Lelles vientuļiem vīriešiem

 

Speciāli TVNET

Atkal iestājies robotu laiks. Putekļsūcēji, nanoroboti un tādi, kas salāpa un salabo. Gaidu, kad parādīsies robots, kurš saskrūvē IKEA mēbeles. Jāpērk kantora krēsls un skrūvēšanai nav laika. Tāpēc jaunais Singapūras izgudrotāju radītais mehānisms – IKEA „krēslu saskrūvētājs“ (Science Robotic) man ļoti noderētu. Taču tirgus patlaban to nepiedāvā par pieņemamu cenu.

Tā vietā varam iegādāties pavisam citus robotus, kas jau gatavi lietošanai. Piemēram glītas „uzvelkamās lelles“ vientuļiem vīriešiem. Kas īsti ir šie seksa roboti, kas šogad pilnveidoti „laboratorijās“ un kļuvuši iecienīti naudīgu kungu guļamistabās? Vai tie ir ērts mīlas surogāts personām, kas nespēj sagādāt sev dzīvu partneri? Vai tomēr pieaugošās sieviešu pazemošanas liecinieks? Jeb tomēr servisa mehānisms invalīdiem? Amerikāņi Sandjego (San Diego) pilsētā (pirms 2 gadiem) izveidojuši pirmo runājošo seksa robotu- sievieti, kas atbild un reaģē. Tātad robotu – humanoīdu kādreizējo seksa surogātu, “piepūšamo barbaru“ un pērkamu prostitūtu vietā.

Kāda izskatās uzvelkamā sapņu sieviete?

Izskatās kā glīta lelle, kas runā un dara tiešo to, ko klients vēlas. Daļēji apģērbta vai kaila kā tikko piedzimusi. Pozā, kas praktiski izmatojama dažādi. Pagriež galvu, raugās cieši un saraustītām kustībām aplūko telpu. Tai ir lielas acis, garas un labi koptas skropstas. Viņa dziedošā balsī informē: “Mani sauc Harmonija un es vēlos kļūt par lielisku tavu pavadoni visās dzīves situācijās. Es attīstīšu savu spēju tevi apkalpot jebkurā pasaules vietā. Taču visvairāk es vēlos kļūt par tavu ideālo partneri. Par to pašu, kuru esi gaidījis un izsapņojis”. Tā viņa runā. Līdzās lellei sēž tās izgudrotājs un radītājs, ar intensīvi tetovētām rokām, kura vārds ir Māts Makmilens (Matt McMullen).

Tu vari jautāt visu, ko vien vēlies! – viņš apgalvo žurnālistiem, piebilstot, ka viņa jaunā lelle esot ļoti izsmalcināta būtne ar dziļu intelektu.

Skaidrs, ka pirmais jautājums ir viegli prognozējams

– Who are you? (Kas tu esi?)

Harmonija paklausīgi nosauc savu vārdu dialektā, angļu valodā. Viņas glīti izveidotā mute pagaidām vēl nedarbojas atbilstoši vārdu artikulācijai.

-Vai viņa ir īriete?

– Nē, skotiete, – komentē lelles izgudrotājs.

– Vai tu esi no Skotijas?

Nē, bet es runāju šādi, jo zinu, ka tev patīk mana izruna, – neslēpj savu prieku uzvelkamā lelle un sāk enerģiski mirkšķināt acis ar garajām skropstām. Haromonija (Harmony) spēj runāt, atbildēt uz jautājumiem, kustināt lūpas, mirkšķināt acu plakstiņus un mainīt sejas izteiksmi.

Redzot kā perfekti grimētā lelle mehāniskā tonī atbild uz prognozējamiem jautājumiem, nenogrūstoši atkārtojot piedziedājumu: „ tu esi brīnišķīga sabiedrība“ vai „ kā man patīk būt kopā ar tevi“, jeb “ esmu gatava darīt tevi laimīgu“, var sākt šaubīties, vai tiešām šis mehāniskais radījums ir pasaules labākais seksa robots. Drīzāk gan programmēts suns, kas izskatās pēc sievietes.

Pagaidām nekā labāk neesot. Viņa jāuzskata pagaidām par labāko mehānisko lelli, kas spēj veikt seksa robota funkcijas. Tās cena ir apmēram 15 000 USD.

Cilvēki neatrod savus sapņus reālajā pasaulē

Tas, ka mūsu laikabiedri bieži nespēj atrast sev piemērotu partneri, nav nekas jauns. Taču fakts, ka aizvien vairāk ļaužu iemīlas robotos un gatavi ar tiem ņemties un precēties, ir jaunums. Jau Deivida Levi (David Levy) romānā “Sekss un roboti“ (2007) tika apgalvots, ka cilvēki aizvien enerģiskāk un apņēmīgāk meklēšot intīmas attiecības ar robotiem. Šajā prognozē viņš nebija vienīgais šādas idejas izvirzītājs. Līdzīgas domas pauda arī citi un to apstiprina pēdējie publiskā viedokļa pētījumi. Lelles autors apgalvo, ka esot balstījis savu biznesa ideju tieši uz šādu aptauju rezultāta pamata, kas pierādot, ka cilvēki jau tagad esot gatavi aizvietot dzīvu partneri ar robotu. Ziņojums „Seksa nākotne“ (Future of sex), kas apkalpo šīs nozares vajadzības, uzsver, ka nākotne piederot tieši robotiem. 2045. gadā katrs desmitais pieaugušais regulāri izmantošot seksa robotu pakalpojumus. Pie līdzīgiem secinājumiem nonācis arī ideju smēdes Pew Research Center 2014. gada pētījums, kas prognozējot digitalizācijas nākotnes iespējas, nonācis pie secinājuma par to, ka robotu izmantošana seksuālo vajadzību apmierināšanai kļūšot par ļoti izplatītu lietu mūsu nākotnes ikdienā. Par to nerunāšot, no tās kaunēšoties, bet pieprasījums palielināšoties.

Starp citu, arī populārajā kultūrā par šo tēmu tiek runāts jau sen. Vairāki literāri darbi vēsta par iemīlēšanos robotos, TV sērijā “Westworld” tiem ir raksturīgas dziļas jūtas un spēja domāt. Rezultātā cilvēkam ir aizvien grūtāk atšķirt robotu no dzīva cilvēka. Filmā “Her” galvenais varonis iemīlas savas operatīvās sistēmas radītajā sekretārē, kas vēlāk kļūst par viņa virtuālo līgavu. Nedrīkst aizmirst arī jaunāko pienesumu šajā jomā jeb ar Oskaru apbalvoto “Ex Machina”, kurā zviedru baletdejotāja un aktrise Alīsija Vikandera (Alicia Vikander) spēlē robotu humanoīdu.

Praktiskajā (šādu robotu izmantojumā reālajā šodienā) priekšgalā ir Japāna. Pirms pāris gadiem veiktajā aptaujā (2010) 33,1% vientuļo sieviešu un 16,1% vīriešu (vecumā no 20 – 39. gadiem) atzinās, ka sistemātiski iemīlas kāda virtuālā tēlā, kas sastopams medijos. Šo tendenci izmanto spēlē “Loveplus”, kuru Japānā iecienījuši ap 700.000 cilvēku. Daudzi no viņiem ir gatavi turpināt „attiecības“ ar fiktīvo personu, vai pat precēties ar to. Kāpēc tā? Tāpēc, kavirtuālā draudzene netraucē, nekritizē, nepieprasa „kaut ko“ un pieņem viņus tādus, kādi tie ir.

Kur var sastapt digitālās sapņu princeses?

Lai iemīlētos ar algoritmu vadītā digitālā meitenē, nav nepieciešams gaidīt gadiem. To var izdarīt jau tagad. Japānā šādas princeses var atrast spēlēs, izmantojot savu Iphone. 2009. gadā sākās TV-spēles “LovePlus” pārdošana (Konami Corporation), kas piedāvā iemīlēties 3 skaistās ģimnāzistēs: Rinko, Nene un Manaka. Katrai ir savs raksturs un spēlētājs izvēlas to, kas patīk vislabāk.

„Randiņu spēles“ ir populāras jau kopš 90.gadiem, taču tikai pēdējā laikā tās izveidotas arī meiču auditorijai. Loģika tajās ir tā pati – spēles galvenais varonis vai varone izvēlas vai neizvēlas sākt „attiecības“ ar piedāvātajiem digitālajiem tēliem. Fināls var būt dažāds – laime un kāzas, vai arī mīlas beigas pateicoties jaunam varonim vai varonei, kas iesaistās spēlē. Nav izslēgts, ka iecerētais pazūd, saslimst vai nomirst. Tad mīlestība iznāk nelaimīga, taču ar to arī jārēķinās. Japāņu medijos ir daudz interviju ar cilvēkiem, kas mēnešiem un gadiem spēlē šo spēli. Viena daļa no viņiem saprot, ka spēlē un viss ir iluzors. Turpretī citi ar laiku vairs nespēj atšķirt reālo dzīvi no spēles pasaules. Kāpēc izskatīgs, gados jauns vīrietis izvēlas virtuālu meiču dzīvas laikabiedres vietā? Lulū De Arki domā, ka iemesls esot sabiedrības spiediens un priekšstati par to kāds ir laimīgs un veiksmīgs cilvēks. Visiem neizdodas kļūt par uzvarētājiem un varoņiem. Zaudētāji arī gribot būt laimīgi, taču nevēloties uzklausīt kritiku no sava partnera. Virtuālā draudzene te esot vislabākā, jo visu piedod un par visu ir sajūsmā. Manuprāt šis ir savdabīgs eiskapisma veids – aizbēgt no reālās dzīves iedomu pasaulē, kas nodrošina lielāku psiholoģisko komfortu tiem, kas nejūtas veiksminieki reālajā dzīvē.

Ar ko digitālais varonis atšķiras no literārā vai filmu varoņa?

Stīvens Bačelders (Steven Bachelder) ir videospēļu dizaina profesors Upsalas universitātē un domā, ka šīs lomas ļoti būtiski atšķiras. Grāmatās un filmās varoņu raksturi ir komplicēti, reizēm neprognozējami. Turpretī spēlēs varoņa raksturs ir ļoti atkarīgs no pielietojuma veida. Tas ir primārs noteikums, jo prognozējamības magnētisms nosaka visu spēles gaitu. Turklāt, dažādās valstīs ir jāievēro atšķirīgi noteikumi mīlas spēļu varoņa veidošanā. Piemēram, Ķīnā nedrīkst izmantot skeletus, bet Japāna visam jābūt maigam, patīkamam un diezgan „saldam“, kas būtiski atšķiras no mūsu Rietumeiropiešu kultūras priekšstatiem par pievilcību un erotisko izaicinājumu. Uz jautājumu par to, vai šīs spēles neveicina stereotipu priekšstatu ekranizāciju, profesors atbild noliedzoši. Pēc viņa domām šeit ir runa par arhetipiem, kas pieļauj atgriezeniskās reakcijas prognozēšanu. Raksturiem jābūt ticamiem, atbilstošiem videi, kurā tie darbojas. Vai šī spēle darbotos arī Ziemeļvalstīs? Piemēram, Zviedrijas vai Latvijas kontekstā? Šādā attiecību stimulatorā esot svarīgi saprast kā sadalīta vara un ietekme spēlētāja un „tēla“ starpā, ņemot vērā dzimumu, etnisko, izcelsmes, reliģijas un izglītības līmeņa faktoru. Tas esot svarīgi. Šajā spēlē esot būtiski, lai netiktu pieļauta noteikta negatīva attieksme pret zināmām sabiedrības grupām, kas reālajā dzīvē eksistē, – uzskata profesors Bečelders. Tikmēr Japānā

spēlēšana turpinās. Spēlētājs var spēlēt mājās, var arī doties, kopā ar savu virtuālo draudzeni uz populāru pludmali. Tur pulcējas daudzi spēlētāji un piedzīvo intīmus mirkļus skaistā viesnīcas numuriņā, apmeklē muzejus, ēd pusdienas un piedalās pludmales aktivitātēs. Var doties uz ārzemēm, ja draudzenei tā gribas. Ar ko tad atšķiras literārais varonis no spēļu partnera ekrānā? Šķiet, ka ar padevību situācijas noteicējām – spēlētājam vīrietim.

Kur vēl varam izmantot robotus?

Jau šodien sadzīves robotus plaši izmanto vecu ļaužu aprūpei Vācijā un Lielbritānijā. Sadzīves sociālās palīdzības jeb ”Companion robots” spēj atvieglot aprūpes ikdienu un tiem tiek prognozēta liela un pieprasīta nākotne. Teorētiski tā tas ir, taču praktiski mēdz notikt arī citādi. Piemēram, 2015. gadā Japānā tika atvērts “HennNa hotel”, kurā viesnīcas personāla vietā strādāja roboti. Tie reģistrēja viesus, uznesa istabā ceļasomas un bagāžu, taču jau četrus gadus vēlāk (2019) mediji ziņoja, ka visi 243 roboti no darba viesnīca tikuši atlaisti. Robotu aprūpē bija prasījusi vairāk laika un naudas nekā parastu cilvēku nodarbināšana attiecīgajās viesnīcas pozīcijās.

Kā tad paliek ar seksa robotiem? Līdz šim visi mēģinājumi šajā jomā beigušies līdzīgi “HennNa hotel” pieredzei. Vai „Harmonijas“ un tai līdzīgo „meiteņu” ierašanās ir jauns solis cilvēces nodrošinājumam ar ērtu robotu servisu?

Pirmais skaļākais atklājums šajā jomā esot bijis ”Roxxxy” piedāvājums tirgū. To izstrādāja uzņēmums Truecompanion, kas savās tirgvedības kampaņās piedāvāja šo lelli kā robotu ar personības pazīmēm. ”Frigid Farrah” paradīšanās izraisīja lielu viļņošanos un kritiku sabiedrībā, pieņemot, ka šī lelle bija paredzēta varmācībai un it kā legalizēja robota izvarošanu. Kompānijas dibinātājs Duglas Hains (Douglas Hines) toreiz noraidīja kritiku uzsverot, ka ikviena personība ar savu uzvedību izraisot pretreakciju, kas esot tipiska visiem randiņiem un flirtiem. Taču šī loģika neizpelnījās atbalstu un līdzšinējie meklējumi „uzvelkamo seksa verdzeņu“ jomā nav vainagojušies ar panākumiem. Pagaidām cerīgākais piemērs esot „Harmonijas“ izgudrošana, ražošana un pārdošana. Jau divus gadus Sandjego (ASV) priekšpilsētas noliktavās kailas un pusapģērbtas lelles gaida savus pircējus. Parasti tās piegādā klientiem minimāli apģērbtas, lai kleitas un apakšveļu iegādātos pircējs pats. Vīriešu lelles pārdod mazāk un retāk. Tās ir lielākas un smagākas, jo pircējiem patīk liela auguma, mazgājamas ar spēcīgi izteiktiem vēdera muskuļiem. Leļļu acis ir roku darbs, seju un vaibstu formas – apmēram 30, dažādas parūkas, atšķirīgā kvalitātē. 14 ķermeņa tipi ar dažādu ādas krāsu, 40 krūšu formas (standarta, L un S) un viss pārējais. Ražotājs piegādā arī „detaļas“ tiem, kam visa lelle vēl nav pa kabatai. Turpat tiek piedāvāta vietēja ražojuma filma, kuras sižets balstīts uz stāstu, kurā puisis iemīlas lellē ar vārdu Bianka un dzīvo laimīgi visu savu mūžu.

Tātad Harmonija jeb „Harmony“ ir ieradusies. Tā groza galvu un atbild uz jautājumiem. To var pasūtīt ar dažādu raksturu: izpalīdzīgu, ar humora izjūtu vai bezpalīdzīgu. Šie trīs esot paši pieprasītākie leļļu personību tipi. Kas šos robotus pērk par 17 000 USD? Pats robota izgudrotājs apgalvo, ka pircēji neesot ar seksu apsēsti vīrieši, kas pieprasa padevību 20 reizes dienā. Pieredze rādot, ka pircēji esot šķirti vīrieši, kas nespējot atrast sev partneri. Viņi izvēloties sev rāmu dzīvi kopā ar seksa lelli. To esot nepieciešams kopt, mazgāt, apģērbt. Tai vajag sukāt matus, veidot frizūras ko pircēji labprāt arī darot. Lelle piešķirot šiem ļaudīm dzīves jēgu.

Proti – esot tik patīkami rūpēties par padevīgu verdzeni, kas nekad nerunā pretī un dara visu pa prātam. Bez tam lelle esot pilnībā atkarīga no sava īpašnieka. Tieši šī atbildības sajūta liekot vīrietim sajusties nepieciešamam un nozīmīgam. Pēc lelles autora domām „Harmonija“ esot izmantojama arī sarunām, dejošanai, dziedāšanai. Tā spējot piedalīties mājas solī un darīt citas ikdienas lietas. Seksa komponents esot tikai „viens no“ visa, ko šis robots piedāvā savam saimniekam. Tātad robots draudzībai, sabiedrībai un seksam. Tā nekad nenodedzināšot māju, nezagšot naudu, jo neesot šādi ieprogrammēta. Vēl Mātam Makmilenam (Matt McMullen) šķiet, ka šādus seksa robotus varētu plašāk izmantot slimu cilvēku atveseļošanai. Ir cilvēki, kas visu savu mūžu pavada vientulībā, invaliditātes vai sociālās nekompetences dēļ. Robots varētu kļūt par dzīves draugu un sabiedroto. Tiktāl izklausās loģiski un pat vērtīgi. Taču ko domā šāda robotu paveida pretinieki?

Roboti kā attiecību surogāti

Katlīna Ričardsone (Kathleen Richardson) ir robotu ētikas profesore Lielbritānijā (De Montfort University, Leicester). Viņa asi nostājas pret šāda veida robotiem. Pēc viņas domām seksa roboti izmanto sievietes ķermeni kā rotaļlietu ar kuru katrs var rīkoties kā vēlas. Ar šo lelles īpašnieks tiek atbrīvots no pienākuma rēķināties ar otru personu (sievieti) un respektēt viņas intereses. Tiek izveidota industrija, kas producē pakļāvīgas verdzenes sievietes izskatā. Šāds process nesamazinās varmācību pret sievietēm un prostitūciju. Salīdzinājumam viņa izmanto rasismu uzskatot, ka aizspriedumi pret citas rases cilvēku nav likvidējami, kultivējot produktu, kas šos aizspriedumus attīsta tālāk. Šis robots demonstrē egocentrisku pasaules uztveri, kurā vīrietim ir tiesības kontrolēt sievietes ķermeni.

Uzvelkamās lelles pieaugušiem vīriešiem ir ieradušās robota izskatā. Mēs pārējie turpinām prātuļot, vai robots var aizvietot cilvēku intīmās attiecībās un vai godīgāk nebūtu bijis izveidot to kā četrstūru kasti, bez sievietes ķermeņa aprisēm. Pa to laiku Sandjego „forštates“ noliktavu telpās tās krāso, skrūvē un pārdod. Bez morāles un ētikas kodeksa pagalvī. Pēdējo un jutīgāko cilvēka emocionālo sajūtu bastionu – mīlu tagad ir ieņēmusi mehāniska rotaļlieta, kas aizvieto cilvēku. Vai tas ir iespējams?

Ingvars Kamprāds un viņa IKEA

 

Speciāli TVNET

Rīgā beidzot atvērts populārās zviedru mēbeļu tirgotavu ķēdes IKEA veikals. Koncerna dibinātājs Ingvars Kamprāds ir ļoti neparasta persona, jo simbolizē pagājušā gadsimta enerģisku privātuzņēmēju, kas sācis biznesu “savā garāžā” un pamanījies iekarot ar idejām visu pasauli sava mūža laikā. Kas viņš īsti bija un kāpēc šis raksts nav veikala, bet gan viņa dibinātāja suminājums?

Tāpēc, ka “tādi kā Kamprāds” simbolizē brīvās un liberālās pasaules godprātīgo uzņēmējdarbību, kas sakņojas labā idejā, bet barojas no paša uzņēmēja enerģijas un ticības saviem spēkiem. Spītīgi cauri laikam, līdz pat šodienai. Nevienam nav noslēpums, ka Kamprāds ar savu ideju ir spējis labāk apvienot eiropiešus nekā visi Eiropas Savienības projekti kopā. Tāpēc viņa neparastās personības izgaismojums ir pelnījis uzmanību tieši tagad, kad veikals beidzot ir atvēries arī pie mums. Žēl, ka spītīgais Ingvars aizgāja no šīs pasaules janvārī, pēc kārtējā lidojuma ar lidmašīnu. Bija saķēris plaušu karsoni, un viss. Citādi noteikti būtu pats arī ieradies uz veikala atklāšanu Rīgā. Nav izslēgts, ka viņš būtu atkal pie sava vecā “Volvo” stūres. Kā parasti.

Spītīgais vecis

IKEA netiks kotēta biržā – šāda bija pirmā informācija, kuru zviedri saņēma no medijiem pēc IKEA dibinātāja Ingvara Kamprāda nāves. Atkal viņš spītēja pasaulei. Pat pēc savas nāves. IKEA būs un paliks tikai ģimenes uzņēmums, un neviens investētājs tajā neko nenoteiks. Jau atkal Kamprāds palika pie sava, lai gan loģika prasa piesaistīt naudu! Tas nozīmē, ka mantinieki būs spiesti turpināt spītīgā veča pasaules iekarošanas loģiku, kurā veikala koncepcija nav tikai biznesa ideja, bet arī ideoloģija. Kāds tad bija viens no pasaules bagātākajiem cilvēkiem un veiksmīgā biznesa autoriem?

Viņš aizgāja no mums janvārī 91 gada vecumā. Viens no bagātākajiem pasaules cilvēkiem atstāja šo pasauli vientulīgi, savā mazajā mājā dzimtajā Elmhultas ciemā, kura nosaukuma pirmais burts E iekļauts arī koncerna nosaukumā.

Visu mūžu viņš ir bijis taupīgs, pat nedaudz skops. Šī īpašība arī ģenerējusi viņa biznesa ideju – mēbeles, kuras katrs pats (no detaļām) var salikt kopā saskrūvējot. No pirmā līdz pēdējam brīdim Ingvars visu noteica savā uzņēmumā.

Pensijā viņš negāja un strādāja līdz pašām beigām. Kā pats uzvēra kādā intervijā: „Man neko daudz nevajag. Es iztieku pieticīgi un dzīvoju taupīgi!”  Viņa pakļautībā bija koncernu valdes un dēli, taču galveno noteica vecais spītnieks pats. Grūti viņu salīdzināt ar krievu vai pašmāju jaunbagātniekiem un ļaudīm, kas visiem spēkiem cenšas pasaulei demonstrēt sava naudas maciņa biezumu. Kamprāds to nekad nedarīja. Viņam bija ļoti sociāldemokrātiska dzīves filozofija, kuru realizēja viņa veikali. Tajos jāstrādā visu vecumu cilvēkiem, visu tautību pārdevējiem. Pircēji jāuztver kā ģimenes locekļi, un veikala restorānam jābūt tautiskam, nedārgam, tīram un ļoti demokrātiskam. Ar „lidojošā Karlsona“ kotletītēm un ceptu lasi centrā. Atbilstošam visu vecumu cilvēkiem. Bēbīšus ieskaitot. Mēbelēm jābūt glītām, modernām un dizaineriem – progresīviem. Viņa uzņēmumus turpinās vadīt trīs dēli – Matiass, Pēteris un Jonass – un IKEA tāpēc paliks arī turpmāk ģimenes uzņēmums. Ingvara dzīves filozofija bija vienkārša: “Nekas nav tik labs, lai nevarētu kļūt vēl labāks!”

Lūk, izvilkums no pēdējās intervijas ar Ingvaru:

“Kad pieceļos no rītiem un nolieku pēdas uz dēļu grīdas, es vienmēr domāju par to pašu. Ko es vakar paguvu izdarīt? Daudz vai maz? Vai tas bija labi? Vai varēja labāk? Jā, vienmēr visu var vēl labāk izdarīt. Par to nevajag noskumt. Vajag saņemties un iet vēl tālāk!”

Iespējams, ka pēc tam sirmais kungs piecēlās un aizgāja pie savas lauku mājas zemā loga. Noskatījās uz ābeļdārzu un burkānu dobēm. Papētīja debesis un pēc tam ķērās klāt projektiem un plāniem. Attīstot tālāk tos pašus veikalus, kuru veidolu zviedru karoga krāsās ar gigantisko preču zīmi „IKEA“ izveidojis tikai un vienīgi viņš pats. Savā dvēselē Kamprāds bija un palika laucinieks un zemnieks visu savu mūžu, lai gan paguva iekarot praktiski visu pasaules lielāko pilsētu pircējus ar saviem veikaliem un dzīves filozofiju.

Savādais vecis

Viņa testaments arī pārsteidza. Pats cēlies no Smolandes Zviedrijas dienvidos, kur “bada gados” liela iedzīvotāju daļa steidza emigrēt uz ASV labākas dzīves meklējumos. Viņa koncerna “sēdeklis” vienmēr ir atradies tieši šeit, un slavinājums dzimtajam miestam izlasāms arī koncerna nosaukumā.

Taču testaments parādīja, ka ļoti lielas summas pēc savas nāves Kamprāds novēlējis trūcīgajiem ziemeļu reģioniem. “Ar šīs naudas palīdzību IKEA dibinātājs vēlējās palīdzēt jauniem cilvēkiem Norlandē iekārtot jaunas darba vietas. Palikt uz vietas un iekārtot savas ģimenes un iztikšanu turpat, lai nav jāpārceļas uz bagātākiem reģioniem darba un naudas meklējumos,” medijiem skaidroja Pērs Hēgenēss, “Ikea Foundation” vadītājs un vecs Kamprādu ģimenes draugs.

IKEA vadītājs pirms dažiem gadiem esot iepazinies ar trūcīgo Ziemeļzviedrijas pašvaldību vadītājiem un bijis ļoti satraukts par ekonomisko situāciju šajā reģionā. “Viņš vienmēr ir rūpējies par mazo cilvēku, viņa vajadzībām laukos. Tāpēc arī aizdegās ar šo ideju,” skaidro Pērs, uzsverot, ka sākumā bijusi doma palīdzēt veciem, trūcīgiem cilvēkiem, bet pēc tam kļuvis skaidrs, ka bez jauniem un pārtikušiem jauniešiem nekāda palīdzība vecīšiem nav iespējama. Pirmā pabalsta summa būs 95 miljonu eiro apjomā un tiks izmaksāta no Kamprādu ģimenes un “Inter Ikea” kontiem.

Bagātais vecis

“Bloombergs” jau 2013.gadā nosauca Ingvaru Kamprādu par ceturto pasaules bagātāko cilvēku ar īpašumu 52 miljardu dolāru apmērā. Taču neviens īsti nezina, cik šim savādniekam īsti piederēja, jo viņš prata ne tikai pelnīt, bet arī ieguldīt. Zviedru nodokļu pārvalde, iespējams, visiem viņa īpašumiem ārzemēs tā arī klāt tomēr netiks.

71 gada vecumā Ingvars Kamprāds zaudēja savu mīļoto sievu Margaretu, ar kuru nodzīvoja kopā 50 gadus. Kā redzat, arī šajā jomā nekā neparasta vai savāda. Parasts cilvēks un ikdienišķa dzīve. Taču eksistē arī grēki un pāris nesmukumi, kas tik ļoti patiktu mūsu skandālu presei. Pirms 15 gadiem Zviedrijas sabiedriskā televīzija publicēja faktu, ka IKEA dibinātājs bērnībā un jaunībā ir simpatizējis nacistiem un bijis aktīvs Zviedru Sociālistu Savienības biedrs. Kā vēlāk noskaidrojās, tad simpātijas esot radušās, pateicoties vecmammai, kas bijusi daļēji vāciete un audzinājusi puiku pa vasarām laukos. Bez tam TV atklāja arī viņa nelāgās metodes naudas slēpšanā no nodokļu inspektoriem. Tā tas ir. Viss neizdodas, un dzīve reti ir bez plankumiem, tieši tāpat kā saule.

Kāds īsti bija savādais un bagātais vecis, to šodien skaidri nevar pateikt neviens. Zviedrijas karalis un karaliene Silvija jums stāstīs vienu stāstu, bet viņa līdzstrādnieki – citu. Aculiecinieki atceras, ka sava biznesa sākumā šefs esot uzreiz nopircis “Porsche” un stilīgas drēbes. Taču vēlāk no šādiem efektiem atteicies pats. Viņam paticis neizrādīties. Reizēm apsardze viņu pat nav ielaidusi uzņēmumā, jo priekšnieks izskatījies pavisam parasts. Pie kam – atbraucis ar autobusu, nevis ar savu automašīnu.

Viņa devīze bijusi – “saprasties ar padotajiem”, tāpēc bieži esot pats nostājies pie kasēm vai pat strādājis kopā ar kasierēm.

Viņam esot bijusi ļoti laba atmiņa (paturējis prātā visus produktus), cēlies no rītiem piecos un bijis ļoti strādīgs. Viņa tēvs bijis samērā turīgs vācu zemnieks, kas dzīvojis un strādājis Zviedrijā. Māte vadījusi lauku veikalu un rūpējusies, lai dēls iegūst labu izglītību. Tas arī izdevies.

Jau sešu gadu vecumā Ingvars pārdevis sērkociņu kārbiņas svētkos, vēlāk tirgojis Ziemassvētku dekorācijas, zīmuļus, un jau 17 gadu vecumā ķēries pie IKEA. Saīsinājums IKEA ir vārdu  “Ingvars  Kamprāds no Elmarūdas ciema Agnarūdas rajonā” pirmajiem burtiem.

Pārdošana notika ar katalogu un pasta starpniecību. Samērā ātri varēja pamanīt, ka mēbeles un virtuves priekšmeti ir vispieprasītākās preces. Pirmais lielākais sasniegums bija mēbeļu izstāde Elmhultā, taču konkurenti nesnauda. Sākās masīvs IKEA mēbeļu boikots. Tika darīts viss, lai jaunais censonis izputētu. Lai izvairītos no savu tautiešu skaudības, Ingvars pārcēla mēbeļu ražošanu uz ārzemēm, uz Poliju.

Veikalu vecis

Nākamais ģeniālais atklājums bija “saliekamās mēbeles”, kuras atklāja dizainers Gils Lundgrēns. Pirmais IKEA lielveikals dibināts dzimtajā Elmhultā 1958.gadā. Pēc septiņiem gadiem tiek iekarota Stokholma. Šodien klasisko grāmatplauktu “Billy” pārdod IKEA veikalos 385 pilsētās (43 valstīs) katru desmito sekundi. Koncernā strādā ap 175 000 darbinieku un IKEA slaveno katalogu iespiež 220 miljonu tirāžā (2015.). Mērķis esot 500 veikali un apgrozījums – 50  miljardi eiro (“Fortune”, 2016).

Pats Ingvars ir izveidojis tikai sev saprotamu koncerna pārvaldes modeli, tāpēc ir neiespējami saskaitīt visu viņa naudu.

IKEA pieder fondam Holandē, taču preču zīmes tiesības pieder “Inter Ikea”, kas pieder fondam “Interogo” Lihtenšteinā. To tieši kontrolē Kamprāda dēli. Nodokļu pārvaldes spiediena dēļ īpašnieks ilgus gadus nodzīvoja ārzemēs (kopš 1973.gada). Sākumā Dānijā, pēc tam Šveicē. Pēc sievas nāves 2011.gadā viņš atgriezās dzimtenē un apmetās uz dzīvi dzimtas mājās Elmhultā, ziedojot apjomīgas summas (270 miljonus SEK gadā) zinātniskiem pētījumiem Linneja universitātē Vekšē.

Taču viņš nekad nebija apmierināts. Nedz ar sevi, nedz ar saviem panākumiem. Savā sacerējumā “Mēbeļu pārdevēja testaments”, kuru izdala visiem viņa veikalu līdzstrādniekiem, rakstīts šādi: “Vienmēr kusties uz priekšu. Domās un darbos. Pašapmierinātība ir miegazāles.”

To atcerēsimies arī mēs.

Noderēs.    

IKEA retušē reklāmas ilustrācijas Sauda Arābijā. Piemērojas?

2012. gada 1. oktobrī

Retušētā IKEA ilustrācija

Retušētā IKEA ilustrācija

Zviedrijas Sabiedriskās TV ziņu dienests šodien ”vārās” par pašmāju mēbeļu koncerna IKEA rīcību Sauda Arābijā.

Arābu katalogā retušētas sievietes, meitenes.  Diezgan daudz izdzēsto personu. To vietā “iesēdināti” priekšmeti un kungi.  “Anulēta” pat kataloga dizainere.

Ikea Inter System, kas atbild par katalogu izdošanu un franšīzes kontraktu nodrošināšanu, šodien ”uzsāk pārrunas” ar vietējo kompāniju Sauda Arābijā par šo tēmu.

-IKEA koncepcija pieļauj variācijas, taču diskriminācija nav pieļaujama. Vienlaikus, protams, mēs cenšamies pieskaņoties attiecīgās valsts kultūrai un likumiem, – taisnojas medijiem Ikea Inter Systems preses sekretāre Ulrika Englesona Sandmane.

Visām valstīm esot jāievēro franšīzes līgums. Taču Sauda Arābija izlēmusi savādāk. Gaišmatainā sieviete no reklāmas attēla ir aizvākta un viņas vietā ”sēž” pleds.

Koncerna vadība esot nelaimīga, ka ”mediji uzbrūk” un taisnojas, ka IKEA katalogam esot 63 versijas 29 valodās un tēla adaptācijas jautājumi ”viņiem” esot aktuāli ik dienas visos 290 lielveikalos 26 valstīs.

Interesanti, kurš un kāds tipāžs Sauda Arābijas katalogā sēdēs pie ”liktenīgā galda” rīt?

Diskusijas pašlaik vēršas plašumā. H&M nekad neretušē savus katalogus 47 valstīs, kur notiek tirgošanas ar apģērbiem. Turpretī mēbeles izrādās sensitīvāka zona.

Islamologs Jans Hjerpe šodien taisnojas, ka IKEA “neesot citas izejas valstī, kur sievietes joprojām nedrīkst vadīt automašīnu un balsot vēlēšanās”. Turpretī tirdzniecības ministre Eva Bjorlinga šodien medijiem uzsver, ka “troksnis esot simbolisks”, jo liecinot par vēlmi retušēt sievietes visās dzīves jomās un, ka Sauda Arābijai “vēl garš ceļš ejams”.

Reklāmas “adaptācijas problēmas” var trāpīt pa koncerna kasi Rietumeiropā.  Šis “lokālais variants” var izraisīt Rietumeiropas pircēju IKEA preču boikotu.

"Adaptētais" attēls IKEA

“Adaptētais” attēls IKEA

 

Zviedru Ikea pakļaujas Kremļa spiedienam par Pussy Riot foto

2012. gada 24. septembrī

Aftonbladet: Ikea cenzurē Pussy Riot foto.

Zviedru mēbeļu gigants Ikea tiek Zviedrijā kritizēts, ka tas pakļāvies politiskam spiedienam Krievijā un no savas mājas lapas Krievijā izņēmis kādu fotoattēlu, kurā redzami notiesātās pankroka grupas Pussy Riot tēli.

Ikea Krievijā rīkoja klientu  fotogrāfiju konkursu savā mājas lapā, kurā lasītāju aptaujā uzvarēja kāds attēls ar Pussy Riot maskās ģērbtiem jauniešiem, kas ērti iekārtojušies Ikea mēbelēs. Foto autors ir kāda Starovoitova no Jekaterinburgas, kas saņemusi 1434 ’Likes”.

Attēls tagad ir izņemts no Ikea Krievijas saita mājas lapas un Ikea preses sekretāre Sara Carlsson  to skaidro, ka konkurss ir beidzies un attēls izņemts tāpēc. Ikea esot politiski un reliģiski neatkarīgs komercuzņēmums, kura preču zīme netikšot izmantota politisku mērķu vārdā.

Gan Moscow Times, gan Aftonbladet lasītāji komentējot šo faktu uzsver, ka Ikea liekuļo, jo uzņēmums neesot viss politiski neitrāls, jo Ikea ir plaši atbalstījusi Indijas sieviešu politiskās tiesības un iesaistījusies arī citas politiskās kampaņās.

Šorīt visi komentāri, kas kritizē Ikea un Krievijas spiedienu uz šo zviedru uzņēmumu ir izņemti no Kremlim labvēlīgās The Moscow Times mājas lapas.

Šī  nav pirmā reize, ka Ikea ir problēmas Krievijā. Pirms dažiem gadiem Ikea pat gatavojās pamest šo valsti, jo sastapās ar kukuļu izspiešanu.

 Notikums ar Pussy Riot ir sašķēlis Krievijas sabiedrību. Rietumnieciski orientēti cilvēki ir Pussyy Riot pusē, taču pretinieki ir spēcīgāki, jo viņu pusē ir Kremļa  represiju aparāts, kas spēj ne tikai ieslodzīt citādi domājošos aiz restēm, bet  ietekmēt arī lielas Rietumu komercsabiedrības, kas darbojas Krievijas tirgū.

Mode kā zinātne, mēbeles kā rupjības un laulības baznīcā dāņu stilā

2012. gada 10. jūnijs
Sarkanā mežroze. 2012. 10. jūnijs

Sarkanā mežroze. 2012. 10. jūnijs

Putni dzied kā traki. Skaļi, kā akustiskās sistēmas.

Jūra mirgo viltīgi un ielās virmo cilvēki ar ideju piesūcinātām drēbēm mugurā. Pavasaris, vai vasaras kleitu  pārkrāmēšana skapī arī man liek pievērsties modei kā zinātnei.

Beidzot ir pienācis laiks, kad mode tiek pētīta zinātniski. 

Par to liecina Stokholmas universitātes Modes zinātņu nodaļas jaunākās teorijas un Burosas tekstīlaugstskolas modes pētniecības programmas četru doktorandu studiju rezultāts.

  • Kā dizaineris es, protams, pievēršu vislielāko uzmanību tērpa formai, piegriezumam. Tagad pētot šo virzienu zinātniski, ceru, ka varēšu izprast kā veidojas tērps un kāpēc mēs to valkājam tieši tā un nevis citādi, – atzīstas jaunais modes zinātnieks Ričards Lindkvists.

Savu darbu modes biznesa Ričards sāka pirms sešiem gadiem, pēc studijām piegrieztņu akadēmijā un praktizēšanās pie Vivienne Westwood. Pēc tam sekoja savas preču zīmes izveidošana un, protams, panākumi. Taču Ričards pameta praksi un pievērsās zinātnei, jo viņu interesē modes fenomena nākotnes aprises.

Nākotnes modes aprises

Nākotnes modes aprises

  • Man nav jānoskaidro” kas tā mode tāda ir”.  Nē, tas man ir noiets etaps. Es vēlos attīstīt nākotnes prakses iespējas un izprast kas notiks tālāk, – uzsver doktorands.

Četru modes doktorandu izstāde ”Dressed integrity”  jau apceļojusi Londonas College of Fashion un aprīlī bija apskatāma arī Stokholmā galerijā KG52.

Tik vienkārši neiet ar tirgošanos svešās valstīs.

IKEA, kuras ierašanos Latvijā mēs gaidām un nevaram vien sagaidīt, sadūrusies ar lingvistiskām problēmām Taizemē, kur tikko atvērts kārtējais zviedru IKEA mēbeļu veikals.

Zviedriem pieņemts nosaukt mēbeles un citas preces savos – zviedru vārdos. Parasti šie nosaukumi pretenzijas neizraisa, taču tagad …ir problēmas. Divu zviedru produktu nosaukumi tailandiešiem nozīmē rupjības un tagad var nākties nosaukt šos priekšmetus Taizemē citos, pieklājīgākos vārdos, – ziņo Wall Street Journal.

Vāze Jättebra IKEA

Vāze Jättebra IKEA

Piemēram – šī vāze zviedriski saucas ”Jättebra” un tulkojumā tā nozīmē ” lieliski” vai ”ļoti labi”, taču taizemiešiem šis nosaukums saistās ar seksu un nepavisam neder vāzes nosaukumam.

Pat labs nosaukums neder.

Nepavisam neder.

– Mums jābūt piesardzīgiem ar šādiem nosaukumiem. Daži no tiem, izrādās, skan ļoti rupji un nepavisam nepatīk mūsu pircējiem!” – uzsver IKEA konsultante Taizemē Nathita Opaspipata (Wall Street Journal).

Šajā lieliskajā jūnija svētdienā var mazliet pakaitināt arī mūsu homofobus un informēt, ka Dānijā (ar nākamo gadu) homoseksuāli pāri varēs laulāties baznīcā. Par to šonedēļ nobalsoja Dānijas parlaments (85 ”par” un 24”pret”).

Zviedrijā homoseksuāli pāri var laulāties baznīcā kopš 2009. gada

Zviedrijā homoseksuāli pāri var laulāties baznīcā kopš 2009. gada

Pati Dānijas baznīca šajā jautājumā nav vienota un visi mācītāji nav gatavi laulāt homoseksuālos pārus savās baznīcās. Jaunais likums viņiem atļauj atteikties, ja pašam mācītājam šāda partnerība nav pieņemama. Zviedrijā šāds likums stājās spēkā jau 2009. gadā. 

Taču pats fakts, ka šāds solis ir sperts, ir ievērības cienīgs notikums.

Tikmēr mēs pārējie turpinām svinēt jūnija svētdienu un gaidīt Līgosvētkus.

Lai Jums jauka šī diena un nezūd prieks par sauli, draugiem un pavasari!