Interneta terorisms. Vai mums no tā ir bail?

2012. gada 12. februārī

Lielākie interneta teroristi joprojām ir Ķīna un Krievija.

No turienes tiek koordinētas apjomīgākās kiberakcijas.

Pirmā no pazīstamākajām bija 2007. gadā bija Krievijas politiskā ofensīva pret Igauniju, sakarā ar Otrā pasaules kara monumenta pārcelšanu no pilsētas centra uz Tallinas kapiem. Maskavai tas nepatika un tāpēc igauņu bankas, mediji, institūcijas un valdības iestādes tika pakļautas IT uzbrukumu sērijai (panākot interneta lapu un datorsistēmu sabrukumu).  

http://www.wired.com/politics/security/magazine/15-09/ff_estonia?currentPage=all

2008.gadā tika piedzīvoti līdzīgi Krievijas uzbrukumi Gruzijas institūciju un valdības mājas lapām.

2009.- 2010.gadā Irānas kodolreaktoru datorus sagrauj nepazīstams datoru vīruss (Stuxnet). Uzbrukums bija tik specifisks, ka varat viegli uzminēt, kura no valstīm bija šīs idejas autore. Protams, ka tik augstā līmenī to spēj tikai viena valsts. Oficiāli joprojām vainu neviens nav uzņēmies.  🙂

2009. gadā aktivizējas Ghostnet, sagraujot 1295 datorus 103 valstīs, to skaitā arī vēstniecībās un Ārlietu ministrijās. Starp upuriem ir arī Tibetas emigrācijas valdība Indijā.

Wikileaks 2010. Par to mēs visu zinām tāpat.

Pagaidām cilvēki no IT terorisma fiziski nav cietuši. Dzīvību kiberkaujās vēl neviens nav zaudējis. Pēc ekspertu domām, ”reāla nāve” esot tikai ”laika jautājums”, kad ar IT uzbrukumu palīdzību varēs atslēgt elektrību, dzelzceļa satiksmi, tiltus, atomelektrostacijas un gaisa satiksmes uzraudzības kontroli.

Būs grupējumi, kas to izprovocēs.

Pagaidām teroristu rīcība nav tik apdāvinātu programmētāju, lai realizētu nopietnus kiberdraudus civilizācijai. Taču Aizsardzības ministrijas jau ieņem posteņus nocietinājumus un aizbarikādējas pret iespējamajiem draudiem no datora.

ASV Wiliam Lynn zviedru medijiem apgalvo, ka apmēram 30 valstis pasaulē jau šodien esot sagatavojušās pret ”šāda veida draudiem un uzbrukumiem”.

Kurš uzbruks?

Pagaidām tikai Irāna vai Ziemeļkoreja esot spējīgas likt lietā datorus pret saviem nedraugiem.

Tāpēc mūsu valsts aizsardzības sistēma esot jāizveido īpašas IT aizsardzības vienības, kas sargās mūsu drošību.

Ieroči un tanki, granātas, mīnas un bruņutransportieri varot droši doties uz muzejiem.

Karalauks tagad pamēģina iespraukties datorpasaulē.

Pagaidām šīs IT speciālistu aizsardzības vienības cīnās ar teroristu mākslīgi radītu serveru bloķēšanu (pārslodzes rezultātā), ielaušanos datorsistēmās un sistemātisku tehnikas sabotāžu.

Nepārprotami, ka šo centienu rezultātā internets pamazām militarizēsies.

Nav izslēgts, ka cēlu mērķu vārdā tiks ierobežota arī mūsu privātā brīvība internetā.

Pirms nedēļas Džordža Buša bijušais Nacionālās izlūkošanas šefs Mike McConnel  informēja, ka tiek sagatavoti jauni likumi, kas ”aizsargās nacionālās industrijas intereses no pirātu IT uzbrukumiem”.

2010.gada tika likti pamati ASV kiberstratēģijai, jo divus gadus iepriekš kāds inficēts disks tika ievietots portatīvajā militāristu datorā Tuvējo austrumu kara bāzē un pamazām (pavisam nemanot) paralizēja ASV aizsardzības ministrijas datoru sistēmu. Gan publiskās, gan slēgtās (slepenās) zonas.

Protams, ka naidīgais spiegs bija paredzējis ar šīs programmas palīdzību panākt vērtīgas informācijas nozagšanu, kas līdz galam tomēr neesot izdevusies.

Tāpēc spriedze pieaug.

Pagaidām Zviedrijai, Izraēlai un Somijai esot vislabākā IT aizsardzības sistēma pasaulē.

Labāka nekā ASV, Austrālijai, Lielbritānijai vai Ķīnai.

Kā ir ar Latvijas IT drošības vienību.

Vai mums tāda ir?

Vai esam kiberkaram gatavi?

Advertisements

2 thoughts on “Interneta terorisms. Vai mums no tā ir bail?

  1. Teikt, ka ieroči un tanki, granātas, mīnas un bruņutransportieri var doties uz muzejiem, ir stipri pāragri. Pat pie mūsdienu ieročiem, lidmašīnām, raķetēm, galvenie spēki, tomēr, ir kājnieki. Savukārt tehnika ir tikai savu kājnieku dzīvības saglabāšanai un ātrākas uzvaras nodrošināšanai. Kiberuzbrukumu nozīme drīzāk ir ekonomiska un rada neērtības. Protams, var atslēgt kādu medicīnisku iekārtu, bet tas nozīmēs, ka nākamo pacientu ārsts izmeklēs pa vecam. Bet pēc rūpīgas pārbaudes, šīs medicīnas iekārtas ieslēgs atkal, bet slimnīca būs atslēgta no interneta.
    Tad jau lielāka nozīme ir valsts pakļaušanai ar ekonomiskām metodēm.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s