2011. gada 24. novembris
– Ne, nē, es vairs Antonovu nepārstāvu, – deklarē Karlštrēms, kurš vēl pirms gada aktīvi centās krievu miljardierim palīdzēt nodibināt viņa Latvijas Krājbankas filiāli arī Zviedrijā.
Kamēr prokuratūra Lietuvā dzenā bankrotējušo baķieri, viņa zviedru partneri vairs neko nevēlas dzirdēt par darījumiem ar Antonovu un norāda, ka tagad Antonovu pārstāv ” kāds cilvēks Latvija”. (DI).
Bijušā ”bosa” noliegšana ir kaut ka jauns. Vēl jūlijā Karlštrēms palīdzēja Antonovam šeit cīnīties ar Zviedrijas valdības un EIB (Eiropas Investīciju banka) sazvērestību pret ”krievu investīcijām Zviedrijā”. Karlštrēms toreiz (Antonova vārdā) apgalvoja, ka banka un Zviedrijas valdība esot slepeni vienojušās ”neatļaut Antonovam investēt SAAB akciju iegādē”.
– Pie visa ir vainīgs Anderšs Borgs (Zviedrijas Finanšu ministrs) un Frederiks Reinfelds (Zviedrijas Premjerministrs), kas faktiski ir sarūpējuši šo neglīto un zīmīgo procesu,” – toreiz sūdzējās Karlštrēms portālam E24.
Antonova zviedru partneris gatavojās kļūt par Latvijas Krājbankas Skandināvijas filiāļu vadītāju – ” mēs strādāsim un nepadosimies un plānojam atklāt filiāles Zviedrijā jau vasarā”, – tā Karlštrēms prognozēja šopavasar.
Toreiz viņš informēja, ka vēl neesot skaidrs, vai Zviedrijā Antonovs atvērs Krājbankas filiāles vai arī tie būs bankas meitas uzņēmumi.
Tagad visi apgalvojumi izkūpējuši gaisā.
Apņēmīgas darbošanās vai vismaz aizstāvības vietā skan – ”nezinu”, ”nepazīstu’, ”bez komentāriem”.
Paradoksāli, ta tieši šodien zviedru avīzes velta ievadrakstus sava Finanšu ministra Anderša Borga triumfam Lielbritānijā. Financial Times viņu nosaukusi par Eiropas labāko Finanšu ministru. Ja agrāk ārzemju žurnālisti ironzēja par Borga savādo frizūru ar ”zirgasti”, tad tagad laikam daudzi sāks domāt, ka pareizs finanšu ministrs ”izskatās tieši tā”.
Interesanti, ka Borgs nav ”pieaicinātais” tehnokrāts, kas piesaistīts valdības vadīšanai no malas (kā ta pašlaik notiek Grieķijā un Itālijā). Viņu iebalsoja tauta vēlēšanās un viņš ieradās pie Zviedrijas finanšu stūres kā nevienam nezināms, talantīgs bankas darbinieks.
Tieši šis cilvēks iebilda pret Antonova investīcijām Zviedrijā.
Kritiku izpelnījies Borga skolotājs -Bū Lundgrēns (Riksgälden), kuram aizvadītā gada laikā nācās novērtēt Antonova piemērotību akciju īpašuma iegādei Zviedrijā.
– Mēs (līdz tam) jau bijām saņēmuši daudz nepatīkamas informācijas no Lielbritānijas. Biju dzirdējis baumas par saistību ar krievu mafiju, par ”naudas atmazgāšanu pēc Kaukāza shēmas” un mēs tāpēc izvēlējāmies divus birojus, kas mūsu uzdevumā pētīja Antonova pagātni (Rietumeiropā un Krievijā). Neizdevās iegūt dokumentālus pierādījumus pret viņu”, šodien atzīstas Bū Lundgrēns avīzei Dagens Industri.
Birokrātijai neizdevās taču rokošā žurnālistika bija pienākumu augstumos.
Jau vasarā zviedru Eko redakcija (Zviedrijas sabiedriskajā radio), bija ”parakusies apakšā” Snoras bankai Lietuvā un informēja klausītājus par nelikumībām šīs bankas kreditēšanas procedūrās.
Bū Lundgrēns par šīm reportāžam neko neesot dzirdējis, no atbildīgajām institūcijām nekādus kompromitējošus faktus nebija saņēmis. Viņs tāpēc atļāva Antonovam (pēc garām sarunām Stokholmā) tomēr… iegādāties SAAB akcijas. Taču pretī atkal nostājās EIB un valdība.
– Vai esat tagad gandarīts, ka Antonovs nekļuva par Spyker un SAAB kontrolpaketes īpašnieku?
– Nē. Mēs visi zinām, ka tieši Antonovs izglāba SAB grūtā brīdī un iepludunājā šajā uzņēmumā savu naudu, caur Viktoru Milleru (Viktor Muller). Bez šī aizdevuma auto ražotnē nevarētu turpināt funkcionēt. Ir pilnīgi skaidrs, ka toreiz tā bija Antonova nauda un tieši patiecoties šīm investīcijām SAAB eksistē līdz šodienai.
– Ja aprīlī Stokholmā būtu zinājuši to ko mēs zinām par Antonovu tagad, kā Jūs tad būtu izlēmis? Vai Jūsu lēmums tādā gadījumā butu bijis citāds?
– Ja mēs treiz būtu zinājuši to ko zinām tagad, tad mēs gaidītu procesa iznākumu. Taču nebūtu pareizi kādu nosodīts pirms sprieduma. -tā saka Bū Lundgrēns.
Zviedru komentētāji šodien secina, ka krīzes risku novērsa Borgs, Reinfelds un EIB, un jūtas gandarīti, ka pie varas šogad nebija sociāldemokrāti, kas noteikti būtu klanījušies Krievijas un krievu investīciju priekšā politisku un ideoloģisku motīvu dēļ.
Rakstā izmantota informācija no Dagens Industri, Svenska Dagbladet un citiem medijiem.
Papildu informācija:
Žēl, ka Eko parakšanās neatnāca līdz Latvijai, liekot pievērst uzmanību Krājbankai.
Ne šī pirmā, ne pēdējā banka, kas krahu piedzīvo. Jēdzīgāk ir pievērsties eirozonas valstu parādu krīzei – tās ir daudz nopietnāks drauds par Antonoviem, Abramovičiem un visiem n-tajiem berezovskiem kopā ņemot! Šitādas globālās ”ziepes” tikai izslavētie rietumnieku speciālisti var ievārīt http://www.euronews.net/tag/eurozone/