Nesaprotamais karš un mūsu izdzīvošanas iespējas

Pandēmijas uzbrukuma laikā, katra valsts demonstrē savu aizsardzības taktiku. Ik dienas masmediji piedāvā šis sacensības uzvarētāju un zaudētāju tabulu, iepazīstinot pasauli ar inficēto un mirušo skaitļiem. Mazāk izmirušie lepojas kā „mača“ uzvarētāji, bet smagāk cietušie plātās ar masu imunitātes iegūšanas priekšrocībām. Taču pati svarīgākā stratēģijas līnija ir agresora identitātes noskaidrošana. Proti- kurš to palaidis no „savas laboratorijas“, lai apzināti iznīcinātu pārējos. Amerikāņi vaino ķīniešus un Donalds Tramps tos iedrošina izmantot visus iespējamos juridiskos instrumentus, lai tiesā izrēķinātos ar Ķīnu, kas esot slēpusi reālo notikumu attīstības gaitu covid-19 pandēmijas sākuma posmā. Visi zina un saprot, ka nekāda kompensācijā šāda tiesas procesā nav iespējama, taču patētiskā bravūra tāpēc nesamazinās.  Savukārt ķīnieši jūtas smagi apvainoti par šādiem izteikumiem un gatavi apgalvot, ka tieši amerikāņi atveduši uz Uhaņu „vīrusu burciņā“ un izgāzuši kaitīgo saturu apzināti pilsēta tirgū.

Pa vidu jaucas krievi, kas no Kremļa stāsta jau nākamās konspirācijas teorijas. Paradoksāli, ka neviens no šiem apgalvojumiem nav zinātniski apstiprināts un pierādīts, taču ar tiem verbāli svaidās visaugstākajā politiskajā līmenī. ASV ārlietu ministrs Maiks Pompeo publiski deklarē „ķīniešu vainu“ notiekošajā un Krievijas Vladimirs Putins nekautrējas medijos koronas vīrusam piešķirt nosaukumu „ķīniešu sērga“. Tikmēr ķīnieši ir sašutuši par to, kā upurus pārtaisa par vainīgajiem. Visai šai juceklīgajai situācijai pa vidu vīd nejēdzīga politiķu nespēja vienoties par kopīgu stratēģiju pret pandēmiju uz mūsu planētas. Visiem jau tagad ir skaidrs, ka epidēmija turpināsies vēl vismaz 2 gadus un upuru skaitā var būt ikviens no jums, cienījamo lasītāj!  Tātad būtu jābeidz svaidīties ar lāpstiņām smilšu kastē un jāsāk izveidot kopīga, saprātīga cilvēces stratēģija pret šo nelaimi, kas ir  mūs ķērusi  vienādi  smagi 2020. gadā. Rodas iespaids, ka valstis karo cita pret citu, nevis kopīgi pret nāvējošu ienaidnieku covid-19.

Kas notiks tālāk?

Ir zināms, ka vakcīna būs tikai pēc viena vai diviem gadiem. Ir saprotams, ka izslimošana nodrošinot spēcīgāku imunitāti pret koronu nekā vakcīna. To mēs zinām, taču nevēlamies apzināti inficēties ar covid-19 un spēlēt „krievu ruleti“ ar savu veselību, cerot, ka tad varēs droši dzīvot tālāk. Pārbaudes testiem pašlaik nav jēgas, jo epidēmijas viļņi turpināsies un zinātne nav pierādījusi, ka imunitāte pret šo sērgu eksistē ir noturīga vismaz vairākus gadus.

Tas nozīmē, ka mēs visi sēžam kopīgā laivā, kas gāzelējas viļņos un priekšā grand ūdenskritums.

Robežas atvērs, taču pie ostām un lidostām neviens nav apsolījis iekārtot karantīnas „koronozorijus“. Ar pirmo kuģi un lidmašīnu vīruss atkal būs klāt. Epidēmija nav beigusies, jo pret to nav iespējams uzcelt mehānisku žogu. Taču mēs saņemsimies un izliksimies, ka viss būs pa vecam, izvairoties lasīt mediju ziņas un atsakoties saprast, ka jāsāk domāt par jaunu kapsētu ierīkošanu.

Ir 100% skaidrs, ka jūnijā mēs nedzīvosim tādā paša vidē, kādu atstājām pirms pandēmijas.  Kādā tā būs?

Skaidrs, ka rīt, parīt vai aizparīt NAV iespējams atgriezties ierastajās (pirmspandēmijas) ikdienas rutīnās, lai šis pasākums katram no mums nebeigtos ar kapiem.  Taču mums pamazām ir jāatgriežas kaut cik normālā dzīvē. Ir jāiet uz darbu, jāaudzina bērni, jāveic virkne pienākumu, kas pagaidām ietilpst aizliegto akciju sarakstā.  Kā to iespējams paveikt?

Vai turpmāk visiem būs jāstaigā ar sejas maskām un cimdiem vēl 2-3 gadus publiskajā telpā? Vai riska grupas ļaudis turpinās pašizolāciju un 2 distance saglabāsies? Vai tiks izveidoti īpaši apģērbi, aizsardzībai pret koronu? Vai mediji upuru skaitīšanas vietā beidzot sāks vairāk interesēties par vakcīnu laboratorijām un izglītot cilvēkus šajā tēmā?

Kas un kā notiks tālāk? Pagaidām, kamēr turpinās mētāšanās ar lāpstiņām smilšu kastē, kuru sauc par politiku, nekādu koronas pandēmijas apkarošanas globālo stratēģiju un taktiku saskatīt nav iespējams pat ar acenēm uz deguna.

Kāds būs epidēmijas turpinājums?

Ārsts, profesors, epidēmiju eksperts Pasaules Veselības organizācijas (WHO) padomnieks Juhans Gīszeke uzskata, ka visas valstis, kurās saslimušo un mirušo līmenis ir šodien zemāks nekā Zviedrijā, būs spiesti iziet  pašu ceļu, kuru pašlaik piedzīvo zviedri. Viņš uzskata, ka rudenī epidēmija turpināsies ar jaunu sparu.

Vai iespējams apturēt pandēmiju?

J.G.: Nē, mehāniski to izdarīt nevar. Tā nav dabas katastrofa. Pandēmija mazliet atgādina vulkāna izvirdumu, zemestrīci vai tamlīdzīgu kataklizmu. Vājākie ciešvissmagāk. Proti, tie, kas „nepagūst aizbēgt“.

Vai zviedri ir jau ieguvuši masveida imunitāti?

J.G.: Nē, vēl nav. Bijām plānojuši, ka sasniegsim 60% maijā, taču slimības izplatība notiek daudz lēnāk. Nekā bijām rēķinājušies. Izskatās, ka tas notiks jūnija vidū, bet tas nenozīmē, ka epidēmija būs reāli beigusies. 40% nebūs izslimojuši un mums ir riska grupa jāturpina audzēt un sargāt.  Tas nozīmē, ka daļa ierobežojumu ir jāsaglabā visu vasaru un iespējams arī rudenī.

Kā jūs pats izsargājieties no slimības?

J.G.: Esmu 70 gadus vecs un vispār labāk izslimotu uzreiz tagad, nevis gaidītu vēl vienu gadu. Tagad esmu jaunāks un būtu lieliska sajūta, ka tas ir izdarīts un posts palicis aiz muguras.

Kas notiks tālāk?

 

Aptaukošanās kā būtisks covid-19 saslimšanas riska faktors

Koronas vīrusa riska zonā ir daudz un dažādu faktoru, kas sarežģi saslimšanas gaitu. Priekšplānā līdz šim intensīvi tiek virzīts vecuma aspekts. Proti, uzverot, ka gados vecāki cilvēki esot vairāk pakļauti saslimstības riskam. Taču laikam ritot, pamazām noskaidrojas arī citi riska faktori, kas var veicināt smagāku šī vīrusa izraisītās slimības gaitu. Viens no tādiem ir aptaukošanās apstāklis, kas cilvēkiem ar palielinātu ķermeņa masas indeksu (BMI) var izraisīt intensīvāku saslimšanu ar covid -19. Dānijā, Norvēģijā un Somijā tieši šo apstākli šodien uzver kā būtisku riska faktoru.

Vai korpulenti cilvēki ir riska zonā?

Zviedrijā pagaidām vilcinās iekļaut šos ļaudis covid-19 apdraudējuma pirmajās rindās. Arī pasaules Veselības organizācija (WHO) nav izdalījusi šo iedzīvotāju grupu kā īpaši apdraudētu. Proti, kā tādu, kas aptaukošanās dēļ, varētu piešķirt slimībai īpaši kritisku gaitu. Taču neraugoties uz to, ka šādu brīdinājumu nav, novērojami slimnīcās liecina, ka šīs grupas cilvēki veido vairākumu no īpaši smago pacientu skaita. Tāpēc dāņi, norvēģi un somi ir jau iekļāvuši apaļīgus cilvēkus riska grupā un uzver ķermeņa aptaukošanos kā būtisku riska faktoru. Šim viedoklim pievienojas arī Eiropas slimību profilakses un kontroles centrs jeb European Centre for Disease Prevention and Control (ECDC), kas savā 8.aprīļa ziņojumā akceptē viedokli, ka ķermeņa aptaukošanās paaugstina risku smagi saslimt ar covid 19. ECDC ir apkojuši datus par sirdzējiem Zviedrijā, Spānijā, Itālijā un Nīderlandē. Izrādās, ka 73% no smagi slimajiem pacientiem šajās valstīs ir ar ķermeņa masas indeksu 30 vai pat vairāk. Tas nozīmē, ka šie cilvēki ir korpulenti.

Palielināts ķermeņa svars nozīmē no 25 -30 pēc BMI standrata.  Aptaukošanās tiek konstatēta, ja ķermeņa svars ir virs 30 (BMI) un vairāk. WHO klasificē nedaudz savādāk : no 30 līdz 34,9 skaitās viegla ķermeņa aptaukošanās, bet no 35 –40 tiek konstatēta smaga ķermeņa aptaukošanās.

„Nonākot intensīvās aprūpes nodaļā, šiem pacientiem raksturīgs mazāks plaušu tilpums un tieši šī iemesla dēļ ir apgrūtināts mākslīgās elpināšanas process“, – uzver Zviedrijas vadošais epidemiologs Anderšs Tegnēls.

Vai šādus secinājumus ir pamatoti publiskot?

Slimība ir jauna un līdz galam nekas vēl nav izpētīts. Šo viedokli pauž daudzi jomas speciālisti. „Ja mēs sākam nodalīt korpulentos pacientus no pārējiem intensīvās aprūpes nodaļā, tad jākonstatē, ka visa mūsu sabiedrība ir pilna ar šāda veida cilvēkiem“, – uzskata Cecīlija Magnusone (Epideoloģijas centra vadītāja) un uzskata, ka nevar zinātniski nodalīt apaļīgos pacientus no kalsnajiem. Taču viņa nenoliedz, ka pacienti ar ķermeņa aptaukošanās tendenci jeb obesitas, ir pakļauti daudziem riskiem. „Obesitas jeb aptaukošanās ir slimība, kas rada iekaisuma izpausmes. Cilvēki ar palielinātu ķermeņa svaru mēdz ciest no dažāda rakstura iekaisuma stresa, kas būtiski pazemina imūnās aizsardzības sistēmu. Ja cilvēks ir pieļāvis smagu sava ķermeņa aptaukošanos, tad ir grūtāk elpot, lielāks diabēta un sirds asinsvada slimību risks un paaugstināts asinsspiediens“, – secina daktere Magnusone.

Vai šo faktoru summa var izvirzīt korpulentos pacientus arī covid-19 riska zonā?

No šāda viedokļa raugoties, tā tas patiešām esot. Ja cilvēks jau ir slims, tad covid19 ir īpaši bīstams. Ja zviedri joprojām ir piesardzīgi un izvairās iekļaut korpulentus cilvēkus īpašajā covid-19 riska zonā, tad citi to jau ir izdarījuši. Dānijā cilvēki ar BMI 35-40 ir oficiāli iekļauti paaugstinātā riska grupā covid-saslimšanai. Norvēģijā šajā grupā iekļauti iedzīvotāji ar BMI 30 un vairāk. Somijā ar BMI 40 un vairāk.

Ķermeņa masas indekss BMI jeb Kitela indekss ir aptaukošanās rādītājs, kuru izsaka ar svara un auguma garuma (kvadrātā) attiecību. Tātad MI= svars (kg) : garums (m) kvadrātā. Normāls ķermeņa masas indekss skaitās no 18.00 līdz 25.00. Ideālais 22.00.