Laika prognoze kā galvenā ziņa.

2012. gada 10. februārī

Aiz loga Stokholmā mīnuss 13.

Sals un ziema ir stihiska nelaime arī zviedriem.

Šorīt pēkšņi pārstāja kursēt metro vilciens. Stokholmas centra pazemē bija noticis īssavienojums. Rezultātā –  evakuēti viena metro vilciena sastāva pasažieri. Pārējais sliežu ceļš avārijas zonā – slēgts. Apstādināto vilcienu pasažieri kā skudras metās uz autobusiem, lai paspētu uz darbu un kur nu katram jāpaspēj.

Situācija normalizējās tikai ap 14.00.

Vai tas ir notikums?

Jā, ir.

Piektdienas jukas ar šo bija sākušās.

Protams, ka pie visa vainīgs aukstais laiks.

Tas vienmēr nodrošina skandālus.

Ikdienai un medijiem.

Aktuālā zviedru šīs ziemas mediju analīze pierāda, ka laiks un ar to saistītas problēmas pamazām kļūst par aizvien lielāku un dramatiskāku mediju notikumu.

Kļūst par ziņu.

Sniega vētras, pārrauti elektrības vadi, saules tveice un sniega iztrūkums  ir tikai daži no ”pirmās lapas ziņu” klāsta tematiem.

DN Kultūras nodaļa tikko pabeigusi analīzi, kurā apkopota laika tēma kā ziņu plūsmas satura elements.

Vakara avīze Aftonbladet 17 reizes izvirzījusi laika ziņu kā pirmo un galveno notikumu valstī, pirmajā avīzes lapā. Pēdējo trīs mēnešu laikā.

Straujš laika ziņu (kā svarīgāko dienas ziņu) īpatsvara pieaugums novērojams arī pārējās zviedru avīzēs un internetā.

Laika ziņas visus interesējot.

Pievēršoties klimata kaprīzēm var pietuvoties sava lasītāja ikdienai un caur to medijs kļūst labāk saprotams. Tuvāks un vajadzīgāks.

Dāņu žurnālisti uzskata, ka laika tēma ir interneta jeb ”ātro mediju” tēma.

Mani šajā ”laika žurnālistikā” pārsteidz kas cits – savādie vētru un orkānu nosaukumi un klimata kaprīžu personificēšana.

Ja snieg sniegs, tad mediji ziņo, ka ” Sniega lielgabals iet vaļā!” Ja iestājas bargs aukstums, tad avīzes ar uzzināt, ka ”Krievu ziema ir klāt!”.

Vecais pārbaudītais ienaidnieks – ”Krievija” ir savārījis arī šo nelaimi.

Tiktāl par emocijām.

Tagad par sajūtām.

Par biržas kursu kritumu televizors mums izstāsta sīki un smalki: Nasdaq krīt par 02%, īsi pirms slēgšanas, bet ceļas par 0,1%  atveroties Tokijai.

Taču laika prognozēs man neviens nepastāsta līdzīgi eleganti.

Niansēti.

Piemēram – temperatūra ir tik un tik, bet pastāv arī tā saucamais ”saltuma sajūtas” efekts jeb windchill factor , kas reizēm ir pat svarīgāks par cipariem uz termometra stabiņa.

Tā mums nav.

Tikmēr ir lietas, ka laika prognozēs ir tikai Latvijā.

Latvija (ārzemniekiem) joprojām ir slavena ar saviem savādajiem Latvijas Radio ”labvēlīgās” un ”nelabvēlīgās” laika prognozes sludinātājiem.

Katru dienu pa radio, pavisam nopietni mums Latvijā paziņo vai ir laba vai ir slikta diena.

Pierādīt, ka šādai prognozei nav zinātniska pamatojuma…laikam nav vērts.

Labāk ticēsim.

Ticēt ir vieglāk nekā saprast.

Interesanti, ko Latvijas ”labvēlīgās un nelabvēlīgās” laika prognozes autori ziņos referenduma dienā 18. februārī?

Ja nu prognoze būs dikti nelabvēlīga un vēlētāji tāpēc neies balsot?

Ko tad?

🙂

Advertisements

2 thoughts on “Laika prognoze kā galvenā ziņa.

  1. Laika tipam ir pavisam zinātnisks pierādijums – tas tiek noteikts pēc meteroloģiskajiem rādītājiem un to izmaiņām: atmosfēras spiediens, gaisa temperatūra, gaisa mitrums, vējš.Strauji mainoties kādam no šiem elementiem, attiecīgi tiek dots “nelabvēlīgāks” laika tips. Ja šādu būtisku izmaiņu nav, ir visiem pierastais 2.-labvēlīgs laika tips.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s