Mazās Zviedrijas mūzikas eksports no Eirovīzijas Rīgā līdz Grammy Losandželosā

2013. gada 8. februārī

ESC logo 2013

Šovakar Latvijas TV tiek dots starts Eirovīzijas dziesmu konkursa 2013 nacionālajam pusfinālam un acīgi popmūzikas fani jau būs ievērojuši, ka tajā liela daļa ir importa mūzikas, kurā dominē kaimiņvalsts Zviedrija. Erik Anjou, Peter Svensson, Filip Lindfors, Bertel Österberg, Kristoffer Eriksson, Mathias Kallenberger, Andréas Berlin, Filip Lindfors, Anton Malmberg, Hård af Segerstad, Andersson, Hitmanic, Michael James Down,  Hanif Sabzevari Hitmanic, Madelene Hamberg ir šo zviedru autoru vidū, kurus dzirdēsim šovakar un rītdien.

Varbūt tas arī ir labi, kamēr mūsu pašu popmūzikas eksports gaida valsts atbalstu, audzē muskuļus un vingrinās pie datoriem, mums palīgā ar labu paraugu nāk šajā jomā pasaules pieredzi guvušie tuvākie rietumu kaimiņi.

Zviedru popmūzikas eksports, kas ir klātesošs šajās dienās Latvijas TV ekrānos, ir labs iedvesmas paraugs arī mazām valstīm, liecinot, ka ne tikai nafta, gāze vai dzelzsrūda var kļūt par vērā ņemamu miljardu eksporta industriju. Vēl jo vairāk, ka mums ir tāds šīs industrijas ‘izraktenis” kā Raimonds Pauls.

Vai Swedish House Mafia saņems Grammy par savu hitu “Don’t you worry child”?

Swedish House Mafia, kas ir viena no spilgtākajām zviedru kultūras eksporta precēm, pirmdien varētu saņemt Grammy balvu par savu hitu “Don’t you worry child”. To liecina mūzikas balvas Grammy nominantu saraksts.

Zviedrijā popmūzikas industrija ar cerībām gaida amerikāņu Grammy balvas pasniegšana ceremoniju, kas notiks naktī uz pirmdienu.  Jo iespējams, ka zviedru deju mūzikas brīnumi  Swedish House Mafia, Avicii un Eric Prydz var nodemonstrēt jaunus triumfus.

Zviedru dziesmu autori un deju mūzikas zvaigznes ir atzītas Zviedrijas eskporta preces visā pasaulē. Ne tikai ASV. Specīgākie no viņiem kā Max Martin un  Shellback ir piedalījušies šogad populārā Taylor Swift hita “We are never getting back together” radīšanā un var iegūt balvu par labāko disku.  Dziesmu autors Jörgen Elofsson par savu gabalu “Stronger” ar Kelly Clarkson.

Arī zviedri Avicii, Swedish House Mafia un Eric Prydz  var vinnēt balvas citās kategorijās. Kopumā Zviedrijas mūzikas industrija pretendē uz 10 nominācijām.

Zviedru nominācijas

• Gada disks: Max Martin, Shellback och Taylor Swift (producenter): “We are never ever getting back together”.

• Gada dziesma: Jörgen Elofsson (kopā ar  David Gamson, Greg Kurstin och Ali Tamposi) (dziesmas autors): “Stronger (What doesn’t kill you)”.

• Labākā deju dziesma: Avicii: “Levels”.

+ Labākā deju dziesma: Swedish House Mafia featuring John Martin: “Don’t you worry child”.

Best Contemporary Christian Music Song: Jonas Myrin och Matt Redman: “10,000 reasons (Bless the lord”).

• Labākais albums: Hans Olof Gottfridsson – The Beatles with Tony Sheridan: “First Recordings: 50th Anniversary Edition”

• Labākais remikss: Axel “Axwell” Hedfors av Ivan Gough & Feenixpawl Featuring Georgi Kay: “In my mind” (Axwell remix)

• Labākais remikss: Eric Prydz av M83: “Midnight city” (Eric Prydz Private Remix)

• Best Classical Vocal Solo: Anne Sofie von Otter: “Sogno barocco”

• Best tropical latin album: Raúl Lara Y sus Soneros: “Cubano soy”.

Grammy 2013 nominācijas:

• Gada disks: The Black Keys: “Lonely boy”, Kelly Clarkson: “Stronger (What doesn’t kill you)”, Fun featuring Janelle Monae: “We are young”, Gotye featuring Kimbra: “Somebody that I used to know”, Frank Ocean: “Thinkin bout you”, Taylor Swift: “We are never ever getting back together”.

• Gada albums: The Black Keys: “El camino”, Fun: “Some nights”, Mumford & Sons: “Babel”, Frank Ocean: “Channel orange”, Jack White: “Blunderbuss”.

• Gada dziesma: Ed Sheeran: “The A Team”, Miguel: “Adorn”, Carly Rae Jepsen: “Call me maybe”, Kelly Clarkson: “Stronger (What doesn’t kill you), Fun featuring Janelle Monae: “We are young”.

• Labākais jaunpienācējs: Alabama Shakes, Fun, Hunter Hayes, The Lumineers, Frank Ocean

• Labākais popmākslinieks: Adele, Kelly Clarkson, Carly Rae Jepsen, Katy Perry, Rihanna.

• Labākā popgrupa: Florence & The Machine, Fun featuring Janelle Monae, Gotye featuring Kimbra, LMFAO, Maroon 5 & Wiz Khalifa.

• Labākā deju dziesma: Avicii: “Levels”, Calvin Harris featuring Ne-Yo: “Let’s go”, Skrillex featuring Sirah: “Bangarang”, Swedish House Mafia featuring John Martin: “Don’t you worry child”, Al Walser: “I can’t live without you”.

Kā zināms šogad nominantu vidū ir arī latviešu komponists Uģis Prauliņš. Nominācijā «Labākais mūsdienu klasiskais skaņdarbs» (Best Contemporary Classical Composition) nominēts arī Uģis Prauliņš par kompozīciju «The Nightingale».

Jāvēlas, lai pēc desmit gadiem latviešu muziķu saraksts ir ne mazāks kā kaimiņiem zviedriem!  

Visas nominācijas – 81 kategorija: http://www.grammy.com/nominees

Vairāk par tēmu: http://sandraveinberga.lv/2012/06/20/ka-pelnit-miljonus-par-muzikas-autortiesibam-neizmantotas-latvijas-eksporta-iespejas/

Madonna, sieviešu mobings un otrā dzimuma izredzes

2012. g. 10. jūlijā. Speciāli TVnet.

Foto: TVNet

Šogad popkaralienes Madonnas koncerti Ziemeļeiropā vairs nebija pieprasītāko izklaides aktivitāšu sarakstā. Ulevī stadions Gēteborgā pagājušajā nedēļā bija piepildīts apmēram līdz pusei, kas pirms dažiem gadiem šķita neiedomājama lieta… Toreiz mēs arī no Rīgas joņojām uz Tallinu, lai noskatītos Madonnas šovu «dzīvā veidā». Toreiz viss šķita lieliski. Gandrīz lieliski, jo jau toreiz Madonna dažiem skaitījās «bišķiņ par vecu skatuvei», taču vēlme redzēt dzīvu popkaralieni bija svarīgāks faktors nekā viņas gadi. Madonnas jaunā turneja «MDNA» šogad turpina daudz smagāk boksēties ar agresīvām recenzijām, izturēt nesaudzīgus un pat aizvainojošus komentārus presē. Madonna joprojām neuzvedas tā, kā to varētu gaidīt no piecdesmitgadīgas sievietes. Viņa ar savu personību un uzvedību aizņem visu dzīves laukumu, apzinās, kur atrodas, neizliekas par naivu un pakļāvīgu vīriešiem padevušos beibi, bet spēj nekautrīgi uzvesties tā, kā vēlas, ar to nokaitinot zināmu konservatīvās un patriarhālās sabiedrības daļu. Tas notiek arī uz skatuves, kur viņa turpina cīņu pret homofobiju, par feminismu un seksualitātes brīvību. Par to viņu liela sabiedrības daļa apbrīno un respektē. Protams, ir arī tādi, kas viņu par to nosoda. Madonna un Miks Džegers – nevienlīdzīgas pozīcijas Taču šogad vairāk tiek runāts par zvaigznes izskatu un vecumu, nevis par viņas darba rezultātiem uz skatuves. Nevienam nav noslēpums, ka mūsdienu sabiedrībā ir izplatīti stereotipi, ka sieviete nedrīkst uzdrošināties strādāt uz skatuves tikpat ilgi kā viņas vienaudzis vīrietis arī tad, ja viņai šis darbs izdodas. Jā, protams, Madonas šā gada koncertturnejas «izgājieni» ar atkailinātu krūti koncerta laikā Stambulā un «neapģērbtu ķermeņa daļu» Romā ir izraisījuši pamatīgas mediju sašutuma zalves. «Popa vecmāmiņa» atļaujas to, ko vienkārši nav pieklājīgi darīt viņas vecumā, vai ne? Nost no skatuves un sēdi stūrī vai maini imidžu? Miks Džegers, Pols Makartnijs un Co lai paliek. Izskatās vēl grumbaināki, nekoptāki un sliktākā fiziskā formā, bet tomēr tie ir veči un tieši tāpēc drīkst tur palikt. Saprotams, ka popzvaigzne ir pati laba sava biznesa menedžere un izmisīgi mēģina ar šiem «stripTīza elementiem» koncertu laikā panākt biļešu pārdošanas kāpumu turnejas finālā. Šoreiz šis tirgvedības triks nav izdevies. Pēc kārtējā koncerta «Daily Mail» apkopoja Twitter komentārus, kuros izskanēja viedoklis, ka notikušais nav pieņemams nevienam, jo māksliniece esot par vecu «šādiem gājieniem». Protams, zāģēts tika viņas mēģinājums asociēt koncertturnejas nosaukumu MDNA ar ekstasī narkotikām ar līdzīgu abreviatūru, lai izdabātu jaunākai publikai. Pārāk bērnišķīgi gan? Par Madonnas faktisko vecumu un fizisko formu, uzvedību kā divdesmitgadīgai meitenei tiek diskutēts jau vairākus gadus. Dīva, kas sasniegusi 40 gadu vecumu un turpina strādāt uz skatuves ar divdesmitgadnieces tēlu popmūzikas vēsturē līdz šim nebija pieredzēta un pēc mietpilsoņu priekšstatiem nav «normāla lieta mūsu sabiedrībā». «Tā ir pieņemts. Mēs nevaram iedomāties, ka 50, 60 vai pat 70 gadus sasniegušas sievietes uzdrošinātos strādāt uz popa skatuves arī tad, ja viņām būtu lieliska balss un perfekts izskats. Nē, sievietes nedrīkst un viss. Neesam pieraduši pie šāda fenomena,» konstatē Madonnas biogrāfijas zviedru izdevuma autore Marija Franke. Kamēr Stings, Braians Adamss, Miks Džegers dzied, grozās un lēkā pa skatuvi tālāk bez vecuma kompleksiem, Madonnai šīs durvis jau gandrīz aizkritušas ciet. «Mūsu sabiedrībā norma ir vīrietis. Sieviete kungiem der vienīgi kā dekorācija, bērns vai jauniete. Pēc tam viņa var vākties stūrī, tupēt tur un nerēgoties acu priekšā. Mums pat ir prasība, lai popmākslinieki pazūd no skatuves, kad viņi kļūst vecāki. Tas ir nenormāli, bet tā mēs esam pieraduši uzskatīt un darīt. Piemēram, Madonnai visi tagad iesaka kārtīgi apģērbties un spēlēt skumjus blūzus pustukšos koncertos,» konstatē Marija Franke, piebilstot, ka Madonna nav vienīgā vecuma mobinga upure. Par savu izskatu un seksualitāti nācies līdz šim smagi maksāt arī Vitnijai Hjūstonei (Whitney Houston), Nikijai Mināžai (Nicki Minaj), Lilijai Alenai (Lilly Allen) un Eimijai Vainhausai (Amy Winehouse). Paradoksāli, ka recenzentus mazāk interesē piedāvātais muzikālais materiāls, bet gan zvaigznes izskats un personība. Piemēram, Raianas (Rihanna) nesenajā koncertā Borlengē (Peace&Love festivāls) recenzentiem vissvarīgākais šķita nevis mākslinieces vokālais sniegums, bet gan cik «porīgs» (pornogrāfisks), sakratīts un narkotizēts» ir bijis viņas izskats. Izskatās pārāk labi savam vecumam. Tas ir nosodāmi? Pieredze rāda, ka sievietes, kurām izdodas izlauzties mākslas vai politikas topā, tiek novērtētas, vajātas un tiesātas daudz smagāk nekā kungi. Sievietēm nekad nepiedod to, ko piedod vīriešiem. Piemēri te nav tālu jāmeklē – tepat pie mums eksprezidente Latvijā Vaira Vīķe-Freiberga, vai spīkere Solvita Āboltiņa tiek daudz pamatīgāk slānītas, šaustītas un «gar sienu izsmērētas» nekā dažs labs pērienu pelnījis politiķis  vīrietis. Tāpat arī Olga Rajecka vai Alla Pugačova «dabūn riktīgi» par to, ka vēlas turpināt strādāt, bet tādi fenomeni kā, piemēram, Raimonds Pauls, Pits Andersons, Viktors Lapčenoks, Filips Kirkorovs vai Valērijs Ļeontjevs var dziedāt tālāk un nesatraukties par savu vecumu vai izskatu. Viņiem sabiedrība nepārmet, ka dažiem no viņiem vajadzētu pārstādīt matus, veikt sejas plastisko operāciju, nodzīt lieko svaru un uzaudzēt muskuļus. Tajā pašā laikā sievietes labais izskats arī 50 un 60 gadu vecumā tiek izsmiets un kritizēts, jo tas jau esot sasniegts ar botoksu, HGH* un operācijām, nevis ar smagu darbu sporta zālēs un dzīvesveidu. Izskatās pārāk labi savam vecumam un uzvedas, kā izskatās, un tas ir slikti! Vīrietim piedod to, ko nepiedod sievietei Tagad šo mobingu ir pierādījusi zinātne. Vekšē universitātes doktorands Tobiass Bromanders savā disertācijā «Mediju skandālu monitorings 1997-2010» ir noskaidrojis, ka skandālu situācijās sievietes parasti tiek šaustītas kā personas un visa kritika koncentrējas uz viņu personību. Turpretī tad, ja notikumā ir iesaistīti tikai vīrieši, tad mediji koncentrējas uz notikuma analīzi un pēta apstākļus, kas attiecīgo situāciju ir izraisījuši. Tātad sieviete tiek šaustīta un kritizēta kā persona (neatkarīgi no notikuma konteksta), bet vīrietis tikai kā attiecīgā notikuma pasīvs elements. Bez tam mediju un sabiedrības intonācija vienmēr ir piedodoša, ja ir runa par vīrieti, bet šaustoša, ja notikumā iesaistītā ir sieviete. Hrestomātisks gadījums, kas labi zināms arī Latvijā: 1995. gadā bija spiesta demisionēt Zviedrijas sociāldemokrātu ministre Mona Salīna – par to, ka ar darba kredītkarti bija atļāvusies nopirkt lidostā Toblerone šokolādi. To jaunāko laiku politikas vēsturē pazīst kā «Toblerone skandālu». Ja šo grēku būtu pieļāvis viņas kolēģis Jērans Pēršons, tad nezin vai viņš līdz demisijai nonāktu. Te ir runa par mūsu attieksmi pret sievieti un vīrieti. Mums ir stereotipi priekšstati, un tie ir mūsu orientieris. Šī ilūzija eksistē visur. Ne tikai politikā, bet arī mākslā un sadzīvē, konstatē doktorands. Bromanders zinātniskas analīzes ceļā ir nonācis pie secinājuma, kuru mēs visi jau zinājām – no sievietēm tiek pieprasīts un gaidīts vairāk nekā no vīriešiem. Sievietēm jābūt pieticīgākām, godīgākām un svētākām nekā vīriešiem, «taču, ja viņas pakrīt vai ja viņām kas neizdodas, ja viņas nokrīt no pjedestāla, tad izrīkošanās ir daudz nežēlīgāka nekā pret vīrieti attiecīgajā pozīcijā», konstatē Bromanders. Mums Latvijā pašiem nācās par to pārliecināties pirms dažiem gadiem, noskatoties «caurkritušās» eirokomisāres Ingrīdas Ūdres publisko apmētāšanu ar akmeņiem Rīgā un Briselē, ļauno priecāšanos par uzņēmējas Ievas Plaudes-Rēlingeres biznesa problēmām, zviedru Monas Salīnas eksekūciju Stokholmā un britu «sabiedrības krējuma» un preses vajātās princeses Diānas traģisko likteni līdz katastrofas brīdim Parīzē. Piemēru šajā notikumu rindā netrūkst visās valstīs. Tobiasa Bromandera disertācija dod vielu jaunām pārdomām par šo veco un sen zināmo tēmu. Tagad beidzot pierādīts zinātniski, ka sieviete joprojām ir un paliek otrais dzimums, tāpat kā Simonas Bovuāras un  Fransuāzas Sagānas laikā. Nekas nav mainījies. Pieļauju, ka liela vaina šajā virzienā jāuzņemas tieši medijiem, kas veido sabiedrības priekšstatu un pieņēmumu skalu, jo izrādās – ja notikuma iemesls ir sieviete, tad mediji par šo notikumu izvēršas divreiz plašāk, nekā ja «klupšanas akmens» ir vīrietis», – konstatēts aktuālajā disertācijā. No šejienes izriet Tobiasa Bromandera secinājums – «ja vēlaties lielisku karjeru, esiet vīrietis!» Vīrieši, kas neieredz sievietes Aktuāla ir arī sieviešu apriešana interneta publiskajā telpā. Vai kāds ir paanalizējis interneta komentārus, kurus anonīmie klaviatūras mocītāji velta pazīstamām sievietēm un vīriešiem? Jo dāmu mobings izpaužas arī tur. Pazīstamais rakstnieks Stīgs Lāršons (Stieg Larsson) savu slaveno romānu sēriju iesāka ar darbu «Vīrieši, kas neieredz sievietes» (Män som hatar kvinnor), kuru angļu un arī latviešu valodā iztulkoja citādi – «Meitene ar pūķa tetovējumu». Neraugoties uz to, ka autors, dzīvs esot, kategoriski pieprasīja, lai viņa darbu sauc tieši tā, kā viņš to bija nosaucis, – virkne ārzemju izdevēju uz to nospļāvās un cenzēja romāna nosaukumu. Latvijā arī. Kāpēc? Par skarbu. Nu kā tad tā! Nav taču vīriešu, kas neieredz sievietes. Vai ne? Tāpēc mēs cenzējam Laršonu un nosaucam tā, kā vīriešu dominējošā sabiedrībā vajag. Neraugoties uz to, ka romānā Stīgs lieliski apraksta šo naidu visās perversijas izpausmēs. Šie paši tipāži (troļļi) siro arī internetā, un pats interesantākais, ka viņi nereti ir arī sievietes, kas vajā līdz ar troļļiem savas «bēdu māsas», kas uzdrošinājušās «spļaut pret vēju». Vīrietis drīkst, bet sieviete – nedrīkst. Atklātais rasisms sociālajos medijos un komentāros ir kļuvis jau par normu. Pēc Breivika masu slepkavībām Norvēģijā skandināvi sāka plašāk un vairāk runāt par intonāciju sociālo mediju čatā un par to, ka tomēr nav pieļaujama indīga riešana un anonīmās izsmiekla zalves ar raķetēm no krūmiem uz apšaudei novietoto autoru. Īpaši tad, ja autors ir sieviete. Tagad pienācis laiks runāt par to, ka sievietes šajā diskusiju zonā apšauda niknāk un zākā personiskāk nekā vīriešus. «Sievietēm arī interneta diskusijās uzreiz uzbrūk kā personām, neatkarīgi no tā, ko viņas ir izdarījušas, pateikušas vai paudušas. Tiek runāts nevis par rakstā pacelto problēmu vai lietu, bet tiek «nomasēta» autore» – konstatē zviedru interneta čata pētniece Elina Gustavsone. Šis fenomens ir starptautisks. Acīmredzot ir pienācis laiks publiski un atklāti runāt par šīm lietām, citādi mums, sievietēm, nāksies sekot Žoržas Sandas piemēram. Vai tiešām tā nāksies rīkoties, lai panāktu lietišķu sabiedrības diskusiju par piedāvāto problēmu? Formāli Latvijā dzimumlīdztiesības rādītāji ir augsti, taču sieviešu aktīva iesaistīšanās politikā joprojām arī pie mums paliek zemā līmenī. 10. saeimas vēlēšanās 28,5% kandidātu bija sievietes, no kurām Saeimā iekļuva tikai 19% (EP diskusija Rīgā 09.03.2011.). Mātes un gados vecākās sievietes arī Latvijā pārstāv tās sabiedrības grupas, kas visvairāk pakļautas nabadzības riskam. Kopumā 70% no pasaules iedzīvotājiem, kuri dzīvo zem nabadzības sliekšņa, ir tieši sievietes. Vai nav par skarbu? Vai nav pienācis laiks atļaut Madonnai darīt uz skatuves, ko vien viņa vēlas, ja muzikālais pienesums ir profesionāls un vērā ņemams? Vai nebūtu jāsalauž tā slota, ar kuru mēģina aizmēzt no skatuves mākslinieces, politiķes, uzņēmējas, žurnālistes, pamatojoties uz viņu dzimšanas gadu? Starp citu, arī Latvijas TV esmu dzirdējusi, ka menedžmenta aprindās mēdz ieskanēties runas par vecuma un lieko kilogramu cenzu, ja ir runa par sievietēm, kuras drīkst laist kadrā kā raidījumu vadītājas vai komentētājas.  Neskatoties uz to, ka nu jau pat CNN, BBC, ABC un citos starptautisko TV kanālos nopietnas politiskas programmas vairs nevada tikai divdesmitgadīgas beibes. Bet par LTV ekrānā redzamo vīriešu – komentētāju liekajiem kilogramiem un komiskajām frizūrām neviens neatļaujas  pie mums diskutēt. Atzīsim, ka sievietes ir pakļautas dubultai diskriminācijai – gan dzimuma, gan vecuma mobingam. Tātad, vai izgaismojot dzimuma un vecuma mobingu, mēs spēsim šos netikumus apkarot un sievietēm tomēr nebūs jāpieņem vīrieša pseidonīms, lai pasargātu sevi no nozākāšanas? * Human Growth Hormon

Novaja Volna atved mums Krievijas tikumus un likumus. Vai mēs tos pieņemsim?

 2011.gada 29. jūlijā

 Novaja Volna rīkotāji, izraidot no publiska pasākuma Latvijas medija TVnet žurnālistus par kritisku materiālu gatavošanu, ir rīkojušies atbilstoši savas zemes – Krievijas izpratnei par preses lomu un uzdevumiem. Krievijā ir norma, ka prese un žurnālistu darbība tiek kontrolēta un mediji funkcionē zem smagas cenzūras griestiem. PSRS mantojums tur joprojām dzīvs un par šo faktu Krieviju regulāri kritizē Starptautiskās žurnālistu organizācijas. Zviedrijas Publicistu klubu ieskaitot, kura biedre esmu arī es.

Latvija šodien, pateicoties 20 neatkarības gadiem, preses brīvības ziņā ir tālu priekšā Krievijai un mūsu žurnālistu organizācijām būtu sakāms savs vārds šajā sakarā par žurnālistu darba ierobežošanu brīvā un demokrātiskā valstī. Tāpēc Krievijas popkultūras pasākuma rīkotājiem nāksies jārespektēt mūsu valsts normas un Eiropas Savienībā akceptētās žurnālistu tiesības.

Viņi ir atbraukuši pie mums, te vairs nav PSRS/Krievija un no Kremļa mūsu žurnālistus regulēt maz izredžu.

 Jaunais Vilnis rīkotāji noprojām, nenogurstoši deklarē, ka viņi sagaidot no Latvijas lielāku pretimnākšanu šī pasākuma rīkošanā, taču paši Novaja Volna „bosi“ savos konkrētajos darbos un rīcībā neizrāda kaut formālu respektu un cieņu valstij, kurā viņi uz 5 gadiem grib vēl noenkuroties kopā ar savu „vilni“.

Novaja Volna bosi parāda savu īsto attieksmi pret Latviju. Šajā foto to var labi redzēt.

Spilgtākais piemērs šai ignorancei ir nesenā Novaja Volna organizatoru vizīte pie Latvijas prezidenta, kuras laikā tikai pāris delegācijas dalībnieki bija ievērojuši elementāru etiķeti un saģērbušies atbilstoši situācijai, respektējot Latvijas valsti.

Nedomāju, ka Igors Krutojs, Raimonds Pauls, Ļevs Leščenko vai Laima Vaikule ir neizglītoti tumsoņas un nedomāju, ka Latvijas Prezidenta kanceleja vai „protokola grāmatas“ viņus neinformēja par to kādā izskatā civilizēti cilvēki dodas pie valsts prezidentiem uz oficiālu pieņemšanu? Prezidents simbolizē Valsti. Pat ja viņu izpratnē Andris Bērziņš tikai „mazas banānu republikas“ prezidents, arogance pret Latviju bija redzama. Diemžēl.  Vienīgais Maksims Galkins izskatījās protokola normām atbilstoši un krasi atšķīrās no karnevāliskā Krievijas apmeklētāju bariņa.    

Igors Krutojs pie Latvijas prezidenta. Foto http://www.nra.lv

Cerams, ka turpmāk Novaja Volna un paralēli notiekošā jauno krievu samita rīkotāji, kā arī šo pasākumu kvēlie atbalstītāji Latvijā izdarīs pareizus secinājumus un respektēs uzvedības normas Latvijā un Eiropas Savienībā un padarīs šo pasākumu par interesantu un vajadzīgu ne tikai NVS valstu skatītājiem un jaunajiem krieviem, bet arī mums- Eiropas Savienības pilsoņiem.

Cerams, ka tas notiks bez politikas, bezgaumības un vulgaritātes piejaukuma, kas pašlaik lien laukā no tā pa visām šuvēm. Tad pret to nebūtu iebildumu arī viskvēlākajiem „Novaja Volna“ kritiķiem.

 Papildu info: http://sandraveinberga.lv/2011/07/27/blikskis-ap-%e2%80%9dnovaja-volna%e2%80%9d-desmitgadi-un-krievijas-politiskas-varas-demonstracija-jurmala/

http://sandraveinberga.lv/2011/07/24/krievu-popkulturas-tingeling-goes-russia-jaunais-vilnis-novaja-volna-2011-jurmala-ieradies-latvija-videosveiciens-jaunajam-vilnim/

http://sandraveinberga.lv/2011/04/03/balaganu-logika-riga-jurmalas-%e2%80%9djaunaja-vilni%e2%80%9d-latvija-vaveres-riteni/

Foto: www.nra.lv, www.tvnet.lv