Mode kā zinātne, mēbeles kā rupjības un laulības baznīcā dāņu stilā

2012. gada 10. jūnijs
Sarkanā mežroze. 2012. 10. jūnijs

Sarkanā mežroze. 2012. 10. jūnijs

Putni dzied kā traki. Skaļi, kā akustiskās sistēmas.

Jūra mirgo viltīgi un ielās virmo cilvēki ar ideju piesūcinātām drēbēm mugurā. Pavasaris, vai vasaras kleitu  pārkrāmēšana skapī arī man liek pievērsties modei kā zinātnei.

Beidzot ir pienācis laiks, kad mode tiek pētīta zinātniski. 

Par to liecina Stokholmas universitātes Modes zinātņu nodaļas jaunākās teorijas un Burosas tekstīlaugstskolas modes pētniecības programmas četru doktorandu studiju rezultāts.

  • Kā dizaineris es, protams, pievēršu vislielāko uzmanību tērpa formai, piegriezumam. Tagad pētot šo virzienu zinātniski, ceru, ka varēšu izprast kā veidojas tērps un kāpēc mēs to valkājam tieši tā un nevis citādi, – atzīstas jaunais modes zinātnieks Ričards Lindkvists.

Savu darbu modes biznesa Ričards sāka pirms sešiem gadiem, pēc studijām piegrieztņu akadēmijā un praktizēšanās pie Vivienne Westwood. Pēc tam sekoja savas preču zīmes izveidošana un, protams, panākumi. Taču Ričards pameta praksi un pievērsās zinātnei, jo viņu interesē modes fenomena nākotnes aprises.

Nākotnes modes aprises

Nākotnes modes aprises

  • Man nav jānoskaidro” kas tā mode tāda ir”.  Nē, tas man ir noiets etaps. Es vēlos attīstīt nākotnes prakses iespējas un izprast kas notiks tālāk, – uzsver doktorands.

Četru modes doktorandu izstāde ”Dressed integrity”  jau apceļojusi Londonas College of Fashion un aprīlī bija apskatāma arī Stokholmā galerijā KG52.

Tik vienkārši neiet ar tirgošanos svešās valstīs.

IKEA, kuras ierašanos Latvijā mēs gaidām un nevaram vien sagaidīt, sadūrusies ar lingvistiskām problēmām Taizemē, kur tikko atvērts kārtējais zviedru IKEA mēbeļu veikals.

Zviedriem pieņemts nosaukt mēbeles un citas preces savos – zviedru vārdos. Parasti šie nosaukumi pretenzijas neizraisa, taču tagad …ir problēmas. Divu zviedru produktu nosaukumi tailandiešiem nozīmē rupjības un tagad var nākties nosaukt šos priekšmetus Taizemē citos, pieklājīgākos vārdos, – ziņo Wall Street Journal.

Vāze Jättebra IKEA

Vāze Jättebra IKEA

Piemēram – šī vāze zviedriski saucas ”Jättebra” un tulkojumā tā nozīmē ” lieliski” vai ”ļoti labi”, taču taizemiešiem šis nosaukums saistās ar seksu un nepavisam neder vāzes nosaukumam.

Pat labs nosaukums neder.

Nepavisam neder.

– Mums jābūt piesardzīgiem ar šādiem nosaukumiem. Daži no tiem, izrādās, skan ļoti rupji un nepavisam nepatīk mūsu pircējiem!” – uzsver IKEA konsultante Taizemē Nathita Opaspipata (Wall Street Journal).

Šajā lieliskajā jūnija svētdienā var mazliet pakaitināt arī mūsu homofobus un informēt, ka Dānijā (ar nākamo gadu) homoseksuāli pāri varēs laulāties baznīcā. Par to šonedēļ nobalsoja Dānijas parlaments (85 ”par” un 24”pret”).

Zviedrijā homoseksuāli pāri var laulāties baznīcā kopš 2009. gada

Zviedrijā homoseksuāli pāri var laulāties baznīcā kopš 2009. gada

Pati Dānijas baznīca šajā jautājumā nav vienota un visi mācītāji nav gatavi laulāt homoseksuālos pārus savās baznīcās. Jaunais likums viņiem atļauj atteikties, ja pašam mācītājam šāda partnerība nav pieņemama. Zviedrijā šāds likums stājās spēkā jau 2009. gadā. 

Taču pats fakts, ka šāds solis ir sperts, ir ievērības cienīgs notikums.

Tikmēr mēs pārējie turpinām svinēt jūnija svētdienu un gaidīt Līgosvētkus.

Lai Jums jauka šī diena un nezūd prieks par sauli, draugiem un pavasari!

7 thoughts on “Mode kā zinātne, mēbeles kā rupjības un laulības baznīcā dāņu stilā

  1. Man tomēr šķiet, ka mīts par mūsu homofōōōbiju ir stipri pārspīlēts. Domāju, lielākā daļa publikas pat referendumā nobalsotu par viendzimuma laulībām, lai tikai šie mūsu līdzpilsoņi ik gadu demonstratīvi nenestu savu guļamistabas dzīvi Rīgas ielās. Domāju, cilvēkiem vairāk derdzas ekshibicionisms, ar kādu viņi savā “lepnumā” demonstrējas nevis tas, ko viņi dara SAVĀ guļamistabā. Varbūt man arī ir savāda gaume attiecībā uz manu guļamistabas dzīvi, tomēr ne reizi nav radusies vēlme savas savādās vēlmes demonstrēt plašākām tautas masām. Mana intīmā dzīve ir tikai un vienīgi mana darīšana. Un nē, es nejūtos apspiesta deļ fakta, ka nevaru darba vietā brīvi apspriest manas guļamistabas dzīves īpatnības, lai kādas tās būtu.
    Un vēl, man patiesībā ir lielas pretenzijas pret to, ka ekshibicionisma neatbalstīšanu sauc par homofobiju. Lai cik Mozaīkai būtu izdevīgi katru nesajūsmu viņu virzienā saukt par homofobiju, pārējiem cilvēkiem tomēr vajadzētu prast šīs lietas atšķirt.

    • Jā, es jums piekrītu. Arī man nav patīkami ekshibicionismi uz ielas un publiskā pludmalē. Pieņemu, ka arī homoseksuālu cilvēku vidū praida gājieni nav 100% iecienīti un visi jau šajos gājienos neiet, jo tajos nereti ņem virsroku tieši tie, kas vēlas izrādīties – gorīties un nevis demonstrēt savas tiesības. Taču cita lieta ir “citādības” respektēšana no sabiedrības puses. Šie gājieni ir svarīgi, lai parādītu mūsu ļoti konservatīvajai sabiedrībai, ka visi neesam vienādi un “būt citādam” ir atļauts! Tāpēc būtu ļoti svarīgi, ja šajos gājienos ietu arī heteroseksuāli cilvēki un publiski deklarētu, ka “būt citādam” ir OK. Jūs ietu?

      • Laikam neietu. Jo personīgi pazīstu tiešām foršus homoseksuālus cilvēkus, kas neiet, bet, neskatoties uz savu citādumu, ir sabiedrībā cienīti cilvēki jo ir tiešām profesionāļi savā darbā un labi draugi. Domāju, tieši šādi, ar visām citām cilvēciskajām kvalitātēm apveltītie cilvēki ir tie, kas rada labu iespaidu par sevi un tieši pateicoties šiem cilvēkiem sabiedrībā pārsvarā tomēr pret viņiem ir normāla attieksme.
        Es neietu arī tā iemesla dēļ, ka man ir izteikti nepatīkams Mozaīkas kategoriskais uzstādījums: “Kas nav ar mums, tas ir pret mums”. Diez, no kā šis lozungs ir pārņemts? Nav tāda kā “déjà vu” sajūta?
        Es ietu uz referendumu un parakstītos par to, lai atļauj viendzimuma laulības ar visām no tā izrietošajām sekām. Bet Mozaīkas gājieni sevi ir diskreditējuši un dara vairāk ļauna nekā laba, speciāli izaicinot pārējās sabiedrības ekstrēmākos pārstāvjus uz skaļu konfliktu. Es saprotu, ka tieši šie ekstrēmie (Dimitere, kaku maisi…) Mozaīkai ir vajadzīgi, lai imitētu sabiedrības homofobiju un tieši šī lētā spekulācija vēl vairāk nostāda Mozaīku nepatīkamā gaismā loģiski domājošās sabiedrības acīs.

        • Protams, ka šeit ir runa par principu nevis par tā izpausmi. Interesanti cik gadus mums būs jāgaida Rīgā, kad beidzot visa mūsu valdība soļos šajā gājienā, kā tas ir piemēram pie zviedriem? Mani neuztrauc tas kā Mozaīka “uzvedas” uz ielas. Es viņu “pār-nervozumu” saprotu un ceru, ka ar laiku ākstu būs mazāk. taču tas, ka mūsu sabiedrībā “visiem jābūt vienādiem” ir fakts. Vai Jums ir kāda idejā kā varētu citādi manifestēt citādumu un citādību?

      • Vai citādība vienmēr ir skaļi jāmanefistē? Es domāju, pietiek ar to, ka citādie (rudie, resnie, svaigēdāji, septītās dienas adventisti, pīrsingotie u.c.) vislabāk savu citādumu integrē sabiedrībā tieši dzīvojot pēc saviem uzskatiem, bet neuzspiežot tos citiem. Man ir paveicies ar to, ka man apkārt ir tiešām daudz dažādu, interesantu cilvēku. Ir pārliecināts veģetārietis, kas Jāņu vakarā ēd grillētus dārzeņus un sieru nesaucot, ka pārējie ir dzīvnieku slepkavas. Bet, pateicoties tieši viņa klusajai, cieņpilnajai pārliecībai (neviena nievīga vārda mūsu, gaļēdāju, virzienā) es arī savā šķīvī ieliku vairāk puķkāpostus un tomātus un mazāk gaļas. Tāpat manis minētie homoseksuāļi. Mani patiesi neinteresē viņu guļamistaba (vai intīmā citādība vispār ir jāmanefistē???), jo viņi ir lieliski cilvēki. Tiešām cienu Streipa kungu par viņa profesionalitāti, viens no lieliskākajiem žurnālistiem Latvijas informatīvajā vidē, un kāda gan ir saikne starp viņa profesionalitāti un viņa personīgo dzīvi? Mani, Cilvēku Parasto nudien neietekmē cilvēku citādība atsevišķās jomās, ja vien viņu pārējās īpašības atbilst Cilvēcisko Vērtību labākajiem standartiem. Mani noteikti neuztrauktu ausu tuneļi lieliska bankas menedžera ausīs, tas neietekmē viņa profesionalitāti un cilvēciskās īpašības.
        Domāju, mūsu sabiedrībā vairāk diskriminē resnos, nabadzīgos, vientuļās mātes… Gadā dienas nepietiktu, lai visi citādie pa Rīgu ar savu gājienu izietu.

  2. Bet mēs visi taču savā ziņā esam citādāki! Arī mani zināmā mērā par aizvaino kategoriskais “Mozaīkas” uzstādījums – vai nu pilnībā atbalstīt viņu prasības, vai arī Tu esi aprobežots konservators. Viņiem ir visas tiesības būt savādākiem, tā ir viņu izvēle, un es to respektēju, ne man geji ko atņēmuši, ne pāri nodarījuši. Lai taču viņi dzīvo mierā!
    Galu galā, ne jau seksuālā orientācija nosaka cilvēka pašcieņu, tiešām nesaprotu, kāpēc tā jāliek cilvēcisko vērtību skalas pirmajā vietā. Tā ir svarīga, bet nebūsim freidisti.
    Ievas Freidenfeldes kundze – apskaužu Jūsu veģetārieti par viņa rakstura stiprumu! Man gan ar gaļas ēšanas atmešanu iet līdzīgi kā Markam Tvenam ar pīpēšanas atmešanu – kādas reizes simt esot atmetis.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s