2012. gada 16. maijā

 Pirms nedēļas, rakstot šajā blogā par to kā zviedru prese komentē Itālijas – Latvijas spēli, no Twitter saņēmu Latvijas kolēģa aizrādījumu, ka es esot rakstā Latvijas hokejistu uzvārdus transkribējusi tā, kā tos raksta zviedru un citu valstu presē, proti- Kenins, Indrasis utt.

Vispirms, es hokejam sekoju no Zviedrijas un pieņēmu, ka tur TV un presē latviešu vārdus un uzvārdus raksta un izrunā tā kā paši hokejisti un Latvijas hokeja vadītāji vēlas. Ja Latvijas hokeja vadība grib, lai visa pasaule hokejista Indrašis uzvārdu raksta un izrunā Indrasis, tad es respektēju to un lietoju savā rakstā. Jo tāds uzvārds grezno hokejista Indrasis krekliņu. Tādā veidā šis hokejists ir pieteikts arī starptautiskajai presei.

No kolēģa aizrādījuma secināju, ka Indrasis faktiski ir tikai hokejista Indrašis pseidonīms vai iesauka, jo pasē, acīmredzot, šim kungam uzvārds rakstīts Indrašis?

Pieņēmu, ka Latvijā kā demokrātiskā valstī, kur tiek cienītas katras personas tiesības uz savu vārdu un uzvārdu lietošanu, šīs personas pašas vēlas, lai viņus sauc citādāk nekā pasēs rakstīts.

Ja tas tā nav vai arī ir, tad gluži loģiski rodas jautājums – kāpēc latviešu hokejisti kautrējas no saviem uzvārdiem ar diakritiskajām zīmēm*? Jeb Lipmans viņiem neļauj savus vārdus un uzvārdus rakstīt, kā to nosaka latviešu valodas normas un valodas likums? Vai šie hokejisti sirgst ar „kārklu vāciešu”sindromu un grib noliegt savu izcelsmi?

Vēl jo vairāk, ka citu Eiropas nāciju hokejisti, kā, piemēram, zviedri, kas pamatā lieto to pašu latīņu alfabētu, ko latviešu nācija, raksta savus burtus ar visām diakritiskajām zīmēm!

Vakar mēs redzējām, ka zviedriem komandā ir gan Bäckström (izrunā Bekstrēms), gan Hörnkvist (Hērnkvists), gan Järnkrok (Jērnkrūks), taču latviešu komandā bija redzami tādi uzvārdi Kenins, Indrasis, Daugavins utt., kurus Latvijā sauc pavisam savādāk – kā Ķēniņš, Indrašis, Daugaviņš?

 Rodas jautājums, puiši , kāpēc jūs tā niciniet savu valodu? Kāpēc to ļauj darīt mūsu valsts, kuras izlasi finansē arī Latvijas nodokļu maksātāji?

 Katra pasaules mazā valoda ir unikāla kultūras vērtība (unikālāka un vērtīgāka – kā jau retums, nekā lielās valodas). Kāpēc mēs sagaidām, lai lielās nācijas (piemēram, Latvijas krievi) to cienītu un respektētu, ja mēs paši to nedarām?

 Atkal jāsaka – macīsimies no kaimiņiem zviedriem un citiem eiropiešiem, kas no savām valodām nekautrējas un tur tās godā! Arī tādos sīkumos kā uz hokejistu krekliņiem.

PS. Daži „latviešu valodas mazohisti” domā, ka īpašvārdus, vārdu un uzvārdus citās valodās, kas lieto to pašu latīņu alfabētu ko latvieši, vajagot rakstīt bez diakritiskajām zīmēm. Tā ir lingvistiska nekompetence un mazvērtības komplekss. Angliski, zviedriski, franciski, spāniski latviešu vārdu Jānis raksta Jānis nevis Janis, jo mums visiem kopā ar angļiem, spāņiem  francūžiem u.c.  ir viens kopīgs alfabēts, tikai ar dažādām diakritiskām zīmēm, kuras visas var jebkurā datorā atrast.

 Vēl par šo tēmu twitter: http://twitoaster.com/country-lv/tomsatte/rt-reinis_m-kapec-zviedru-uzvardiem-uz-formam-ir-diakritiskas-zimes-bet-latviesiem-nav-hokejs-man-ari-tads-jautajums/

 * Papildu zīme, ko raksta virs vai zem burta, blakus vai pāri tam, piemēram, latviešu valodā diakritiskā zīme norāda uz skaņas garumu (ā, ē, ī, ū), mīkstinājumu (ģ, ķ, ļ, ņ), kā arī uz šņācošu kvalitāti (č, š, ž, dž). Īpašas diakritiskās zīmes lieto fonētiskajā transkripcijā, piemēram, zilbes intonācijas zīmes.