18 pretējā pusē izvietojies interesants botāniskais dārzs ar nosaukumu Bergiusa dārzs (Bergianska trädgården). Foto: Bergianska.se

Līdzās dārzam ir lielas siltumnīcas ar tropiskajiem augiem un “Dabas nams”, kurā  skolēni apgūst dabas zinības. Dārzs atvērts ik dienas. Vasarā un ziemas mēnešos iespējams regulāri apmeklēt tropisko augu siltumnīcas. Tā pati metro stacija “Universitetet” vai arī no centra ar 40 autobusu līdz pieturai “Bergiusvägen“.

Eiropas lielākais tauriņu nams meklējams zviedru karaliskaja Hāgas parkā, kurā atrodas tropisko reģionu putnu un tauriņu kolekcija (Fjärils- och Fågelshuset). Foto: fjarilshuset.se

Eksponāti ir dzīvi un tos papildina mākslīgie ūdenskritumi, kuros plunčājas karpas un ūdens bruņurupuči. Patīkams pārsteigums būs nesen izremontētais Āzijas ziemas dārzs, suvenīru veikaliņš un dārza kafejnīca. Turpu doties ieteicams vispirms ar metro līdz pieturai “Odenplan“, tālāk ar 515 autobusu līdz pieturai “Haga Norra“. Darbdienās arī ar 69. autobusu.

Tiem, kas ir gatavi mērot garāku ceļu, ieteicams apmeklēt seno vikingu apmetni Birkas salā (Birka Vikingastaden). Te iespējams iepazīties ar arheoloģiskajiem izrakumiem, uzzināt vairāk par vikingu laiku, viņu dzīvi, ierašām. Nokļūšana ar kuģīti no ostas pie pilsētas nama, t..i, Stadshuskajen plkst.10.00. Vairāk reisu no Ekero salas. Ieteicams paņemt līdzi pusdienu saini, kas patīkami būs notiesājams vasaras mēnešos svaigā gaisā uz salas, kur stokholmieši mēdz rīkot savus piknikus. Foto: BirkaVIkingastaden.se

Tūrešjo pils un parks (Tyresjö slott & park). Marķīza Lagergrēna bijušais miteklis atrodas apmēram 20 minūšu brauciena attālumā no centra. Pagājušā gadsimta kultūras un mākslas piemineklis, kuru iekļauj romantisks parks. Pils celta XVII gadsimtā valsts padomnieka Gabriela Oksenšernas uzdevumā. Tas piederējis  Oskaram II un marķīzam Lagergrēnam. Galvenajā ēkā ir bibliotēka, salons, darba telpas. Vienā pils spārnā ir restorāns un kafejnīca, grāmatu un suvenīru veikaliņš. Ekskursijas katru stundu, no plkst. 12.00. Nokļūšana turp ar 805 autobusu no metro stacijas un autobusu centrāles “Gullmarsplan”. Foto: Wikipedia.

Ideāli saglabāts XVIII gs. mākslas piemineklis Svindersvīka (Svindersvik), kas tiek demonstrēts apmeklētājiem vasaras mēnešos Stokholmas priekšpilsētā Nakā. Nams celts 1740. gadā un lielākā daļa mēbeļu ir saglabājušas no šī laika. Ekskursijas katru stundu, no plkst. 12.00. Autobus nr. 404,409-432  no metro stacijas “Slussen” līdz pieturai “Nacka station“. Foto: Peter Segemark, © Nordiska museet

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Mazliet par Stokholmas vēsturi

Vecpilsēta 

Kungsholmena (Kungsholmen)

Normalme ( Norrmalm) un pilsētas centrs

Vāsastāna (Vasastan) Ēstermalme (Östermalm)

Sēdermalme (Södermalm)

Jūrgordena sala (Djurgården)

Stokholmas muzeji

Centra muzeji

Nacionālie parki

Praktiska informācija tūristiem

Peldbaseini

Skatu vietas

Restorāni

Dažas pusdienu un vakariņu vietas vecpilsētā

Restorāni ārpus vecpilsētas

Klubi, bāri, diskotēkas

Kafejnīcas

Īpašas kafejnīcas ārpus centra

Iepirkšanās maratons Stokholmā

Lielveikali un veikalu galerijas

Noderīga informācija

Īsa vārdnīca

Piezīme:

Ceļvedī minētās adreses, nosaukumi, telefonu numuri var ar laiku tikt nomainīti. Šāda prakse Zviedrijā eksistē, tāpēc lūdzam lasītājus ņemt vērā šo apstākli. Norādīto datu nomaiņas gadījumā, iesakām griezties Zviedrijas ziņu birojā, telef. nr. 118118.

 

 

 

Stokholma. Noderīga informācija

06 (6)

Kuģīši

Stokholmu ieteicams labi apskatīt arī braucienos ar kuģīšiem. Piestātnes atrodas vairākās vietās pilsētas centrā.

Maršruti ir vairāki un dažādi. Iesēžoties kuģītī, paņemiet austiņas. Tajās skan gida skaidrojums zviedru, vācu, angļu, franču, japāņu, somu un arī krievu valodā.

Ieteicamas ir arī ekskursijas pa Stokholmu ar autobusiem.

Sīkāku informāciju saņemsiet tajā pašā Tūrisma centrā, kurš norādīts jau iepriekš, t..i, Hamngatan 27.

Te iespējams pasūtīt ekskursijas ar un bez gida piedalīšanās.

 

Tūrisma informācijas centrā iespējams saņemt plašu informāciju arī par tālākiem ekskursiju maršrutiem, piemēram uz Upsalu, Sigtunu, Birku, Trūsu vai citur. Par iespējamu ceļojumu pāri Stokholmai gaisa balonā, atvaļinājumu uz velosipēda (Stokholmā ir ļoti labi riteņbraucēju celiņi un kartes, kas šos celiņus norāda). Stokholmas tūristu centrs palīdzēs jums noorganizēt arī atvaļinājumu pie ūdens vai nu sauļojoties pludmalē vai braucot smailītē pa ezeriem vai jūras piekrasti.

04 (6)

Klimats

Zviedrijas klimatiskie apstākļi daudz neatšķiras no Latvijas.  Ziema mēdz būtu auksta, tumša un gara, stiepjoties no novembra līdz martam. Vidējā gaisa temperatūra pilsētā ziemā mēdz būt no – 2 līdz – 7 grādiem. Taču arī šajos aukstajos un tumšajos ziemas mēnešos Stokholmā ir ko darīt. Lai par to pārliecinātos, atbrauciet un apskatiet Stokholmu arī ziemā.

 

Pavasaris tiek rēķināts aprīlī un maijā un pilsētnieki to gaida ar lielu nepacietību. Tūristiem šajā laikā būtu jārēķinās ar samērā lielo gaisa temperatūras starpību starp dienu un nakti, kas reizēm var sasniegt pat + 15 grādus. Tāpēc pa dienu ir karsts bet novakares var būt vēsas. Neaizmirstiet siltu jauku braucot šajā laikā uz Stokholmu.

 

Vasara stiepjas no jūnija līdz augustam. Zviedru vasara ir daudz siltāka nekā zviedriem pašiem liekas, lai gan lietus parasti nolīst tik pat lielās devās kā Latvijā. Pavasari un vasarā Stokholmā ir īpaša gaisma, daudz žilbinošaka nekā Latvijā. Dienas šķiet garas un naktis īsas. Maijā un jūnijā gaisma nepazūd vispār un iestājas tā sauktās “baltās naktis”.

 

Rudens: septembris oktobris. Spožas, krāsainas dienas un miklas, vēsas naktis. Lietains. Šajā laikā braucot uz Stokholmu neaizmirstiet lietussargu, plānus cimdus un šalli.

 

14 (2)

Nacionālie svētki

Analogi Latvijā svinētajiem: 1. janvāris – Jaungada diena, 6. janvāris Zvaigznes diena, Lieldienu nedēļas nogale:  – lielā Piektdienā, Pirmās Lieldienas, Otrās Lieldienas, 1. maijs – darbaļaužu solidaritātes diena. Maijā parasti iekrīt arī Debesbraukšanas diena un Vasaras svētki (kalendārā iezīmētas kā “sarkanās dienas” jeb brīvdienas). 6. jūnijs ir Zviedrijas karoga diena, taču nav brīvdiena.  Tāpat brīvdiena nav arī Līgo vakars jeb kā Zviedrijā to dēvē: “Vasaras vidus svētki”. Šos svētkus zviedri atzīmē tik pat aizrautīgi kā Ziemassvētkus, taču šī diena nav brīvdiena, jo parasti iekrīt Jāņu nedēļas piektdienas vakarā, tāpēc “Zviedru Jāņu diena” vienmēr ir tā sestdiena, kas atrodas vistuvāk 24. jūnijam. Oktobra beigās – novembra sākumā parasti iekrīt arī Mirušo piemiņas diena, kas tiek atzīmēta sestdienā (skat. attiecīgā gada zviedru kalendārā). Ziemassvētkus vakars 24. decembrī un Ziemassvētku diena 25. un Otrie Ziemassvētki 26. decembrī.

 

Naudas maiņa

Paveicama gan Zviedrijā gan Latvijā. Noskaidrojiet kursa svārstības un izlemiet kur jums mainīt naudu ir visizdevīgāk. Tas atkarīgs no situācijas un apstākļiem (galvenokārt no dolāra kursa attiecībām pret zviedru kronu). Naudas maiņu Zviedrijā ieteicams veikt maiņas birojos ar nosaukumu: Forex. Biroji ir:  lidostā (terminālā nr. 5), Centrālās stacijas foajē, lielākajās veikalu galerijās un arī Tūristu centrā, iepretī lielveikalam NK. Naudas maiņu var veikt arī Zviedrijas bankās, taču atcerieties, ka tās ir atvērtas darbdienās caurmērā no 09.30 līdz 15.00 (dažās dienas nedēļā banku darba laiks mēdz būt pagarināts).

08 (4)

Ierašanās Zviedrijā

Uz Zviedriju iespējams atbraukt ar dažādiem un atšķirīgiem transporta līdzekļiem.

No Latvijas galvenokārt ar kuģi vai lidmašīnu. Tūristi no Centrāleiropas mēdz ceļot tūristu autobusos, vilcienos un vieglajās automašīnās, kas ceļa posmu pāri jūrai no Vācijas uz Zviedriju pārvar ātri un ērti ar lielo transporta prāmju palīdzību, kuros parasti vieta ir ne tikai pasažieriem, autobusiem un vieglajām automašīnām bet bieži arī vilciena vagoniem.

Ceļotājiem no Baltijas valstīm galvenie transporta līdzekļi līdz šim, tātad, ir pa ūdeni un pa gaisu, jo jūras robeža ar Zviedriju Latvijai ir lielāka nekā, piemēram, Igaunijai vai Vācijai.

 

Lidmašīnu reisi no Baltijas valstīm parasti pienāk lielākajā Stokholmas lidostā Arlanda, kas atrodas apmēram 40 km uz ziemeļiem no Stokholmas.

No Arlandas uz Stokholmas centru var nokļūt ar īpašajiem Arlandas autobusiem un arī ar vilcienu – jauno Arlandas ekspresi. Autobusi aizvedīs no Arlandas līdz Stokholams centram apmēram 45 minūšu laikā, turpretī jaunais vilciens “Arlandas ekspresis” – 20 minūtēs. Galapunkts vilcienam un autobusam ir viens un tas pats – Stokholmas centrālā dzelzceļa stacija.

Autobuss maksā uz pusi lētāk nekā vilciens.

 

No lidostas uz  pilsētas centru var braukt arī ar taksometru, taču te jāievēro kādas firmas automašīnā jūs gatavojieties iesēsties. Lielajām, iepriekš nosauktajām taksometru firmām ir stabilas cenas braucienam no Arlandas un centru, taču tiem taksometru šoferiem, kas piepelnās ar savu automašīnu kā taksometru tikai pa vakariem vai nedēļas nogalēs, cenas var būt daudz augstākas. Šie “taksisti” specializējas tieši tūristu virzienā un mēdz pieprasīt nesamērīgi augstas cenas par braucienu no lidostas līdz centram. Īpaši nakts stundās, kad vairs nekursē autobusi vai vilciens.  Šādos gadījumos ieteicams griezties īpašajā sabiedriskā transporta informācijas centrālē lidostā (turpat pie izejas) un pasūtīt taksometru telefoniski ceļojumam uz pilsētu.

Taksometru var pasūtīt arī lidojuma laikā, lidmašīnā. Ar šādu lūgumu ieteicams griezties pie kādas no stjuartēm.

Ierodoties Stokholmā ar kuģi jārēķinās ar braucienu uz centru autobusā.

No ostas Värtahamn, kur mēdz pietauvoties kuģi no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tuvākā metro stacija ir “Gärdet“, kas neatrodas tālu, taču ir sasniedzama pēc apmēram 15 līdz 20 minūšu pastaigas.

No ostas uz centru var nokļūt arī ar taksometru, taču arī šeit ieteicams izvēlēties oficiālo un lielo firmu pakalpojumus.

 

Ārkārtējos gadījumos

Zvanīt pa avāriju telefonu 112.

Dežūrslimnīcas  Stokholmas centrā:

Svētā Ērika slimnīca (S:t Eriks sjukhus), kas atrodas Fleminggatan 22, akūtu zobu sāpju gadījumā. Telef. 08 54551220 (tekošā rinda);

traumām – Svēta Jērana slimnīca (S:t Görans sjukhus), kas atrodas S:t Göransplan 1, telef. 08 58701000 vai Karolinska, telef. 08 – 51770000. Pēdējā ir lielā, akadēmiskā slimnīca, kas atrodas Solnas priekšpilsētā.

Latvijas vēstniecība Stokholmā (Lettlands Ambassad) atrodas Odengatan 5, telef. 08 7006300.

 

Zvanīšana pa telefonu un pasts

Zviedrijā iespējams piezvanīt uz mājām vai darbu dzimtenē no viesnīcām, telefona kioskiem, mobilajiem telefoniem. Vislētāk būs zvanīt no telefona kioskiem ar iepriekš nopirktu telefona kartiņu. Kartes var iegādāties visos Pressbyrå kioskos kā arī veikalos.

Nedaudz dārgāka izrādīsies zvanīšana uz mājām vai darbu no viesnīcas istabas Stokholmā.

Zviedrijā nav pieņemts lūgt vietējiem viņu mobilos telefonus, lai piezvanītu savās privātajās darīšanās. Tā rīkoties nav ieteicams. Tāpat arī nav pieņemts lūgt atļauju pārbaudīt savu e-pastu svešu vai pazīstamu cilvēku datorā. Internets Zviedrijā ir bez maksas vienīgi 30 min. dažos lielākajos lielveikalos un bibliotekās. Interneta kafejnīcas eksistē taču par samaksu. No šejienes arī nosūtiet sev nepieciešamos paziņojumus un e-vēstules.

Parastais pasts eksistē un darbojas visas dienas, izņemot svētdienas.

Pastmarkas var iegādāties tur pat kur telefona kartes. Vēstules nosūtīšanai uz Baltijas valstīm jālīmē virsū tik pat daudz markas cik vēstulei pa Zviedriju. Patlaban 6 SEK vērtībā.

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Mazliet par Stokholmas vēsturi

Vecpilsēta 

Kungsholmena (Kungsholmen)

Normalme ( Norrmalm) un pilsētas centrs

Vāsastāna (Vasastan) Ēstermalme (Östermalm)

Sēdermalme (Södermalm)

Jūrgordena sala (Djurgården)

Stokholmas muzeji

Centra muzeji

Nacionālie parki

Praktiska informācija tūristiem

Peldbaseini

Skatu vietas

Restorāni

Dažas pusdienu un vakariņu vietas vecpilsētā

Restorāni ārpus vecpilsētas

Klubi, bāri, diskotēkas

Kafejnīcas

Īpašas kafejnīcas ārpus centra

Iepirkšanās maratons Stokholmā

Lielveikali un veikalu galerijas

Noderīga informācija

Īsa vārdnīca

Piezīme:

Ceļvedī minētās adreses, nosaukumi, telefonu numuri var ar laiku tikt nomainīti. Šāda prakse Zviedrijā eksistē, tāpēc lūdzam lasītājus ņemt vērā šo apstākli. Norādīto datu nomaiņas gadījumā, iesakām griezties Zviedrijas ziņu birojā, telef. nr. 118118.

 

 

 

 

Terora trieciens Stokholmā un mēs

Speciāli TVnet

stokholma 9. marts 2017

Stokholma, 9. aprīlis, 2017, foto (c) TVnet

Arī šoreiz ir runa par vientuļo vilku. To pašu, kas klausa interneta norādījumiem un ticības dēļ nolaupa citu cilvēku dzīvības. Kā ieroci izmantojot nozagtu automašīnu. Viņa ticība un pārliecība pieprasa nogalināt maksimāli daudz nepareizi ticīgo cilvēku. To pašu, kas nav pievērsušies pareizajam dievam. Taču šim uzbrukumam ir arī virsuzdevums – iebaidīt, satraukt un paralizēt Rietumu sabiedrību.

Melnā piektdiena Stokholmā centās piedāvāt mums šo izrādi ar panikas finālu. Vienu brīdi, pēcpusdienā centrs pārvērtās par tukšo jeb «izmirušo ciemu», kurā cilvēku gandrīz vairs nav. Satiksme apstājās, ļaudis aizbēga, teātri, koncertzāles, veikali apklusa un aizvēra savas durvis. Uz ielas šaudījās tikai policisti maskās un ārsti kopā ar medmāsām, kas bija atskrējuši no tuvējā veselības aprūpes centra, lai palīdzētu cietušajiem.

Paldies viņiem, kas negaidīja pavēles, bet metās palīgā paši. Dodoties pretēji bēgošo cilvēku straumei.

Džihādistu ieroči

Pavēle izmantot zagtas automašīnas, lai nogalinātu ienaidniekus, nav nekas jauns. Šo paņēmienu terora sekta IS iesaka izmantot jau sen. Savā aizvadītā gada novembra žurnālā (Rumiyah) viņi ieteic visiem izmantot to pašu paņēmienu, kuru varējām novērot Nicā, kad akcija norisinājās «ienaidnieka aizmugurē». Žurnālā tiek filozofēts par «lētā» ieroča praktisku izmantojumu masu slepkavībām. Protams, šādus uzbrukumus ir grūti novērst visās situācijās, ja to realizē «vientuļais šakālis», kas plānošanas darbu veic tikai savā galvā.

Taču projektu var viegli prognozēt – viņi uzbrūk visneaizsargātākajai sabiedrības daļai: cilvēkiem, kas pastaigājas, klausās koncertu, tūristiem, veikalu darbiniekiem un tiem, kas pulcējas pasākumos. Pirms dažiem gadiem viens no «šakāļiem» uzspridzinājās apmēram tajā pašā vietā Stokholmā, taču viņa lādiņš nesprāga. Ja viss būtu izdevies, tad upuru būtu bijis daudz vairāk. Jaunais ierocis – sadragāt dzīvus cilvēkus ar smago automašīnu – tagad izrādījies vieglāks un ērtāks veids, kā iebaidīt liberāli demokrātisko sabiedrību.

«Viņu» mērķis ir vietas, kur pulcējas daudz cilvēku. Pilsētas. Dzīvot lielpilsētā nozīmē būt novērotam un kontrolētam. Tā tas ir. Paralēli notiek bīdīšanās un stumdīšanās par vietu, telpu, trokšņa līmeni un loģistiku. Te dzīvot ir dārgāk, mazāk veselīgi un jāsamierinās ar mūžīgā trokšņa fonu. Taču, salīdzinot ar provinci, pilsēta nekontrolē mūs sociāli, dzīves ritms ir straujāks un enerģētiskuma līmenis tāpēc piesātinātāks.

Tātad visapdraudētākās ir tieši pilsētas. Vietas, kuras cilvēki mēdz apmeklēt: gājēju ielas un pasākumu laukumi. Pēc Nicas, Berlīnes un Londonas notikumiem šādās vietās mēdz izvietot betona šķēršļus, dekorācijas, kas neatļauj tur iebraukt ar automašīnu. Diemžēl Stokholmā uz gājēju ielas bija šādi norobežojumi: betona lauvas un smagas ziedu kastes, kuras terorists vilka sev līdzi vai stūma pa priekšu, pārvietojoties pa gājēju ielu. Protams, lauvas un puķu podi viņam traucēja, taču tas notika nepietiekami efektīvi, lai novērstu katastrofu. Iespējams, ka šo līniju vajadzētu turpināt visos masu pasākumos arī pie mums Rīgā vai Liepājā.

Lai cīnītos pret džihādistu ieročiem, arhitekti šodien plāno mobilos un stacionāros šķēršļus, lai novērstu terora uzbrukuma iespējas. Piemēram, Ņujorkā, Wall Street rajonā ielas jau tagad ir speciāli pārbūvētas, lai neļautu viegli forsēt šo zonu, braucot lielā ātrumā. 100% bloķēt telpu nevar arī pilsētā, jo jānodrošina piegādātāju, policijas vai palīdzības transporta pārvietošanās, taču kompromisu var atrast.

Drošības eksperti uzskata, ka jādara viss, lai ierobežotu liela ātruma attīstīšanu. Tas arī tiek darīts virknē lielpilsētu. Rīgā šo tendenci pagaidām vēl nejūt.

Domā globāli, rīkojies – lokāli

Protams, pats svarīgākais šādā situācijā bija sabiedrības grupu sadarbība. Iedzīvotāji klausīja policijai un pameta avārijas vietu, nekurnēja, netraucēja un nekrita panikā. Ārzemju televīzijas reportāžās no Stokholmas masīvu policistu vietā zibēja meičas policistes, kas rīkojās nozieguma vietā un regulēja publiku. Amerikāņiem šķiet, ka tas ir «tipiski zviedriski». Neienāca prātā, ka tā tas patiešām ir – meitenes skaitās. Visās jomās. Citur tā nav.

Brīvība pieprasa atbildību no visiem. Mācām bērnus, ka tīra un godīga valsts sākās ar mums pašiem. Jo atbildīgāk katrs no mums izturēsies pret sevi, apkārtni un sabiedrību, jo vieglāk un ērtāk šajā pasaulē būs dzīvot. Brīvību var nodrošināt tikai ar zināšanām par to, kas ir normāli.
Migrācija ir moderno laiku fenomens, taču cilvēki vienmēr ir ceļojuši un pārcēlušies uz dzīvi citās zemēs. Ceļo arī teroristi. Vai situācijas atrisinājums ir aizliegt cilvēkiem ceļot?

Protams, nepieciešama tālāk sadarbība operatīvo norišu koordinēšanā starpvalstu līmenī. Par uzbeku teroristu zviedru policijai ziņojuši vācieši. Viņš esot ticis novērots arī Mērštā.

Drošības policijas jau sen sākušas kopēju cīņu pret teroristu plāniem un projektiem. Iespējams, ka tieši tāpēc tagad šos uzbrukumus vairāk veic vientuļnieki, nevis organizētas grupas. Pagaidām tikai 15% atentātu ir individuālistu veikums. IS nav uzņēmušies atbildību par Stokholmas piektdienas slaktiņu. Aizturētais uzbeks ir savulaik pieprasījis patvērumu Zviedrijā, taču viņam atteikts un 24. februāri bijusi paredzēta izraidīšana no valsts. Kopš tā laika viņš uzturējies Stokholmas priekšpilsētā nelegāli, uzbeku emigrantu sabiedrībā, kas simpatizē organizācijai Hizb tu Tahrir jeb Al Islami (islāmistu atbrīvošanas partija), starp citu aizliegta virknē valstu, ieskaitot Vāciju un Krieviju. Karimova represijas Uzbekijā šīs organizācijas uzplaukumu nav ierobežojušas, Mirzijajevs ar situāciju savā valstī galā netiek joprojām.

Salafisti un džihādisti arī šodien tupina aicināt savus domubiedrus turpināt «iesākto līniju praktiski» – domājot globāli, bet rīkojoties lokāli. Tas nozīmē, ka katrs sprādziens vai «ceļa rullis» gājēju ielā viņiem šķiet vēlama lieta.

Taču izeja no šā strupceļa nav aizmūrēta. Iepriekšējām paaudzēm arī bija savi «džihādisti» boļševiku un nacionālsociālistu izskatā. Tie prata sabojāt dzīvi, taču neuzvarēja. Tieši tāpat pazudīs šodienas ticīgie zombiji no austrumiem. Vienkārši tāpēc, ka mums ir savi slepenie ieroči. Tas pats uzbeku terorists ātri nonāca zviedru policijas redzeslokā, jo par viņu policistiem ziņoja vilciena pasažieri brīdī, kad 39 gadus vecais vīrietis atgriezās atpakaļ mājās pēc slepkavības. Drošības eksperts Magnuss Rānstorps uzskata, ka jāturpina islāmistu terora organizāciju uzraudzība: 1) jāsinhronizē likumdošana, lai iespējams aizturēt ikvienu, kurš tiek pieķerts saistībā ar teroristiem; 2) jāizveido resursu sistēma, kas strādā ar tiem, kas atgriežas no kara Sīrijā, Afganistānā; 3) nepieciešams asi reaģēt to organizāciju, apvienību virzienā, kas neievēro demokrātiskas rietumvalsts normas un pamatlikumu. Piemēram, pagājušajā nedēļā tika atņemta izglītības licence Stokholmas musulmaņu skolai, kas mēģina ieviest apmācībā «savējos kultūras likumus» (zēni brauc autobusa priekšpusē, meitenes iekāpj pa atsevišķām durvīm utt). «Tā pie mums vis nebūs. Te ir Zviedrija un noteikumi ir citi,» televīzijas intervijā, ziņu izlaidumā šo notikumu komentēja valsts premjerministrs.

Stokholmas melnā piektdiena pagaidām neko jaunu nav pavēstījusi.

Vienīgais secinājums –

jāapzinās situācijas nopietnība un jāiemācās saprast jaunā kara signālus. Pēc tam mēs uzvarēsim.

Kā parasti.

Politika hokeja čempionāta tribīnēs: skandāls ap Baltkrievijas vēsturisko karogu

2013. gada 5. maijā

vēsturiskais baltkrievu karogs

Foto: http://forum. slavorum.com/ index.php?topic=2161.0

Baltkrievu hokeja līdzjutēji plāno rīt pirms Baltkrievijas – Zviedrijas spēles  rīkot protesta manifestāciju pret Starptautisko Hokeja federāciju un pasaules hokeja čempionāta rīkotājiem Zviedrijā, par to, ka  baltkrievu līdzjutējiem ir aizliegts Globen tribīnēs lietot vēsturisko Baltkrievijas karogu. Tas ir balts-sarkans-balts un ir bijis Baltkrievijas Tautas Republikas (1918) simbols, ko vēlāk kā savu karogu izmantoja Rietumos dzīvojošie antikomunistiski noskaņotie baltkrievi.  Šis karogs ir arī baltkrievu opozīcijas simbols mūsdienās.

Oficiālais mūsdienu Lukašenko Baltkrievijas režīma karogs ir gandrīz tāds pats kā Baltkrievijas PSR karogs, tikai bez sirpja un āmura.

Baltkrievu karogs Stokholma

Globen kārtības sargi novāc baltkrievu karogu. Foto Aftonblade.se

Skandāls  pasaules Hokeja čempionāta izraisījās, kad  piektdien Baltkrievijas spēlēs laikā Globen arēnā līdzjutējiem tikai aizliegts vicināt vēsturisko balti sarkano karogu un to kārtības sargi lika novākt.

Šodien ir kļuvis zināms, ka lēmumu aizliegt vēsturisko baltkrievu karogu pieņēmusi Starptautiskā hokeja federācija kopā ar zviedriem, kas rīko spēles.  Pasaules čempionāta ģenerālsekretārs Tonijs Virēns: Šis karogs nav oficiālais Baltkrievijas karogs, bet ir cita režīma (?!!) karogs. Tas tiek traktēts kā politisks vēstījums, kas nav atļauts čempionāta laikā. Arēnās nedrīkst būt vieta politiskiem vēstījumiem.

Baltkrievijas oficiālais karogs

Oficiālais Baltikrievijas karogs, kas radies uz Baltkrievijas PSR karoga bāzes

Baltkrievu līdzjutēja un cilvēktiesību aizstāve Isabella Sommarfelde saka, ka principā visi karogi ir politiski vēstījumi.

Uz zviedru preses jautājumiem, vai lēmums netiks mainīts, čempionāta šefs Virēns atbild, ka lēmumu var arī pārsūdzēt un tas var tikt mainīts.

Šovakar atkal Latvijas un Zviedrijas eirovīzijas (ESC) koncerti. Varam skatīties paraleli.

2013. gada 16. februārī. Papildināts ar reitingiem 19.43.

Melodifestivalen SVT

Attēls no SVT mājas lapas

Venstspilī šovakar notiek Eirovīzijas dziesmu konkursa 2013  (Eurovison Song Contest) nacionālais Latvijas fināls. Kaimiņkaralistē Zviedrijā šovakar pusstundu pirms Venstspils fināla plkst. 21.00 pēc Latvijas laika sāksies trešais zviedru pusfināls, ko var tiešraidē skatīt šeit. Vēl būs ceturtais pusfināls un otrā iespēja, kā arī fināls. Tikai 9. martā būs zināms Zviedrijas konkursants, kas piedalīsies ESC finālā Malmē.

Nacionālais Eirovīzijas konkurss Zviedrijā saucas Melodifestivalen 2013.

Pusfināls 1: 2/2, Karlskrona
Pusfināls  2: 9/2, Göteborg
• Pusfināls  3: 16/2, Skellefteå
Pusfināls 4: 23/2, Malmö
• Otrā iespēja: 2/3, Karlstad
Fināls: 9/3, Stockholm

Ko latvieši var mācīties no zviedriem

Eirovīzijas dziesmu konkursa kults Zviedrijā sit augstu vilni un tas ir prestižākais nacionālās un starptautiskās popmūzikas pasākums jau gadiem ilgi pat no tiem gadiem, kad Latvija vēl atradās aiz dzelzs priekškara un ESC (Eurovision Song Contest) piedalīties nevarēja.

Zviedrijā konkursa Melodifestivalen koncerti notiek dažādās valsts pilsētās un aptver visu valsti. Pusfināli notiek desmitiem tūkstošiem cilvēku pārpildītās hallēs. Palladium kluba vai Venstspils zāles mērogi salīdzinājumā ir  ar Zviedrijas vērienu ļoti niecīgi. No zviedriem ESC rīkošanā vajaga daudz ko mācīties un labi, ka Latvijas TV to tagad sāk darīt.

Arī Latvijas TV  Eirovīzijas dziesmu konkursa 2013 nacionālajā finālā  liela daļa ir importa mūzikas, kurā dominē kaimiņvalsts Zviedrija. Erik Anjou, Peter Svensson, Filip Lindfors, Bertel Österberg, Kristoffer Eriksson, Mathias Kallenberger, Andréas Berlin, Filip Lindfors, Anton Malmberg, Hård af Segerstad, Andersson, Hitmanic, Michael James Down,  Hanif Sabzevari, Madelene Hamberg ir šo zviedru autoru vidū, kurus dzirdēsim šovakar.

Melodifestivalen 2013 ir pats skatītākais TV raidījums
Pirmie divi Melodifestivalen 2013 koncerti ir ne tikai paši skatītākie attiecīgās dienas TV raidījumi Zviedrijā, bet ir pārsituši iepriekšējo gadu Melodifestivalen rekordus. Pirmo pusfinālu skatījās 3, 5 miljoni zviedru, bet otro koncertu 3,7 miljoni. Tas ir apmēram  vairāk nekā viena trešdaļa no visiem valsts iedzīvotājiem ( 9,5 miljoni).
LTV arī esot laba statistika pirmajiem diviem pusfināliem, taču līdz šim nav izdevies atrast precīzus skaitļus.

Bet Zviedrijas pusfināls no Šelefteo sāksies plkst 21.00, pusstundu pirms Latvijas fināla.

Pusfināls 3: Šelefteo ( Skellefteå)

Dalībnieki

Papildinformācija par Melodifestivalen 2013:

http://sandraveinberga.lv/2013/02/09/otrais-eirovizijas-2013-atlases-koncerts-zviedrija-vienlaicigi-ar-latviju/

http://sandraveinberga.lv/2013/02/02/zviedru-muzikas-eksporta-starta-saviens-eirovizijas-2013-pirma-koncerta-tiesraide-sovakar/

Solidaritātes ķēde Baltijai – sestdiena Stokholmā. Brīvdabas muzejā – apdomīgais rudens gadatirgus.

2011. gada 27. augustā

Stokholmas centrā zviedri šodien, plkst. 19.00 pacietīgi veidoja ķēdi Baltijas neatkarības atgūšanas atzīmēšanai. Cieši cits pie cita, viņi stāvēja 10 minūtes no Bervaldhalles līdz tiltam un cītīgi vicina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas karodziņus. Šķiet, ka šis notikums ir svarīgāks nekā Baltijas valstu kultūras ministru līdzdalība Baltijas jūras mākslas festivāla atklāšanā, jo atsauc atmiņā 1989. gada augusta notikumus, kad divi miljoni baltiešu bija sadevās rokās, lai apliecinātu pasaules savus centienus pēc brīvības un valstu neatkarības atgūšanas.

Cilvēki, kas šovakar stāv Stokholmā nav organizēti. Lielāka daļa no viņiem ieradušies paši, atsaucoties mediju aicinājuma – piedalīties.

Paradoksāli, taču tas ir izdevies.

Baltijas gads ar to ir iesācies.

Tikmēr Brīvdabas muzejs pie Rīgas rīko savu rudens gadatirgu –  šoreiz mazliet klusinātākos toņos.

Saule cepina kā traka brīdī, kad ierodos notikuma vietā.

Ir dienas vidus. Tā svilst debesu vidū, ka pārcepināta pankūka un visi bēg ēnā.

Vasara ieradusies uz vienu dienu un karsē maksimāli. Oj, ir ko turēt!

Saņemos un dreifēju garām tirgotavu rindai.

Divi skaļruņi dārdina vulgāru dziesmiņu par zemenēm kā seksa simbolu un sieviete pie stūra galdiņa slavina mīklainas grāmatas, kas sakravātas dīvainās grēdās kā konspiratīvi būvmateriāli.

Caurmēra dzintarrotas maksā 7 lati gabalā un nepārliecina nedz aci nedz maciņu.

Tad pēkšņi uzbrāžas ezera vējš, kas ar savu jaudu pārsteidz pat labi ķemmētas tirgotājas (acīmredzot pirmais orkāna Irēne priekšvēstnesis šodien Latvijā) un es pēkšņi ieraugu reti sakarīgu ekspozīciju ar nosaukumu – ” Interesanti un stilīgi suvenīri visai Latvijai”.

Pārdevēja pārliecina kādu ķīnieti angliski par lībiešu karogu.

Viņš izskatās pārsteigts un neticīgi blenž uz kartiņām ar zeķēm.

Taču autore neatkāpjas.

Viņa turpina stāstīt par to ko redz lībiešu varonīgais jūrnieks, atgriežoties mājās no zvejas. Aina ir daiļa un fascinējoša. Es arī gribētu būtu lībiešu varonīgais zvejnieks, kas atgriežas no jūras varoņdarbiem… un tāpēc steidzīgi nopērku piespraudi ar karogu un zeķu kartiņu piedevām.

  • Jūs pati …šito visu?
  • Jā, es pati un Līgatnes papīrs!
  • Kāpēc papīrs?
  • Man vajag papīru kartiņām. Dzimtenes papīru.
  • Līgatne vienīgā palikusi dzīva?
  • Jā, Līgatne vienīgā.
  • Skarbi, – es konstatēju un nopērku kartiņu arī ar cimdiem un vēl vienu piespraudi ar mīlestības apliecinājumiem Latvijai. Pa to laiku atkal atgriezies ķīnietis un neatrod lībiešu karogu. Nekas, brašā jaunkundze viņam tagad stāsta par tautisko brunču malu un  vēl visu ko neiedomājami savādu, kas īsi izsakoties satilpināms jēdzienā – ”saprātīgs un radošs patriotisms”.

🙂

Brienu pa zāli tālāk gar pārdevēju rindām.

Mantas saista mazāk nekā maigā atmosfēra, kuru nespēj nogalināt pat sliktā popmūzikā, kas veļas ārā no skaļruņiem.

Ušakovs nav iztīrījis Juglas ezeru no uzbrūkošo ūdenszāļu ordām un acīm redzot turpina savas priekšvēlēšanu kampaņballes ar uguņošanu.

Ko lai dara, ja Rīgas mērs ir rautu rūķītis?

Līksmojas un svin non-stopp…

Vai ballējoties var uzvarēt gaidāmajās vēlēšanās?

Vai var?

Ekoloģiska katastrofa Rīgas pievārtē viņam ir svešvārds bez skaidrojošās vārdnīcas.

Oj,oj,oj…

Tikmēr debess turpina būt zila un man izdodas atrast kautrīgu jaunkundzi ar paštaisītu saldējumu.

-Vai tas ar rozīnēm ir ruma saldējums?

  • Nē …vienkārši ar rozīnēm.
  • …un tas otrs?
  • Tas ar mājas rabarberiem.
  • Ok, dodiet ar rabarberiem! – saku un redzu, ka neesmu vienīgā maija delikateses piekritēja.

Tālāk viss turpinās kā parasti – saldējums, kafija un gājiens pa meža celiņiem – siltiem un saulainiem kā piparkūkām.

Apsveicu Jūs visus ar superīgu dienu un lielisku pievakari!

Dzeram rozē vīnu un svinam, ka arī zviedri ir sapratuši Baltijas brīvības jēgu.

Tas ir jānosvin!