«Narcisīšu» un «atriebīgu ticīgo» laiks

Nicas pludmale 2016/FPRepublikāņi tomēr virzīs ASV prezidenta postenim Donaldu Trampu. Tas nozīmē, ka arī amerikāņiem būs pašiem savs «ventspils lauva» =  jeņķu Lembis. Nekā laba neredzu šajā izvēlē.  Tramps cieš no varas abstinences un laužas pie politikas «kloķiem» nekādi netiekot vaļa no sajūtas, ka cilvēce bez tādiem kā viņš neiztiks. Viņi paši, protams, arī neiztiks bez cilvēces kā sava jājamā zirdziņa. Tā nav mērķtiecība. Drīzāk diagnoze, tāpēc bīstama tik ietekmīgai valstij kā ASV.

Starp citu, Islāma valsts (Daesh) karotāji rīkojas līdzīgi: mazāk karotāju, zaudētas teritorijas Sīrijā un Irāka panāk savu – palielinās viņu terorisma akciju skaits naidnieka zonā jeb Rietumpasaulē. Eiropa tagad ir tik pat ērti ievainojama kā Amerikas Savienotās Valstis. Taču šogad varam novērot jaunu amatniecisko teroristu vilni, kas pašdarbnieciski, ar Dieva vārdu uz lūpām, sabrauc un apšauj atpūtniekus Nicā. Tas vairs nebija organizācijas konspiratīvās rīcības auglis, nebija arī partizāns. Tas bija «vecis», kuram tāpat kā pašmāju Lembim vai jeņķu Trampam, gribas panākt savu par katru cenu, ar lielu blīkšķi un viņš rīkojas viens pats, uz savu roku.

IS ir zaudējusi pusi no savas iekarotās teritorijas Irākā (kopš 2014.gada). Viņi ir atspiesti atpakaļ Sīrijā. Viņu līderi sistemātiski tiek nogalināti un aizvien mazāk kaujinieku no rietumiem ir gatavi pieslēgties islāma valsts karotāju rindām. Informācija (kas noplūst medijos) ziņo, ka džihādisti esot zaudējuši savu ticību un lēni slīdot atpakaļ uz savām klusajām, mierīgajām mājām Eiropā. Naftas un gāzes ienākumi izsīkuši (-1/3) un ziedojumu plūsma sarukusi. Tātad IS kalifāts jūtas apdraudēts, lai gan plānos (tāpat kā Putinam) ir iekļaut visu atlikušo pasauli savā kalifātā un pārvērst mūs visus par kārtīgiem ticīgajiem, kas uz vārda klausa likumam, vajadzīgajam Dievam un viņam tīkamajai politiskajai sistēmai.

IS šobrīd ir spēcīgas ložas Lībija un Ēģiptē (CIA), no turienes tiek aktīvi plānotas terora akcijas Eiropai. Tāpēc diena, kad franču tunisietis nogalināja 85 personas Nicā, iebraucot ar smago automašīnu cilvēku pūlī, kļuva par trešo islāmistu uzvaras parādi šogad. Pirms tam bija Parīze ar 130 nogalinātajiem un Brisele ar 32. Neaizmirsīsim arī Stambulas lidostu ar 44 nogalinātiem cilvēkiem.

ASV pašlaik vada aviācijas uzbrukumus IS. Taču pretreakciju saņem Eiropa. Kāpēc tā notiek? Amerikāņi ir iemācījušies labāk aizsargāties. Ceļš uz Eiropu teroristiem ir tuvāks, vieglāks un ērtāks. Viņi jau sen paguvuši izlikties par bēgļiem, brīvi kustoties visos virzienos. Daudzi jau kļuvuši par Eiropas valstu pilsoņiem. Tāpēc 5000 Eiropas un tikai 300 ASV pilsoņu pieslēgušies IS karotāju rindām (Soufan Group). Muhameds al Adnani ir atklāti aicinājis domubiedrus (tos, kas nekaro Sīrijā vai Afganistānā) uzbrukt eiropiešiem viņu pašu mājās, jo arī tas būšot Dievam patīkams darbs. Tā kā izgatavot sprāgstvielas ir sarežģīti un dārgi, viņš pat ieteica masveidā sabraukt neticīgos ar automašīnām.

Kopš 2001.gada amerikāņi realizē gandrīz vai paranoīdu teroristu vajāšanu. Tiek ierobežota reliģijas brīvība, apsargātas mošejas, plosās terorisma apkarošanas grupējumi, publiskās vietās zibina savas acis novērošanas kameras un sabiedrība pret šo Orvela valsti vairs neprotestē. Amerikāņu musulmaņi esot labāk integrēti, labāk materiāli situēti un tāpēc apmierinātāki nekā Eiropas valstu musulmaņu imigranti, kas lielākoties koncentrējas savās geto teritorijās. Tāpēc arī ātrāk radikalizējas.

Latvijas politika jau pārsātināta ar iekšējiem teroristiem, kas «nosūkuši» visu ko var nopludināt no valsts kases savās kabatās un pašlaik cenšas uzspridzināt iespēju neatkarīga KNAB eksistencei mūsu valstī. Savādi, ka šim mērķim (un VID priekšnieka amatam) valstij neatliek naudas pieņemt darbā neatkarīgu ārzemju ekspertu, turpretī AirBaltic labā šāda izšķiršanās tiek realizēta jau sen. Biznesu pie mums saprot, bet godprātīgu attieksmi pret valsti – nē. Vai šāda politiķu attieksme pret savas valsts svarīgāko infekcija slimību = amatpersonu korumpētību nav terorisms pret savu valsti? Iekšējais terorisms?

Vissliktākais, ka islāmistu dzīvnieciskumam pretī cenšas nostaties mūsu pašu dzīvnieki. Ar «zobs pret zobu» loģiku. Vajagot: vairāk armijas, drošībnieku, smagākus sadzīves noteikumus Eiropā, fundamentālāku baznīcu un skolas ar tikumības normām. Atriebības ideologi turpina neņemt vērā iemeslus trūcīgo cilvēku reliģiozās radikalizācijas procesam kā kolonizācijas sekām. Iespējams, ka vispirms vajadzētu ķerties pie iemesliem kāpēc cilvēki ar franču pasi kabatā ir gatavi sašķaidīt desmitiem cilvēku dzīvības un cīnīties ar šiem iemesliem, nevis sekām.

Tepat kaimiņos Krievijā varam novērot šo pašu reliģiozu radikalizāciju, kas pa logu šķirbām cenšas ielīst istabā arī pie mums. Tā iemesls nav Dieva trūkums sabiedrībā vai ticības deficīts ikdienā, bet gan lielu cilvēku grupu izmisums par savu pārticības trūkumu, sliktām nākotnes izredzēm un bēdīgo stāvokli sabiedrībā. Neapmierinātība sēj agresiju, reliģiskie fundamentālisti šeit nāk kā saukti negatīvās enerģijas nopludināšanai ticībā. Tā kalifāta vai eirāzijas impērijas ideja ir klāt un daudziem šķiet kā piemērots tramplīns draņķīgajai nākotnei.

Tāpēc šogad sākam piedzīvot gan «lembjus», gan «belēvičus», gan «trampus», kuri maniakāli laužas iekšā valsts politiskajā pārvaldē, lai to pilnīgi pakļautu sava kalifāta interesēm (= sagrautu). Tieši tāpat to sāk realizēt vientuļie vilki uz ielas Eiropā. Viņi nenodarbojas ar savas valsts politiskās sistēmas brucināšanu no iekšpuses, bet gan ar «ielas terorismu», sabraucot iespējami daudz līdzcilvēku, kuriem ir labi. Šāds terorists, patiecoties medijiem, kļūst par varoni. Viņa dzīvi un likteni aktīvi analizē radio un televīzija. Avīzes publicē bijušās sievas un interneta portāli kaimiņus. Nobijušies ir vienīgi psihologi, saskatot šajās akcijās «copycat» efektu. Tagad katrs nākamais «narcisītis», kas nevar realizēt savas ambīcijas kā politiskais terorists savā valstī, darīs to uz ielas.

Mūsu valsts parlaments un pašvaldības ir pilnas ar šiem iekšējie teroristiem. Vai tāpēc liktenis mūs pasargās no islāmistiem uz sēru ziediem Jomas ielā?

 

Latvija – visdrošākā vieta uz pasaules? Bez jokiem.

Terora riska līmenis dažādās Eiropas valstīs. Avots: Lielbritānijas Ārlietu ministrija

Terora atentātu riska līmenis dažādās Eiropas valstīs. Avots: Lielbritānijas Ārlietu ministrija

Aizvadītajā nedēļā zviedru prese sāka publicēt kartes, kurās ar tumšsarkanu un dzeltenu krāsu tika norādīts terorisma bīstamības piesātinājums katrā no valstīm Eiropā. Latvija, Lietuva, Igaunija, Čehija un Polija atzīmētas ar visnevainīgākajiem toņiem un atzītas par drošākajām valstīm pasaulē. Vai jūtieties tagad labāk?

Britu drošībnieku sastādītājā kartē tumši sarkanā krāsa nozīmē 4.līmeni jeb visbīstamāko, gaiši sarkanā – 3 līmeni = normālu bīstamību, oranžā pazeminātu bīstamību un dzeltenā jeb Nr. 1 = zemu riska līmeni.

Sešas valstis Eiropā pašlaik ir ļoti bīstamas: Lielbritānija, Francija, Beļģija, Spānija, Krievija un Turcija.

No Ziemeļvalstīm Norvēģija un Somija ir mazāk bīstamas nekā Zviedrija.

Latvija izrādās visdrošāko grupā.

Pēkšņi ir noticis tas ko agrāk negaidījām – mazāk industrializētās valstis ir tās drošākās un katrs bēglis tiek taktēts kā potenciāls terorists. To panāca Parīzes notikumi pirms nedēļas. Kā pēc ”līdakas pavēles” – visi eiropieši no samāriešiem pārvērtās par kaujiniekiem vienā rāvienā un patlaban jūtas apdraudēti pat paši savā gultā. Taču neraugoties uz visu – bēgļu straumes Eiropas virzienā tāpēc nesamazināsies. Sabruks Šengenas vienošanās un pases tagad nāksies rādīt par braucot uz Igauniju, taču problēmas tāpēc nesagāzīsies. Migranti tiks cauri visām robežām un bēgļu ciešanas ”nobremzētajās valstīs” tikai palielināsies.

Visus skrienošos bēgļus Eiropa nespēs adoptēt tāpēc, ka šodienas vecais kontinents nav pagājušā gadsimta Amerika. Francija pēc Parīzes notikumiem ir atteikusies no atvērto durvju politikas. Zviedri un vācieši tam steidzas sekot. Var gadīties, ka Parīzes terora akts izglāba Angelu Merkeli un tagad atļauj viņai aizvērt savas valsts durvis bēgļu paisumam. Agrākais “ielūgums bēgļiem” vairs nedarbojas un solidaritāte ar Franciju tagad šķiet svarīgāka nekā līdzjūtības žesti pret ārpus-Eiropas bēgļiem un migrantiem.

Vācija un Zviedrija izskatās noslīcinātas un nenogurst brīnīties, ka ūnijas dalībvalstis nevēlas tām palīdzēt ”izsmelt ūdeni no laivas”. Spēcīgi populistiskās partijas Rīgā, Budapeštā un Prāgā pašlaik airējas cik var, cenšoties iegūt sabiedrības simpātijas pret sevi ne tikai ar lāpu gājieniem, bet arī ar neslēptu ksenofobiju sadzīves līmenī.

Vai eiropiešu cerības – kontrolēt bēgļu plūsmu realizēsies? Ja ar to saprotam – ”samazināt bēgļu plūsmu”, tad laikam tomēr nē. Neizdosies. Cilvēki plūst un jūt, ka bagāto valstu durvis ir bijušas atvērtas visiem. Kāpēc gan to neizmantot?

Viens ir skaidrs: vācu-zviedru spiediens uz pārējiem ar prasību sadalīt uzaicinātos bēgļus visiem, ieviešot obligāto kvotu sistēmu, ir sabrucis jau vakardien. Pirmkārt tāpēc, ka neviens šos bēgļus nevēlas pieņemt pie sevis un otrkārt tāpēc, ka paši bēgļi nevēlas atstāt izraudzītās valstis Vāciju un Zviedriju. Plāna ”B” nav nedz Vācijai, nedz Zviedrijai. Vāciešiem un zviedriem nāksies samierināties, ka viesistaba ir pārpildīta un ciemiņi dzīvos visur, bez solidāra atbalsta no sabiedrības puses.

Svarīgāks jautājums man šķiet Eiropas ārējo robežu nostiprināšana. Grieķiem ir jāuzņemas atbildība. Taču, kurš šīs robežas apsargās? Pestīšanas armija un pāris brīvprātīgo? Būvēsim arī mēs sienu gar Krievijas robežu? Kaut ko līdzīgu Berlīnes vai Ķīnas mūrim? Šausim, ja mūrim tuvosies neapbruņotas vjetnamiešu sievietes ar bērniem?

Pēdējo dienu laikā man liekas, ka Briseles ”ārpolitikas mahinatori” atkal cenšas atrisināt šo problēmu, deleģējot to citiem. To pierādīja Ankaras konference, kurā Eiropas vadošie politiķi mēģināja mūsu robežu aizsardzību pieprasīt no Turcijas! No valsts, ka pati nav ES dalībvalsts! Tas nozīmē, ka Turcija būs mūsu leģionārs un pie kam, prasīs par to …naudu?

Visi, īpaši ”tumšsarkano valstu” grupas politiskie vadītāji tagad aicina iedzīvotājus neuztraukties. Mums ne no kā neesot jābaidās. Mēs dzīvojot atklātā un atvērtā sabiedrībā. Taču brīdī, kad ”iestādes” paaugstina trauksmes līmeni, slēdz metro un aicina izvairīties no masu pasākumiem (tā kā šovakar Briselē), paliek neomulīgi.

Pa ielām maršē armija un televizors mēģina mums uzburt drošības ilūziju, kuras faktiski nav. Politiskie vadītāji saka, ka esot lieliski, ka šādi mums izdodas izvairīties no ”uzbrukumiem, kas būtu līdzīgi Parīzes notikumiem” (Beļģijas premjerministrs), taču šie izteikumi nekādi nespēj mūs nomierināt. Pagaidām nav skaidrs vai šo informāciju sarūpēja drošībnieki, vai ir izteikušies paši teroristi. To mums nepaskaidro. Protams, ka IS vēlas turēt mūs stresā un viņiem vairs nav jāpūlas ar spridzināšanu, lai mēs satrauktos. Pietiek padraudēt un viss.

Politiķus var saprast. Nekad agrāk (miera laikā) viņiem nav nācies tik nopietni atbildēt par savas līdzšinējās politikas efektiem. Ja sprāgs arī Briselē, tad viņu galvas ripos. Tas, ka Beļģija varētu būt nākamā terorisma sekvenču skalā, nav nekas pārsteidzošs. Četri no Parīzes slepkavām ir no ”teroristu supermārketa”= Mulenbekas rajona Briselē. Pats bandas vadonis Salahs Abdasalams joprojām slēpjoties Beļģijā. Nenoķerts. Starp citu, Briselē atrodas arī Eiropas Savienības ”sēdekļi” un NATO ģenerālštābs.

Kā šie cilvēki jutīsies nākamnedēļ ieejot savos darba kabinetos?

Beļģija līdz šim auklējās ar saviem džihādistiem. Neviena cita valsts ”per capita” nav nosūtījusi uz Sīrijas IS fronti tik daudz kaujinieku kā beļģi. Nekur citur nav tik viegli ievest ieročus kā Beļģijā. Tagad būšot citādi. Likumi tikšot mainīti rekordtempā. Francija vakar pagarināja ārkārtas stāvokli uz vēl trim mēnešiem. Policijai un armijai piešķirtas ārkārtas pilnvaras. 800 ēkās veikta kratīšana, 90 aizturēti, 160 apcietināto.

Cik ilgi tas turpināsies? 
Vai mums nav jāsāk pozicionēt Latvija kā visdrošākā valsts Eiropā un piedāvāt turīgiem eiropiešiem savus tukšos dzīvokļus?

Varbūt ”pretterorisma drošība” ir Latvijas jaunā biznesa ideja? Bez jokiem?

Zobs pret zobu? Kas mums draud?

2015.gada 17.februāris

Pavasaris, foto Sandra Veinberga

Aizvadītais Kopenhāgenas teroristu atentāts pret izteikšanās brīvības konferenci un sinagogu ir nopietna zīme procesiem, kas skar arī Latviju. Bija patīkami redzēt, ka Latvijas Televīzijas ziņu dienests vakar un aizvakar nopietni pievērsās šī notikuma atspoguļojumam un cerams arī nākotnē piedāvās mums analīzi.

Tas, kas notika Dānija, nav parasts, histērisks vienas apjukušas personas terora akts pret kristīgo Eiropu. Mediji un analītiķi šodien apgalvo unisonā, ka īstais iemesls esot atvērtā, demokrātiskā dāņu sabiedrība un atvērtā, brīvā vide, kurā mēs pašlaik dzīvojam. Viņiem (teroristiem) nepatīk kā mēs dzīvojam un domājam.

Taču teroristi nevar iznīcināt rietumu demokrātiju, ja mēs paši viņiem to neatļausim izdarīt. Iznīcināt atvērtu, gaišu un tolerances noteiktu publisko telpu varam tikai mēs paši, pārvēršot to vai nu par fortu= cietumu ar maniakālām vajāšanas mānijas izpausmēm, kā to pašlaik cenšas piekopt amerikāņi, vai arī par totalitāru valsti ar reliģijas doktrīnām kā galveno regulējošo doktrīnu kā Irāna vai Sauda Arābija, piemēram.

Kur atrodas mūsu ienaidnieks?

Šajā pozīcijā varu piekrist amerikāņu pollitologam Francis Fukuyama, kurš 2014. gada oktobra New ­Statesman uzsvēra, ka terorisms ir liela problēma, kas neizzudīs tuvāko desmitgažu laikā, taču tās nav eksistenciālas briesmas. Fanātiskie islāma kaujinieki, kas mēģina šaut uz nobriedušas rietumu demokrātijas mediju sistēmu vai mākslu, neko nepārnāks nedz Francijā nedz Dānijā tāpēc, ka publiskā doma nepieņem šādu notikumu attīstību. Islāmisti nevar iebaidīt dāņus (kuriem ir skaidras esošās formācijas priekšrocības). Taču islāma teoriristiem ir izdevies iebaidīt Latvijas un citas ”tā saucamās Austrumeiropas” sabiedrības, kuru līderi joprojām ar vienu kāju ir vecajos PSRS laikos vai ar otru kristīgā fundamentālisma slāņojumā, kas arī Latvijā atradis auglīgu nišu sabiedrības vairākuma ekonomiskajā postā un pēckrīzes bezcerībā. Viņi ir gatavi piekāpties, piemēroties, būt “pa prātam” visiem, kas izskatās bīstami.

Attīstītajās rietumu sabiedrībās, kā norāda Fukuyama, ”tieksme pēc šāda radikālisma ir līdzīga nullei” un viņu jautājums nav Putina tēze ”vai mums gejeiropa ir vajadzīga”. Liberālā demokrātija ir šodienas attīstīto demokrātiju fundaments un pašsaprotama lieta vēl vairāku nākotnes dekāžu laikā. Turpretī Latvijai, kas savu ceļu turpina meklēt, tā viss nav.

Pats svarīgākais rietumu ”Hamleta jautājums” šodienai ir: vai turpināt tā kā tas bija līdz šim, jeb tomēr kādas ierobežojošas korekcijas mūsu dzīves stilā ir jāievieš. Latvijā var dzirdēt balsis – “jāievieš”.

Liberālā demokrātija balstās uz trim principiem: brīvība, drošība un atvērtība. Tāpēc mēs nevaram pieļaut, ka islamistu doktrīnas ar varu piespiedīs mūs pārtraukt atvērtu, atklātu diskusiju, kas citiem ir tabū tēma. Mūsu publiskā saruna momentāni tiek ierobežota un cenzēta, ja izlemsim, ka nav vērts teikt patiesību publiskā diskusijā, jo tas mums var draudēt ar automāta kārtu redakcijā. Ja mēs spersim pirmo soli un teiksim,”tā rakstīt nedrīkst”, citēt Ričarda Dokinsa ”Dieva delūziju” nedrīkst, ”tā zīmēt nedrīkst” jo ”tā ir zaimošana”, tad mēs būsim ieviesuši pirmo barjeru izteikšanās brīvības priekšnosacījumā – pašcenzūras palielināšanas formā. Tālāk – ejot pa šo pašu ceļu, mēs ķersimies klāt PSRS laika loģikai, ka sabiedrībai neko ”nepatīkamu” vispār nevajag ziņot, ”lai tā neuztraucas”. Arī šodien Latvijas ikdienā var sastapt diezgan daudz ierēdņu un pat politiķu, kas vēlas reanimēt no PSRS laikiem šo noklusēšanas loģiku un skaļi neiztirzāt nepatīkamas lietas. Piemēram partiju nejēdzības – Kaimiņa izgāšanos klubā vai Vienotības iekšējo cenzūru. Tie ir jautājumi, ka jāpaventilē publiski (kā tas liberālai demokrātijai pieklājas), nevis jāatstāj slepenai iekšējai apspriešanai, kā tas bija pieņemts Padomju Savienībā un ir pieņemts Krievijā un  Z Korejā.

Pats galvenais?

Šajā gadījumā ir runa par atvērtības principiem – vai nu visi zina kas notiek un kā notiek, vai arī velkam aizkaru priekšā un deleģējam visu politiskajai, ekonomiskajai un reliģiskajai elitei.

Kuru iespēju mēs izvēlamies par savējo Latvijā?

Man šķiet, ka mēs pieprasām 100% atklātību un atvērtību.

Lai to varētu garantēt medijiem ir jāveic sava misija un šajā darbā neviens privāti reliģiozs medija izpilddirektors, neprofesionāla un politiski angažēta radio, TV padome vai psihiski nelīdzsvarots arhibīskaps nedrīkst mums traucēt.

Britu filozofs Isaiah Berlin savulaik konstatēja, ka liberālās demokrātijas principi nav ”kāda augstāka sistēma”, tas ir mūsu pašu apzinīgums un gatavība šos noteikumus respektēt arī tad, ja kāda privāti ”kaut kas nav pa prātam”. Brīvība atļauj katram no mums atsevišķi sekot savām idejām, sapņiem, taču mūsu kopīgā brīvība pieprasa, lai mēs spētu sekot vienotiem spēles noteikumiem. Tā teikt – man nepatīk reizēm ievērot satiksmes noteikumus, taču es tos pieņemu, jo zinu, ka bez tiem mēs nevarēsim nodrošināt civilizētu satiksmes komunikāciju. Tas nozīmē, ka katrā valstī var novērot atšķirīgu satiksmes kultūru – visiem ir tie paši noteikumi, taču atšķirīga sabiedrības indivīdu gatavība tos ievērot kopīgu mērķu vārdā. Braukt īrēta automašīnā pa ielu Bombejā vai Dakhlā ir daudz riskantāk nekā Stokholmā vai Vāsā. Tieši tāpat var novērot atšķirības liberālās demokrātijas areālā; tas ir pieņemts Dānijā var nebūt OK ASV vai Rumānijā.

Kur dzīvo terorisms Latvijā?

Neuzskatu, ka mums būtu pamats nopietnām bažām par islāmistu akcijām Liepājā vai Ludzā, līdzīgi tām, kas notika Parīzē vai Kopenhāgenā. Uzskatu, ka mums ir daudz nopietni iekšējie ienaidnieki, kas slēpjas militarizētos krievu neoboļševiku grupējumos, profašistiskās anarhistu kustībās un, protams, kristīgo fundamentālistu centienos pārveidot Latviju par fundamentā kristiešu šariāta valsti. Ja pirmos redzam samērā skaidri un ceram, ka ar tiem nodarbojas mūsu drošībnieki, tad otrie un trešie ir samērā nefokusēti. Par tiem mediji runā maz un pateicoties tam, ka daudzi žurnālisti vai politisko kustību līderi ir saistīti ar reliģiskām kustībām, šis iekšējā terorisma vilnis lielākajai sabiedrības daļai joprojām izskatās neredzams. Taču tas būtiski grauj Latvijas demokrātijas un izteikšanās brīvības pamatus un nav izslēgts, ka pavisam drīz šis ”idejisko fundamentālistu” uzlūgs Putinu ierasties Rīgā (tieši tāpat kā tas šodien notiek Ungārijā). Tas nozīmē, ka daži vēlas pārkārtot esošos ”satiksmes notikumus” un nav gatavi mums nodrošināt maksimālu brīvību, maksimālu drošību un maksimālu atklātību. Jā, visi nekad nebūs perfekti brīvas un atvērtas valsts pilsoņi. Vienmēr (mūsu vidū) būs arī tādi, kas izbraucot no VEF vārtiem, griež pāri sliedēm un dubultajām līnijām uz centra pusi pat sastrēguma laikā. Vai viņus visus vajadzētu izķert un ieslodzīt Gvantanamo bāzē bez tiesas? Vai tad mums pārējiem būs drošāk? Vai ASV ir kļuvusi drošākā, pateicoteis Gvantanamo?

Vai Snoudenam ir jādzīvo trimdā Krievijā un mēs Latvijā nedrīkstam viņam piešķirt politisko patvērumu tikai tāpēc, ka jeņkiem tas nepatiks? Nē, tas nav normāli. Pret to ir jācīnās, jo dažiem atkal ”gribas griezt pret” straumi savu ērtību pēc. Tātad – ja mēs vēlamies visu zināt kas notiek, tad mēs nedrīkstam pieļaut, ka Snoudens tiek vajāts un rakstnieks tiek nošauts. Taču tas nozīmē, ka nedrīkst pasniegt teroristiem ”mazo pirkstiņu” (baidīties zīmēt Muhamedu vai izvairīties runāt par abortu aizlieguma tumsonību Latvijā), jo tad ”viņi” paņem visu roku un sāk noteikt mūsu dzīves normas.

Kāpēc LTV rīkojās bruņnieciski parādot Latvijas skatītājam Kopenhāgenas notikumus? Tāpēc, ka mēs redzējām kā liela sabiedrības daļa tos nosoda un nevēlas atkāpties terorisma prasību priekšā. Tieši šis aspekts ir attīstītas sabiedrības zīme, ka autobusā visi palīdz mazai meitenei, kuru pedofils mēģina izraut no autobusa, nevis aizgriežas ar moto ”ne mana cūka, ne mana druva”. To pašu mēs varam darīt, protestējot pret politiķa Vidiņa vajāšanu partijā Vienotība, pret kristīgo fundamentālistu vēlmi aizliegt abortus Latvijā, pret Rīgas domes politiskās vadības izšķērdības politiku, kas tagad vaiņagojusies ar tukšu maciņu sabiedriskā transporta kasē.

Iekšējo un ārējo teroristu spēks ir graut mūsu sabiedrības atvērtības principus. Jirgens Habermās pēc septembra notikumiem Ņujorkā konstatēja, ka terorisms ir vienīgais veids kā uzvarēt ienaidnieku kuru nevar uzvarēt. Godīgā veidā. Tāpēc Lībijā ”nogriež galvas” sagūstītiem kristiešiem, nevis uzvar tos bruņnieciskā duelī. Tāpēc Latvija ”parādnieks un kompānija” aplinkus cenšas ieviest aborta aizliegumu ar grūtnieču ”obligātām konsultācijām” un ticīgo fundamentālistu bagātās organizācijas lēni un noteikti uzpērk informatīvo telpu Latvijas medijos ar to pašu nejēdzīgo bezkaunību un nesodītību kā to (diemžēl!) praktizē Latvijā arī Eiropas Savienības funkcionāri un parlamenta deputāti.

Mēs varam neatļaut tiem, kas mums draud. Tāpat kā dāņi.

DSC_0148

Lietainā Zviedrija, vīrs ar nazi Upsālā un Eirovīzijas teroristi

2012. gada 13. aprīlis
Upsāla, 13.04.2012 SVT

Upsāla, 13.04.2012 SVT

Piektdiena, 13. aprīlis aizlīst lietū.

Ar nazi bruņots vīrs turpina šantažēt (visu pēcpusdienu un pievakari) Upsālas pilsētas domi, plosoties pirmajā stāvā un draudot garāmgājējiem. Policija apjozusi ēku un pamazām no tās izdodas izvadīt ārā pirmā stāva pārbaidītos domes līdzstrādniekus. Otrajā stāvā joprojām ir ļaudis, kas netiek ārā.

Studentu pilsētiņā ir nosprostotas galvenās ielas, sabiedriskais transports nekursē cauri centram. Gar domes namu apturēta visa veida satiksme.

13. datums ir panācis savu.

Tikmēr nervozitāte samilzusi arī ap Eirovīzijas fināla 2012. gada galvaspilsētu Baku.

Kāds islamistu portāls krievu valodā uzsācis draudēt pasākuma organizētājiem. Eirodziesmas fināla pasākums esot pretrunā ”kārtīgām musulmaņu tradīcijām” un tāpēc nedrīkstot notikt Azerbaidžānas galvaspilsētā.

Negribu piedāvāt šeit teroristu adresi publiskai apskatei, lai nenodrošinātu viņu idejām lieku publicitāti.

Baku pasākumam tiek nopietni draudēts un tāpēc zviedru mediji šodien sašūpojušies un sāk apspriest minēto jautājumu. 

Zviedru Eirovīzijas festivāla ģenerālis Kristers Bjorkmans taisnojas, ka viss būšot labi un EBU kontrolējot situāciju Baku.

Tikmēr draudētāji norāda uz tikko notikušajām terorisma akcijām Azerbaidžānā pagājušajā nedēļā, kad vietējie drošībnieki aizturēja 17 teroristus, no kuriem viens uzspridzināja sevi, aresta laikā. TT Spektra uzsver, ka situācija Baku esot nestabila, taču viss tikšot ”sakārtots”, kad laikā no 22.- 26. maijam tur norisināsies eirodziesmas finālmačs.