Krievijas embargo vai afrikāņu epidēmija? Kas mums bīstamāks?

Foto - Twitter

2014.gada 12.augustā

Krievijas sankciju krīze un to iespējamā ietekme uz Latvijas iedzīvotāju labklājību ir iedarbinājusi stresu sabiedrībā. Mediji atšķirīgi baida ar embargo sekām (atkarībā no tā, vai tie pārstāv Rietumu vai Krievijas viedokli), taču kopsaucējs ir viens: «Visiem būs grūti!»

Uz aizvadītās banku krīzes fona tagad lekni izvēršas bažas par to, ka pārmaiņas velk sev līdzi nepatīkamas problēmas. Krist panikā drīkst (ja gribas)! Tikai vienu derētu atcerēties – cilvēce (laikam ritot) ir nevis kļuvusi dumjāka, bet gan palielinājusi savas muļķības izpausmju skalu. Rezultātā – embargo panikas bungas apdullina, kamēr ebola kā ēna, bez skaņas slīdoši pārvietojas mūsu virzienā. Kā gandrīz neredzama nāves migla, kuru gandrīz neviens neievēro…

Sankciju ietekme un riski

Sāksim ar pirmo. Pašreizējā pasaules aina uzkrītoši demonstrē, ka politiskajām un ekonomiskajā interesēm atkal nav pa ceļam. Krīzēs politika ņem virsroku, un tiem, kam «nauda nesmird», stāvot pat uz galvas vircas bedrē, jeb bizness «über alles», nākas pierauties politisku motīvu vārdā. Tas nav nekas jauns. Tāpēc saprotama ir dažādu ekonomisko grupējumu «laivas šūpošana» ar aicinājumu «mums nav svarīga brīvība, galvenais, ka visi dabū savu dienišķo desu». Paēdis muļķis viņiem ir labāks pircējs nekā izkāmējis filozofs. Patēriņa loģika baida mūs ar Maslova kāpnēm no nezināmas nākotnes, kas iestāšoties, ja Latvijai vairs nebūšot «Krievija pie rokas».

Šie saskumušie ļaudis ir iepirkušies ražotnēs, kuras eksportē galvenokārt uz austrumiem (zivju konservi, saldumi, alkohols, Dzintara kosmētika, pārvadājumi u.c.), prioritējot komerciālās saites ar «ļaunuma impērijas» mantinieci – Putina Krieviju. Prokrieviskā eksporta astoņkājim pieslēdzas arī mūsu nekustamā īpašuma piranjas. Rezultātā vaimanas pārvēršas sirēnās, kas gatavojas iežēlināt Latvijas valdības līdzcietību un panākt, lai mēs piekrītam «palīdzēt» šiem uzņēmumiem ar mūsu kopējo nodokļu naudu – finansējot viņu zaudējumus, kas radīsies embargo rezultātā. Par viņu bīstamajiem biznesa sakariem tagad maksāsim mēs.

Kurš šajā blokādes mačā uzvarēs?

Rietumi vai Krievija? Pašlaik vairāk nekā 80% krievu atbalstot Putina idejas, taču inflācija tuvojas un, kā norāda VTB Capital, jau šomēnes Krievijā sagaidāma plaša patēriņa preču cenu celšanās par vismaz 2,5%, kas pēc pāris mēnešiem sasniegs +7,5%. (ekonomikas jaudai palielinoties tikai par 0,3-0,5%).

Pirmie pa pirkstiem dabūšot krievu oligarhi. Jau tagad biržas kurss krītas. Kapitāls plūst projām no valsts. Diemžēl pagaidām nav pazīmju, ka RU biznesa aprindas varētu sacelties pret pašu Putinu un viņa politiku. Siloviki un Putinam lojālie drošībnieki (no Pēterburgas laikiem) par «stabilitāti» valstī parūpēšoties ar vecajām PSRS metodēm.

Vladimirs Putins un viņa propagandas buldozers cenšas iestāstīt mūsu un savējiem krieviem, ka Krievija tagad būšot attīrīta, reindustrializēta un neatkarīga supervara. Gaiša, varena, svētīta paklausīgu pilsoņu laimes valsts. Leiputrija.

Pasakas pieaugušajiem Krievijā tātad ir modē, taču mirāžas nemēdz materializēties dzīvē. 100% iztikt bez rietumu precēm Krievija šodien tomēr nevarēs. Var, protams, dekoratīvi aizliegt amerikāņu sojas pupiņas, poļu ābolus, holandiešu tomātus vai latviešu jogurtus, taču pavisam cita lieta ir, piemēram, vācu mašīnbūvniecības preču importa aizliegums. Nē, to Putins neaizliegs, bez šīm precēm Krievija apstāsies uzreiz. Vienā rāvienā. Var draudēt aizliegt rietumu kompāniju lidojumus pāri Krievijai, taču no tā gaisa satiksme neapstāsies. Putina dekrēts tikko samazinājis Lufthansa un Air France – KLH akciju kursu biržā. Pagaidām tas arī viss. Izskatās, ka zaudētājs būs totalitārisms pats.

Putina impērijas otrās laulības

Tagad, kad Putins pieprasa šķirt Krievijas «laulību ar Rietumiem», ir skaidrs, ka tiek meklēts «nākamais dzīvesbiedrs». Pašlaik notiek šķiršanās pirmā jeb «es pats!» stadija, kad krievu izgudrojumi aizstāšot un apsteigšot visu ievazāto rietumu sasniegumu skalu. Krievijai no rietumiem neko vairs nevajadzēšot, jo visu protot vēl labāk saražot paši: braukšot tikai ar savējām – krievu «luksusa automašīnām», lietos tikai Krievijas banku kartes Visa un Mastercard vietā utt. Šo virzienu mēs jau pazīstam no PSRS laikiem un atceramies ar pašizolācijas rezultāta signālvārdiem «deficīts» un «zema kvalitāte». Tātad – nekā jauna.

Tagad par nākamajiem «dzīvesbiedriem». Brālīgākas valstis Krievijai tagad būšot Brazīlija, Indija un Ķīna. PSRS modeli reanimēs Baltkrievija un Kazahstāna. Kā īsti krieviem ies ar «brālīgajiem ķīniešiem»? Par to var stipri šaubīties, jo līdzšinējās energosarunas ar Pekinu krieviem izrādījās ļoti neveiksmīgas. Sarežģīta būs arī investīciju joma, jo Rietumu bankas vairs nepiedalīsies, bet ķīnieši prot padomāt vispirms par sevi visos gadījumos un darījumos. Indijā pie varas vairs nav Gandiju klans, un Brazīlijas Lulam tā arī neizdevās pagriezt Rio kreisajā vējā.

Taču nav ļaunuma bez labuma: muļķībai un fanātismam apvienojoties, piedzimst administrēšana, kas jau tagad Maskavā iebraukusi grāvī. Iespējams, ka Putina klana muļķība būs nākošajām saprātīgo krievu paaudzēm labāka mācība nekā pozitīvo piemēru atdarināšana. Lai viņiem veicas redzēt un saprast.

Epidēmija, par kuru izvairāmies runāt

Embargo satramdītajā Latvijas vidē grūti pat iepīkstēties par Āfrikas nāves vīrusa bīstamo tuvumu un pārvietošanās ambīcijām. Pasaules Veselības organizācija (PVO) aktuālo Ebolas vīrusa uzliesmojumu, kas pašlaik novērojam Āfrikas valstīs, pasludinājusi par ārkārtas situāciju un pieprasa tūlītēju starptautisku rīcību, lai apturētu vīrusa izplatību.

Ebolas epidēmija

Ebolas epidēmija

Kas ir Ebolas vīruss? Tā ir nāvējoša slimība pret kuru nav vakcīnas vai zāļu.To sauc arī par asins drudzi un uzskata par visbīstamāko vīrusu (RNA) pasaulē, kas var izraisīt mērim līdzīgu epidēmiju. Slimību atklāja 1976. gadā Sudānā un Kongo. Savu vārdu šī bīstamā infekcijas slimība ieguva, pateicoties upei ar tādu pašu nosaukumu – Ebola. Cilvēki var inficēties savstarpēja kontakta rezultātā (asinis, siekalas, sviedri, urīns, limfa). Slimības inkubācijas periods ir apmēram trīs nedēļas. Tā izpaužas asās muskuļu sāpēs, ļoti augstā ķermeņa temperatūrā, galvas sāpēs, asiņojošā caurejā un visbeidzot demonstrē saslimušā cilvēka iekšējo orgānu sabrukumu. Slimības pārnēsātāji ir tā saucamie augļu sikspārņi jeb «lidojošie suņi», kurus vietējie iedzīvotāji Gvinejā, Sjerraleonē un Libērijā lieto kā delikatesi. Līdz šim no Ebolas gājuši bojā ap 1000 afrikāņu. Saslimšanas gadījumu skaits turpina palielināties, un šobrīd tie (1700) reģistrēti virknē Rietumu un Austrumāfrikas valstu. Atkarībā no vīrusa paveida mirst 30% līdz 90% no visiem inficētajiem.

Līdz šim Pasaules Veselības organizācija izplatīja mierinošu informāciju, ka Eiropu šis risks sasniegt nevarot. Taču ziemeļvalstu epidemiologi domā citādi. Viņiem šķiet, ka notiekošais ir satraukuma vērts. Lai gan pagaidām starptautiskais spiediens tiek vērsts uz valstīm, kur infekcija ir konstatēta, un pārējās valstis palīdz riskam palikt uz vietas, nav droši, ka nāvējošais vīruss līdz Eiropai tomēr nenokļūs.

Protams, neviens no mums nevēlas redzēt Ebolas vīrusa tālāku izplatīšanos uz ziemeļiem un negrasās celt nepamatotu paniku. Taču mani māc bažas par to, cik nopietni mēs savā valstī esam gatavi šādas ekstrēmi nežēlīgas epidēmijas ierašanās brīdim. Vieglāk ir noliegt šādu iespēju nekā paskatīties patiesībai acīs.

Ja reiz notiktu visnevēlamākais un vīruss pie mums tomēr ierastos? Runa šajā gadījumā nav par atbildīgo iestāžu «atrakstīšanos» vai amatpersonu noliedzošu «atskaitīšanos» publikas priekšā, bet gan par sabiedrības kopīgu gatavību uzņemties apgrūtinājumus un klapatas, lai ierobežotu nāvējoša vīrusa izplatību mūsu valstī. Šim procesam ir divi etapi – informācijas un rīcības fāze. Pagaidām neredzu nevienu no tiem.

Par šo problēmu iedomājos, noraugoties, kā aizvadītajā nedēļā pa Ezeres ceļu pārvietojas svētceļojuma Liepāja – Aglona dalībnieki. Cilvēkam no cūku mēra nav jābaidās, taču lopiņiem šī slimība ir nāvējoša. Ļaužu masveida pārvietošanās pa lielceļiem var mēra infekcijas pieauguma risku veicināt. Protams, svētceļnieki ir tikai viena no iedzīvotāju grupām, kas var kļūt par cūku mēra pārnēsātājiem. Taču diezin vai svētceļnieki (un mēs pārējie) būtu gatavi atteikties no savas tradīcijas (ērtībām, ieradumiem) par labu cūku mēra apkarošanai? Medijos šis jautājums tika pacelts retoriski un svētceļnieki paši paziņoja, ka «viss būs kārtībā». Taču problēmas nostādījums ziņo, ka viņi (un mēs pārējie) neesam gatavi dziļi paraudzīties uz šo problēmu un novērtēt katrs savu privāto misiju epidēmijas ierobežošanā. Mums nav traģiskas pieredzes = mācības šajā jomā. Tā ir ērtāk un tāpēc labāk.

Šodien Ebola lien uz priekšu pa Āfrikas kontinentu. Daži inficētie iekļuvuši Spānijas un Kanādas slimnīcās, un pastāv cerība, ka arī šoreiz atkal viss būs labi. To nokārtos citi. Cerams, ka «tie citi» neļaus Ebolai pārkļūt pāri Vidusjūrai un atpeldēt līdz mums. Pretējā gadījumā mums vairs nebūs nekādu politekonomisko stresu. Embargo automātiski pārvērtīsies pupu mizās un mūs visus apvienos kopīga vajadzība – izdzīvot.

Vai mēs (ikviens) esam tam gatavi?

Piektdiena, ”trīspadsmitais” un skorpionu inde pret rezistentām baktērijām

2012. gada 13. jūlijs
Piektidenas, 13. jūlija roze. Mazliet apvainojusies

Piektidenas, 13. jūlija roze. Mazliet apvainojusies.

Šodien, piektdiena – 13. jūlijs. Laiks Rīgā nedaudz nomācies un sinoptiķi sola sliktu vasaru.

Posta prognoze atbilst ”13. datuma”  depresīvajiem jaunumiem. Cerams, ka tik bēdīgi nebūs un vasara projām neaizbēgs.

Rīta radio putojas un putrojas jaunumu izklāstā. Raidījuma vadītāji  čivinoši koķetē ar kolēģiem un publiku, galu galā panākot bizē kūkas satura formātu, jo spoguļa viņiem tur studijā nav.

Tikmēr ārzemju mediji piedāvā arī foršus un patīkamu jaunumus, kas iepriecina.

Histēriskās medības pēc jaunu ārstniecisko līdzekļu atrašanas pret baktērijām, kuras vairs ”neņem pretī” antibiotikas, šķiet beidzot ieraudzījušas spožu gaismu tuneļa galā. Pētnieki ir atraduši prefektu sabiedroto – skorpionu.

Zelta skorpions.

Zelta skorpions.

Vuhanas universitātes pētnieki Ķīnā ir spējuši manipulēt ar skorpiona indi tā, ka ar tās palīdzību izdevies iznīcināt multirezistentās stafilokoku baktērijas MRSA, kuras bieži sagādā nopietnas problēmas slimnīcu pacientiem.

Noderīgo skorpionu sauc  Mesobuthus martensii jeb par ķīniešu zelta skorpionu. Injicējot indi savam upurim šis skorpions ne tikai vēlas nogalināt savu nākamo maltīti, bet arī injicē vispirms peptīdu (ķīmisku vielu), kas iznīcina mikroorganismus.  Šādi skorpions pārbauda, vai laupījums ir svaigs.

Šī peptīda īpašības ieinteresēja ķīniešu pētniekus ar mērķi izmantot to cīņā pret rezistentām baktērijām, kas veselības aprūpei sagādā aizvien lielākās problēmas praktiski visās pasaules valstīs.

Karina Tegmarka-Wisela Zviedrijas radio šodien atzīstas, ka šīs atklājums ir lieliska lieta taču (kā parasti) nav skaidrs kā un vai šī skorpiona inde ietekmēs cilvēka organismu kopumā. Minētais peptīds sagrauj ne tikai baktērijas, bet arī sarkanos asinsķermenīšus.

Savā jaunākajā pētījumā ķīnieši pierāda, ka viņiem esot izdevies izmanīt peptīda īpašības. Tagad tas vairs neesot kaitīgs cilvēkam.

Šāds rezultāts, protams, iepriecina.

Laboratorijas eksperimentos zelta skorpiona inde pagaidām tiek izmantota apkarojot ādas infekcijas. Četru dienu laikā šis peptīds aptur smagas (līdz šim neārstējamas) ādas infekcijas un ir pamats cerēt, ka šo skorpionu indi nākotnē arī mēs varēsim izmantot arī pret līdz šim sarežģītajām ādas slimībām.

Tiktāl mūsu piektdiena ir laba. Sekojam notikumiem pasaule un jūtam, ka progress pūš arī mūsu virzienā.

Vai ne?

Rīt Rundāle piedāvā koncertus un šo iespēju nevajadzētu laist garām. Cerams, ka arī māksla tur būs moderna un progresīva.

Vai kāds zina kāds rīt Rundālē būs laiks?

🙂

 

 

Avoti:Luyang Cao et al. Antibacterial Activity and Mechanism of a Scorpion Venom Peptide Derivate In Vitro and In Vivo. Plos One 2012. doi: 10.1371/journal.pone.0040135

 

Ķīnas skandāls – alkatības krīze

2012. gada 26. aprīlis

Kāds ir Ķīnas ceļš?

Kāds ir Ķīnas ceļš?

Vakar un šodien Zviedriju apmeklē Ķīnas premjerministrs Vens Džiabao (Ven Jiabao). Viņa programmā ietilpst tikšanās ar Zviedrijas valdības vadītāju Frederiku Reinfeldu, industrijas ministri Anniju Lofu un audience pie karaļa.

Šī vizīte ir komplicēta, jo Ķīna joprojām ir politiska diktatūra. Valstī nav politiskas demokrātijas, režīma kritizētājus vajā, nogalina un turpina ieslodzīt ”darba nometnēs”.

Ķīnā netiek nodrošināta mediju, izteikšanas vai reliģijas izvēlēs brīvība.

Etniskās minoritātes Tibetā, Ksinjangā un Mongolijā tiek vajātas un, protams, ka tas nav akceptējami.

No otras puses Ķīnai pašlaik pieder pasaules dinamiskākā ekonomika, pēdējie 30 gadi šajā virzienā valstij ir bijuši veiksmīgi.

Cēlies ķīniešu dzīves standarts un labklājība.

Ķīnieši nav brīvi, bet paēduši. 

No ”debesu impērijas” Ķīna pārvērtusies par globālu lielvaru.

Jā, protams, ka šobrīd ķīnieši dzīvo daudz brīvāk nekā Mao laikā, taču demokratizācijas fināla atrisinājumu vēl nav iespējams saskatīt.

Tāda nav.

Kur slēpjas problēma mūsu attiecībās ar Ķīnu? 

Šobrīd mēs varam uzskatāmi novērot, kā lielās Eiropas valstis (Francija un Vācija) cenšas tuvoties Ķīnai un visiem spēkiem klusināt kritiku ķīniešu politiskā režīma vizrienā.

Priekšplānā tiek izvirzītas ”darījumu attiecības” un politiskajam aspektam tiek uzlikta surdīne. 

Dzenoties pēc jauniem eksporta tirgiem vai tieši pretēji – cerot iegūt ķīniešu investīcijas, bizness aizbāž muti politikai. Protams, ka te noderētu vienota Eiropas politika režīma virzienā.

Piemēram – kopējs ieroču embargo Ķīnas vizrienā. Taču te negrib piedalīties Francija.

Ikviens vēlas izmantot Ķīnu savām biznesa iespējām, cenšoties neredzēt novecojošo režīmu, kas šajā valstī valda joprojām.

Taču ir cerība.

Pēdējais skandāls, kas saistās ar skandalozo britu uzņēmēja nogalināšanu, var sašūpot trekno elites slāni Ķīnas varas hierarhijas augšpusē.

Tā kā manu blogu lasa arī lasītāji no Ķīnas, es jūtos gandarīta, ka varu izklāstīt kā šo ”Ķīnas skandālu” atspoguļo rietumu prese. 

Skandāls (par kuru jau informēju iepriekš) sākās kādā viesnīcas istabā Čongkvingā (Chongquing). Nogalinātais bija kāds britu uzņēmējs (Neil Heywood), kurš pēc ķīniešu mediju ziņām – bija pārdzēries un nomiris no alkohola pārdozēšanas. Tās bija oficiālas ziņas, taču realitāte ir tāda, ka šis cilvēks nekad nelietoja alkoholu un nāves iemesls (acīmredzot) bija pavisam cits.

Šī detektīvstāsta turpinājumā pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks, maskējies sieviešu drānās, ieradās amerikāņu konsulātā Čengdū (Chengdu) un paziņoja, ka minētais notikums ir slepkavība. Ar to arī viss sākās.

Tagad ir iestājies otrais spēcīgākais politiskais orkāns ( kopš 1989. gada!) un viens no ietekmīgākajiem ķīniešu politiķiem Bū Ksilais ir nomests no amata. Viņa sieva ir apcietināta, aizdomās par  minētās slepkavības veikšanu vai organizēšanu.

Iemesls – politiķa sieva, ar britu uzņēmēja palīdzību, ir ”transportējusi naudu” no Ķīnas uz rietumiem. Abi nav varējuši vienoties par brita honorāra lielumu, pēc tam sekojuši draudi – publiskot ”darījumus” Ķīnas medijos. Rezultātā – politiķa kundze nepaklausīgo britu vienkārši noindējusi. Tā informē rietumu mediji.

Augsti stāvošā politiķa un viņa sievas dēls Bū Guanga (kas savulaik vadāja glītas meitenes uz ķīniešu diskotēkām ar savu sarkano Ferrari), turpina studijas ASV (Kennedy School of Government, Harvard) un, protams, ir pamats brīnīties, kā  ķīniešu vecāki var samaksāt atvases dārgo skolas naudu un sadzīves izmaksas ASV (un pirms tam Lielbritānijā) un  vēl finansēt jauna Porsche iegādi dēla vajadzībām ASV. Galu galā ar augsta partijas līdera algu šādiem izdevumiem nepietiek.

Jā, šis skandāls ir pašlaik galvenā sarunu tēma Ķīnā. 

Tam var izrādīties tālejošas sekas. 

Mandarīnu valodā vara nozīmē ”quan” un nauda ”qian”. Nav brīnums, ka daudzi uztver šos vārdus kā sinonīmus. 

Ķīnā katrs pelna naudu kā māk: ārsti ņem ”honorāru” pirms operācijām (tāpat kā Latvijā!),  žurnālisti – ņem pretī naudu pirms raksta publicēšanas. Tieneši ņem naudu no apsūdzētajiem, politiķi no ražotājiem. Korupcijas dimensijas ir grandiozas.

Ķīnas centrālās bankas ziņojums par to, ka 18 000 korumpēti valsts ierēdņi ir  izveduši nelegāli no valsts 120 miljardus dolāru, faktiski ir nieks. Katrs nozog valstij un līdzpilsoņiem apmēram 7 miljonus un kas tas ir salīdzinājumā ar mūsu oligarhiem?

Daudz vai maz?

Morāle tā pati – zagt kamēr vēl var paspēt to izdarīt.

Nauda ir pazudinājusi daudzus.

Cilvēkus, partijas un valstis.

Nav izslēgts, ka Ķīnas varas aparātam neizdosies apturēt domino kauliņu krišanas procesu, kuru ir iedarbinājusi Bū Ksilais kundze ar savu alkatību.

Ķīnas politiskā sistēma ir pārvarējusi daudzas problēmas.

Izskatās, ka nauda šo valsti pazudinās un režīms kritīs. 

Tā patiešām izskatās.

 

Pārdod savu nieri, lai iegādātos Iphone.

2012. gada 6. aprīlī
Sydsvenskan, Apple zaudē tirgu Ķīnā.

Sydsvenskan, Apple zaudē tirgu Ķīnā.

Ziņu aģentūra Xinhua šodien ziņo, ka Ķīnas dienvidos notiesātas piecas personas par līdzdalību pusaudža nieres izoperēšanā un pārdošanā.

Pusaudzis atļāvis izoperēt savu nieri, lai to pārdotu tālāk un par saņemto naudu iegādātos kārotos iPhone un Ipad.

Viens no aizturētajiem ir ķirurgs, kurš pērnā gada aprīlī izoperēja zēna nieri, lai to pārdotu tālāk.

Ķīnas valsts ziņu aģentūra šodien informē, ka notiesātie par izoperētās nieres pārdošanu, saņēmuši samaksu 220 000 jenu apmērā. Pats nieres īpašnieks – pusaudzis no šīs naudas saņēmis tikai 22 000 jenu.

Atlikušo naudu medicīniskais personāls sadalījuši savā starpā.

Pagaidām nav zināms, kurš ir maksājis par pakalpojumu.

Tikmēr cietušajam nieres donoram, pusaudzim Vangam šogad konstatēta nieru nepietiekamība. Par nieres pārdošana viņam tagad var nākties samaksāt ar savu dzīvību. 

Vangs dzīvo vienā no trūcīgākajiem Ķīnas rajoniem un par iegūto naudu nekavējoties iegādājies ilgi kārotos priekšmetus – Iphone un Ipad.

Šie Apple izstrādājumi ir ļoti populāri Ķīnā un lielākai daļai ķīniešu joprojām saglabā nesasniedzama statusa priekšmeta auru.

Paradoksāli, ka kāre pēc elektroniskajām rotaļlietām ir tik liela, ka jauni cilvēki ir gatavi par šim mantām samaksāt pat ar savu veselību. 

Pērk par visaugstāko maksu.  

Interneta terorisms. Vai mums no tā ir bail?

2012. gada 12. februārī

Lielākie interneta teroristi joprojām ir Ķīna un Krievija.

No turienes tiek koordinētas apjomīgākās kiberakcijas.

Pirmā no pazīstamākajām bija 2007. gadā bija Krievijas politiskā ofensīva pret Igauniju, sakarā ar Otrā pasaules kara monumenta pārcelšanu no pilsētas centra uz Tallinas kapiem. Maskavai tas nepatika un tāpēc igauņu bankas, mediji, institūcijas un valdības iestādes tika pakļautas IT uzbrukumu sērijai (panākot interneta lapu un datorsistēmu sabrukumu).  

http://www.wired.com/politics/security/magazine/15-09/ff_estonia?currentPage=all

2008.gadā tika piedzīvoti līdzīgi Krievijas uzbrukumi Gruzijas institūciju un valdības mājas lapām.

2009.- 2010.gadā Irānas kodolreaktoru datorus sagrauj nepazīstams datoru vīruss (Stuxnet). Uzbrukums bija tik specifisks, ka varat viegli uzminēt, kura no valstīm bija šīs idejas autore. Protams, ka tik augstā līmenī to spēj tikai viena valsts. Oficiāli joprojām vainu neviens nav uzņēmies.  🙂

2009. gadā aktivizējas Ghostnet, sagraujot 1295 datorus 103 valstīs, to skaitā arī vēstniecībās un Ārlietu ministrijās. Starp upuriem ir arī Tibetas emigrācijas valdība Indijā.

Wikileaks 2010. Par to mēs visu zinām tāpat.

Pagaidām cilvēki no IT terorisma fiziski nav cietuši. Dzīvību kiberkaujās vēl neviens nav zaudējis. Pēc ekspertu domām, ”reāla nāve” esot tikai ”laika jautājums”, kad ar IT uzbrukumu palīdzību varēs atslēgt elektrību, dzelzceļa satiksmi, tiltus, atomelektrostacijas un gaisa satiksmes uzraudzības kontroli.

Būs grupējumi, kas to izprovocēs.

Pagaidām teroristu rīcība nav tik apdāvinātu programmētāju, lai realizētu nopietnus kiberdraudus civilizācijai. Taču Aizsardzības ministrijas jau ieņem posteņus nocietinājumus un aizbarikādējas pret iespējamajiem draudiem no datora.

ASV Wiliam Lynn zviedru medijiem apgalvo, ka apmēram 30 valstis pasaulē jau šodien esot sagatavojušās pret ”šāda veida draudiem un uzbrukumiem”.

Kurš uzbruks?

Pagaidām tikai Irāna vai Ziemeļkoreja esot spējīgas likt lietā datorus pret saviem nedraugiem.

Tāpēc mūsu valsts aizsardzības sistēma esot jāizveido īpašas IT aizsardzības vienības, kas sargās mūsu drošību.

Ieroči un tanki, granātas, mīnas un bruņutransportieri varot droši doties uz muzejiem.

Karalauks tagad pamēģina iespraukties datorpasaulē.

Pagaidām šīs IT speciālistu aizsardzības vienības cīnās ar teroristu mākslīgi radītu serveru bloķēšanu (pārslodzes rezultātā), ielaušanos datorsistēmās un sistemātisku tehnikas sabotāžu.

Nepārprotami, ka šo centienu rezultātā internets pamazām militarizēsies.

Nav izslēgts, ka cēlu mērķu vārdā tiks ierobežota arī mūsu privātā brīvība internetā.

Pirms nedēļas Džordža Buša bijušais Nacionālās izlūkošanas šefs Mike McConnel  informēja, ka tiek sagatavoti jauni likumi, kas ”aizsargās nacionālās industrijas intereses no pirātu IT uzbrukumiem”.

2010.gada tika likti pamati ASV kiberstratēģijai, jo divus gadus iepriekš kāds inficēts disks tika ievietots portatīvajā militāristu datorā Tuvējo austrumu kara bāzē un pamazām (pavisam nemanot) paralizēja ASV aizsardzības ministrijas datoru sistēmu. Gan publiskās, gan slēgtās (slepenās) zonas.

Protams, ka naidīgais spiegs bija paredzējis ar šīs programmas palīdzību panākt vērtīgas informācijas nozagšanu, kas līdz galam tomēr neesot izdevusies.

Tāpēc spriedze pieaug.

Pagaidām Zviedrijai, Izraēlai un Somijai esot vislabākā IT aizsardzības sistēma pasaulē.

Labāka nekā ASV, Austrālijai, Lielbritānijai vai Ķīnai.

Kā ir ar Latvijas IT drošības vienību.

Vai mums tāda ir?

Vai esam kiberkaram gatavi?

Alise un skumjie vīni

2012. gada 21. janvārī

Ziema beidzot iestājusies. Kniebj vaigos un dzesē atmosfēru.

Aiz loga Stokholmā -4 grādi un avīzes ziņo, ka ļaudis vairs nepērk modernu apģērbu.

Pircēji tagad rūpīgāk izvēlas.

Nauda arī slinka.

Pielīp plaukstām un negrib kāpt no maka vai bankas kartes ārā.

Grib uz krājkasīti.

Tādas lietas tagad notiek!

Starp citu – bankroti modes biznesā šeit seko cits citam un tauta vairs nepērk pat ”firmas preces” par krietni pazeminātām cenām.

Pērn Zviedrijā bankrotēja 147 apģērbu un apavu dizaina uzņēmumi.

Galvenokārt tie mazāki veikaliņi ar unikālu piedāvājumu un zemu likviditāti.

Pašlaik apmēram 30% modes apģērbu Stokholmas veikalos tiek pārdoti par pazeminātu cenu un neviens rindās pēc tiem nestāv.

Outletiem jeb ”nocenotajām noliktavām” tagad Ziemassvētki.

” Pircēji ļoti prātīgi izvēlas un nepērk apģērbu spontāni (uz ātru roku).  Smalkas gaumes pircēji izvēlas tikai ļoti augstas kvalitātes apģērbu un īpašus, reti sastopamu dizaineru darbus”, – konstatē Marija Sandova ”Stil” eksperte.

Pēc dažām nedēļām veikalu plauktos parādīsies pavasara kolekcijas un nocenotās ziemas drēbes pazudīs no veikaliem.

Pavasaris …tātad būs.

 To sagaidīs arī pats populārākais zviedru bērnu vārds ALISE.

Izrādās, ka šis meiteņu vārds ir izstūmis no pirmās vietas Maju – Maiju 🙂 Tai seko Elza, Jūlija un Linnea.

Zviedru puikām pēdējos desmit gadus topā turas Viljams, tam seko Oskars, Hugo un Eliās.

Pērn negaidīti populārs kļuva sens sieviešu vārds – Minna, to ”saņēma” 311 zviedru meitenītes. Pie vainas ir televīzijas jauno izpildītāju mūzikas konkurss, kurā ar lieliem panākumiem uzstājas jaunkundze ar šādu vārdu un ”h” beigās – tātad Minnah.

Kur skumjie vīni?

Jā, viņi raud, jo Ķīnas viltotāji beidzot ķērušies klāt arī franču vīniem un neskaitāmas pirātu kopijas pārpludina pasaules tirgu.

Ķīnieši nemēdz dzert vīnus. Viņi labprātāk lieto spirtotos dzērienus un alu. Taču mode ielaužas arī tur un pēdējo gadu laikā Ķīnā strauji pieaug vīnu patēriņš.

Pašlaik Ķīna ir piektā lielākā vīnu importētājvalsts pasaulē.

Noteikti augstas kvalitātes vīni ķīniešu sabiedrībā kļuvuši ļoti populāri un to cena pēdējo 10 gadu laikā palielinājusies par 600%. No franču vīniem pats pieprasītākais un tāpēc arī visvairāk kopētais ir Chateau Lafete Rothschild. Par to dažs labs ir gatavs maksāt 1000 latus par pudeli.

Fakti rāda, ka patlaban Ķīnā ir daudz vairāk ”Chateau Lafete Rothschild 1982” nekā tika producēts Francijā. 90% no šī sortimenta esot viltojumi. Viltošanas ceļi esot dažādi – no tukšu oriģinālo pudeļu piepildīšanas ar sliktu viltojumu, līdz pat apjomīgai pudeļu un etiķešu ražošanai uz vietas. Piemēram, daudzi ķīniešu interneta portālā Jums piedāvās lielu naudu par tukšu šī vīna pudeli.

Rezultātā aizvadītā gada laikā pieprasījums pēc franču vīniem Ķīnā ir samazinājies par 20% sliktās ”vīna”(viltotā vīna) kvalitātes dēļ.

Ko lai dara?

Neviens nezina kā rīkoties.

Pircēji tic etiķetēm uz pudeles vairāk nekā garšai.

Pudeles izskatās oriģinālas.

Policija arī nezina kā atšķirt viltotu vīnu no īsta.

Skumjos vīnus neviens neaizstāv.

Neviens…

Zemūdenes uzbrūk Zviedrijai, interneta mediālā eksplozija politiskajās debatēs.

2011.  gada 15. septembrī

Šodien atkal uzbrūk zemūdenes. Uz rietumiem no Gēteborgas ostas tās pamanītas un trešā jūras flote patlaban dodas pretī no Karlskrūnas.  Kaujas gatavībā ir arī ceturtā divīzijā, kas jau ieradusies no Bergas Stokholmā, lai piedalītos nelūgto ciemiņu aizdzīšanā.

Pagaidām nav zināma zemūdeņu valsts piederība un armijnieki cenšas neko nekomentēt. Kāpēc šī informācija tomēr noplūdusi medijos? Tieši šodien?

Tāpēc, ka zemūdenes konstatētas Baltijas jūras zonā, kurā novērojama intensīva prāmju satiksme.

Tikmēr naidīgās zemūdenes turpina paslēpju spēlēšanu un neitrālā Zviedrijā sasprindzina muskuļus.

Redzēsim ar ko tas viss beigsies.

Tikmēr vēlēšanu maratons uzsācies šodien Dānijā, tam sekos Latvija un Polija.

Protams, ka partijas plaši lieto tīmekļa ”propagandas” ieročus, lai tiktu pie sev tik nepieciešamajām vēlētāju balsīm.

Kas šajā jomā jauns?

Ķīna ir interesants piemērs, kas spilgti demonstrē jaunākos trendus.

Ķīna (kā jau diktatūras valsts) demonstrē partijas komunikatīvos eksperimentus politiskās propagandas jomā, kas (starp citu) izpaužas arī Latvijas politiskajā tīmekļa komunikācijā.

Tīkla lietotāju skaits pēdējo gadu laikā ir eksplodējis. Varai jāmeklē jaunas manipulācijas formas, lai noturētu viedokļa grožus savās rokās.

Pirmkārt – ir izveidojušās divas ”viedokļa noteicēju” sviras : partija un publiskā doma.

Otrkārt – komunistu partija sāk plaši izmantot ”komerciālos” medijus vecās propagandas tālākai attīstīšanai. Tātad – paralēli partijas finansētajiem medijiem tiek attīstīts itkā finansiāli neatkarīgu komunistu partijas mediju sazarots tīkls. Mērķis – radīt iespaidu, ka mediji, kas paši sevi ”uztur” ir neatkarīgi un itkā pauž bezkaislīgu viedokli.

Treškārt – slāņojas žurnālistu elite. Daudzi vadošie žurnālisti sāk just atbildību profesijas pienākumu priekšā un mēģina oponēt partijas propagandas nodaļas spiedienam. Tieši (redakcijās pa dienu) un netieši (savos blogos vakarā, pie mājas datoriem).

Ceturtais – cenzūra nav samazinājusies, taču vara vairs nevar aprobežoties ar klajiem mediju darbinieku arestiem (kā mākslinieka Vei-vei vajāšana). Tāpēc Ķīnas komunistu partijas propagandisti sāk attīstīt ļoti kustīgu stratēģiju (skat. The power of internet in China”, Goubn Yang) – veidot portālus, kas ārēji atgādina esošos privātos. Šādu praksi tagad izmanto oficiozs ”Tautas balss” un centrālā televīzija – CCTV.

Būtībā šis solis ir investīcija 2 lielos projektos – ” ideoloģiskā izklaide” un ”infoizklaide” .

Tas nozīmē, ka abas atraktīvās formas atvieglo partijas ideoloģisko ideju ”pielipināšanu lasītājiem, skatītājiem un klausītājiem” ar atvieglotas, izklaidējošas un itkā ziņu formāta informācijas palīdzību.

Tā ķīniešu komunistiem pamazām aizvien labāk izdodas uzburt ilūziju par to, ka tautas un varas intereses itkā sakrīt.

Piektkārt – partija plaši liek lietā ”tīmekļa žagatas” – uzpirktu studentu un samērā labi apmaksātu skribentu armiju, kas ik dienas pārblīvē tīmekļa portāla diskusiju slejas ar varu un valdniekus slavinošiem komentāriem- ”prezidents – goda vīrs”, ” īsts saimnieks savā zemē” , ”patriots kā nākas” utt. Tādā kārtā varai izdodas kolonizēt interneta diskusiju viedokli. Taču no otra puses – izjaucot reālo viedokļu proporciju, varas manipulatori zaudē  faktisko ainu.

Diskusiju viedokļu polarizācija kļūst tendencioza un neatspoguļo reālo situāciju (kuru konstatēt reizēm ir svarīgi pat visnejēdzīgākajam diktatūram).

”Interneta žagatām” maksā par katru komentāru, taču ar laiku šo kontingentu var pamanīt, jo viņi lieto štampus un reizēm izdara vairāk nelāga nekā laba. Viņiem tiek piedāvāta „pozitīvisma šablonu skala”, taču to biežā atkārtošana ar laiku notrulina lasītājus.  Līdzīgu ainu var novērot arī Latvijas interneta vidē, kad, piemēram ”zemnieku” partijas patrona vārdā raksta neskaitāmi cilvēki, kas lieto no citātu grāmatām nozagtus spārnotus teicienus un citus tukšus prātojumus, lai greznotu savu vadoni ar intelekta ozolzīlēm.

Sestkārt – ir 100% skaidrs, ka internets (kā tāds) nespēj sagraut ķīniešu komunistu partijas varas pozīciju. Paradoksāli, ka tieši internets spēj atvieglot varas manipulāciju ar tautu, jo piešķir varai jaunus resursus publiskā viedokļa šturmēšanai.

Ļeņinisma loģikā skolotu varas cilvēku problēma nav sava (arī nepopulāra) viedokļa paušana, bet gan reālo viedokļa grupējumu konstatācija. Protams, ka gan ķīnieši gan latviešu partiju propagandisti mēģina vispirms uzpirkt viedokļu līderus, taču ne vienmēr tas izdodas.

Septītkārt – jaunā paaudze, kas iegremdējusies internetā līdz ausīm, nepieņem vecos priekšstatus. Režīmam visbīstamākie ir tieši šie ļaudis, kas pateicoties Twiteram un citiem interneta organizētājiem sarīko demonstrācijas un mēģina atkārtot ”arābu pavasari”.

Visbargāk soda strādniekus. 1979. un 1989. gada protestos Ķīnā smagākos sodus piemēroja proletariātam.

Astotkārt – režīmam nepatīk blogi kuros var kaut ko jaunu uzzināt. Kā norāda mediju pētnieks un blogeris Xiao Quiangs (China Digital Times) – timeklis daudziem jaunajiem ķīniešiem kļūst par intelektuālo skolu, par augstskolas solu. Ja izklaides vietā pēkšņi nostājas saprātīga saruna, tad situācija jau kļūst ļoti bīstama režīmam.

Pēc vēlēšanām varēsim analizēt arī Latvijas mediālo komunikāciju.

Domāju, ka mūs gaida vairāki pārsteigumi, jo liela partiju daļa šodien Latvijā izmanto nevis civilizētu un progresīvu komunikāciju ar saviem vēlētājiem, bet gan ķīniešu un putjiniešu metodes.

Diemžēl.