Industrijas milžu problēmas. Krīze sasniegusi arī Zviedriju

2012. gada 8. novembrī

Uzņēmuma Pilkington likvidācija; foto SR

Ja kāds līdz šim šaubījās par to vai krīze sasniegs Zviedriju, tad šodien šīs fakts ir noticis.  Klaji un publiski.
Par to liecina lielo zviedru industrijas uzņēmumu Ericsson un Husqvarna strādājošo atlaišanas. Šo informāciju mēs saņēmām vakar.

Šodien bēdīgajai statistikai pievienojas arī vairāki vidējie uzņēmumi. Piemēram, stikla ražotāju Pilkington (ar 230 strādājošajiem) šodien likvidē pašreizējie japāņu īpašnieki Nippon, Sheet Glass, NAG Group (SR). Šis uzņēmums ir Halmstādes trešais lielākais darba devējs, dibināts 1976. gadā.

Krīze ir iecirtusi savus asos nagus arī Zviedrijā.

Ericsson ir indikators. Ja atlaišanas sākas šajā – vienā no senākajiem zviedru industrijas flagmaņiem, tad situācija ir vairāk nekā nopietna.

Pašlaik šī ražotne atlaiž ap 1000 strādājošo Stokholmas IT centrā Šistā. Vēl 550 līdzstrādnieku zaudēs darbu šajā uzņēmumā Gēteborgā, Burosā, Karlskrūnā, Kumlā, Linčēpingā, Luleo, Lundā un Malmē.

Vienlaikus masu atlaišana notiek arī Husqvarnā, samazinot sastrādājošo skaitu par 600. Lielākā daļa no atlaistajiem strādāja šajā uzņēmumā pilsētiņā ar to pašu nosaukumu – Husqvarna.

Minorīga atskaite arī meža izstrādes koncernam SCA, kas samazinās strādājošo skaitu par 1500.

Volvo smago automašīnu ražotne – 260.

Stora Enso un Holmen seko šim piemēram un ”sliktajā statistika” viņiem pievienojas arī Atlas Copco un Trelleborg.

Visā valstī notiek atlaišanas. Kopumā pēdējo mēnešu laikā – 50 000 cilvēku Zviedrijā zaudējuši darbu. Šis ir augstākais ”šāda profila ” radītājs pēdējo 3 gadu laikā.

Zviedrijas valdībai un darba tirgus ministrei Hilevijai Engštromai ir pamats un iemesls satraukumam.

Zviedrijas industrijas ražotņu apakšpiegādātāju apvienības Sinf eksperti lēš, ka krīze esot klāt un ir ”uz palikšanu”. Tas nozīmē, ka darba tirgus pamazām nostāsies tai pašā līmenī, kāds bija novērojams finanšu krīzes laikā 2008. gadā.

Šo pieņēmumu apstiprina arī Zviedrijas Konjunktūras institūts.

Konfidenciāla informācija liecina, ka līdzstrādnieku atlaišanas ir faktiski daudz plašākas nāk norādīts oficiālajā Ericsson informācijā. Atlaisti ir arī konsultanti, eksperti un līgumsaistībās iesaistītie, kas zaudējot darbu neparādās oficiālajā statistikā. Ericsson vadība atsakās medijiem sniegt šo informāciju, taisnojoties, ka atlaišanas skarot ”praktiski visus slāņus”.

Vienīgā joma, kurā netiek samazināts strādājošo skaits ir pētnieciskā un attīstības nodaļa, ar mērķi – neiznīcināt Ericsson nākotnes konkurences iespējas tirgū.

Krīzes signāli tiek saņemti arī no Dānijas.

Leģendārais un populārais Georg-Jensen dizaina rokas pulkstenis

Leģendārais un populārais Georg-Jensen dizaina rokas pulkstenis

Simboliska (šajā vizrienā) ir leģendārā dāņu uzņēmuma Georg Jensen īpašnieku maiņa. Par 940 miljoniem kronu šis senais, 1904. gadā dibinātais dāņu dizaina uzņēmums tiek pārdots investīciju grupai Bahreinā (Financial Times). Dizaina uzņēmumu ar 100 veikaliem visā pasaulē, savulaik dibināja dāņu dizaineris Georgs Jensens. Tagad šis uzņēmums atradīsies arābu īpašnieku kontrolē (TT Ritzau).

Ziņas ir nepatīkamas un jācer, ka 2014. gads (kā sola Uli Reins, ES) patiešām beidzot būs pagrieziena punkts uz industriālas attīstības saules pusi.

Cerēsim, ka tā patiešām būs.

Latvijas PR nemākulība, atdzesēts entuziasms Japānā, ārzemju ”palīgi” Bahreinā un Krievijas karogu vicināšana Ziemeļpolā

2011. gada 16. martā

Japāņu sabiedriskās  TV NHK ziņas un live pārraidi angļu valodā skatīt te: http://www3.nhk.or.jp/nhkworld/

Šorīt Bahreinas galvaspilsētā armijā sāka uzbrukumu mierīgajiem demonstrantiem, kas pieprasa reformas valstī un cilvēktiesību ievērošanu. Ar ieročiem un asaru gāzi armija centās iztriekt demonstrantus no pilsētas centra. Virs Pērļu laukuma šodien patrulē helikopteri un ielās maršē kaimiņvalstu karavīri, kas ieradušies sakarā ar vietēja karaļa lūgumu – palīdzēt. Karalis cīnās pret savu tautu ar ārzemju armijas palīdzību.

Saūda Arābijas un Apvievoto Emirātu kaujinieki kopā ar vietējiem pakistāniešu policistiem cenšas nodrošināt vietēja monarha varas saglabāšanu.

Irānas ”pirksts” šajā lietā ir nepārprotams, taču veids kā pret to cīnīties – nemākulīgs un amorāls.

Līdzīgi šodien rīkojas Kadafi Lībijā. ANO bēdīgi slavenā Drošības padome tomēr nevarēja vakar vienoties par Lībijas gaisa telpas slēgšanu. ”Pret” balsoja Ķīna, Krievija un ASV.

Eiropa ir nodevusi Lībijas opozīciju.

Pasaule ir sašūpojusies jo arī jeņķi vairs netiek līdzi notikumu attīstībai. ASV aizsardzības ministra viesošanās Bahreinā izskatījās sasteigta, jo kaimiņvalstu armiju ”anšluss”, šķiet, arī Robertam Gaitam (Robert Gates) bija ”par daudz”. Piektās flotes pozīcijas šajā valstī ir jāsaglabā, upurējot lielās politikas vārdā parastu cilvēku tiesības.

Kā parasti. 😦

Kāds karaļnama opozīcijas pārstāvis vakar mēģināja lūgt patvērumu vispirms slēgtajā ASV vēstniecībā un pēc tam amerikāņu kara bāzē. Tur viņam vispirms telefoniski pajautāja kādai ticībai viņš pieder un pēc tam parādīja durvis.

Līdzīgi trauksmaini notikumi šodien notiek Rīgā pie Brīvība pieminekļa. Svešu valstu lobijisti maršē pie pieminekļa Rīgas centrā un pašmāju ideologi plāta rokas un gatavi iebāzt galvu smiltīs, lai neko neredzētu.

Savādi, ka Latvijas vadītāji joprojām nav tikuši galā ar ”leģionāru problēmu‘” un savas nevarības dēļ joprojām atļauj demagogiem šūpoties Latvijas Otrā pasaules kara skumjās pieredzes priekšplānā ar savām PR akcijām.

Paradoksāli, ka šis ”trādirīdi” turpinās un atkārtojas gadu no gada un Latvijas valsts vadītāji, prezidentus ieskaitot, nav spējuši tikt ar šo pasākumu galā, pārvēršot to par Latvijas PR aktivitāti.

Pagaidām mēs baidāmies no vēstures un pieņemam visus sitienus, kurus agresīvā kaimiņvalsts un aprobežotie skandālu mediji adresē Latvijas virzienā 16. martā. Uzjautrinoši, ka Ārlietu ministrija pat attīsta iekšējas instrukcijas ar šo jautājumu skaidrojumu amatpersonu vidū kas norāda, ka Latvijas varas elitei nav skaidrs iekšējais PR. Apjukums varas gaiteņos ir nožēlojams.

Varas tumsonības kalngals ir aicinājums vispār aizmirst šo dienu un latviešu leģionu.

Tumsonība ir varens spēks.

Tā ir.

Savādi, ka mums pārējiem ir kauns par to kas šodien Rīgā notiek un, ka visi iepriekšējie valsts prezidenti šo problēmu nav nokārtojuši. Tas ir bija viņu uzdevums un tas nav izdarīts.

Tikmēr sviedrus slauka arī ietekmīgie pasaules atomelektrostaciju karteļi, kas līdz šim skaļi bazūnēja par labu atomstaciju renesansei. Jā, situācija ir kritiska arī citur, ne tikai Japānā. Atomelektrostacijai ir nepieciešams liels ūdens daudzums dzesēšanas sistēmām un tāpēc lielākā daļa no tām atrodas ūdenstilpņu malā. 2004. gada cunami rezultātā ”rāmjos” knapi noturējās Madrasas AES Indijā (medijos par to gandrīz nerakstīja), 1992. gadā pēc orkāna ”Endrjū” uz kritiskās robežas balansēja Floridas AES.

Mēs reizēm nemaz nerunājam par to, kas notiek ar ūdeni, kas ir izmantots atomelektrostaciju dzesēšana vajadzībām. Jā, to iepludina atpakaļ ūdenstilpnēs. Bez attīrīšanas. Īpaši kritiski šis process analizējams vietā, kur AES dzesēšanai izmanto saldūdeni kā tas piemēram ir Ignalinas vajadzībām.

Interesanti kādā kvalitātes stāvoklī ir Latgales pierobežas ūdenstilpnes.

Cerams, ka normas robežās?

Francija lepojas ar savām atomstacijām (nodrošina 78% no valsts elektroenerģijas patēriņa), taču izmanto dzesēšanai 19 miljardus kubikmetru ūdens no valsts upēm un ezeriem, ka faktiski veido ½ no valsts kopējā ūdens patēriņa. Protams, ka šis pats ūdens tālāk nonāk dzeramā ūdens rezervuāros.

Atomelektrostaciju entuziasma dzesēšanai šonedēļ ir pārāk daudz iemeslu.

Izrādās, ka arī Baltijas jūru mēdz ietekmēt cunami.

Pirms 8000 gadiem esot bijis gigantisks cunami Ziemeļjūrā, līdz 11 m augsts vilnis sadragājis norvēģu piekrasti, sekas esot vēl šodien jūtamas arī zviedru Skonē un Blekingē. Tātad – Baltijas jūras pusē.

Sāksim baidīties. 🙂

Tikmēr Krievija turpina uzjautrināt ziemeļvalstis ar savu karogu. Tikko Krievijā esot nodibināta ”arktiskā brigāde” Ziemeļpola ”atgūšanai”, – ziņo šodienas Svenska Dagbladet. Kolas pussalā ģenerālis Aleksandrs Postņikovs ir uzlocījis piedurknes un  gatavojas ar tankiem aizstāvēt Krievijas ” tiesības uz arktisko gāzi un naftu”.  Norvēģi un zviedri tagad gaida jaunas karnevāliskas akcijas ar Krievijas karoga iespraušanu sniegā vai zem ūdens pie polārā loka. Taču ir problēma, ģenerālis nav apmierināts ar saviem ”Vitjaz” tankiem, viņam vajagot vācu ”Leopardus” tie esot lētāki un labāki. Cerams, ka baltos lāčus ģenerālis atstās mierā.

Kā suns viņš marķēs gāzes un naftas iegulas.

Karogs šim nolūkam noderēšot.

Ēģiptē, Tunisijā, Bahreinā, Lībijā un Jemenā tauta prasa valdību atkāpšanos, bet Beļģijā pommes-frites revolūcija aicina tieši uz pretējo – ”Dodiet mums valdību!”

2011.gada 18. februārī

Pērļu laukumā šorīt mirdz klusums. Tanki nobloķējuši visus lielākos krustojumus, armija fiziski kontrolē stāvokli valstī. Bahreinas valdība saka, ka tā vajag, tā visiem būs labāk, ”citādi demonstranti mūs novedīs līdz anarhijai”. Šodien būs četras bēres vakar nogalinātajiem demonstrantiem. Var gadīties, ka bēru ceremonijas pārvērsīsies par demonstrācijām.

Ielās nav cilvēku, veikali ir slēgti, gaisa ir spriedze un pēc piektdienas lūgšanām ”atkal kaut kas var uzsprāgt” – ziņo šorīt kolēģe no Manamas.  Karaļvalsts 70% iedzīvotāji ir šiīti, taču karalis un viņa svīta sunnīti. Vairākums jūtas apspriesti, pazemoti un diskriminēti. Aiz līča viņus atbalsta lielais brālis Irāna un traucē vietējie policisti, kuri lielākoties ir imigranti no Pakistānas, Jordānijas vai Sīrijas. Arī Bahreinas karalistē neviens nav apmierināts ar ” turienes Mūrnieci” un uzskata policistus (tāpat kā Latvijā!) par korumpētām varas svirām.

Seši cilvēki vakar gājuši bojā demonstrāciju laikā Benghazi pilsētā Lībijā, viens cilvēks miris un trīs ievainoti Sannā, Jemenā, turenes protestu laikā.

Turpretī Beļģijā viss notiek otrādi.

Laikā, kad tautas masas Ēģiptē, Tunisijā, Bahreinā, Lībijā un Jemenā skaļi pieprasa valdību atkāpšanos …Beļģijā ielu gājienos pieprasa tieši pretējo – ” dodiet mums valdību!”.

Nav valoņiem un flāmiem veicies (viņi ir gatavi neskūt bārdu, atturēties no seksa (Maarlen Temmerman ieteikums), kamēr beidzot tiek sastādīta jauna valdība. Protesta formas, izrādās, var būt dažādas. Blogos tiek spriests, ka beļģiem jasmīnu revolūcijas vietā jāsāk fritēto kartupeļu revolūcija. Vietējais bizness to uztvēra pavisam nopietni un studentiem tiek piedāvāts neierobežots daudzums ceptu kartupeļu un alus, lai sasniegtu jaunu pārēšanās rekordu revolūcijas vārdā.

Kuņģis varoņiem izturēs, bet politiskā sistēmā no tā diezin vai uzlabosies.

Komiksu varoņa Tintina, komisāra Megrē valstī un sirreālisma zemē arī nav kārtības. Varbūt tāpēc, ka viņi paši sevi neņem par pilnu?

Viens pasaules rekords beļģiem jau pieder  – 249 dienas šī valsts ir bez valdības un ar šo ir pat apsteigta Irāka. Savādi, ka arī viņi ir neapmierināti. Tieši tāpat kā Bahreinas protestētāji, kuriem valsts bez valdības ir vienīgais un svarīgākais mērķis.

Vienam vajag meitu, otram – kleitu.

Ko vajag mums Latvijā?