Pasaules pirmizrāde Eirovīzijas 2012 uzvarētājdziesmas Euphoria videoklipam ar Lorēnu (Loreen).

2012. gada 5. jūlijā

Kadrs no Eirovīzijas uzvarētājdziesmas Euphoria videoklipa. Dzied Loreen, režisors M. Sēderlunds.

Šodien ir pasaules pirmizrāde Eirovīzijas dziesmu konkursa 2012  uzvarētājdziesmas Euphoria videoklipam Lorēnas (Loreen) izpildījumā.  

Dziesmas videoversijas režisors ir Markuss Sēderlunds (Marcus Söderlund).

Klips ir filmēts šovasar netālu no Stokholmas Sickla muižā.

 

Klipa filmēšanas laikā. Foto: Loreen fanu mājas lapa.

Why, why can’t this moment last forevermore?
Tonight, tonight eternity’s an open door
No, don’t ever stop doing the things you do
Don’t go, in every breath I take I’m breathing you

Euphoria
Forever, ’till the end of time
From now on, only you and I
We’re going u-u-u-u-u-u-up
Euphoria
An everlasting piece of art
A beating love within my heart
We’re going u-u-u-u-u-u-up

We are here, we’re all alone in our own universe
We are free, where everything’s allowed and love comes first
Forever and ever together, we sail into infinity
We’re higher and higher and higher, we’re reaching for divinity

Euphoria Forever, ’till the end of time
From now on, only you and I
We’re going u-u-u-u-u-u-up
Euphoria
An everlasting piece of art
A beating love within my heart
We’re going u-u-u-u-u-u-up

Forever we sail into infinity
We’re higher, we’re reaching for divinity

Euphoria, euphoria
We’re going u-u-u-u-u-u-up

Written by: Thomas G:son & Peter Boström
Produced by: Peter Boström & SeventyEight

Udmurtijas vecmāmiņas saņems savu baznīcu

2012. gada 2. jūlijs
Buranovskije Babuški

Buranovskije Babuški

Par dūšīgo dziedāšanu Eirovīzijas finālā Baku, ”Buranovskije babuški” tomēr tiks pie savas baznīcas Urālu kalnu pakājē. 

Vecā baznīca nojaukta pirms vairāk nekā 70 gadiem un PSRS laikā vietā jaunu nebūvēja.

– Baznīcas skices un projekts ir jau gatavi un skaidrs, ka jaunā baznīcas ēka tiks būvēta vietā kur satiekas treji ceļi, – medijiem skaidro viena no ”Buranovskije babuški” dalībniecēm – 44 gadus vecā Olga Tuktareva. 

Buranovas ciema baznīca

Buranovas ciema baznīca

Tur baznīca būšot pieejama visiem, kas vien vēlēsies to apmeklēt.

Olga ir pati jaunākā ansambļa dalībniece. Vecākajai ir 77 gadi un vidējais ansambļa vecums ir 70. 

 Baznīcas celtniecība Olgai šķiet svarīga lieta, jo pagaidām Dievkalpojumi notiek Buranovas ciema (ap 600 iedzīvotāju) vecajās pārtikas veikala telpās. Pareizticīgo mācītājs ierodas uz dievkalpojumiem reti, jo dzīvo 60 kilometru attālumā no Buranovas 

Uzvara Eirovizijas festivālā Baku, tagad palīdzēs ”sakārtot lietas”, jo lai gan Krieviju pārstāvošais ansamblis ”Buranovskije babuški” palika otrajā vietā aiz zviedrietes Lorēnas, udmurtu sievu šarms, tautiskie tērpi un sirsnīgā dziedāšana (”Party for everybody”) iekaroja eiropiešu sirdis. 

  • Mums patika Lorēnas dziesma un mēs patiešām priecājamies, ka palikām otrās. Nebūtu godīgi, ja mēs būtu uzvarējušas. Uzvarēt vajag jauniem cilvēkiem. Mēs ar savu klātbūtni tikai izrotājām šo pasākumu. Vēl ir patīkami sajust, ka jauniem cilvēkiem arī patika mūsu priekšnesums un, ka viņi šādi iemācās cienīt vecākus cilvēkus un tos sajust man bija ļoti svarīgi, – uzsver Olga Tuktareva.

Tagad Krievijā pēkšņi visi zina kur atrodas Udmurtija un vara pat nomaina ciemata vecos elektrības stabus pret jauniem, jo ”babušku”  panākumi liek savest kārtībā tālo Krievijas nostūri, kas daudziem no mums asociējas ar Gulāga arhipelāgu. 

Udmurtijas prezidents tagad ir publiski piešķīris 2 miljonus latu jaunās  baznīcas celtniecībai un nozvērējies, ka baznīcu patiešām uzcels un tā nepaliks vienīgi kā skice uz papīra. 

Buranovas iedzīvotāji ir priecīgi, ka viņu – udmurtiešu valoda ir aizskanējusi tālu aiz novada robežām un arī eiropieši tagad zina kādi ļaudis šo valodu runā. 

Līdz ar baznīcas celtniecību notiks arī bībeles pirmais tulkojums udmurtu valodā. 

Līdz šim Udmurtija asociējās vienīgi ar izsūtīto personu atmiņām, ar ieroču fabrikām, kurās Iževskā ražoja SS20 raķetes un bēdīgi slavenos kalašņikovus.

Tagad ”Buranovskije babuški” ir paplašinājušas mūsu priekšstatus par šo somu -ugru valodu un ar to saistīto kultūru. 

Lai veicas ar baznīcas celtniecību, bībeles tulkojumu un visu pārējo!

 

Eirovīzijas dziesmu konkurss 2012. Ko Latvija var mācīties?

2012. gada 28. maijā.  Speciāli TVNet. Links uz rakstu TVNet šeit.

Zviedrijas uzvara ESC ir galvenā ziņa visos valsts svētdienas medijos. Aftonbladet virsraksts: Lorēnu sumina visā pasaulē., Foto: Aftonbladet TVNet kolāža

Tiem, kas «nevar ciest ESC» (Eurovision Song Contest) un «nekad šo koncertu pa televīziju neskatās» – iesaku neturpināt lasīt šo rakstu. Tiniet tālāk TVNET publikācijas uz leju un šo rakstu noteikti nelasiet. Demokrātija neaizliedz noliegt to, ko cilvēks nesaprot, un bez tam Latvijā dažās pat ar popmūziku saistītās aprindās izsmiet Eirodziesmu esot labais stils. Tas skaitās politiski un estētiski korekti. «Smalki un zinoši» cilvēki Latvijā par Eirodziesmu nerunā, vīpsnā skaļi, atklāti un ar patosu. OK? Paldies, ka nelasāt tālāk.

Turpretī ar pārējiem, kurus interesē šīs audiovizuālās popmākslas Eiropas čempionāts, kas demonstrē visu jaunāko gan audiovizuālajās TV un šovu tehnoloģijās, gan tendences radošajā jomā, viss kārtībā. Lasiet tālāk.

«Eifooooooorija!» – tā šonakt gavilēja zviedri savā dzimtenē un ārzemēs, priecājoties par Zviedrijas piekto uzvaru Eirovīzijas dziesmu festivālā.

«Šonakt Baku preses centrā mēs gavilējām, lēkājām, dejojām un apskāvāmies ar katru, kas bija tuvumā, brīdī, kad kļuva skaidrs – Lorēna* (Loreen) ir uzvarējusi. Ar mums kopā priecājās arī pārējie eiropieši. Viņas «krabja deja», šarms un patiesīgums bija savaldzinājis daudzus. Tagad vairs neviens kičs, klauns vai spokošanās nevarēja apsteigt viņas šovu, pat krievu babuškas ar savām ceptajām maizītēm vairs neatradās bīstami tuvu,» emocionāli stāstīja vakardienas ievadrakstā Dagens Nyheter korespondente no Baku.

Tas nozīmē, ka 28 gadus vecā Lorēna kopā ar ilggadējo Zviedrijas «Eirodziesmas ģenerāli» un valsts delegācijas vadītāju, bijušo vokālistu Kristeru Bjorkmanu, sadarbībā ar dziesmas autoriem (Peter Boström, Thomas Göransson) ir panākusi, ka Eiropas fināls no jauna atgriezīsies Stokholmā. Savulaik līdzīgu panākumu sasniedza ABBA, Herreys, Carola un Charlotte Perrelli. Tagad zviedriem ir piektais Eiropas populārās mūzikas čempionāta uzvarētājs – Loreen.

«Mīļā Zviedrija, paldies, ka jūs man ticat! Paldies, ka jūs man esat! Es jūs visus ļoti mīlu. Visu darīju jūsu dēļ. Dziedāju bez grima, ar basām kājām un man izdevās tas, par ko tik ļoti biju sapņojusi un cerējusi. Šo darbu mēs izdarījām visi kopā. Vispār jau esmu kautrīga un man ir pagrūti uzņemties zvaigznes statusu. Paldies jums visiem, kas mani atbalstīja. Paldies visiem!» tā preses konferencē pēc uzvaras Baku atzinās uzvarētāja.

Tikmēr Zviedrijas Televīzijas ģenerāldirektore Eva Hamiltona (Eva Hamilton) jau bija daudz pragmatiskāk noskaņota un gatava atbildēt uz mediju jautājumiem par to, kā notiks 2013. gada Eirodziesmas fināls Zviedrijā. Izrādās, ka zviedru STV vadība nesen ir jau viesojusies Norvēģijā, lai iepazītos ar nesenā Oslo festivāla pieredzi. Ir jau zondēts, kur koncerti varētu norisināties, taču izrādās, ka traucē hokeja pasaules čempionāts, kas ir jau okupējis Globena arēnu no 3. līdz 19. maijam – ESC šī arēna vajadzīga nākamā gada 14., 15. un 18. maijā.

«Būtībā valstī arēnu pietiek, labas telpas šim pasākumam ir arī Gēteborgā un Malmē. Pagaidām šis jautājums atrodas procesā un zinu, ka mums to izdosies nokārtot. Nevaru paziņot, cik tas mums izmaksās, bet jau tagad skaidrs, ka mēs nesacentīsimies ar citiem rīkotājiem pasākuma krāšņumā un valsts nacionālais kopprodukts no Eirovīzijas ambīcijām necietīs,» tā uzskata Zviedrijas sabiedriskās televīzijas vadītāja. Pēc viņas domām, divu pasaules mēroga maču rīkošana zili-dzeltenajā karalistē nav nekas neiespējams. Tikšot galā gan ar hokeja, gan ar popmūzikas čempionātu. Ārzemju eksperti zviedru TV nākamgad nebūšot jāpiesaista, jo pašiem ir savējie – kompetenti un vislabākie speciālisti gan popmūzikas, gan audiovizuālās mākslas jomā.

«Šī uzvara Zviedrijai ir ļoti svarīga un nozīmīga, jo mums tiek nodrošināta lieliska iespēja parādīt Zviedriju lielam skaitam cilvēku visā Eiropā un pats galvenais – nostiprināt tālāk zviedru mūzikas eksportu, kas šobrīd jau ir stabilas preču zīmes statusā,» secina Eva Hamiltone.

Zviedrijas televīzija pēdējo gadu desmitu laikā ir apzināti attīstījusi valsts iekšējo atlasi Eirodziesmai kā lielu iekšpolitisku un kultūras pasākumu. Neraugoties uz to, ka uzvaras lielajos Eiropas finālos zviedriem šajā laikā «nav spīdējušas», viņiem izdevies iekšēji modernizēt un attīstīt populāro mūziku un audivizuālo mākslu savā valstī līdz tik augstam līmenim, ka zviedru mūzikas panākumi šodien ir ne tikai sabiedrību integrējošs un mākslas līmeni veicinošs faktors, bet arī nozīmīga valsts budžeta sastāvdaļa. Zviedru mūzikas eksports nodrošina stabilus ienākumus valsts kasē un ceļ Zviedrijas vārdu ārzemēs. Desmit no Baku 26 fināldziesmu autoriem ir zviedri.

Tāpēc ir pienācis laiks arī mums atkārtot zviedru popmūzikas veiksmes stāstu, jo arī Latvijā nav maz talantīgu cilvēku un mākslas eksports beidzot ir pie mums jānostāda valsts politikas līmenī ar visām no tā izrietošajām prasībām.

Ar ko sāksim?

Vispirms maza atkāpe vēsturē. Savulaik, kad Latvija kļuva neatkarīga un beidzot arī mūsu Latvijas Televīzijai bija iespēja iestāties EBU (un līdz ar to piedalīties Rietumeiropas muzikālajos festivālos), mēs raudzījāmies uz latviešu pienesumu Eirodziesmai ar lielām cerībām. Aiz muguras palika vājo sociālistisko valstu bloka TV un radio organizācijas Intervīzija pasākumu, «Sopotas festivāla» un pārējo «augusta festivālu» kontrpropagandas laiki.

«Jūs, latvieši, visiem izgriezīsiet pogas kādus desmit gadus uz priekšu,» tā deviņdesmito gadu sākumā man prognozēja (tolaik Zviedrijā un ASV dzīvojošais) igauņu žurnālists, tagad Tallinka šefs Ats Jorits. Ats tolaik ļoti nopietni sekoja mūzikas norisēm pasaulē un uzskatīja, ka Latvijai ir ekskluzīvas iespējas dominēt šajā sfērā, jo «jums taču pieder ģeniālais Raimonds Pauls» – viņš teica un pārējie piekrītoši māja ar galvu. Es piekritu, mums bija šī investīcija, kas likās mūžīga un nepārspējama.

Diemžēl sekojošie notikumi pierādīja, ka Eirodziesmas pasākums Latvijā tika ievests pa jeņķu vārtiem, bez Eiropas konteksta izpratnes, bez kompetentiem komentāriem un piedāvāts seklas izklaides tingeltangeļa līmenī.

Šodien ir neiespējami savienot izpratni par Eirodziesmu, piemēram, Skandināvijas valstīs un Latvijā. Tā ir kā diena pret nakti. Nevēlos tagad nevienu vainot par to, ka lielākais un profesionālākais televīzijas popmūzikas koncerts Eiropā pie mums Rīgas mākslas un kultūras apritē netiek novērtēts kā nozīmīgs faktors. Pie šā fenomena ir vainīga gan bijušo, gan esošo «atbildīgo» un «kompetento» personu nekompetence modernajā mākslā. Vai par pašreizējās Latvijas kultūrelites smīkņāšanu un deguna raustīšanu ESC virzienā vajadzētu satraukties? Nē, nevajag satraukties! Lai viņi paliek pie saviem ratiem. Acīmredzot tā ir viņu vieta, jo nākotne raugās uz pasauli citām acīm.

Strādājot ar audivizuālo mākslu studējošiem studentiem Rīgā, man ir skaidrs, ka šīs fenomens ir tikai laika jautājums. Studenti saprot un iet tālāk. Pašlaik auditorijās sēž un studē ļoti spēcīgi nākamie režisori, kas, iespējams, realizēs to, ko savulaik ievērojamā latviešu televīzijas režisore Brigita Vīnšteine sapņoja izdarīt sava mūža laikā. «Es vēlētos nākotnē «nopogāt uz pults» lielo eirošlāgeri no Rīgas tad, kad Latvija kādreiz nākotnē kļūs neatkarīga valsts un mēs būsim Eirovīzijas dalībvalsts,» viņa man savulaik atzinās savos sapņos. Tagad, kad Brigitas vairs nav mūsu vidū, izrādās, nav vairs neviena, kas būtu gatavs pierādīt pasaulei Latvijas audiovizuālās mākslas pienesumu. Pat Eirovīzijas finālu no Rīgas savulaik «nopogāja» ārzemnieki. Atbildīgās amatpersonas Ojārs Rubenis + Uldis Grava toreiz necīnījās par Brigitas Vīnšteines sapni. Viņiem šim mērķim pietrūka kompetences, profesionālisma un patriotisma.

Latvijas profesionāļi šajā jomā turpina stāvēt pie ratiem, un pa Eiroskatuvi (naudas trūkuma dēļ?) turpina ņemties enerģiski amatieri.

Negribu arī mest akmeni dziesmu autora Raimonda Paula «dārziņā» un nevēlos turpināt brīnīties, kāpēc viņš tieši tāpat kā «Rīgas šprotes» savu eksporta tirgu redz tikai uz austrumiem no Latvijas un investē savu vārdu zema mākslinieciskā standarta, Krievijas un NVS politiskās propagandas pasākumā no nosaukumu – konkurss «Jaunais vilnis». Tā ir viņa darīšana. Arī Raimonds Pauls ir nolēmis palikt pie saviem Krievijas ratiem.

Šā raksta ietvaros man nav iespējams analizēt ESC vēsturi, tāpēc neskaidrošu, kāpēc šajā finālpasākumā šodien vairs nav lielā simfoniskā orķestra un katras valsts diriģenta (kā tas vēl bija raksturīgs Eirovīzijas finālkoncertā pirms 20 gadiem).

Nepieskaršos arī «jauno valstu» graujošajai ienākšanai Eirovīzijas dziesmu konkursa pasākumā pēc Berlīnes mūra krišanas, kad festivāls pēkšņi pārtapa «zirgu skriešanās sacensībās». Jaunajām dalībvalstīm, kas īsti nesaprata, «ko ar šo pasākumu iesākt» un  «kā to vērtēt», netrūka drosmes ieviest «savu kārtību». Tagad šie «jaunievedumi» kā akmens kaklā neļauj normalizēt balsojumu. Iespējams, ka pārmērīgi lielā dalībvalstu skaita dēļ būtu jāierosina zonālie konkursi – atsevišķi Ziemeļeiropai un Dienvideiropai? Problēmu šajā virzienā netrūkst tieši tāpēc, ka Eirovīzijas populārās mūzikas konkurss ir izveidojies par gigantisku šovu, kuram līdzīga nav nekur pasaulē.

Šis fenomens ir jāprot izlasīt. Tas nav parasts masu pasākums.

Tā ir modernā māksla ļoti lielam televīzijas skatītāju skaitam, un tieši tāpēc kadra kvalitātes latiņai ir jābūt novietotai augstu. Virs normas robežas.

Kā redzams, Eirovīzijas tēma ir ļoti plaša un sarežģīta.

Latvijā līdz šim ir notikusi šā festivāla apzināta banalizēšana un šis pasākums nav rīkots pietiekoši atbildīgi un tālredzīgi. Protams, valsts finansējuma trūkums ir būtiski bremzējis festivāla attīstību mūsu valstī.

Daži izņēmumi (Prāta Vētra, Naumova, Valters un Kaža) ir spējuši palikt manāmi uz eiropopa skatuves, pateicoties viņu skatuviskajai pievilcībai, apstākļu sakritībai, veiksmei, nevis pateicoties profesionālam Latvijas audiovizuālo mediju darbam. Tāpēc šie panākumi ir vairāk izņēmuma, nevis normas statusā, kas «apstiprina likumu» – bez sistemātiska darba nav rezultātu.

Mums Latvijā nav 100% svarīgi, lai «mūsu dziesma» uzvar ESC finālā.

Esam taču dziedātāju tauta, un savādi, ka līdz šim neesam pratuši šo «kolektīvo talantīgumu» pārvērst par mākslas eksporta veiksmes stāstu.

Ir nozīmīgi, lai, piedaloties ESC, mēs prastu un spētu parādīt mūsu valsti – unikālo Latviju (valsti, zemi, cilvēkus, kultūru, industriju, mākslu) caur laba muzikālā skaņdarba profesionālu izpildījumu audiovizuālās mākslas dimensijā.

Dziesma un tās izpildījums ir tikai detaļa jeb sastāvdaļa šajā projektā, kurā darbojas scenogrāfs, grafiķis, horeogrāfs, tērpu mākslinieks, skaņa, gaisma, grims un visbeidzot režisors, kas 100% ir TV darba profesionālis.

Ir iestājies profesionālisma laiks, kas pieprasa kompetenci un smagu darbu.

EBU mums piedāvā gigantisku skatuvi un milzu izaicinājumu. Būtu muļķīgi, gļēvi un netālredzīgi no šīs iespējas atteikties. Eirovīzija ir daudz lielāks fenomens nekā Rīgas «Dinamo», un uzvaras bez treniņiem un spēlēm arī šajā jomā pašas neatskries.

Ceru, ka mēs šo izaicinājumu pieņemsim, nenošļuksim un kustība varēs sākties.

Jau tagad sākot gatavoties Stokholmas 2013. gada finālam, jo zviedri savu gatavošanos nākamā gada festivālam sāk jau jūnijā.

Vai sāksim jau nākamnedēļ?

Citi raksti par šo tēmu:

Recenzija par fināla koncertu

Recenzija par Eirovīzija 2012 pirmo pusfinālu : Eirovīzijas 2012 pirmā diena Baku. Bez pārsteigumiem.

Uzvaru Eirovīzijā var nopirkt Zviedrijā, bet vai tas demokratizēs Azerbaidžānu?

Zviedru Eirovīzijas 2012 fināls. Lorēna (Loreen) vai Danijs?

* Pēc latviešu pareizrakstības normām zviedru vārdi ir jālatvisko, ņemot par pamatu zviedru izrunu. Tāpēc latviešu valodā pareizi šo dziedātāju sauc Lorēna , tieši tā, kā burtu e izrunā Skandināvijā.

Zviedru Eirovīzijas 2012 fināls. Lorēna (Loreen) vai Danijs?

2012.  gada 10. marts, 20.30. Papildināts 23.00 ar uzvarētāja video.

Zviedrijas Eirovīzijas fināla 2012 uzvarētāja dziesma Euphoria, ko dzied Loreen.

Šī vakara galvenā zvaigzne Lorēna (Loreen). Bijusī  zviedru ”fabrikante”. Patīk hipsteriem, gejiem un mūzikas recenzentiem. Varbūt, ka iepatiksies šovakar arī jums, kas grauzīs čipsus pie saviem ekrāniem. Ja jums patīk raganu poētika, tad šī dziesma ar nosaukumu Eiforija – ” Euphoria” ir jūsējā. Dziedātāja cenšas uzvesties maģiski un dejo savādu deju, kas atgādina krabja galopu uz sāniem.

Šovakar plkst. 21.00 pēc Latvijas laika sāksies lielais Eirovīzijas fināls Zviedrijā. 

Live pārraide šeit:  http://svt.se/svt/road/Classic/department/607/jsp/Render.jsp?d=176204

Globena arēnā.

Tiem, kas ir ar mieru to noskatīties ar savu datoru palīdzību, piedāvāju īsu ieskatu šovakar finālistos. Žēl, ka nevaru nokomentēt tiešraides laikā jums latviski, tāpēc izlīdzēsimies kā nu varam un apspriedīsimies pēc tam.

Zviedru finālisti izkristalizējušies pēc gariem un mokošiem atlases koncertiem, pieciem pusfināliem.

Daudz interesanta ”palika aiz borta”, taču samierināsimies ar to ko tauta un žūrija mums ir iebalsojusi fināla taisnei.

Ar pirmo numuru dziedās Dāvids Lindgrēns (”Shout it out”), dejotājs ar ”parasta kaimiņu zēna” harizmu, kas negaidīti ir iekļuvis valsts lielajā šlāgerfinālā.  Dziesma ir vienkārša, parasts diskotēkas drillējamais gabals ar radio hīta ambīcijām. Dejo viņi labi, fināls pārliecina, taču ar harizmu nepietiks, lai izsistu no sliedēm galvenos līderus.

Otrie uz skatuves kāps aktieri no drāmas teātra. Skandalozais Torštens Flinks ar savu ”Revolūcijas orķestri”. Paradoksāli, ka šie seniori tika līdz finālam, izkonkurējot klaunu, kas pusfinālā  tika sasists lupatās. Tieši šis negaidītības moments padara šlāgerfnālu magnētisku. Tāpēc paklausieties ļoti populāru zviedru aktieri, kurš dzied savu kaujas dziesmu par cīņu pret pasaules ļaunumu. Jā viņš kritizē sabiedrības liekulību un ar šo piegājienu arī iekarojis zviedru klausītāju sirdis. Uzvaras gabals tas nav, bet interesants vienalga 🙂

Trešie startē Dead By April ar savu ”Mystery”. Roka džeki ar jocīgām frizūrām, melnu grimmu, kas dramatizē samērā viegli sagremojamo ”metālu” un magnetizē skatītājus, kuriem nepatīk  šlāgeris,  bet tīk  ”smagākas”  alternatīvas. Pubertitātes revolūcija, nu kaut kas tamlīdzīgs. Starp lauķiem un viduslaiku spīdzinātājiem. Pēdējos gados neviens zviedru fināls neiztiek bez šī tipa mūzikas. Obligātā piedeva tiem, kam nepatīk acu konfektes, taču šī “obligātā literatūra” ir  bez izredzēm uz finālu.

Ceturtā dziedās Lisa Miskovskija. Uzmanību, ļoti neparasta dziedātāja! Populāra Zviedrijā un ārzemēs. Ziemeļu meiča ar visu no tā izrietošo – ir spītīga, labi dzied, komponē, superlabi brauc ar slēpēm. Starp citu ir valsts vadošā sportiste braukšanā ar sniega dēli! Piecus gadus Lisa neparādījās uz skatuves un viņas atgriešanās pusfinālā pie publikas likās neiespējams pasākums. Taču klusā un minimalistiskā dziesma izraisīja simpātijas un Lisu iebalsoja finālā. Neparedzu viņai aizkļūšanu līdz Baku, taču mūsu uzmanīgu noklausīšanos Lisa ir pelnījusi. 🙂

Piektie dziedās Top Cats, no Vermlandes, kas  ieradušies uz pasākumu 50 gadus par vēlu. Mazliet grūti pieņemt šo mūziku šodien, taču visiem mazliem kukainīšiem ir tiesības eksistēt. Vai ne? Tiem, kas aizraujas ar deju mūziku šis priekšnesums būs Ziemassvētki. OK, lai veicas. Taču līdz finālam tas nenokļūs.

Sestā dziedās šī vakara galvenā zvaigzne Lorēna. Bijusī  zviedru ”fabrikante”. Patīk hipsteriem, gejiem un mūzikas recenzentiem. Varbūt, ka iepatiksies šovakar arī Jums, kas grauzīs čipsus pie saviem ekrāniem. Ja jums patīk raganu poētika, tad šī dziesma ar nosaukumu Eiforija – ” Euphoria” ir jūsējā. Dziedātāja cenšas uzvesties maģiski un dejo savādu deju, kas atgādina krabja galopu uz sāniem. Tas, ka viņai izdodas dejojot pārvarēt 4 m augstus šķēršļus vien ir ko vērts! Vienīgais, kas Lorēnu var šovakar apdraudēt ir starptautiskā žurija, kurai nekas nav zināms par zviedru tautas mīlu uz saviem ”fabrikantiem” un zviedru ”anamarija” var arī tāpēc neiabraukt uz Baku.

Septītais būs Ulriks Munters, kuram savulaik ir izdevies uzvarēt bērnu Eirovīzijas finālā un tagad viņš ies ”kauties” ar lielajiem. Izskatās jauks un mīlīgs, gandrīz kā uzzīmēts. Dziesma pabāla, bet mutes harmonikas visu atsver!  🙂

Astotais būs šī gada lielākais paradokss. Sara Lī un rakstnieks/salonu lauva Bjorns Rānelīds. Mediji kā apsēsti spieto ap šo duetu, kurā viens dzied un otrs rečitē. Sirreāls gabals.  Savā būtībā – parasts diskoķīselis ar ”kultūras potenciālu”. Paradoksu mūsu laikā netrūkst.

Priekšpēdējā būs Molija Sandēna. Zviedru dziedātājputns, bijusī bērnu popmūzikas zvaigzne un Erika Sādes kādreizējā draudzene. Tagad, kad bērnība un Ēriks aiz muguras un dzīve vaļā viņai vienai pašai, viss šķiet iespējams. Šauras bikses un uguns acīs, ojojoj! Lai izdodas balāde pilna ar sajūtām un nervozitāti līdz bezgalībai. Molija nav fināliste taču mūsu uzmanības vērta.

Pēdējais – desmitais startēs Dannijs Suceido. Pērn uzvaru viņam nozaga Ēriks Sāde. Tagad viņš nolēmis revanšēties. Moderns hīts ar perfektiem dejotājiem. Viss bija OK, līdz brīdim, kad šogad uzliesmoja Lorēna, kas Danijam bija negaidīti nepatīkams pārsteigums.

Viņa numurs šogad ir pat labāks nekā pērn, taču …visādi var gadīties.

Ja Danijs saņemsies un flirtēs ar starptautisko žūriju, tad var šoreiz tikt līdz finālam Baku.

Tātad – uz tikšanos pie ekrāniem šovakar 21.00?