«Narcisīšu» un «atriebīgu ticīgo» laiks

Nicas pludmale 2016/FPRepublikāņi tomēr virzīs ASV prezidenta postenim Donaldu Trampu. Tas nozīmē, ka arī amerikāņiem būs pašiem savs «ventspils lauva» =  jeņķu Lembis. Nekā laba neredzu šajā izvēlē.  Tramps cieš no varas abstinences un laužas pie politikas «kloķiem» nekādi netiekot vaļa no sajūtas, ka cilvēce bez tādiem kā viņš neiztiks. Viņi paši, protams, arī neiztiks bez cilvēces kā sava jājamā zirdziņa. Tā nav mērķtiecība. Drīzāk diagnoze, tāpēc bīstama tik ietekmīgai valstij kā ASV.

Starp citu, Islāma valsts (Daesh) karotāji rīkojas līdzīgi: mazāk karotāju, zaudētas teritorijas Sīrijā un Irāka panāk savu – palielinās viņu terorisma akciju skaits naidnieka zonā jeb Rietumpasaulē. Eiropa tagad ir tik pat ērti ievainojama kā Amerikas Savienotās Valstis. Taču šogad varam novērot jaunu amatniecisko teroristu vilni, kas pašdarbnieciski, ar Dieva vārdu uz lūpām, sabrauc un apšauj atpūtniekus Nicā. Tas vairs nebija organizācijas konspiratīvās rīcības auglis, nebija arī partizāns. Tas bija «vecis», kuram tāpat kā pašmāju Lembim vai jeņķu Trampam, gribas panākt savu par katru cenu, ar lielu blīkšķi un viņš rīkojas viens pats, uz savu roku.

IS ir zaudējusi pusi no savas iekarotās teritorijas Irākā (kopš 2014.gada). Viņi ir atspiesti atpakaļ Sīrijā. Viņu līderi sistemātiski tiek nogalināti un aizvien mazāk kaujinieku no rietumiem ir gatavi pieslēgties islāma valsts karotāju rindām. Informācija (kas noplūst medijos) ziņo, ka džihādisti esot zaudējuši savu ticību un lēni slīdot atpakaļ uz savām klusajām, mierīgajām mājām Eiropā. Naftas un gāzes ienākumi izsīkuši (-1/3) un ziedojumu plūsma sarukusi. Tātad IS kalifāts jūtas apdraudēts, lai gan plānos (tāpat kā Putinam) ir iekļaut visu atlikušo pasauli savā kalifātā un pārvērst mūs visus par kārtīgiem ticīgajiem, kas uz vārda klausa likumam, vajadzīgajam Dievam un viņam tīkamajai politiskajai sistēmai.

IS šobrīd ir spēcīgas ložas Lībija un Ēģiptē (CIA), no turienes tiek aktīvi plānotas terora akcijas Eiropai. Tāpēc diena, kad franču tunisietis nogalināja 85 personas Nicā, iebraucot ar smago automašīnu cilvēku pūlī, kļuva par trešo islāmistu uzvaras parādi šogad. Pirms tam bija Parīze ar 130 nogalinātajiem un Brisele ar 32. Neaizmirsīsim arī Stambulas lidostu ar 44 nogalinātiem cilvēkiem.

ASV pašlaik vada aviācijas uzbrukumus IS. Taču pretreakciju saņem Eiropa. Kāpēc tā notiek? Amerikāņi ir iemācījušies labāk aizsargāties. Ceļš uz Eiropu teroristiem ir tuvāks, vieglāks un ērtāks. Viņi jau sen paguvuši izlikties par bēgļiem, brīvi kustoties visos virzienos. Daudzi jau kļuvuši par Eiropas valstu pilsoņiem. Tāpēc 5000 Eiropas un tikai 300 ASV pilsoņu pieslēgušies IS karotāju rindām (Soufan Group). Muhameds al Adnani ir atklāti aicinājis domubiedrus (tos, kas nekaro Sīrijā vai Afganistānā) uzbrukt eiropiešiem viņu pašu mājās, jo arī tas būšot Dievam patīkams darbs. Tā kā izgatavot sprāgstvielas ir sarežģīti un dārgi, viņš pat ieteica masveidā sabraukt neticīgos ar automašīnām.

Kopš 2001.gada amerikāņi realizē gandrīz vai paranoīdu teroristu vajāšanu. Tiek ierobežota reliģijas brīvība, apsargātas mošejas, plosās terorisma apkarošanas grupējumi, publiskās vietās zibina savas acis novērošanas kameras un sabiedrība pret šo Orvela valsti vairs neprotestē. Amerikāņu musulmaņi esot labāk integrēti, labāk materiāli situēti un tāpēc apmierinātāki nekā Eiropas valstu musulmaņu imigranti, kas lielākoties koncentrējas savās geto teritorijās. Tāpēc arī ātrāk radikalizējas.

Latvijas politika jau pārsātināta ar iekšējiem teroristiem, kas «nosūkuši» visu ko var nopludināt no valsts kases savās kabatās un pašlaik cenšas uzspridzināt iespēju neatkarīga KNAB eksistencei mūsu valstī. Savādi, ka šim mērķim (un VID priekšnieka amatam) valstij neatliek naudas pieņemt darbā neatkarīgu ārzemju ekspertu, turpretī AirBaltic labā šāda izšķiršanās tiek realizēta jau sen. Biznesu pie mums saprot, bet godprātīgu attieksmi pret valsti – nē. Vai šāda politiķu attieksme pret savas valsts svarīgāko infekcija slimību = amatpersonu korumpētību nav terorisms pret savu valsti? Iekšējais terorisms?

Vissliktākais, ka islāmistu dzīvnieciskumam pretī cenšas nostaties mūsu pašu dzīvnieki. Ar «zobs pret zobu» loģiku. Vajagot: vairāk armijas, drošībnieku, smagākus sadzīves noteikumus Eiropā, fundamentālāku baznīcu un skolas ar tikumības normām. Atriebības ideologi turpina neņemt vērā iemeslus trūcīgo cilvēku reliģiozās radikalizācijas procesam kā kolonizācijas sekām. Iespējams, ka vispirms vajadzētu ķerties pie iemesliem kāpēc cilvēki ar franču pasi kabatā ir gatavi sašķaidīt desmitiem cilvēku dzīvības un cīnīties ar šiem iemesliem, nevis sekām.

Tepat kaimiņos Krievijā varam novērot šo pašu reliģiozu radikalizāciju, kas pa logu šķirbām cenšas ielīst istabā arī pie mums. Tā iemesls nav Dieva trūkums sabiedrībā vai ticības deficīts ikdienā, bet gan lielu cilvēku grupu izmisums par savu pārticības trūkumu, sliktām nākotnes izredzēm un bēdīgo stāvokli sabiedrībā. Neapmierinātība sēj agresiju, reliģiskie fundamentālisti šeit nāk kā saukti negatīvās enerģijas nopludināšanai ticībā. Tā kalifāta vai eirāzijas impērijas ideja ir klāt un daudziem šķiet kā piemērots tramplīns draņķīgajai nākotnei.

Tāpēc šogad sākam piedzīvot gan «lembjus», gan «belēvičus», gan «trampus», kuri maniakāli laužas iekšā valsts politiskajā pārvaldē, lai to pilnīgi pakļautu sava kalifāta interesēm (= sagrautu). Tieši tāpat to sāk realizēt vientuļie vilki uz ielas Eiropā. Viņi nenodarbojas ar savas valsts politiskās sistēmas brucināšanu no iekšpuses, bet gan ar «ielas terorismu», sabraucot iespējami daudz līdzcilvēku, kuriem ir labi. Šāds terorists, patiecoties medijiem, kļūst par varoni. Viņa dzīvi un likteni aktīvi analizē radio un televīzija. Avīzes publicē bijušās sievas un interneta portāli kaimiņus. Nobijušies ir vienīgi psihologi, saskatot šajās akcijās «copycat» efektu. Tagad katrs nākamais «narcisītis», kas nevar realizēt savas ambīcijas kā politiskais terorists savā valstī, darīs to uz ielas.

Mūsu valsts parlaments un pašvaldības ir pilnas ar šiem iekšējie teroristiem. Vai tāpēc liktenis mūs pasargās no islāmistiem uz sēru ziediem Jomas ielā?

 

Latvija – visdrošākā vieta uz pasaules? Bez jokiem.

Terora riska līmenis dažādās Eiropas valstīs. Avots: Lielbritānijas Ārlietu ministrija

Terora atentātu riska līmenis dažādās Eiropas valstīs. Avots: Lielbritānijas Ārlietu ministrija

Aizvadītajā nedēļā zviedru prese sāka publicēt kartes, kurās ar tumšsarkanu un dzeltenu krāsu tika norādīts terorisma bīstamības piesātinājums katrā no valstīm Eiropā. Latvija, Lietuva, Igaunija, Čehija un Polija atzīmētas ar visnevainīgākajiem toņiem un atzītas par drošākajām valstīm pasaulē. Vai jūtieties tagad labāk?

Britu drošībnieku sastādītājā kartē tumši sarkanā krāsa nozīmē 4.līmeni jeb visbīstamāko, gaiši sarkanā – 3 līmeni = normālu bīstamību, oranžā pazeminātu bīstamību un dzeltenā jeb Nr. 1 = zemu riska līmeni.

Sešas valstis Eiropā pašlaik ir ļoti bīstamas: Lielbritānija, Francija, Beļģija, Spānija, Krievija un Turcija.

No Ziemeļvalstīm Norvēģija un Somija ir mazāk bīstamas nekā Zviedrija.

Latvija izrādās visdrošāko grupā.

Pēkšņi ir noticis tas ko agrāk negaidījām – mazāk industrializētās valstis ir tās drošākās un katrs bēglis tiek taktēts kā potenciāls terorists. To panāca Parīzes notikumi pirms nedēļas. Kā pēc ”līdakas pavēles” – visi eiropieši no samāriešiem pārvērtās par kaujiniekiem vienā rāvienā un patlaban jūtas apdraudēti pat paši savā gultā. Taču neraugoties uz visu – bēgļu straumes Eiropas virzienā tāpēc nesamazināsies. Sabruks Šengenas vienošanās un pases tagad nāksies rādīt par braucot uz Igauniju, taču problēmas tāpēc nesagāzīsies. Migranti tiks cauri visām robežām un bēgļu ciešanas ”nobremzētajās valstīs” tikai palielināsies.

Visus skrienošos bēgļus Eiropa nespēs adoptēt tāpēc, ka šodienas vecais kontinents nav pagājušā gadsimta Amerika. Francija pēc Parīzes notikumiem ir atteikusies no atvērto durvju politikas. Zviedri un vācieši tam steidzas sekot. Var gadīties, ka Parīzes terora akts izglāba Angelu Merkeli un tagad atļauj viņai aizvērt savas valsts durvis bēgļu paisumam. Agrākais “ielūgums bēgļiem” vairs nedarbojas un solidaritāte ar Franciju tagad šķiet svarīgāka nekā līdzjūtības žesti pret ārpus-Eiropas bēgļiem un migrantiem.

Vācija un Zviedrija izskatās noslīcinātas un nenogurst brīnīties, ka ūnijas dalībvalstis nevēlas tām palīdzēt ”izsmelt ūdeni no laivas”. Spēcīgi populistiskās partijas Rīgā, Budapeštā un Prāgā pašlaik airējas cik var, cenšoties iegūt sabiedrības simpātijas pret sevi ne tikai ar lāpu gājieniem, bet arī ar neslēptu ksenofobiju sadzīves līmenī.

Vai eiropiešu cerības – kontrolēt bēgļu plūsmu realizēsies? Ja ar to saprotam – ”samazināt bēgļu plūsmu”, tad laikam tomēr nē. Neizdosies. Cilvēki plūst un jūt, ka bagāto valstu durvis ir bijušas atvērtas visiem. Kāpēc gan to neizmantot?

Viens ir skaidrs: vācu-zviedru spiediens uz pārējiem ar prasību sadalīt uzaicinātos bēgļus visiem, ieviešot obligāto kvotu sistēmu, ir sabrucis jau vakardien. Pirmkārt tāpēc, ka neviens šos bēgļus nevēlas pieņemt pie sevis un otrkārt tāpēc, ka paši bēgļi nevēlas atstāt izraudzītās valstis Vāciju un Zviedriju. Plāna ”B” nav nedz Vācijai, nedz Zviedrijai. Vāciešiem un zviedriem nāksies samierināties, ka viesistaba ir pārpildīta un ciemiņi dzīvos visur, bez solidāra atbalsta no sabiedrības puses.

Svarīgāks jautājums man šķiet Eiropas ārējo robežu nostiprināšana. Grieķiem ir jāuzņemas atbildība. Taču, kurš šīs robežas apsargās? Pestīšanas armija un pāris brīvprātīgo? Būvēsim arī mēs sienu gar Krievijas robežu? Kaut ko līdzīgu Berlīnes vai Ķīnas mūrim? Šausim, ja mūrim tuvosies neapbruņotas vjetnamiešu sievietes ar bērniem?

Pēdējo dienu laikā man liekas, ka Briseles ”ārpolitikas mahinatori” atkal cenšas atrisināt šo problēmu, deleģējot to citiem. To pierādīja Ankaras konference, kurā Eiropas vadošie politiķi mēģināja mūsu robežu aizsardzību pieprasīt no Turcijas! No valsts, ka pati nav ES dalībvalsts! Tas nozīmē, ka Turcija būs mūsu leģionārs un pie kam, prasīs par to …naudu?

Visi, īpaši ”tumšsarkano valstu” grupas politiskie vadītāji tagad aicina iedzīvotājus neuztraukties. Mums ne no kā neesot jābaidās. Mēs dzīvojot atklātā un atvērtā sabiedrībā. Taču brīdī, kad ”iestādes” paaugstina trauksmes līmeni, slēdz metro un aicina izvairīties no masu pasākumiem (tā kā šovakar Briselē), paliek neomulīgi.

Pa ielām maršē armija un televizors mēģina mums uzburt drošības ilūziju, kuras faktiski nav. Politiskie vadītāji saka, ka esot lieliski, ka šādi mums izdodas izvairīties no ”uzbrukumiem, kas būtu līdzīgi Parīzes notikumiem” (Beļģijas premjerministrs), taču šie izteikumi nekādi nespēj mūs nomierināt. Pagaidām nav skaidrs vai šo informāciju sarūpēja drošībnieki, vai ir izteikušies paši teroristi. To mums nepaskaidro. Protams, ka IS vēlas turēt mūs stresā un viņiem vairs nav jāpūlas ar spridzināšanu, lai mēs satrauktos. Pietiek padraudēt un viss.

Politiķus var saprast. Nekad agrāk (miera laikā) viņiem nav nācies tik nopietni atbildēt par savas līdzšinējās politikas efektiem. Ja sprāgs arī Briselē, tad viņu galvas ripos. Tas, ka Beļģija varētu būt nākamā terorisma sekvenču skalā, nav nekas pārsteidzošs. Četri no Parīzes slepkavām ir no ”teroristu supermārketa”= Mulenbekas rajona Briselē. Pats bandas vadonis Salahs Abdasalams joprojām slēpjoties Beļģijā. Nenoķerts. Starp citu, Briselē atrodas arī Eiropas Savienības ”sēdekļi” un NATO ģenerālštābs.

Kā šie cilvēki jutīsies nākamnedēļ ieejot savos darba kabinetos?

Beļģija līdz šim auklējās ar saviem džihādistiem. Neviena cita valsts ”per capita” nav nosūtījusi uz Sīrijas IS fronti tik daudz kaujinieku kā beļģi. Nekur citur nav tik viegli ievest ieročus kā Beļģijā. Tagad būšot citādi. Likumi tikšot mainīti rekordtempā. Francija vakar pagarināja ārkārtas stāvokli uz vēl trim mēnešiem. Policijai un armijai piešķirtas ārkārtas pilnvaras. 800 ēkās veikta kratīšana, 90 aizturēti, 160 apcietināto.

Cik ilgi tas turpināsies? 
Vai mums nav jāsāk pozicionēt Latvija kā visdrošākā valsts Eiropā un piedāvāt turīgiem eiropiešiem savus tukšos dzīvokļus?

Varbūt ”pretterorisma drošība” ir Latvijas jaunā biznesa ideja? Bez jokiem?

Kā mediji atspoguļo Bostonas maratona terora aktu

2013. gada 16. aprīlī.

SVT Bostonas maratons

Zviedrijas TV

Sprādzieni Bostonas maratonā vakar ir galvenā ziņa arī Skandināvu medijos.

Šādos gadījumos medijiem ir svarīgi atrast  cilvēkus, kas spēj ziņot no notikumu vietas vai no attiecīgās valsts. Protams, ka ne visi mediji ir spējīgi algot pastāvīgos korespondentus vai nosūtīt speciālkorespondentus, taču visi skandināvu mediji izmanto  āršata korespondentu tīklu. Ne tikai Bostonā, bet arī citos pasaules karstajos punktos,  kā Dienvidkorejā, atspoguļojot Ziemeļkoreju utt.

Zviedrijas radio Eko Bostona

Zviedrijas Radio

Pēdējā laika tendence ir, ka mediji šādos gadījumos savās mājas lapās aicina pieteikties aculieciniekus, kas dzīvo notikumu tuvumā. Pie visiem rakstiem ir saites uz epastu ar tekstu: ja esi notikumu tuvumā, piesakies  un sazinies ar mums! Šādi ir iespējams dabūt unikālāku un personificētāku informāciju, kas ir labs konkurences līdzeklis gadījumos, kad citi mediji iztiek tikai ar ziņu aģentūru formāliem ziņojumiem.

Saites uz zviedru svarīgāko mediju mājas lapām, kur var labi redzēt šo mediju darbu Bostonas traģēdijas atspoguļošanā:

Dagens Nyheter tiešraide no Bostonas

Zviedrijas TV 

Sveriges radio

Aftonbladet

Svenska Dagbladet

Papildinformācija: Bjerns Ulveuss no Abba par Bostonas maratonu.

Aftonbladet 4 korespondenti

Aftonbladet uz vietas valstī dažādās vietās strādā 4 korespondenti