2011. gada 14. martā
Japāņu sabiedriskās TV NHK ziņas un live pārraidi angļu valodā skatīt te: http://www3.nhk.or.jp/nhkworld/
Zviedrijas TV un Reuters live ziņas te: http://svt.se/2.22584/1.2357162/jordskalvet_i_japan_-_minut_for_minut
Posts Japānā ir neparakstāms. ”Cunami izraisītā katastrofa ir pati lielākā traģēdija Japānas vēsturē kopš otrā pasaules kara”, – konstatē premjerministrs Naoto Kans un šie secinājumi ir smagāki nekā fakts, ka ”ir notikušas” 9.0 magnitūdes, kuras pasaule mēģina saprast salīdzinājuma ceļā.
300 000 cilvēku jau evakuēti, upuru skaits pieaug. Kolēģi, zviedru speciālkorespondenti no Japānas šodien ziņo, ka cunami traumētie iedzīvotāji ir apbrīnojami pacietīgi. Viņi godīgi stāv rindās pēc ūdens un degvielas. Negrūstās, garām nespraucas un histērijā nekrīt. Uzvedas disciplinēti un iecietīgi.
Pārtikas devas ir ierobežotas, bēgļiem ēdamā nepietiek. Skolās, kur bēgli guļ uz grīdas vingrošanas zālēs, ēdienu galvenokārt saņem tikai bērni un sirmgalvji, pārējie pagaidām nākas samierināties ar bada režīmu.
Veikali traģēdijas rajonos nefunkcionē un tur kur tie darbojas, pārdod ierobežotu skaitu pārtikas. Vienam cilvēkam pienākas 5 paciņas nūdeļu zupas dienā. Ierobežojumi skar arī ūdens iegādi.
Protams, ka nervozitāte vibrē gaisā, sakarā ar veco atomelektrostaciju kritisko stāvokli, Klusā okeāna piekrastē. Zviedru mediji klaigā un pārmet japāņiem, ka tik seismiskos rajonos ”vispār tiek būvētas atomelektrostacijas” un, ka ” tas ir noziegums”.
Vakar vakarā, valsts centrālajā SVT analītiskajā programma ”Agenda” eksperti sprieda par izredzēm un sekām, ja Fukušimas, Onagavas un Tokai atomstacijās tomēr neizdosies nodrošināt 100% dzesēšanu. Fiziķi zīmēja shēmas, glābēji ”pūta no mušām ziloņus” un mēs pārējie, nez kāpēc, atcerējāmies Černobiļu.
Pavisam konkrēti – pēc divām nedēļām Latviju uz Zviedriju sasniegs tie radioaktīvie nokrišņi, kas no Fukošimas izsprāga aizvakar. Pirmie efektu sajutīs amerikāņi, jo virs Japānas tobrīd dominēja rietumu vēji. ”Mums jārēķinās ar divām nedēļām, lai sagaidītu virs savām galvām šos radioaktīvos atkritumus”, – šodien medijus informē Roberts Finks, Zviedrijas Radioaktīva izstarojuma pētniecība centra eksperts. Efekts būšot niecīgs. Mūsu veselību tas būtiski neietekmēšot, taču mērinstrumenti reaģēšot.
Kas īsti notiek japāņu reaktoros. Vai japāņu mediji informē pietiekoši par to, kas valstī notiek un vai sabiedrība ar informatīvo pienesumu ir apmierināta?
Izrādās nav apmierināta.
Vakar ”Agenda” tiešraidē no Tokijas profesors un Naoto Sekimura neslēpa skepsi pret medijiem un valdību. ”Esam pārbijušies un šoka stāvoklī. Mediji un valdība mums stāsta mazliet..galvenokārt emocionālas frāzes…informē pieticīgi un skopi. Skaidrs, ka būtiskus faktus mums neziņo un mēs to lieliski jūtam. Izskatās, ka drīz pienāks laiks bēgt ārā arī no Tokijas”.
Tikmēr paguvis pamosties arī Šinmoedekes vulkāns un notikumu gaita joprojām ir neprognozējama.
Izskatās, ka mums vajadzētu ziedot naudu dīzeļģeneratoriem – japāņu veco AES apgādei ar elektrību.
Sprādzieni tur turpinās arī šodien un virs Japānas vēji ar sestdienu pagriezīsies austrumu virzienā.