2011. gada 15. martā
Japāņu sabiedriskās TV NHK ziņas un live pārraidi angļu valodā skatīt te: http://www3.nhk.or.jp/nhkworld/
No mazās, japāņu piekrastes pilsētiņas Otsušī šorīt saglabājušās tikai divas ēkas – lielveikals un budistu templis. Pārējo var nosaukt par ”dubļiem un māliem”. Pašlaik izskatās, ka gandrīz puse no šīs pilsētiņas 19 000 iedzīvotājiem ir gājuši bojā.
”Otsušī man atgādina Osaku vai Tokiju pēc otrā pasaules kara”, – secina japāņu Sarkanā Krusta priekšsēdētājs Tadateru Konoe.
Kara ainas redzamas visā Japānas ziemeļdaļā. Vienlaikus jāsecina, ka katastrofas zona aptver salas ziemeļu daļu, kas ir salīdzinoši mazāk apdzīvota un industrializēta. No valsts 127 miljoniem iedzīvotāju, šeit mitinās ”tikai” 23 miljoni. Tātad ⅕ daļa, pieskaitot Hokaido, kas faktiski maz cietusi no daba postījumiem.
Ja zemestrīces epicentrs būtu atradies vairāk uz dienvidiem, tad postījumi būtu pamatīgāki. Tātad – nav ļaunuma bez labuma.
Japāna ir biezi apdzīvota valsts. Tā nav lielāka par Norvēģiju (tāpat kalni un ielejas, maz lauksaimniecībā izmantojamo zonu), taču norvēģu ir tikai 5 miljoni, bet japāņu 127 miljoni.
Dzīvot Japānā nozīmē mitināties saspiesti un samierināties ar dabas katastrofām kaimiņos. Tas nozīmē pierast pie 1500 zemestrīcēm gadā un regulāriem cunami uzlidojumiem.
Ja pieskaitām regulārus taifūnus, mežu ugunsgrēkus, zemes plaisas un nogruvumus un 500 vulkānus no kuriem ⅕ daļa ir aktīvi, tad aina par japāņu ikdienu kļūst skaidrāka.
Iznāk, ka japāņiem jāsamierinās ar vienu zemestrīci mēnesī, un jānoraugās kā zemes svārstību (vertikālu un horizontālu) rezultātā apstājas sienas pulkstenis, grāmatas izgāžas no plaukta un bērnu ratiņi sāk braukāt pa istabu.
Mūsu Eiropas vētras ar jaukajiem nosaukumiem ”Gudruna” vai ”Karola” ir nieks (ventilators!) salīdzinājumā ar japāņu rudens taifūniem.
Vētru japāņi sāk skaitīt no brīža, kad vēja stiprums sasniedz 33 m/sek. Kapteinis Jozefs Konrāds savos memuāros apraksta Japānu, kā zemi, kas atrodas mūžīgajā taifūnu krustuguņu centrā.
”Tsu” – japāņu valodā nozīmē ”garš vilnis”, ”nami” – osta.
”Tsunami” – cunami ir gigantisks paisuma vilnis, kas arī šoreiz vainīgs pie aktuālajā katastrofas sekām.
Zemestrīci japāņi būtu pārdzīvojuši, bet sekojošais paisuma vilnis sagrāva visas barjeras un drošības sistēmas, atomelektrostaciju rezerves elektroģeneratorus ieskaitot.
To lieliski var novērot skatoties reportāžas visos pasaules ekrānos aizvadītās nedēļas laikā. Videoieraksti ir daudz profesionālāki nekā 2004. gada Taizemes Ziemassvētku laika cunami piefilmējumi, kurus tur toreiz veica galvenokārt tūristi ar savām mobilo telefonu kamerām.
Japānas katastrofu filmēja profesionālas kameras, kas ir novietotas kritiskajās zonās un programmētas tieši cunami filmēšanai. Tās sāk darboties automātiski ārkārtas situācijās, tieši tāpat kā šādos brīžos automātiski apstājas ātrgaitas elektriskie vilcieni vai atomelektrostacijas.
Japāņi ir gatavi dabas stihijām. Bērnus apmāca kā rīkoties zemestrīces vai cunami apstākļos jau no bērnudārza vecuma. Katrā mājā ir cunami brīdinājuma sistēma, pilsētās sabūvēti aizsargvaļņi…taču katastrofa izrādījās lielāka nekā bija plānots.
AES aizsardzības sistēma bija paredzēta 7 m augstam cunami vilnim, taču šonedēļ okeāna ”ceļa rullis” izrādījās 10 m augsts.
Aivazovska gleznās 9 m vilnis skaitās apokalipse.
Daba pārsteidza japāņus nesagatavotus lielam postam.
Japāņu investīcijas atomelektrostacijas ir aktuāla Eiropas diskusiju tēma visu nedēļu.
Atceros nesenās diskusijas Latvijā Ignalinas AES reanimēšanas sakarībā, kad Latvenergo ar Tautas partiju avangardā mēģināja panākt sabiedrības akceptu šajā virzienā.
Pārdomātas valsts energopolitikas mums joprojām nav. Taču ir pietiekoši daudz turīgu cilvēku, kuri labprāt savu naudu investētu atomelektrostacijā, tā panākot vēl izteiktāku latviešu ikdienas izdevumu piesaisti savam biznesam. Elektrību var iegūt dažādos veidos un šis jautājums nav tikai ekspertu kompetence projekts. Tas būtu apspriežams Latvijā daudz plašāk nekā līdz šim (skat. 2007.gada 26.janvārī Rīgas Domes plenārsēžu zālē notika konference “Jaunā Ignalina – ieguvumi un draudi”.
Valsts SIA “Vides projekti” sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu un Rīgas domes Vides komiteju konferenci rīkoja, lai pirms nozīmīgu lēmumu pieņemšanas apspriestu kodolspēkstacijas būvniecības iespējamos ieguvumus un draudus, ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī izvērtētu ekonomiskos aspektus un iespējamās reaktora būvniecības alternatīvas).
Japāņi šodien uzskata, ka viņu lielākais ienaidnieks ir cunami nevis privātās AES.
”Mēs neko te nedzirdam par kaut kādiem radioaktīviem izmešiem, mums nav informācijas par to kas notiek, nav elektrības, nav televizoru”, – atzīstas bēgļi zvejniekciemā Oarai, kas atrodas 150 km no pussasprāgušās atomelektrostacijas.
Japāņu daudzās AES izskaidrojamas ar iekšējo energoresursu trūkumu. Taču tagad arī šeit paceļas balsis par alternatīvo enerģētiku un riska līmeni, izmantojot kodoldegvielu.
Kas notiks tālāk? Slēgtas fabrikas, elektroenerģijas taupības režīms. Migrantu straumes uz dienvidiem un uz ārzemēm.
Cunami sadauzīja gabalos visas 13 Fukušimas AES rezerves dzesēšana sistēmas. Tagad visas cerības jāliek uz tā saucamo ”pasīvās aizsardzības” sistēmu.
Izskatās, ka gaidāma vēl viena ūdeņraža gāzes eksplozija otrajā reaktorā un jātur īkšķis, lai apvalks iztur arī šoreiz. Jaunajos reaktoros pašlaik tiek iebūvētas automātiskās sistēmas, kas ietver pašatdzesēšanas iekārtas. Taču vecajām – 70. gadu stacijām šādu aizsardzības iespēju nav.
Joda un cēzija izlidošana atmosfēra, tātad ir realitāte un kodolstieņu daļēja izkušana tagad mums visiem ir kļuvusi par paraugstundu atomenerģētikas apguve ābecē.
Lieliski, ka mēs to tagad zinām un pratīsim iebilst brīdī, kad energodemagogi no jauna mums piedāvās atomelektrostacijas būvēšanu Pāvilostā.
Šāds projekts eksistē, taču par to skaļi nerunā.
Tikmēr japāņi cīnās tālāk.
Nikkei indekss krīt kā meteorīts (-6%) un katastrofa ir tik liela, ka industrijai un valstij jāsāk celties kājās un ķerties pie darbiem ”pa jaunam”.
Līdzšinējā vājā un neizdarīgā Japānas valdība, industrijas mīņāšanās uz vietas – pieder pagātnei.
Japānas lielā priekšrocība ir tā, ka viņiem nav parādu ārzemju aizdevējiem. Bank of Japan tagad ir brīvas rokas izmantot nodokļu maksātāju naudu savas finanšu sistēmas glābšanai.
Var gadīties, ka dabas katastrofa attīrīs no ikdienas rutīnu izraisītajām problēmām, klapatām un valsts vairs nemaldīsies trijās priedēs un neklupinās pati sevi.
Novēlēsim viņiem to izdarīt apņēmīgi un moderni.
Lai veicas jaunas un stabilākas Japānas celtniecībā!
Vērojam tālāk.