Atomreaktoru slēgšana Japānā, tirānu transs, krievu oligarhu dejas ap SAAB

 
 2011. gada 31. martā
  

– Vīstīsiet iekšā audumā … savas atomelektrostacijas? – prasīju skaidri un gaiši. Tamiko klusēja. Nodūrusi galvu, viņa šķiroja sapulces dokumentāciju.
– Jā, vīstīsim! Tīsim iekšā kā segā! –
– Kāpēc?-
– Nav citas iespējas,- viņa pacēla acis no papīriem un abi ar japāņu operatoru izskatījās pārguruši un bez gaismas, – to, kas notiek pie mums Japānā ir grūti iedomāties cilvēkiem, kas tik lielu nelaimi nekad nav pieredzējuši. Posts ir pārāk gigantisks. –
– Kas tas ir par audumu? –
– Tāds kā tavai vējjakai. Tāds ”smart” audums, kas ventilē tikai vienā virzienā. –
– Palīdzēs?-
– Nezinu, – Tamiko noplātīja rokas un pēc tam sāka stāstīt ka notiek Japāna. Tamiko ir žurnāliste un pārstāv japāņu ziņu aģentūru Skandināvijā. Viņa stāstīja un stāstīja un stāstīja un visbeidzot norādīja, ka ”jā, japāņiem nav pieņemts izrādīt kadrā savas jūtas vai emocijas. Tāpēc mēs kadrā vienmēr cenšamies smaidīt.”
Japāņus ir grūti filmēt.
– Gandrīz neiespējami. Viņi smaida un smaida, lai gan izmisums ir bezgalīgs. –
– Joprojām.-
– Jā, tikko mums rietumi izbrāķēja sižetu par kādu japāņu zemnieku, kura ekoloģiskā saimniecība atrodas līdzās Fukušimas AES. Viņš izturējis visu – zemestrīci, plūdus, postu un radiāciju, bet neiztur bankrotu. Viņa saknes un dārzeņus valsts klasificē kā nederīgus. Intervijā viņš smaidīja, bet pēc intervijas mēģināja izdarīt pašnāvību.-
Tamiko šķiroja tālāk papīrus. Isao turpināja palīdzēt.

Vakar noskaidrojās, ka četrus no sešiem Fukušimas rektoriem nāksies slēgt. Uz mūžīgiem laikiem.

Asahi Shimbun liecina, ka slēgšanai paredzētos rekatorus patiešām ”iesaiņos” īpašā auduma sarkofāgā, lai mazinātu radioaktīvo izstarojumu. Nav nozīmes uzskatīt cik reižu šajā reģionā radioaktivitāte pārsniedz normu. Viens ir skaidrs, cilvēce nav gatava dabas pārbaudījumiem. Kamēr ”tas ir tā kā ir” AES projekti ir un paliks riska investīcija, arī mūsu platuma grādos.

Tirānu varas transs turpinās Tripolē, Damaskā un Ziloņkaula krastā.
 Trešdien savā ”valsts televīzijā” beidzot uzstājās Sīrijas prezidents. ”Svešu valstu intereses mūsu vienotību nesašķels! Sīrijas tauta ir miermīlīga tauta! Mūsu mazākumtautības mēģina sakūdīt savā starpā ārzemnieki! Neļausim tam notikt! Būsim vienoti!” – dimdināja ekrāna Asads.
Pie visa vainīga, kā parasti, ir ārzemju konspirācija.
Ilgi gaidītajā runā Sīrijas prezidents nepateica neko, tā bija tik pat tukšā kā mēdz būt mūsu Zatlera runas.

Runā neizskanēja nekas būtisks – ne miņas no opozīcija partiju legalizācijas, ārkārtas stāvokļa atcelšanas vai par politisko ieslodzīto atbrīvošanu. Pa vidu Asads brīžam iesmējās un laikam ar šo tika signalizēts, ka prezidents jāj cauri protestu brikšņiem bez psiholoģiskās vai vainas sajūtas skrambām. Prezidenta runu vairākas reize pārtrauca sajūsmas saucieni un aplausu vētra no politisko marionešu puses.
Protams, ka Asada režīms cieš no rūsas politiskajos spriedumos. Taču skaidrs, ka lielais Irākas bēgļu pieplūdums Sīrijā dara savu – irākieši uzskata, ka pēc Sadama krišanas, amerikāņu vadībā normāla dzīve irākiešiem vairs neeksistē. Tāpēc – ” labāk paciest šādu viduvēju tirānu kā Asads un dzīvot stabilitātē, nekā riskēt caur nemieriem nonākt pie Irākas haosa”.
Tikmēr nemieri turpinās ostas pilsētās. Latakijā un dienvidu provincēs. Rīt šajā reģionā opozīcija sola jaunus protesta viļņus. Protams, ka notikumu attīstība Sīrijā ir politiski svarīgs jautājums. Asada režīms ir cieši saistīts ar Irānu un Hisbolā grupējumu Libāna, te atrodas arī Hamaza centrs, kas vada Gazas sektora politisko struktūru. Okupēto augstieņu dēļ sīriešiem nav līguma ar Izraēlu. Mēs visi esam ieinteresēti, lai Sīrija paliek uz demokrātijas ceļa. Latviju ieskaitot.

Lībijas krīzes ēnā šobrīd noenkurojies konflikts Ziloņkaula krastā. Notikumu gaita šeit lielā mērā atgādina Lībijas kataklizmu. Vienīgā atšķirība, ka karojošās puses veido divi naidīgi prezidenta amata pretendenti. Civiliedzīvotāju upuru skaits jau sasniedz 500 un faktiski prasās pēc starptautiskas iejaukšanās. Gbago (tāpat kā Kadafi) met galdā ” anti -imperiālisma karti” un viņu sadzird vietējie panafrikānisma pielūdzēji. Tiek sūtīti sveicieni Kadafi un aktualizēta prasība par ANO drošības spēku padzīšanu no valsts. Ko mēs varam darīt? Bagātās rietumvalstis cenšas investēt humanitārās katastrofas novēršanas pasākumos. Taču tas nav problēmas atrisinājums. Afrikāņi arī ir pelnījuši demokrātiju, taču ceļš pie tās joprojām izskatās nenormāli garš un grūts.

 V. Antonovs
Foto: http://www.automotorsport.se

Tikmēr krievu oligarhs Vladimirs Antonovs cenšas izmantot SAAB likviditātes problēmas, lai tiktu pie noteicošās akciju paketes.

V. Millers. Foto: http://www.gp.se

Esot vajadzīga akciju emisija un kā fēnikss no pelniem atkal izlido Vladimirs Antonovs ar saviem 50 miljoniem eiro, kas koncernam tieši tagad ļoti vajadzīgi.

Atgādināšanu, ka MG un Zviedrijas valsts savulaik atteicās pārdot Krievija oligarham SAAB lielāko akciju paketi, jo drošībnieku rīcībā bija pierādījumi par Antonova saistību ar Krievijas kriminālajiem grupējumiem.Tas nozīmē, ka Vladimirs Antonovs no jauna vēlas pirkt lielo akciju paketi un par šo tēmu jau iesniedzis prasību Riksgälden vadībai.

Minējumi par to, ka Viktors Millers (Spyker) ir faktiski bez naudas un tēlo miljardieri uz aizņemtu līdzekļu fona, šķiet, izrādījusies patiesība.

 Starp citu Vladimirs Antonovs pēdējo nedēļu laikā publiskojis arī savas ”latviešu bankas” ienākšanu Zviedrijā.

Vadošie biznesa mediji Zviedrijā pirms pāris dienām informēja, ka Antonovs gatavojas atvērt banku Zviedrijā. Pagaidām izskatoties, ka šī banka būs ”Latvijas bankas filiāle un līdz ar to atbildība par šīs bankas darbību Zviedrijā būs jāuzņemas Latvijas Finanšu inspekcijai” (Näringsliv, E24, Affärsvärden). Viņam piederošajai bankai ”Latvijas Krājbanka” jau ir filiāle Stokholmā un tagad esot pienākusi kārta Latvijas ”Bank Snoras” konsolidācijai un meitas uzņēmuma veidošanai Zviedrijā. Pagaidām neesot skaidrs vai šī jaunā ” latviešu banka” būs biznesa, investīciju vai privātdarījumu banka. Idejas pamatā esot mēģinājums panākt, lai Latvijas un Krievijas investētāji ieguldītu nauda šajā Zviedrijā izvietotajā uzņēmumā.
Antonova projektu Zviedrijā vada finansists Larš Karlstroms (Lars Carlström) un informē, ka bankas starta kapitāls jau ir 200 miljoni SEK.

Antonovs grib, tātad, arī pārņemt SAAB (Convers Groups vērtība 44 miljardi kronu no kurām 4,5 miljardi pieder Antonovam pašam). Viņa mērķis – ar laiku pārcelt SAAB ražošanu uz Krieviju (Affärsvärden).

Japānas zemestrīce, radioaktīvie nokrišņi pa ceļam pie mums

2011. gada 14. martā

Japāņu sabiedriskās  TV NHK ziņas un live pārraidi angļu valodā skatīt te: http://www3.nhk.or.jp/nhkworld/

Zviedrijas TV un Reuters live ziņas te: http://svt.se/2.22584/1.2357162/jordskalvet_i_japan_-_minut_for_minut

Posts Japānā ir neparakstāms. ”Cunami izraisītā katastrofa ir pati lielākā traģēdija Japānas vēsturē kopš otrā pasaules kara”, – konstatē premjerministrs Naoto Kans un šie secinājumi ir smagāki nekā fakts, ka ”ir notikušas” 9.0 magnitūdes, kuras pasaule mēģina saprast salīdzinājuma ceļā.
300 000 cilvēku jau evakuēti, upuru skaits pieaug. Kolēģi, zviedru speciālkorespondenti no Japānas šodien ziņo, ka cunami traumētie iedzīvotāji ir apbrīnojami pacietīgi. Viņi godīgi stāv rindās pēc ūdens un degvielas. Negrūstās, garām nespraucas un histērijā nekrīt. Uzvedas disciplinēti un iecietīgi.
Pārtikas devas ir ierobežotas, bēgļiem ēdamā nepietiek. Skolās, kur bēgli guļ uz grīdas vingrošanas zālēs, ēdienu galvenokārt saņem tikai bērni un sirmgalvji, pārējie pagaidām nākas samierināties ar bada režīmu.
Veikali traģēdijas rajonos nefunkcionē un tur kur tie darbojas, pārdod ierobežotu skaitu pārtikas. Vienam cilvēkam pienākas 5 paciņas nūdeļu zupas dienā. Ierobežojumi skar arī ūdens iegādi.
Protams, ka nervozitāte vibrē gaisā, sakarā ar veco atomelektrostaciju kritisko stāvokli, Klusā okeāna piekrastē. Zviedru mediji klaigā un pārmet japāņiem, ka tik seismiskos rajonos ”vispār tiek būvētas atomelektrostacijas” un, ka ” tas ir noziegums”.
Vakar vakarā, valsts centrālajā SVT analītiskajā programma ”Agenda” eksperti sprieda par izredzēm un sekām, ja Fukušimas, Onagavas un Tokai atomstacijās tomēr neizdosies nodrošināt 100% dzesēšanu. Fiziķi zīmēja shēmas, glābēji ”pūta no mušām ziloņus” un mēs pārējie, nez kāpēc, atcerējāmies Černobiļu.
Pavisam konkrēti – pēc divām nedēļām Latviju uz Zviedriju sasniegs tie radioaktīvie nokrišņi, kas no Fukošimas izsprāga aizvakar. Pirmie efektu sajutīs amerikāņi, jo virs Japānas tobrīd dominēja rietumu vēji. ”Mums jārēķinās ar divām nedēļām, lai sagaidītu virs savām galvām šos radioaktīvos atkritumus”, – šodien medijus informē Roberts Finks, Zviedrijas Radioaktīva izstarojuma pētniecība centra eksperts. Efekts būšot niecīgs. Mūsu veselību tas būtiski neietekmēšot, taču mērinstrumenti reaģēšot.
Kas īsti notiek japāņu reaktoros. Vai japāņu mediji informē pietiekoši par to, kas valstī notiek un vai sabiedrība ar informatīvo pienesumu ir apmierināta?
Izrādās nav apmierināta.
Vakar ”Agenda” tiešraidē no Tokijas profesors un Naoto Sekimura neslēpa skepsi pret medijiem un valdību. ”Esam pārbijušies un šoka stāvoklī. Mediji un valdība mums stāsta mazliet..galvenokārt emocionālas frāzes…informē pieticīgi un skopi. Skaidrs, ka būtiskus faktus mums neziņo un mēs to lieliski jūtam. Izskatās, ka drīz pienāks laiks bēgt ārā arī no Tokijas”.
Tikmēr paguvis pamosties arī Šinmoedekes vulkāns un notikumu gaita joprojām ir neprognozējama.
Izskatās, ka mums vajadzētu ziedot naudu dīzeļģeneratoriem – japāņu veco AES apgādei ar elektrību.
Sprādzieni tur turpinās arī šodien un virs Japānas vēji ar sestdienu pagriezīsies austrumu virzienā.