2012. gada 11. februārī, papildināts ar recenziju 22:58.
Zviedru Eirovīzijas otrais ceturtdaļfināls tiešraide 21.00 (pēc Latvijas laika)
Konkursa dalibnieki:
Deltävling 2 i Göteborg den 11 februari
1. Ulrik Munther – “Soldiers”
2. Top Cats – “Baby Doll”
3. Sonja Aldén – “I din himmel”
4. Andreas Lundstedt – “Aldrig aldrig”
5. Timoteij – “Stormande hav”
6. David Lindgren – “Shout It Out”
7. Mimi Oh – “Det går för långsamt”
8. Thomas Di Leva – “Ge aldrig upp”
Rcenzija
Šovakar Gēteborga Eirodziesmas Zviedrijas finālam nosūtīja
Ulrik Munther – “Soldiers” 
un 
David Lindgren – “Shout It Out”
Taču sāksim pēc kārtas.
Šovakar pusfinālu no Gēteborgas vadīja divas dāmas baltās blūzēs. Latvijā tas nebūtu iespējams. Cerams, ka arī mums kādreiz pienāks laiki, kad šāda koncerta vadītāju izvēlē būs visiem pieņemama. Pagaidām LV izklaides biznesā ” pa īstam” skaitās vienīgi kungi un sievietēm tiek atvēlētas ”blondīņu parādes” vai apkalpojošā personāla cēlais statuss.
Vai tas būs atkarīgs no vadītāju harizmātisma vai no sabiedrības attīstības līmeņa. To varam minēt.
🙂
Taču atgriezīsimies pie galvenā. Pie muzikālās parādes.
Ulriks Munters dziedāja pirmais. Kopā ar savu ”blūmīzeri”. Dziesma nebija no labākajām, it kā agrāk jau dzirdēta un taisna kā aukla virves vilkšanas sacensībās. Taču izpildītājs pats bija savā mūzikā iekšā un peldēja kraulā. Tas pārliecināja kā svaigs gaiss pēc ilgstošas atrašanās zem ūdens.
Top Cats dziedaja otrie. Likās tikko iesmērējuši matus ar eļļu un nupat izkāpuši no kādas jeņķu lidmašīnas. Baby Doll nepārliecināja. Šķiet, ka neesmu ”pareizā publika”, lai gan rokenrolls man vienmēr ir paticis. Savādi.
Liriskā mīlētāja Sonja Aldēna līdz šim valdīja mīlas kaislību Olimpā. Viņas ” Paldies, ka esi!” jau sen kļuvusi par zviedru kāzu himnu un dziedātājas tramplīnu zviedru popmūzikas elitē. Tagad, bijusī koru lakstīgala, mums piedāvāja dramatisma pārpilnu skumju balādi par tiltu uz mirušo pasauli. Uz skatuves ir uzbūvēts tilts uz nekurieni un, dūmiem ceļoties no pazemes, viņa dodas tiltam pāri! Ventilatori griežas kā traki, laškrāsas kleita plīvo kā karogs, bet nepalīdz nedz tērps, nedz prožektori nedz lāzeri no apakšas, nedz gaviles nāves priekšā. Nē, neizdevās. Žēl.
Ceturtais startēja bijušais Alcazar dalībnieks Andreas Lundstedts. ”Tu esi sapnis, kas bēg no manis!” – viņš tradicionāli sāka savu dziesmu arī šoreiz. Pārsteidzoši – zviedru valodā. Dejojošu oficiantu grupa fonā bija horeogrāfiski nevainojama (ja neskaita intīmus žestus) un mēģināja mūs saviļņot nelaimīgas mīlestības ēnā. Cerēju sagaidīt ko vairāk no šīs leģendas.
Āriskās valkīras no ”Timotej” mēdz putot kopā zviedru tautas dziesmas ar popmūziku. Pašas arī patīk publikai. Šoreiz bija runa par ”Jūras vētru” (kuru personificēja 4 kūleņojošas personas fonā) un pati dziesmā mazliet atgādināja īru touche, ar refrēnu no Balkāniem. Matu krāsa visām lieliska! Fakts! Bet! Dzirksteles mūzikai tomēr mazliet pietrūka.
Perfektais dejotājs Davids Lindgrēns šovakar mēģināja dziedāt solo. Nostādīts pie statiska mikrofona zāles vidū viņš mēģināja izrauties no sastinguma, kuru nodrošināja tumsžilais uzvalks un pie grīdas pienaglotais tēls. Davids dīdījās un …visbeidzot arī izdevās norauties no ”statiskuma ķēdes”. Kolēģi dejotāji paveica brīnumu. Dejoja solistam priekšā un atrāva vaļā debesu logus! Sekoja solo numurs un enerģijas spars. Kaut kas no Madonnas spējas dejot un dziedāt uz skatuves vienlaicīgi. Dziedošie dejotāji. Jāāāā! 🙂
Mimi kā septītā piedzīvoja savu pirmo uzstāšanos uz lielās skatuves ar dziesmu ”Viss notiek lēnām”. Astoņdesmito gadu disco stils, dzeltenas bikses un saldi monotons refrēns. Nekā oriģināla, traki cukurots gabals. Mazliet šķebinoši.
Tomas di Lēva noslēdza Gēteborgas Eirovīzijas parādi un ar dziesmu ”Nekad nevajag atkāpties” dziedāja savā hipiju/indiešu stilā arī šoreiz. Savos garajos svārkos viņš atgādina svēto jeb mīklainu, garīgu parādību, kas ieradusies atbrīvot pasauli no ļaunuma.
Man patīk cēli cilvēki. Lai viņam veicas. Neraugoties uz dziesmas neizteiksmīgumu.
Nākošais ceturtdaļfināls mūs gaida jau pēc nedēļas.
🙂