Ķīnas tīkls pasaulē jeb ideoloģiskas korupcijas risks

Speciāli TVNET

Pēc trim gadiem ķīniešu komunisti apsteigs Kremļa boļševikus varas ilguma saglabāšanā. Ja agrāk Ķīna centās norobežoties no ārpasaules, tad tagad notiek pretējais. Ķīnas mūra vietā tiek veidots ietekmes tīkls, kuru atļauj realizēt interneta iespējas. Tagad var atņemt balsi tam, kas nepatīk un tiražēt visu to, kas vajadzīgs.  

Ietekmēšanas mehānismi

Pēdējos gados diezgan daudz esam apsprieduši Kremļa piedāvāto masu apziņas manipulācijas sistēmu. Līdz šim vislielākās bažas radīja tieši Krievija. Šodien to apsteigusi Ķīna, jo ar savu NKI astoņas reizes apsteidz Putina impēriju un tagad pārņem pasauli daudz mērķtiecīgāk, nekā to darīja ar ideoloģiju un ieročiem PSRS 50 gadu laikā.

Pirmais, kas būtu jāatzīmē, ir Ķīnas prezidenta plānotas ekonomikas stratēģijas projekts, kas 2013.gadā uzsāka gigantisku pārvietošanas iespēju sistēmas izveidi, kas iekļauj: ceļus, ostas, lidostas, telekomunikācijas un energotīklus. Iesaistot 70 valstis. Saprotams, ka šāda veidā Ķīnas ietekmes zonā jau sen nonākušas mazāk attīstītās valstis un šis satelītu īpatsvars atļauj pavisam citā tonī sarunāties ar rietumvalstīm. Tiek izmantot vecā pārbaudītā sistēma globālā formātā – izmanto ciemus, lai ieņemtu pilsētas.

Šodien Ķīnai tieši un daļēji pieder ļoti daudz ostu, to skaitā Roterdama un Antverpene. Pašlaik notiek ķīniešu diktāta uztiepšana 5G sistēmai. Itālija jau ir padevusies Huawei, Ziemeļvalstis turas pretī un cīņa nav beigusies. Filipīnu elektrotīkls ir pilnībā atkarīgs no Ķīnas. Ja Beižinā (Pekina) gribēs, varēs to izslēgt.  Pateicoties intensīvām ideju smēdēm, mediju sadarbībai, līgumiem kultūras organizāciju starpā, „komunistu partija Ķīnā šodien var tieši un nepārprotami ietekmēt sarunas publiskā telpā citās valstīs savā labā un mainīt nostādnes sev par labu“ (Ohlberg, Hamilton. Den dolda handen. Hur Kinas kommunistiska parti underminerar västliga demokratier och omformar världen. Daidalos). Tas nozīmē, ka ķīnieši, līdzīgi Kremlim, ir izveidojuši apjomīgu masu informācijas līdzekļu tīklu un aktīvi to izmanto savu ideoloģiju ideju izplatīšanai. Šiem ruporiem piekārtojas kultūras sadarbība, izglītība un ar šo ķīniešu modelis atgādina Padomu Savienības: a) „inoveščaņije“ jeb ārpolitisko propagandu ar valsts labo darbu skaidrošanu ārzemniekiem; b) kultūras informācijas, jauniešu, mākslinieku, rakstnieku, zinātnieku finansēšanu un izglītošanu Ķīnas interesēs; c) iekšējās informācijas ierobežošanu savas valsts iedzīvotājiem izmantojot starptautisko sociālo tiklu bloķēšanu un valsts aparāta kontrolētu masu saziņas formu izveidošanu.    

17+1

Sadarbības projekts 17+1 ir paredzēts Eiropas Savienības valstu vienotības sagraušanai, piegriežot vērību virknei to valstu, kas pauž neapmierinātību ar Briseli. Piesaistot tās ciešāk Ķīnai. Piemēram, Itālija jau ir vienojusies ar Ķīnu par ķīniešu policistu izmatošanu tūrisma objektu apsardzībai. Tie uzraudzīšot ķīniešu tūristus un pie viena arī kontrolēs, kurš brauc uz Itāliju un kāpēc tur uzturas un strādā. Pamazām tiek veidots Ķīnai draudzīgu ietekmīgu personu tīkls ārzemēs, kas jebkurā situācijā aizstāvēs Pekinu un tieši tāpat kā Kanādas ārlietu ministrs Fransuā Filips Šamaņs neslēps viedokli par to, ka „Ķīna ir ļoti saprātīga, iekļaujoša valsts“, kas vispār ir pareizi. Tur viss ir iekļauts un bez komunistu partijas nekā cita tur vispār nav. Nav neatkarīgas tiesu sistēmas, pat armija ir komunistu partijas daļa. Lielajos uzņēmumos visu nosaka komunistu loģika un vadība. 

Ķīna nesakopjas ar naudu savu mērķu sasniegšanai. Ķīniešu organizācijām pieder luksusa dzīvoklis par 16 miljoniem dolāru Trampa tornī Parka Avēnijā un viņi spēj un prot piedāvāt Džo Baidena dēlam Hanteram tik izdevīgus biznesa darījumu, ka vajadzības gadījumā pretpakalpojums nebūs ilgi jāgaida. Vācijā Pekina sistemātiski amizējas ar Die Linke, jo šīs partijas nepatika pret ASV padara to labvēlīgu Ķīnai. Netiek smādēta arī AFD.

Sinofobi un rusofobi?

Daļa eiropiešu arī šodien jūt nostaļģiju vadoņu un diktatūru virzienā. „Stiprās rokas valstīs“ viss notiekot ātri un progress ritot uz priekšu straujāk tāpēc, ka kašķīgie nedrīkst pretoties. Visiem jāklausa priekšnieks, bez ierunām. Sji Dziņpiņs esot lielisks piemērs. Zaļo tehnoloģiju viņš ieviesīšot ātrāk nekā visi ES politiķi kopā. Parasti demokrātijas noliedzēji un vadoņu slavinātāji aizmirst, ka vadoņi nospļaujas uz cilvēktiesībām un viņu valstis ir cietumi bez izejas durvīm. Taču šīs nianses reizēm aizmirst, ja tiek apskatīti ekonomikas sasniegumi. 

Piemēram, Ķīnas plāni pāriet uz zaļo tehnoloģiju ir un tos var apskatīt, taču aiz savas valsts robežām Pekina uzpērk ogļu elektrostacijas 25 valstīs. Ķīnas kinoteātri ir viens no lielākajiem Holivudas ienākumu avotiem. Šo interesanto faktu norāda ASV PEN savā ziņojumā ”Made in Hollywood, censored by Beijing” (2020). Tas nozīmē, ka lielie kino ražošanas uzņēmumi pieskaņo savu produkciju ķīniešu cenzūrai. 2019.gadā arī Berlīnes kino festivāls apturēja Džana Jimou filmu par kultūras revolūciju „tehnisku iemeslu dēļ“, jo pasākuma galvenais sponsors Audi nevēlējās zaudēt noieta tirgu Ķīnā. 

Kremlim un Pekinai ir sava teorija, kāpēc tā ir jādara. Uz āru tiek pausts viedoklis par to, ka šī esot „civilizāciju cīņa“. Proti – Austrumi pret Rietumiem. Taču būtībā šādas romantiskas teikas nav, ir vienkārši komunistu partija pret demokrātiju un viss. Nav nekādas austrumu un rietumu domāšanas, krievu vai ķīniešu „dvēseles“, kuras ārpasaule nesaprot. Ir romantiski izskaidrojumi rupjai cilvēku konfrontācijai. Ķīnas kompartija pieliek daudz pūļu, lai pārliecinātu savas valsts iedzīvotājus un ārzemniekus, ka runā un cīnās visu ķīniešu vārdā. Līdzko kāds sāks runāt pretī, tad šo kritizētāju ir 100% jāuztver kā uzbrucēju visiem ķīniešiem (kā tādiem!) nevis Pekinas kompartijas ideologiem. Tieši tāpat rīkojas un uzvedas boļševiki un Kremlis. Ja es šajā rakstā apšaubu Ķīnas labos nodomus Āfrikas valstu ekonomiska kolonizācijā, tad nešaubos, ka esmu jau klasificēta kā sinofobe, sirgstoša ar Ķīnas fobiju. Šo pašu argumentu lieto arī Kremlis. Ja kādam nepatīk Putins, tad šis cilvēks ir rusofobs un viss. Protams, ka līdzīgas domas pauž arī lielie uzņēmumi Rietumos, kuriem Ķīna vajadzīga kā eksporta tirgus. Rezultātā pat rietumu medijos ir samērā grūti publicēt materiālus par uiguru vajāšanu Ķīnā. Miljoniem musulmaņu, kas ieslodzīt koncentrācijas nometnēs, gandrīz netiek pamanīti pasaules medijos. 

Vai no Ķīnas būtu jābaidās? 

Domāju, ka baidīties nevajag. Nekur un nekad. Bailes un nedrošība rodas no nezināšanas un nedrošības. Taču ir jāsaprot, ka jebkuru sadarbību un pretimnākšanu, Ķīna spēj un prot izmantot savā labā. Ielaušanās jau notikusi arī intelektuālajā sfērā. Ja universitāte sāks sadarbību ar Ķīnu pētniecībā, tad jāatceras, ka neviens no darbiniekiem nedrīkst paust publiski kritiskus tekstus par Ķīnu, tās politiku vai cilvēktiesību pārkāpumiem darba nometnēs. Daudzas ietekmīgas rietumu pasaules ideju smēdes ķīniešu naudas atbalsti jau ir pārņēmuši savā kontrolē: The World Post, kas ir The Washington Post pielikums un to izdod ķīniešiem labvēlīga ideju smēde  Berggruen Institute, kas mūs māca izprast ķīniešu pieeju un pieņemt to. Apple jau sen atļāvusi ķīniešiem pieeju e-pastu sistēmai, kurus uzkrāj Icloud. Konfūcija institūts ir populārs un tajā studē daudzi ķīniešu valodas un kultūru. Izglītības formu un saturu 100% vada Pekina un tāpēc filmas par Dalailamu šajā apmācību kursā neredzēsiet. Iespējams, ka tāpēc būtu jāpārdomā, vai ir vērts sadarboties ar Ķīnas augstskolām un vēstniecības finansēšanas sistēmu, ja izglītība ir strikti pakļauta kompartijas ideoloģijai. Stokholmas universitāte sadarbību pārtrauca 2014.gadā. 

Šajā gadījumā ir runa par ideoloģisko korupciju. Par sistēmu, kurā cilvēkiem nedrīkst būt pašiem savas domas, bet obligāti ir jāpiekārtojas komunistiskās partijas izstrādātajam domāšanas modelim. Pagaidām tauta klausa, taču ilgi tas nebūs. Katrai partijai vajag arī progresīvus cilvēkus, ne tikai paklausīgus liekuļus. Putins, Lukašenko un Sji Dziņpins saprot tikai izrēķināšanos ar citādi domājošajiem: cietumi, sodi, kapi. Nav cilvēka – nav problēmu, jo intelektuāli sarunāties viņi neprot. Tāpēc pašreiz realizētais mehānisms – ar sociālo mediju palīdzību izsekot un likvidēt arī rietumu pasaules izlēcējus un nepaklausīgos (kas runā pretī), savu mērķi nesasniegs. Līdz šim Kremlim un Pekinai labi izdodas kūdīt un rīdīt sociālajos medijos „noderīgos idiotus“ pret savējiem un šādi ietekmēt velēšanu iznākumus ārzemēs (breksists Lielbritanijā, Trampa uzvara ASV u.c.), taču tālāk šis process nevirzīsies. Vienkārši tāpēc, ka kritiskā domāšana ir galvenais ierocis pret tumsonību un manipulācijām un mums ir tieši šāds ierocis.