Ingvars Kamprāds un viņa IKEA

 

Speciāli TVNET

Rīgā beidzot atvērts populārās zviedru mēbeļu tirgotavu ķēdes IKEA veikals. Koncerna dibinātājs Ingvars Kamprāds ir ļoti neparasta persona, jo simbolizē pagājušā gadsimta enerģisku privātuzņēmēju, kas sācis biznesu “savā garāžā” un pamanījies iekarot ar idejām visu pasauli sava mūža laikā. Kas viņš īsti bija un kāpēc šis raksts nav veikala, bet gan viņa dibinātāja suminājums?

Tāpēc, ka “tādi kā Kamprāds” simbolizē brīvās un liberālās pasaules godprātīgo uzņēmējdarbību, kas sakņojas labā idejā, bet barojas no paša uzņēmēja enerģijas un ticības saviem spēkiem. Spītīgi cauri laikam, līdz pat šodienai. Nevienam nav noslēpums, ka Kamprāds ar savu ideju ir spējis labāk apvienot eiropiešus nekā visi Eiropas Savienības projekti kopā. Tāpēc viņa neparastās personības izgaismojums ir pelnījis uzmanību tieši tagad, kad veikals beidzot ir atvēries arī pie mums. Žēl, ka spītīgais Ingvars aizgāja no šīs pasaules janvārī, pēc kārtējā lidojuma ar lidmašīnu. Bija saķēris plaušu karsoni, un viss. Citādi noteikti būtu pats arī ieradies uz veikala atklāšanu Rīgā. Nav izslēgts, ka viņš būtu atkal pie sava vecā “Volvo” stūres. Kā parasti.

Spītīgais vecis

IKEA netiks kotēta biržā – šāda bija pirmā informācija, kuru zviedri saņēma no medijiem pēc IKEA dibinātāja Ingvara Kamprāda nāves. Atkal viņš spītēja pasaulei. Pat pēc savas nāves. IKEA būs un paliks tikai ģimenes uzņēmums, un neviens investētājs tajā neko nenoteiks. Jau atkal Kamprāds palika pie sava, lai gan loģika prasa piesaistīt naudu! Tas nozīmē, ka mantinieki būs spiesti turpināt spītīgā veča pasaules iekarošanas loģiku, kurā veikala koncepcija nav tikai biznesa ideja, bet arī ideoloģija. Kāds tad bija viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem un veiksmīgā biznesa autoriem?

Viņš aizgāja no mums janvārī 91 gada vecumā. Viens no bagātākajiem pasaules cilvēkiem atstāja šo pasauli vientulīgi, savā mazajā mājā dzimtajā Elmhultas ciemā, kura nosaukuma pirmais burts E iekļauts arī koncerna nosaukumā.

Visu mūžu viņš ir bijis taupīgs, pat nedaudz skops. Šī īpašība arī ģenerējusi viņa biznesa ideju – mēbeles, kuras katrs pats (no detaļām) var salikt kopā saskrūvējot. No pirmā līdz pēdējam brīdim Ingvars visu noteica savā uzņēmumā.

Pensijā viņš negāja un strādāja līdz pašām beigām. Kā pats uzvēra kādā intervijā: „Man neko daudz nevajag. Es iztieku pieticīgi un dzīvoju taupīgi!”  Viņa pakļautībā bija koncernu valdes un dēli, taču galveno noteica vecais spītnieks pats. Grūti viņu salīdzināt ar krievu vai pašmāju jaunbagātniekiem un ļaudīm, kas visiem spēkiem cenšas pasaulei demonstrēt sava naudas maciņa biezumu. Kamprāds to nekad nedarīja. Viņam bija ļoti sociāldemokrātiska dzīves filozofija, kuru realizēja viņa veikali. Tajos jāstrādā visu vecumu cilvēkiem, visu tautību pārdevējiem. Pircēji jāuztver kā ģimenes locekļi, un veikala restorānam jābūt tautiskam, nedārgam, tīram un ļoti demokrātiskam. Ar „lidojošā Karlsona“ kotletītēm un ceptu lasi centrā. Atbilstošam visu vecumu cilvēkiem. Bēbīšus ieskaitot. Mēbelēm jābūt glītām, modernām un dizaineriem – progresīviem. Viņa uzņēmumus turpinās vadīt trīs dēli – Matiass, Pēteris un Jonass – un IKEA tāpēc paliks arī turpmāk ģimenes uzņēmums. Ingvara dzīves filozofija bija vienkārša: “Nekas nav tik labs, lai nevarētu kļūt vēl labāks!”

Lūk, izvilkums no pēdējās intervijas ar Ingvaru:

“Kad pieceļos no rītiem un nolieku pēdas uz dēļu grīdas, es vienmēr domāju par to pašu. Ko es vakar paguvu izdarīt? Daudz vai maz? Vai tas bija labi? Vai varēja labāk? Jā, vienmēr visu var vēl labāk izdarīt. Par to nevajag noskumt. Vajag saņemties un iet vēl tālāk!”

Iespējams, ka pēc tam sirmais kungs piecēlās un aizgāja pie savas lauku mājas zemā loga. Noskatījās uz ābeļdārzu un burkānu dobēm. Papētīja debesis un pēc tam ķērās klāt projektiem un plāniem. Attīstot tālāk tos pašus veikalus, kuru veidolu zviedru karoga krāsās ar gigantisko preču zīmi „IKEA“ izveidojis tikai un vienīgi viņš pats. Savā dvēselē Kamprāds bija un palika laucinieks un zemnieks visu savu mūžu, lai gan paguva iekarot praktiski visu pasaules lielāko pilsētu pircējus ar saviem veikaliem un dzīves filozofiju.

Savādais vecis

Viņa testaments arī pārsteidza. Pats cēlies no Smolandes Zviedrijas dienvidos, kur “bada gados” liela iedzīvotāju daļa steidza emigrēt uz ASV labākas dzīves meklējumos. Viņa koncerna “sēdeklis” vienmēr ir atradies tieši šeit, un slavinājums dzimtajam miestam izlasāms arī koncerna nosaukumā.

Taču testaments parādīja, ka ļoti lielas summas pēc savas nāves Kamprāds novēlējis trūcīgajiem ziemeļu reģioniem. “Ar šīs naudas palīdzību IKEA dibinātājs vēlējās palīdzēt jauniem cilvēkiem Norlandē iekārtot jaunas darba vietas. Palikt uz vietas un iekārtot savas ģimenes un iztikšanu turpat, lai nav jāpārceļas uz bagātākiem reģioniem darba un naudas meklējumos,” medijiem skaidroja Pērs Hēgenēss, “Ikea Foundation” vadītājs un vecs Kamprādu ģimenes draugs.

IKEA vadītājs pirms dažiem gadiem esot iepazinies ar trūcīgo Ziemeļzviedrijas pašvaldību vadītājiem un bijis ļoti satraukts par ekonomisko situāciju šajā reģionā. “Viņš vienmēr ir rūpējies par mazo cilvēku, viņa vajadzībām laukos. Tāpēc arī aizdegās ar šo ideju,” skaidro Pērs, uzsverot, ka sākumā bijusi doma palīdzēt veciem, trūcīgiem cilvēkiem, bet pēc tam kļuvis skaidrs, ka bez jauniem un pārtikušiem jauniešiem nekāda palīdzība vecīšiem nav iespējama. Pirmā pabalsta summa būs 95 miljonu eiro apjomā un tiks izmaksāta no Kamprādu ģimenes un “Inter Ikea” kontiem.

Bagātais vecis

“Bloombergs” jau 2013.gadā nosauca Ingvaru Kamprādu par ceturto pasaules bagātāko cilvēku ar īpašumu 52 miljardu dolāru apmērā. Taču neviens īsti nezina, cik šim savādniekam īsti piederēja, jo viņš prata ne tikai pelnīt, bet arī ieguldīt. Zviedru nodokļu pārvalde, iespējams, visiem viņa īpašumiem ārzemēs tā arī klāt tomēr netiks.

71 gada vecumā Ingvars Kamprāds zaudēja savu mīļoto sievu Margaretu, ar kuru nodzīvoja kopā 50 gadus. Kā redzat, arī šajā jomā nekā neparasta vai savāda. Parasts cilvēks un ikdienišķa dzīve. Taču eksistē arī grēki un pāris nesmukumi, kas tik ļoti patiktu mūsu skandālu presei. Pirms 15 gadiem Zviedrijas sabiedriskā televīzija publicēja faktu, ka IKEA dibinātājs bērnībā un jaunībā ir simpatizējis nacistiem un bijis aktīvs Zviedru Sociālistu Savienības biedrs. Kā vēlāk noskaidrojās, tad simpātijas esot radušās, pateicoties vecmammai, kas bijusi daļēji vāciete un audzinājusi puiku pa vasarām laukos. Bez tam TV atklāja arī viņa nelāgās metodes naudas slēpšanā no nodokļu inspektoriem. Tā tas ir. Viss neizdodas, un dzīve reti ir bez plankumiem, tieši tāpat kā saule.

Kāds īsti bija savādais un bagātais vecis, to šodien skaidri nevar pateikt neviens. Zviedrijas karalis un karaliene Silvija jums stāstīs vienu stāstu, bet viņa līdzstrādnieki – citu. Aculiecinieki atceras, ka sava biznesa sākumā šefs esot uzreiz nopircis “Porsche” un stilīgas drēbes. Taču vēlāk no šādiem efektiem atteicies pats. Viņam paticis neizrādīties. Reizēm apsardze viņu pat nav ielaidusi uzņēmumā, jo priekšnieks izskatījies pavisam parasts. Pie kam – atbraucis ar autobusu, nevis ar savu automašīnu.

Viņa devīze bijusi – “saprasties ar padotajiem”, tāpēc bieži esot pats nostājies pie kasēm vai pat strādājis kopā ar kasierēm.

Viņam esot bijusi ļoti laba atmiņa (paturējis prātā visus produktus), cēlies no rītiem piecos un bijis ļoti strādīgs. Viņa tēvs bijis samērā turīgs vācu zemnieks, kas dzīvojis un strādājis Zviedrijā. Māte vadījusi lauku veikalu un rūpējusies, lai dēls iegūst labu izglītību. Tas arī izdevies.

Jau sešu gadu vecumā Ingvars pārdevis sērkociņu kārbiņas svētkos, vēlāk tirgojis Ziemassvētku dekorācijas, zīmuļus, un jau 17 gadu vecumā ķēries pie IKEA. Saīsinājums IKEA ir vārdu  “Ingvars  Kamprāds no Elmarūdas ciema Agnarūdas rajonā” pirmajiem burtiem.

Pārdošana notika ar katalogu un pasta starpniecību. Samērā ātri varēja pamanīt, ka mēbeles un virtuves priekšmeti ir vispieprasītākās preces. Pirmais lielākais sasniegums bija mēbeļu izstāde Elmhultā, taču konkurenti nesnauda. Sākās masīvs IKEA mēbeļu boikots. Tika darīts viss, lai jaunais censonis izputētu. Lai izvairītos no savu tautiešu skaudības, Ingvars pārcēla mēbeļu ražošanu uz ārzemēm, uz Poliju.

Veikalu vecis

Nākamais ģeniālais atklājums bija “saliekamās mēbeles”, kuras atklāja dizainers Gils Lundgrēns. Pirmais IKEA lielveikals dibināts dzimtajā Elmhultā 1958.gadā. Pēc septiņiem gadiem tiek iekarota Stokholma. Šodien klasisko grāmatplauktu “Billy” pārdod IKEA veikalos 385 pilsētās (43 valstīs) katru desmito sekundi. Koncernā strādā ap 175 000 darbinieku un IKEA slaveno katalogu iespiež 220 miljonu tirāžā (2015.). Mērķis esot 500 veikali un apgrozījums – 50  miljardi eiro (“Fortune”, 2016).

Pats Ingvars ir izveidojis tikai sev saprotamu koncerna pārvaldes modeli, tāpēc ir neiespējami saskaitīt visu viņa naudu.

IKEA pieder fondam Holandē, taču preču zīmes tiesības pieder “Inter Ikea”, kas pieder fondam “Interogo” Lihtenšteinā. To tieši kontrolē Kamprāda dēli. Nodokļu pārvaldes spiediena dēļ īpašnieks ilgus gadus nodzīvoja ārzemēs (kopš 1973.gada). Sākumā Dānijā, pēc tam Šveicē. Pēc sievas nāves 2011.gadā viņš atgriezās dzimtenē un apmetās uz dzīvi dzimtas mājās Elmhultā, ziedojot apjomīgas summas (270 miljonus SEK gadā) zinātniskiem pētījumiem Linneja universitātē Vekšē.

Taču viņš nekad nebija apmierināts. Nedz ar sevi, nedz ar saviem panākumiem. Savā sacerējumā “Mēbeļu pārdevēja testaments”, kuru izdala visiem viņa veikalu līdzstrādniekiem, rakstīts šādi: “Vienmēr kusties uz priekšu. Domās un darbos. Pašapmierinātība ir miegazāles.”

To atcerēsimies arī mēs.

Noderēs.    

IKEA retušē reklāmas ilustrācijas Sauda Arābijā. Piemērojas?

2012. gada 1. oktobrī

Retušētā IKEA ilustrācija

Retušētā IKEA ilustrācija

Zviedrijas Sabiedriskās TV ziņu dienests šodien ”vārās” par pašmāju mēbeļu koncerna IKEA rīcību Sauda Arābijā.

Arābu katalogā retušētas sievietes, meitenes.  Diezgan daudz izdzēsto personu. To vietā “iesēdināti” priekšmeti un kungi.  “Anulēta” pat kataloga dizainere.

Ikea Inter System, kas atbild par katalogu izdošanu un franšīzes kontraktu nodrošināšanu, šodien ”uzsāk pārrunas” ar vietējo kompāniju Sauda Arābijā par šo tēmu.

-IKEA koncepcija pieļauj variācijas, taču diskriminācija nav pieļaujama. Vienlaikus, protams, mēs cenšamies pieskaņoties attiecīgās valsts kultūrai un likumiem, – taisnojas medijiem Ikea Inter Systems preses sekretāre Ulrika Englesona Sandmane.

Visām valstīm esot jāievēro franšīzes līgums. Taču Sauda Arābija izlēmusi savādāk. Gaišmatainā sieviete no reklāmas attēla ir aizvākta un viņas vietā ”sēž” pleds.

Koncerna vadība esot nelaimīga, ka ”mediji uzbrūk” un taisnojas, ka IKEA katalogam esot 63 versijas 29 valodās un tēla adaptācijas jautājumi ”viņiem” esot aktuāli ik dienas visos 290 lielveikalos 26 valstīs.

Interesanti, kurš un kāds tipāžs Sauda Arābijas katalogā sēdēs pie ”liktenīgā galda” rīt?

Diskusijas pašlaik vēršas plašumā. H&M nekad neretušē savus katalogus 47 valstīs, kur notiek tirgošanas ar apģērbiem. Turpretī mēbeles izrādās sensitīvāka zona.

Islamologs Jans Hjerpe šodien taisnojas, ka IKEA “neesot citas izejas valstī, kur sievietes joprojām nedrīkst vadīt automašīnu un balsot vēlēšanās”. Turpretī tirdzniecības ministre Eva Bjorlinga šodien medijiem uzsver, ka “troksnis esot simbolisks”, jo liecinot par vēlmi retušēt sievietes visās dzīves jomās un, ka Sauda Arābijai “vēl garš ceļš ejams”.

Reklāmas “adaptācijas problēmas” var trāpīt pa koncerna kasi Rietumeiropā.  Šis “lokālais variants” var izraisīt Rietumeiropas pircēju IKEA preču boikotu.

"Adaptētais" attēls IKEA

“Adaptētais” attēls IKEA

 

Zviedru Ikea pakļaujas Kremļa spiedienam par Pussy Riot foto

2012. gada 24. septembrī

Aftonbladet: Ikea cenzurē Pussy Riot foto.

Zviedru mēbeļu gigants Ikea tiek Zviedrijā kritizēts, ka tas pakļāvies politiskam spiedienam Krievijā un no savas mājas lapas Krievijā izņēmis kādu fotoattēlu, kurā redzami notiesātās pankroka grupas Pussy Riot tēli.

Ikea Krievijā rīkoja klientu  fotogrāfiju konkursu savā mājas lapā, kurā lasītāju aptaujā uzvarēja kāds attēls ar Pussy Riot maskās ģērbtiem jauniešiem, kas ērti iekārtojušies Ikea mēbelēs. Foto autors ir kāda Starovoitova no Jekaterinburgas, kas saņemusi 1434 ’Likes”.

Attēls tagad ir izņemts no Ikea Krievijas saita mājas lapas un Ikea preses sekretāre Sara Carlsson  to skaidro, ka konkurss ir beidzies un attēls izņemts tāpēc. Ikea esot politiski un reliģiski neatkarīgs komercuzņēmums, kura preču zīme netikšot izmantota politisku mērķu vārdā.

Gan Moscow Times, gan Aftonbladet lasītāji komentējot šo faktu uzsver, ka Ikea liekuļo, jo uzņēmums neesot viss politiski neitrāls, jo Ikea ir plaši atbalstījusi Indijas sieviešu politiskās tiesības un iesaistījusies arī citas politiskās kampaņās.

Šorīt visi komentāri, kas kritizē Ikea un Krievijas spiedienu uz šo zviedru uzņēmumu ir izņemti no Kremlim labvēlīgās The Moscow Times mājas lapas.

Šī  nav pirmā reize, ka Ikea ir problēmas Krievijā. Pirms dažiem gadiem Ikea pat gatavojās pamest šo valsti, jo sastapās ar kukuļu izspiešanu.

 Notikums ar Pussy Riot ir sašķēlis Krievijas sabiedrību. Rietumnieciski orientēti cilvēki ir Pussyy Riot pusē, taču pretinieki ir spēcīgāki, jo viņu pusē ir Kremļa  represiju aparāts, kas spēj ne tikai ieslodzīt citādi domājošos aiz restēm, bet  ietekmēt arī lielas Rietumu komercsabiedrības, kas darbojas Krievijas tirgū.

Mode kā zinātne, mēbeles kā rupjības un laulības baznīcā dāņu stilā

2012. gada 10. jūnijs
Sarkanā mežroze. 2012. 10. jūnijs

Sarkanā mežroze. 2012. 10. jūnijs

Putni dzied kā traki. Skaļi, kā akustiskās sistēmas.

Jūra mirgo viltīgi un ielās virmo cilvēki ar ideju piesūcinātām drēbēm mugurā. Pavasaris, vai vasaras kleitu  pārkrāmēšana skapī arī man liek pievērsties modei kā zinātnei.

Beidzot ir pienācis laiks, kad mode tiek pētīta zinātniski. 

Par to liecina Stokholmas universitātes Modes zinātņu nodaļas jaunākās teorijas un Burosas tekstīlaugstskolas modes pētniecības programmas četru doktorandu studiju rezultāts.

  • Kā dizaineris es, protams, pievēršu vislielāko uzmanību tērpa formai, piegriezumam. Tagad pētot šo virzienu zinātniski, ceru, ka varēšu izprast kā veidojas tērps un kāpēc mēs to valkājam tieši tā un nevis citādi, – atzīstas jaunais modes zinātnieks Ričards Lindkvists.

Savu darbu modes biznesa Ričards sāka pirms sešiem gadiem, pēc studijām piegrieztņu akadēmijā un praktizēšanās pie Vivienne Westwood. Pēc tam sekoja savas preču zīmes izveidošana un, protams, panākumi. Taču Ričards pameta praksi un pievērsās zinātnei, jo viņu interesē modes fenomena nākotnes aprises.

Nākotnes modes aprises

Nākotnes modes aprises

  • Man nav jānoskaidro” kas tā mode tāda ir”.  Nē, tas man ir noiets etaps. Es vēlos attīstīt nākotnes prakses iespējas un izprast kas notiks tālāk, – uzsver doktorands.

Četru modes doktorandu izstāde ”Dressed integrity”  jau apceļojusi Londonas College of Fashion un aprīlī bija apskatāma arī Stokholmā galerijā KG52.

Tik vienkārši neiet ar tirgošanos svešās valstīs.

IKEA, kuras ierašanos Latvijā mēs gaidām un nevaram vien sagaidīt, sadūrusies ar lingvistiskām problēmām Taizemē, kur tikko atvērts kārtējais zviedru IKEA mēbeļu veikals.

Zviedriem pieņemts nosaukt mēbeles un citas preces savos – zviedru vārdos. Parasti šie nosaukumi pretenzijas neizraisa, taču tagad …ir problēmas. Divu zviedru produktu nosaukumi tailandiešiem nozīmē rupjības un tagad var nākties nosaukt šos priekšmetus Taizemē citos, pieklājīgākos vārdos, – ziņo Wall Street Journal.

Vāze Jättebra IKEA

Vāze Jättebra IKEA

Piemēram – šī vāze zviedriski saucas ”Jättebra” un tulkojumā tā nozīmē ” lieliski” vai ”ļoti labi”, taču taizemiešiem šis nosaukums saistās ar seksu un nepavisam neder vāzes nosaukumam.

Pat labs nosaukums neder.

Nepavisam neder.

– Mums jābūt piesardzīgiem ar šādiem nosaukumiem. Daži no tiem, izrādās, skan ļoti rupji un nepavisam nepatīk mūsu pircējiem!” – uzsver IKEA konsultante Taizemē Nathita Opaspipata (Wall Street Journal).

Šajā lieliskajā jūnija svētdienā var mazliet pakaitināt arī mūsu homofobus un informēt, ka Dānijā (ar nākamo gadu) homoseksuāli pāri varēs laulāties baznīcā. Par to šonedēļ nobalsoja Dānijas parlaments (85 ”par” un 24”pret”).

Zviedrijā homoseksuāli pāri var laulāties baznīcā kopš 2009. gada

Zviedrijā homoseksuāli pāri var laulāties baznīcā kopš 2009. gada

Pati Dānijas baznīca šajā jautājumā nav vienota un visi mācītāji nav gatavi laulāt homoseksuālos pārus savās baznīcās. Jaunais likums viņiem atļauj atteikties, ja pašam mācītājam šāda partnerība nav pieņemama. Zviedrijā šāds likums stājās spēkā jau 2009. gadā. 

Taču pats fakts, ka šāds solis ir sperts, ir ievērības cienīgs notikums.

Tikmēr mēs pārējie turpinām svinēt jūnija svētdienu un gaidīt Līgosvētkus.

Lai Jums jauka šī diena un nezūd prieks par sauli, draugiem un pavasari!