Japāna – nelāgo katastrofu zeme. Jodu un cēziju gaidot.

2011. gada 15. martā

Japāņu sabiedriskās  TV NHK ziņas un live pārraidi angļu valodā skatīt te: http://www3.nhk.or.jp/nhkworld/


No mazās, japāņu piekrastes pilsētiņas Otsušī šorīt saglabājušās tikai divas ēkas – lielveikals un budistu templis. Pārējo var nosaukt par ”dubļiem un māliem”. Pašlaik izskatās, ka gandrīz puse no šīs pilsētiņas 19 000 iedzīvotājiem ir gājuši bojā.
”Otsušī man atgādina Osaku vai Tokiju pēc otrā pasaules kara”, – secina japāņu Sarkanā Krusta priekšsēdētājs Tadateru Konoe.
Kara ainas redzamas visā Japānas ziemeļdaļā. Vienlaikus jāsecina, ka katastrofas zona aptver salas ziemeļu daļu, kas ir salīdzinoši mazāk apdzīvota un industrializēta. No valsts 127 miljoniem iedzīvotāju, šeit mitinās ”tikai” 23 miljoni. Tātad ⅕ daļa, pieskaitot Hokaido, kas faktiski maz cietusi no daba postījumiem.
Ja zemestrīces epicentrs būtu atradies vairāk uz dienvidiem, tad postījumi būtu pamatīgāki. Tātad – nav ļaunuma bez labuma.
Japāna ir biezi apdzīvota valsts. Tā nav lielāka par Norvēģiju (tāpat kalni un ielejas, maz lauksaimniecībā izmantojamo zonu), taču norvēģu ir tikai 5 miljoni, bet japāņu 127 miljoni.
Dzīvot Japānā nozīmē mitināties saspiesti un samierināties ar dabas katastrofām kaimiņos. Tas nozīmē pierast pie 1500 zemestrīcēm gadā un regulāriem cunami uzlidojumiem.
Ja pieskaitām regulārus taifūnus, mežu ugunsgrēkus, zemes plaisas un nogruvumus un 500 vulkānus no kuriem ⅕ daļa ir aktīvi, tad aina par japāņu ikdienu kļūst skaidrāka.
Iznāk, ka japāņiem jāsamierinās ar vienu zemestrīci mēnesī, un jānoraugās kā zemes svārstību (vertikālu un horizontālu) rezultātā apstājas sienas pulkstenis, grāmatas izgāžas no plaukta un bērnu ratiņi sāk braukāt pa istabu.
Mūsu Eiropas vētras ar jaukajiem nosaukumiem ”Gudruna” vai ”Karola” ir nieks (ventilators!) salīdzinājumā ar japāņu rudens taifūniem.
Vētru japāņi sāk skaitīt no brīža, kad vēja stiprums sasniedz 33 m/sek. Kapteinis Jozefs Konrāds savos memuāros apraksta Japānu, kā zemi, kas atrodas mūžīgajā taifūnu krustuguņu centrā.
”Tsu” – japāņu valodā nozīmē ”garš vilnis”, ”nami” – osta.
”Tsunami” – cunami ir gigantisks paisuma vilnis, kas arī šoreiz vainīgs pie aktuālajā katastrofas sekām.
Zemestrīci japāņi būtu pārdzīvojuši, bet sekojošais paisuma vilnis sagrāva visas barjeras un drošības sistēmas, atomelektrostaciju rezerves elektroģeneratorus ieskaitot.

To lieliski var novērot skatoties reportāžas visos pasaules ekrānos aizvadītās nedēļas laikā. Videoieraksti ir daudz profesionālāki nekā 2004. gada Taizemes Ziemassvētku laika cunami piefilmējumi, kurus tur toreiz veica galvenokārt tūristi ar savām mobilo telefonu kamerām.
Japānas katastrofu filmēja profesionālas kameras, kas ir novietotas kritiskajās zonās un programmētas tieši cunami filmēšanai. Tās sāk darboties automātiski ārkārtas situācijās, tieši tāpat kā šādos brīžos automātiski apstājas ātrgaitas elektriskie vilcieni vai atomelektrostacijas.
Japāņi ir gatavi dabas stihijām. Bērnus apmāca kā rīkoties zemestrīces vai cunami apstākļos jau no bērnudārza vecuma. Katrā mājā ir cunami brīdinājuma sistēma, pilsētās sabūvēti aizsargvaļņi…taču katastrofa izrādījās lielāka nekā bija plānots.
AES aizsardzības sistēma bija paredzēta 7 m augstam cunami vilnim, taču šonedēļ okeāna ”ceļa rullis” izrādījās 10 m augsts.
Aivazovska gleznās 9 m vilnis skaitās apokalipse.

Daba pārsteidza japāņus nesagatavotus lielam postam.
Japāņu investīcijas atomelektrostacijas ir aktuāla Eiropas diskusiju tēma visu nedēļu.
Atceros nesenās diskusijas Latvijā Ignalinas AES reanimēšanas sakarībā, kad Latvenergo ar Tautas partiju avangardā mēģināja panākt sabiedrības akceptu šajā virzienā.
Pārdomātas valsts energopolitikas mums joprojām nav. Taču ir pietiekoši daudz turīgu cilvēku, kuri labprāt savu naudu investētu atomelektrostacijā, tā panākot vēl izteiktāku latviešu ikdienas izdevumu piesaisti savam biznesam. Elektrību var iegūt dažādos veidos un šis jautājums nav tikai ekspertu kompetence projekts. Tas būtu apspriežams Latvijā daudz plašāk nekā līdz šim (skat. 2007.gada 26.janvārī Rīgas Domes plenārsēžu zālē notika konference “Jaunā Ignalina – ieguvumi un draudi”.
Valsts SIA “Vides projekti” sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu un Rīgas domes Vides komiteju konferenci rīkoja, lai pirms nozīmīgu lēmumu pieņemšanas apspriestu kodolspēkstacijas būvniecības iespējamos ieguvumus un draudus, ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī izvērtētu ekonomiskos aspektus un iespējamās reaktora būvniecības alternatīvas).

Japāņi šodien uzskata, ka viņu lielākais ienaidnieks ir cunami nevis privātās AES.
”Mēs neko te nedzirdam par kaut kādiem radioaktīviem izmešiem, mums nav informācijas par to kas notiek, nav elektrības, nav televizoru”, – atzīstas bēgļi zvejniekciemā Oarai, kas atrodas 150 km no pussasprāgušās atomelektrostacijas.
Japāņu daudzās AES izskaidrojamas ar iekšējo energoresursu trūkumu. Taču tagad arī šeit paceļas balsis par alternatīvo enerģētiku un riska līmeni, izmantojot kodoldegvielu.
Kas notiks tālāk? Slēgtas fabrikas, elektroenerģijas taupības režīms. Migrantu straumes uz dienvidiem un uz ārzemēm.
Cunami sadauzīja gabalos visas 13 Fukušimas AES rezerves dzesēšana sistēmas. Tagad visas cerības jāliek uz tā saucamo ”pasīvās aizsardzības” sistēmu.
Izskatās, ka gaidāma vēl viena ūdeņraža gāzes eksplozija otrajā reaktorā un jātur īkšķis, lai apvalks iztur arī šoreiz. Jaunajos reaktoros pašlaik tiek iebūvētas automātiskās sistēmas, kas ietver pašatdzesēšanas iekārtas. Taču vecajām – 70. gadu stacijām šādu aizsardzības iespēju nav.
Joda un cēzija izlidošana atmosfēra, tātad ir realitāte un kodolstieņu daļēja izkušana tagad mums visiem ir kļuvusi par paraugstundu atomenerģētikas apguve ābecē.
Lieliski, ka mēs to tagad zinām un pratīsim iebilst brīdī, kad energodemagogi no jauna mums piedāvās atomelektrostacijas būvēšanu Pāvilostā.
Šāds projekts eksistē, taču par to skaļi nerunā.
Tikmēr japāņi cīnās tālāk.
Nikkei indekss krīt kā meteorīts (-6%) un katastrofa ir tik liela, ka industrijai un valstij jāsāk celties kājās un ķerties pie darbiem ”pa jaunam”.
Līdzšinējā vājā un neizdarīgā Japānas valdība, industrijas mīņāšanās uz vietas – pieder pagātnei.
Japānas lielā priekšrocība ir tā, ka viņiem nav parādu ārzemju aizdevējiem. Bank of Japan tagad ir brīvas rokas izmantot nodokļu maksātāju naudu savas finanšu sistēmas glābšanai.
Var gadīties, ka dabas katastrofa attīrīs no ikdienas rutīnu izraisītajām problēmām, klapatām un valsts vairs nemaldīsies trijās priedēs un neklupinās pati sevi.
Novēlēsim viņiem to izdarīt apņēmīgi un moderni.
Lai veicas jaunas un stabilākas Japānas celtniecībā!
Vērojam tālāk.

Japānas zemestrīce, radioaktīvie nokrišņi pa ceļam pie mums

2011. gada 14. martā

Japāņu sabiedriskās  TV NHK ziņas un live pārraidi angļu valodā skatīt te: http://www3.nhk.or.jp/nhkworld/

Zviedrijas TV un Reuters live ziņas te: http://svt.se/2.22584/1.2357162/jordskalvet_i_japan_-_minut_for_minut

Posts Japānā ir neparakstāms. ”Cunami izraisītā katastrofa ir pati lielākā traģēdija Japānas vēsturē kopš otrā pasaules kara”, – konstatē premjerministrs Naoto Kans un šie secinājumi ir smagāki nekā fakts, ka ”ir notikušas” 9.0 magnitūdes, kuras pasaule mēģina saprast salīdzinājuma ceļā.
300 000 cilvēku jau evakuēti, upuru skaits pieaug. Kolēģi, zviedru speciālkorespondenti no Japānas šodien ziņo, ka cunami traumētie iedzīvotāji ir apbrīnojami pacietīgi. Viņi godīgi stāv rindās pēc ūdens un degvielas. Negrūstās, garām nespraucas un histērijā nekrīt. Uzvedas disciplinēti un iecietīgi.
Pārtikas devas ir ierobežotas, bēgļiem ēdamā nepietiek. Skolās, kur bēgli guļ uz grīdas vingrošanas zālēs, ēdienu galvenokārt saņem tikai bērni un sirmgalvji, pārējie pagaidām nākas samierināties ar bada režīmu.
Veikali traģēdijas rajonos nefunkcionē un tur kur tie darbojas, pārdod ierobežotu skaitu pārtikas. Vienam cilvēkam pienākas 5 paciņas nūdeļu zupas dienā. Ierobežojumi skar arī ūdens iegādi.
Protams, ka nervozitāte vibrē gaisā, sakarā ar veco atomelektrostaciju kritisko stāvokli, Klusā okeāna piekrastē. Zviedru mediji klaigā un pārmet japāņiem, ka tik seismiskos rajonos ”vispār tiek būvētas atomelektrostacijas” un, ka ” tas ir noziegums”.
Vakar vakarā, valsts centrālajā SVT analītiskajā programma ”Agenda” eksperti sprieda par izredzēm un sekām, ja Fukušimas, Onagavas un Tokai atomstacijās tomēr neizdosies nodrošināt 100% dzesēšanu. Fiziķi zīmēja shēmas, glābēji ”pūta no mušām ziloņus” un mēs pārējie, nez kāpēc, atcerējāmies Černobiļu.
Pavisam konkrēti – pēc divām nedēļām Latviju uz Zviedriju sasniegs tie radioaktīvie nokrišņi, kas no Fukošimas izsprāga aizvakar. Pirmie efektu sajutīs amerikāņi, jo virs Japānas tobrīd dominēja rietumu vēji. ”Mums jārēķinās ar divām nedēļām, lai sagaidītu virs savām galvām šos radioaktīvos atkritumus”, – šodien medijus informē Roberts Finks, Zviedrijas Radioaktīva izstarojuma pētniecība centra eksperts. Efekts būšot niecīgs. Mūsu veselību tas būtiski neietekmēšot, taču mērinstrumenti reaģēšot.
Kas īsti notiek japāņu reaktoros. Vai japāņu mediji informē pietiekoši par to, kas valstī notiek un vai sabiedrība ar informatīvo pienesumu ir apmierināta?
Izrādās nav apmierināta.
Vakar ”Agenda” tiešraidē no Tokijas profesors un Naoto Sekimura neslēpa skepsi pret medijiem un valdību. ”Esam pārbijušies un šoka stāvoklī. Mediji un valdība mums stāsta mazliet..galvenokārt emocionālas frāzes…informē pieticīgi un skopi. Skaidrs, ka būtiskus faktus mums neziņo un mēs to lieliski jūtam. Izskatās, ka drīz pienāks laiks bēgt ārā arī no Tokijas”.
Tikmēr paguvis pamosties arī Šinmoedekes vulkāns un notikumu gaita joprojām ir neprognozējama.
Izskatās, ka mums vajadzētu ziedot naudu dīzeļģeneratoriem – japāņu veco AES apgādei ar elektrību.
Sprādzieni tur turpinās arī šodien un virs Japānas vēji ar sestdienu pagriezīsies austrumu virzienā.

Japāna apstājusies, Eirovīzija finišē, Kastro attapies, Skypes autors spēlē ar niknajiem putniem un ejam uz koncertu!

2011. gada 12. marts

Stokholmā šodien žilbinoša saule. Jāvelk no maisa ārā saules krēsls un jācenšas noķert pavasara gaisma uz balkona. Ja atliks laika. Lielbodē pārdeva zemenes par 1,5 latu kastītē. Savaldzinājos un nopirku. Var gadīties, ka noderēs šovakar, skatoties zviedru Eirošlāgera finālu. Visa valsts piekārtojusies eiro dziesmas finiša taisnei. Par to cauru dienu burbuļo mediji, diskutē kolēģi, kas sataisījušies tradicionālajām masku ballēm pie televizora. Arī skatītājiem jāpārģērbjas tā kā popdziedātājam pieklājas. Slinkie apmet ap kaklu boa un uzreiz jūtas kā Lisa Minelli vai vismaz Sara Leandere. Centīgākie sataisās pamatīgāk un ir uz ko noskatīties arī blakus televizoram! 🙂

Tikmēr Japānā turpinās sirreālās ainas un faktiski ir kauns lēkāt līdzi diskopopam, ja vakar cunami viļņos bojā gājuši vismaz 1000 japāņu.
Valstī nav elektrības, nestrādā uzņēmumi, nefunkcionē transports, ūdens piegāde pārtraukta un upuru skaits turpina pieaugt. Cunami vilnis 250 kilometrus uz ziemeļiem no Tokijas vakar bija līdz 10 m augsts. Tas noslaucīja savā ceļā gandrīz visu. Pašlaik ārkārtas stāvoklis izsludināts atomelektrostaciju zonās, jo nedarbojas dzesēšanas iekārtas un radioaktīvais starojums jau šorīt 1000 x pārsniedzis pieļaujamo robežu. Tik spēcīga zemestrīce Japānā līdz šim nav reģistrēta. 8,9 balles pēc Rihtera skalas. Šovakar vai rīt no rīta prognozē atkārtošanos 6,7 robežās.

Japāna un ASV ir rūdītas zemestrīču valstis, taču pret stihiskām nelaimēm neviens nav 100% apdrošināts.

Tikko noskaidrojās, ka tur nevar apdrošināties arī pret publiskiem pazemojumiem. Izteikšanās brīvība ASV tiek saprasta burtiski. Uz ielas un metro jūs varat skaļi paziņot visu ko vien vēlaties. Apvainojumus ieskaitot. Šīs tiesības garantē ASV konstitūcija. Drīkst teikt ko domā, var arī apsaukāties, ķengāties, dedzināt valsts karogu, verbāli plosīties publiskās vietās. Cilvēks ir brīvs un var skaļi runāt par visu kas uz sirds. Mediji ir cita opera. Tur reglaments ir neredzams bet dzelžains. Taču uz ielas var visu un šī iespēja – spārno.

Piemēram – 2006. gadā kaprāļa Matthew Snyder bērēs Merilendā (Maryland) kapos pēkšņi ieradās baptistu aktīvistu grupa, kas ar plakātiem rokās ” Nost ar gejiem!”, ”Paldies Dievam, ka viņš licis nogalināt šādus karavīrus!” sāka saukt saukļus un traucēt bēru ceremoniju. Kaprālis gāja bojā Irākas kara laikā un faktiski nebija homoseksuāls. Kāpēc aktīvisti protestēja? Lai pievērstu uzmanību sev aktuāliem jautājumiem. Viņiem neinteresēja vai konkrētais aizgājējs ir vai nav bijis gejs. Svārīgāka šķita sava idejas misija. Vai drīkst izjaukt bēres uz apsaukāt aizgājēju? Izrādās, ka drīkst. ASV drīkst.
Tā tikko izlēma tiesa, kas izskatīja šo lietu, sakarā ar mirušā kaprāļa tēva iesniegto sūdzību. Pirmā tiesas instance izlēma par labu aizgājējam un piesprieda 10 miljonu dolāru lielu naudas sodu reliģiskajiem trokšņotājiem. Nākamā instance Augstākā tiesa pieslējās izteikšanās brīvībai. Anulējot iepriekšējo spriedumu.
Izteikšanās brīvība uzvarēja.
Tas nozīmē, ka pat bērēs cilvēks vairs nav pasargāts no plosīklām, kas ikdienā trako internetā.

Priecātos, ja tikpat principiāli jeņķi būtu mediju brīvības garantiju jautājumos. Brīžos, kad žurnālistiem jāatļauj ziņot bezkaislīgi (bez patriotisma) un patiesi par valstij svarīgām problēmām un procesiem. Irākas kara sākumā tā nebija. Tolaik amerikāņi bija spiesti pievērsties Eiropas medijiem, lai uzzinātu kas īsti frontē notiek. Cenzūras vāks medijiem valsts iekšienē tolaik bija totāls. Diemžēl.

Mediji var pagrūst šajā virzienā dziļāk.

No Oslo ziņo, ka ASV vēstniecība beidzot piekritusi anulēt klusēšanas zvērestu tiem norvēģu policistiem, kuri Irākas kara laikā nodarbojās ar norvēģu pilsoņu uzraudzību un viņu viedokļu sistematizāciju amerikāņu drošībnieku vajadzībām. Tas noticis patiecoties TV2 uzsāktajai rokošās žurnālistikas akcijai un tai sekojošajiem atmaskojumiem.
Interesanti kad ASV vēstniecība Latvijā publiskos šos faktus? Tautiešu liecības informē, ka ”lielais brālis” uzraudzīja Rīgā arī mūs ar vietējo bāleliņu un tautu meitu palīdzību.
Mums arī ir ”šādi” labi apmaksāti varoņi.
Prasās pēc jaunas ”negoda” plāksnes.

Tikmēr Rauls Kastro atbrīvojis no ieslodzījuma savu pazīstamāko pretīrunātāju – ārstu Oskaru Elisu Bisketu. 2003. gadā Kubas režīms viņu notiesāja uz 25 gadiem cietumsoda. Biskets atteicās doties trimdā uz Spāniju. Tagad viņam tiek samazināts cietumsods un piešķirta atļauja palikt uz dzīvi turpat Havannā.

Niklass Zennštroms (Niklas Zennström) ir Skype idejas autors un ieviesējs. Viņa radītais Igaunijas uzņēmums bieži piesavinās sev šo godu. Igauņus var saprast. Taču atgriezīsimies pie īsta ideju autora. Niklass nevar būt rāms un tērēt savu naudu, braukājot pa ārzemēm un ēdot kūkas. Nē viņš ir rosīgs un kopā ar somiem gatavo tirgum populāro mobilo spēli ”Angry Birds”, kurai jau šobrīd ir 40 miljoni spēlētāju visā pasaulē.
” Gribu piedalīties valdē un palīdzēt grupai realizēt savas ieceres”, – atzīstas Niklas sava ziņā presei. Caur savu ” Atomico Venture” un ”Accel Partners” viņš investēs jaunajā idejā (Rovio) vismaz 42 miljonus dolāru.

Tikmēr pavasaris nāk tuvāk. Nākamnedēļ Stokholmas Dienvidu teātrī (Södra Teater) viesosies Edmars Kastaņeda (Edmar Castaneda). Viņu paklausīties ir vērts! Elegantas improvizācijas, filigrans tonis un žilbinoša mūzika.
Gatavojamies un ejam! 19. martā plkst .20.00.

http://www.youtube.com/watch?v=ux9sxiYHZhk&feature=player_embedded

Tas – pēc nedēļas.

Šovakar – eiro dziesmas superfināls Globenā. Recenziju rakstīšu jau naktī.
Finālu var noskatīties datorā www.svt.se  no plkst. 21.00 pēc Latvijas laika.
http://svtplay.se/v/2317878/melodifestivalen_2011__finalen

Turpinām vērot!