Stokholmas ceļvedis: Īsa latviešu – zviedru vārdnīca

Īsa latviešu – zviedru vārdnīca

02 (4)

Jā                     Ja

Nē                   Nej

Lūdzu              Var so god (vāršogūd)

Paldies             Tack (tak)

Liels paldies    Tack så mycket (tak suomike)

Sveiks              Hej

Uz redzēšanos Adjö (adjo) vai hej då (hejdo)

Piedodiet         Förlåt (ferlot)

 

Cik tas maksā?         Var kostar det?

Cena                            pris

Atvērts                        öppet

Slēgts                          stängt

 

Vilciens                       tåg

Metro                          tunnelbana

Aizliegts                      förbjudet

Uz augšu                    upp

Uz leju                         ner

Atiešana                     avgång

Pienākšana                 ankomst

Ieeja                            ingång

Izeja                            utgång

Pāreja                          övergång

Pietura                         hållplats

 

kuģis                            båt (buot)

lidosta                         flygplats

nodeva                        avgift

muita                           tull

policija                         polis

uzmanies!                    se upp!

 

Saldējums                    glass

 

šodien           i dag (idag)

šovakar          i kväll (ikvel)

šonakt            i natt (inat)

 

Rīt                   i morgon (imoron)

Vakar              i går (igor)

Pašlaik          Just nu (justnu)

 

galda karte      matsedel

uzkožamie       förrätt

zupa                 soppa

siltie ēdieni      varmrätt

deserts             efterrätt

piens                mjölk

ūdens               vatten

minēralūdens   mineralvatten

vīns                  vin

alus                  öl

kafija               kaffe

tēja                  te

Mēs vēlētos samaksāt rēķinu  Vi ska be att få betala räkningen

 

Vēstniecība     ambassad

Ārsts                läkare

drudzis            feber

slims                sjuk

galvassāpes      huvudvärk

vēdera sāpes    ont i magen

gripa                influensa

zāles                medicin

palīdziet          hjälp

 

1 ett

2 två

3 tre

4 fyra

5 fem

6 sex

7 sju

8 åtta

9 nio

10 tio

11 elva

12 tolv

13 tretton

 

20 tjugo

21 tjugoett

30 trettio

40 fyrtio

100 ett hundra

200 två hundra

100ett tusen

 

Pirmdiena        Måndag

Otrdiena          Tisdag

Trešdiena       Onsdag

Ceturtdiena     Torsdag

Piektdiena       Fredag

Sestdiena         Lördag

Svētdiena        Söndag

 

Janvāris           Januari

Februāris        Februari

Marts               Mars

Aprīlis             April

Maijs               Maj

Jūnijs               Juni

Jūlijs                Juli

Augusts           Augusti

Septembris      September

Oktobris          Oktober

Novembris       November

Decembris       December

Ceļveža sadaļas:

Sākums: viena diena Stokholmā. Digitāls ceļvedis

Mazliet par Stokholmas vēsturi

Vecpilsēta 

Kungsholmena (Kungsholmen)

Normalme ( Norrmalm) un pilsētas centrs

Vāsastāna (Vasastan) Ēstermalme (Östermalm)

Sēdermalme (Södermalm)

Jūrgordena sala (Djurgården)

Stokholmas muzeji

Centra muzeji

Nacionālie parki

Praktiska informācija tūristiem

Peldbaseini

Skatu vietas

Restorāni

Dažas pusdienu un vakariņu vietas vecpilsētā

Restorāni ārpus vecpilsētas

Klubi, bāri, diskotēkas

Kafejnīcas

Īpašas kafejnīcas ārpus centra

Iepirkšanās maratons Stokholmā

Lielveikali un veikalu galerijas

Noderīga informācija

Īsa vārdnīca

Piezīme:

Ceļvedī minētās adreses, nosaukumi, telefonu numuri var ar laiku tikt nomainīti. Šāda prakse Zviedrijā eksistē, tāpēc lūdzam lasītājus ņemt vērā šo apstākli. Norādīto datu nomaiņas gadījumā, iesakām griezties Zviedrijas ziņu birojā, telef. nr. 118118.

 

 

 

 

Latvija zaudēja Zviedrijai ne tikai hokejā, bet arī valsts valodas lietošanā

 2012. gada 16. maijā

 Pirms nedēļas, rakstot šajā blogā par to kā zviedru prese komentē Itālijas – Latvijas spēli, no Twitter saņēmu Latvijas kolēģa aizrādījumu, ka es esot rakstā Latvijas hokejistu uzvārdus transkribējusi tā, kā tos raksta zviedru un citu valstu presē, proti- Kenins, Indrasis utt.

Vispirms, es hokejam sekoju no Zviedrijas un pieņēmu, ka tur TV un presē latviešu vārdus un uzvārdus raksta un izrunā tā kā paši hokejisti un Latvijas hokeja vadītāji vēlas. Ja Latvijas hokeja vadība grib, lai visa pasaule hokejista Indrašis uzvārdu raksta un izrunā Indrasis, tad es respektēju to un lietoju savā rakstā. Jo tāds uzvārds grezno hokejista Indrasis krekliņu. Tādā veidā šis hokejists ir pieteikts arī starptautiskajai presei.

No kolēģa aizrādījuma secināju, ka Indrasis faktiski ir tikai hokejista Indrašis pseidonīms vai iesauka, jo pasē, acīmredzot, šim kungam uzvārds rakstīts Indrašis?

Pieņēmu, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī, kur tiek cienītas katras personas tiesības uz savu vārdu un uzvārdu lietošanu, šīs personas pašas vēlas, lai viņus sauc citādāk nekā pasēs rakstīts.

Ja tas tā nav vai arī ir, tad gluži loģiski rodas jautājums – kāpēc latviešu hokejisti kautrējas no saviem uzvārdiem ar diakritiskajām zīmēm*? Jeb Lipmans viņiem neļauj savus vārdus un uzvārdus rakstīt, kā to nosaka latviešu valodas normas un valodas likums? Vai šie hokejisti sirgst ar „kārklu vāciešu”sindromu un grib noliegt savu izcelsmi?

Vēl jo vairāk, ka citu Eiropas nāciju hokejisti, kā, piemēram, zviedri, kas pamatā lieto to pašu latīņu alfabētu, ko latviešu nācija, raksta savus burtus ar visām diakritiskajām zīmēm!

Vakar mēs redzējām, ka zviedriem komandā ir gan Bäckström (izrunā Bekstrēms), gan Hörnkvist (Hērnkvists), gan Järnkrok (Jērnkrūks), taču latviešu komandā bija redzami tādi uzvārdi Kenins, Indrasis, Daugavins utt., kurus Latvijā sauc pavisam savādāk – kā Ķēniņš, Indrašis, Daugaviņš?

 Rodas jautājums, puiši , kāpēc jūs tā niciniet savu valodu? Kāpēc to ļauj darīt mūsu valsts, kuras izlasi finansē arī Latvijas nodokļu maksātāji?

 Katra pasaules mazā valoda ir unikāla kultūras vērtība (unikālāka un vērtīgāka – kā jau retums, nekā lielās valodas). Kāpēc mēs sagaidām, lai lielās nācijas (piemēram, Latvijas krievi) to cienītu un respektētu, ja mēs paši to nedarām?

 Atkal jāsaka – macīsimies no kaimiņiem zviedriem un citiem eiropiešiem, kas no savām valodām nekautrējas un tur tās godā! Arī tādos sīkumos kā uz hokejistu krekliņiem.

PS. Daži „latviešu valodas mazohisti” domā, ka īpašvārdus, vārdu un uzvārdus citās valodās, kas lieto to pašu latīņu alfabētu ko latvieši, vajagot rakstīt bez diakritiskajām zīmēm. Tā ir lingvistiska nekompetence un mazvērtības komplekss. Angliski, zviedriski, franciski, spāniski latviešu vārdu Jānis raksta Jānis nevis Janis, jo mums visiem kopā ar angļiem, spāņiem  francūžiem u.c.  ir viens kopīgs alfabēts, tikai ar dažādām diakritiskām zīmēm, kuras visas var jebkurā datorā atrast.

 Vēl par šo tēmu twitter: http://twitoaster.com/country-lv/tomsatte/rt-reinis_m-kapec-zviedru-uzvardiem-uz-formam-ir-diakritiskas-zimes-bet-latviesiem-nav-hokejs-man-ari-tads-jautajums/

 * Papildu zīme, ko raksta virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, piemēram, latviešu valodā diakritiskā zīme norāda uz skaņas garumu (ā, ē, ī, ū), mīkstinājumu (ģ, ķ, ļ, ņ), kā arī uz šņācošu kvalitāti (č, š, ž, dž). Īpašas diakritiskās zīmes lieto fonētiskajā transkripcijā, piemēram, zilbes intonācijas zīmes.