Pēc vētras – saule

2014.gada 15. martā

Šonakt pūta vēji un ļodzījās koki kā gumijas sērkociņi. No rīta sasniga sniegs un likās, ka ziema atkal ir atgriezusies. Taču pusdienlaikā pavasaris pārtrauca ziemas refleksijas. Strauji un saulaini klaigāja putni un pirmās puķītes uzdrošinājās pasmaidīt.

PIedāvāju mazu pastaigu. Sestdienā.

Priecāšos, ja piedalīsieties! 🙂

Stokholmas centrā zied japāņu ķirši. Burvīgais brīdis ir klāt.

2012. gada 28. aprīlis

 

Zied ķirši. Sandras Veinbergas foto

Zied ķirši. Sandras Veinbergas foto

Lielais pavasara notikums ir klāt. Stokholmas centrā beidzot atkal zied japāņu ķirši.

Šķiet, ka ir grūti vienuviet ieraudzīt tik daudz fotografēt gatavu cilvēku kā šeit.

Visi ir gatavi vai nu prozēt vai arī fotografēt. Garas rindas (parka malā) pacietīgi gaida savus saldējumus, veiksminieki uz terasēm bauda kafiju un saule spēlē paslēpes ar mākoņiem.

Cilvēki fotografē cits citu, paši sevi un ķiršu ziedus. Skaistuma brīdis tiek iemūžināts. Telefonos, fotoaparātos un Ipados.

Daži mēģina pat gleznot.

Fotografēties "pie ķiršiem" vēlas visi

Fotografēties "pie ķiršiem" vēlas visi

  • Un tagad mēs ieejam pasaku pilī! – man aiz muguras skaļi pavēstīja kāds vīrietis savam mazajam bērnam, kas aiz lielas sajūsmas ievilka elpu un iesaucas
  • Cik skaista pils! –

Taisnība.

Šī burvīgā pārvērtība Stokholmas centrā ir piedzīvojama tikai dažas dienas pavasarī.

Abas skaistās ķiršu gatves veido divus ziedošus gaiteņus pašā galvaspilsētas centrā.

Ziedošie japāņu ķirši un savādās geišas

Ziedošie japāņu ķirši un savādās geišas

Ja jūsu ceļš šonedēļ ved uz Stokholmu, tad noteikti atbrauciet līdz centram un pagrozieties ziedu pilī.

Nenožēlosiet.

Pavasaris ir klāt.

Ar šo arī Jūs visus apsveicu!

Burvīgais ķiršu laiks Stokholmā

Burvīgais ķiršu laiks Stokholmā

Ķiršu dārzs, kas iedzīvojies ziemeļos

Ķiršu dārzs, kas iedzīvojies ziemeļos

Vara un statuss nodrošina labu veselību. Kāpsim?

2012. gada 15. aprīlis
Ziedi pavasarī

Ziedi pavasarī

Pavasaris sāk atgūt tvērienu pār Stokholmu. Svētdienas saule kausē vakardienas sniegu un pasaule rādās gaišākās un siltākās krāsās.

Jāņem fotokamera un jādodas garajā pēcpusdienas pastaigā gar jūru.

Par atklājumiem informēšu pievakarē.  🙂

Avīzes (visu rītu) varās par gaidāmajām Francijas vēlēšanām, radio sola Ķīnas mediju analīzi un pārējie steidzīgi maina radžu autoriepas pret vasaras riepām (15. aprīlis ir pēdējais ziemas riepu datums Zviedrijā).

Mans auto gozējas stāvvietā un purina nost sniegu ar saules staru palīdzību.

Lai viņam veicas.

Zinātnes korespondenti tikko atklājuši, ka mūsu karjera esot ciešā saistībā ar veselību. 

Brīdī, kad sākam virzīties uz augšu (vai slīdēt lejup!) pa karjeras kāpnēm, mainās arī gēnu aktivitāte, kas attiecīgi atsaucās uz imūnsistēmu un pašsajūtu.

Sāksim apskatīt šo tēmu ar piemēru.

Mana paziņa  – tikko paaugstināta darbā. Viņas dzīvē šis pavērsiens, protams, nozīmē pienākumu gūzmu, noslogotību, lieku stresu. Audzina savus bērnus viena pati un varētu domāt, ka karjeras kāpnes ir viņas dzīvē kārtējais, liekais apgrūtinājums. Taču tā nav! Telefonā viņa čivina, burbuļo un ir laimīgāka un priecīgāka nekā jebkad agrāk.  Priecājos līdzi!

Jā, izrādās, ka nekā absurda šajā izpausmē nav.

Pat zinātniskie pētījumi tagad pierāda, ka cilvēki, kuru karjera sabrūk, parasti sašļūk, kļūst pelēki un nelaimīgi (izlaižas, aptaukojas, pārvēršas par dīvāna spilveniem).

Turpretī tie, kas rāpjas augšup un turpina nodarboties ar ikdienas alpīnismu, uzzied un saglabā veselību – staigā staltāk, smaida vairāk un ir možāki.

Šo efektu tagad pierāda vesela virkne zinātnisku eksperimentu, kas veikti ar cilvēkiem un dzīvniekiem.

Tie uzskatāmi pierāda, ka indivīdi ar varu un statusu sabiedrībā mēdz būt veselīgāki par personām, kas atrodas hierarhijas zemākajos slāņos.

Pirmie rezultāti šajos pētījumos tika publiskoti jau aizvadītā gadsimta sešdesmitajos gados (Whitehall – studijas), kas pētīja 18 000 britu ierēdņu psiholoģisko reakciju pēc karjeras cilpām. Izrādās, ka mūsu spēja ietekmēt, noteikt un prognozēt lielā mērā ietekmē mūsu veselību.

Ar šo brīdi sākās diskusijas par to, vai kritiens lejup pa karjeras kāpnēm var novest pie paaugstināta saslimstības riska (infarkts, diabēts) un vai statuss sabiedrībā patiešām būtiski ietekmē indivīda veselību.

Tikko, šonedēļ amerikāņu zinātnieki mums atbildēja uz šo jautājumu.

Jenny Tung vadītās pētnieku grupas (University of Chicago) rezultātā noskaidrojies (skat. Zinātņu Akadēmijas žurnālu PNAS), ka statuss sabiedrībā būtiski ietekmē indivīdu veselību.

Eksperimenti tika veikti ar rēzus pērtiķiem.

Tika fiksēta gēnu aktivitāte pērtiķiem ar augstu un ar zemu statusu sabiedrībā. Uzreiz bija novērojama būtiska atšķirība, jo vieniem bija aktīvi viena tipa gēni un otriem citi. Pēc gēnu aktivitātes tabulām momentāni varēja noteikt vai šie indivīdi ir ar varu un ietekmi, ar prestižu savā sabiedrībā vai bez šīm sabiedrības mīluļu svirām.

Eksperimenta gaitā pētnieki apzināti mainīja atsevišķu pērtiķu statusu, nomainot viņu sociālo loku, t.i. ievietojot viņus starp svešiniekiem.  Pēc statusa maiņas gēnu aktivitāte mainījās par 85%. Noskaidrojās, ka krītot lejā pa karjeras kāpnēm, pērtiķiem bija nosliece slimot. Viņi cieta no ilgstošām infekcijām, ieskaitot infarktus.

Pats interesantākais šajos eksperimentos bija epiģenētikas pētījumi. Respektīvi – analīzes molekulu līmeni, kas konstatēja gēnu aktivitātes vai pasivitātes impulsus.

Atšķirībā no tradicionālās ģenētikas (kuru nosaka mūsu senči), šīs ģenētikas virziens pēta ārējo faktoru ietekmi uz mūsu gēniem, kas spēj ietekmēt mūsu imūno sistēmu.

Cienījamie lasītāji – uz priekšu! Uz augšu!

Tiešā un pārnestā nozīmē!

Ejam ārā nobaudīt sauli un vēju! Pēc tam turpināsim secināt, ka karjeru jāveido pašam sev un vienmēr jānoturas uz  savējā (nevis apkārtnes!) augstākā pakāpiena.

Uz tikšanos kalna virsotnē!

🙂

Smilšu kaste - mūsu sabiedrība

Smilšu kaste - mūsu sabiedrība

Pavasaris ir klāt. Parīt Stokholmā + 15 grādu silts.

2012. gada 19. marts

Pavasara ziedi. 2012. 19.03.

Pavasara ziedi. 2012. 19.03.

Šorīt Stokholmā puteņoja un sniga.

Vējš mēģināja gājējiem noraut cepures. Likās, ka pavasarīgais laiks uz mirkli ir nobremzēts.

Sinoptiķi šodien sola, ka šis cīruļputenis esot bijis tikai epizodisks.

Rīt atkal būšot silts. 

Pašlaik saule parādījusies augstu debesīs. Rīt un parīt būšot sutīgs kā maijā. 

Līdz pat +15 grādiem.

Tik silts šajā laikā – marta vidū, Stokholmā nemēdz būt. Parasti, šajā perodā vidējā gaisa temperatūra ir tikai + 5 grādi.

Pavasara sākums šeit tiek fiksēts 23. martā, taču šogad pavasaris ieradās stipri agrāk – jau 9.martā.

Trešdien, ceturtdien stokholmieši varēšot sauļoties. 

Piektdien un sestdien – 10 grādi silts un saule.

Svētdien ir Vafeļu diena un pāreja uz vasaras laiku.

Cepsim vafeles un sauļosimies? 

Pavasaris. 19.03.2012

Pavasaris. 19.03.2012

Vai spēlēties (strādājot) protat?

2012. gada 18. marts
Svētdiena, 18. marts. Foto - Sandra Veinberga

Svētdiena, 18. marts. Foto - Sandra Veinberga

Šodien svētdiena. Gaiss mikls un saule aizlīdusi aiz mākoņiem.

Savāds putnelis staigā pa balkona malu un lietus viegli apsmidzina notīrītās ietves.

Pastrādāsim un pēc tam būs klāt pēcpusdiena.

Saradīsies viesos paziņas un draugi.

Vakariņas (ar un bez svecēm) varēs sākties.

Mēs ēdīsim ”kaut ko foršu” un iedzersim mazliet vīnu.

Bet pats galvenais – runāsimies.

Runāsim, sarunāsimies, runāsimies, pļāpāsim, diskutēsim, mazliet iekaisīsim (skaidrojot 16. martu, 9. maiju), argumentēsim, čalosim, smiesimies un visbeidzot atvadīsimies murrājot :”uz tikšanos nākamo reizi”, ” lai jums visiem forša darba nedēļa”.

Vai jums arī tā notiek viesojoties, ka galvenā nodarbošanās ir sarunāšanās?

Godīgi sakot – no tās var arī nogurt.

Bērni spēlējas.

Kāpēc mēs nespēlējāmies?

Zinātniski pierādīts, ka bērni, kas prot spēlēties, ir kreatīvi un radoši ikdienā, sadzīvē un darbā.

Diemžēl pārāk maz (līdz šim) izpētīta saistība starp pieaugušo cilvēku spēju spēlēties un viņu radošumu darbā.

Spēlēšanas pieaugušajiem ir tabu.

Nu nenopietna lieta…taču…

Ja kāds iedomāsies sākt spēles darbā, tad viņu uzskatīs par ķertu, nekompetentu, nenopietnu, muļķi.

Taču līdzšinējā pieredze rāda, ka tieši ļoti spējīgi un radoši cilvēki ir vienmēr gatavi spēlēties arī darbā un caur spēlēm atrast negaidīti jaunas pieejas nopietnu problēmu risinājumam. 

Pretstats šim ”piegājienam” ir depresīvie negatīviķi.

Šādu atklājumu tikko publicējis Lundas universitātes psiholoģijas doktorands Samuels Vests. Viņš izpētījis saistību starp līdzstrādnieku spēju spēlēties un radīt atvērtu, spēlēm gatavu darba vidi.

Spēles trumpja kārts ir fenomens, ka nekad nevar zināt, ar ko spēle beigsies. 

Spēlē nekad netiek pieprasīts labs iznākums, intensīvs darbs vai racionalitāte.

Spēles prieks pieprasa zinātkāri un balto enerģiju, kas neatļauj mentāli/garīgi izsīkt un sabrukt. 

Šēvdes augstskolas psiholoģijas profesors Eriks Bergs (savos atklājumos) iet vēl tālāk un uzskata, ka lielākie ģēniji (un visi radošie cilvēki) savā darbā vienmēr spēlējas.

Ja vēlaties kaut ko sasniegt savā darbā un dzīve – atmodiniet bērnu sevī!

Neviens nekad nebūs tik vecs, lai neuzdrošinātos mētāties ar sniega pikām, kāpt kokos vai būvēt smilšu pilis jūrmalas smiltīs.

Iespējams, ka arī politikā, ekonomikā un mākslā mums vajag vairāk ”tos, kas spēlējas”!

Lai izdodas!

Lars Eriks Bergs. Attēls no SR.

Lars Eriks Bergs. Attēls no SR.

Saules aktivitāte, karogi mastā un pavasaris.

2012. gada 12. marts

Foto: S. Veinberga

Pašlaik Stokholmā saule laistās visā savā spožumā. Aiz loga + 11 grādu.

Karogi mastā.

Man saules brilles uz deguna.

🙂

Troņmantniecei Viktorijai – vārda diena.

Mana dūnu jaka jau nobāzta skapī, tumšā stūrī.  Lai guļ līdz nākošajam rudenim.

Ziema vairs tagad nedrīkst šurp atgriezties.

Tikko noskaidroju, ka arī Latvijā esot svētku diena.

Gregoru diena.

Kā to svin?

Kamēr to kāds paskaidros – pievērsīsimies tādiem niekiem kā aizspriedumiem.

Foto: S. Veinberga

Par latviešu aizspriedumiem es negribu diskutēt, jo tad man brāzīsies virsū visi tie, kas 100% zina, cik svarīgi ir maizi nolikt pareizi uz galda, kāpēc nedrīkst sēdēt pie galda stūra un kādas priekšrocības dzīve dod maizes doniņas apēšana.

Zviedru aizspriedumi ir sekojoši:

Nedrīkst griezt nagus piektdienās. Īpaši to nav ieteicams darīt mēneša 13. datumā, jo tad zobu sāpes būšot klāt.

Nekāda ziņā nedrīkst nolikt atslēgas uz galda vai saišķī zem kāpnēm, tad būs …slikti.

Uzmanīties no melniem kaķiem, kas šķērso Jums ceļu.

Neuzturēties zem trepēm un kāpnēm, tad būšot slikta veselība.

Nekādā ziņā nedrīkst žāvēt slapju lietussargu telpās atvērtu. Tas ir uz nelaimi!

Pa ielu ejot jāuzmānās uzkāpt bruģim salaiduma vietās. Tad sāpēs kājas.

Nekad nelikt sveci svečturī, pirms dakte nav nodedzināta.

Lūk tā.

Veiksmīgu 12. martu!

Šodien jādejo. Svētpavasaris ir tuvu arī pēc 100 gadiem.

2012. gada 6. martā.
Nīderlandes deju teātris

Nīderlandes deju teātris

Stokholma (atlidotājus no Rīgas) sagaida bez sniega.

Veikalos plaukti šodien lūzt no pavasara ziediem un saule mēģina izkausēt pēdējo ledu uz ietvēm un automašīnu logu stikliem, kurus aizejošā ziema tur uzlīmē pa naktīm.

Tādās dienās kā šodien – ir jādejo.

Obligāti.

”Katra diena, kurā mēs kaut reizi nedejojam, ir pazaudēta diena”, – savulaik konstatēja Nīče (Tā runāja Zaratustra).

Tā ir.

Deja ir māksla, ka žonglē starp divām galējībām – dionīsiskā reibuma katarses un apoloniskā laiskuma precizitātes.  

Pazīstamais horeogrāfs Merce Cunningham savulaik uzsvēra, ka, lai deju attīstītu tā ir neierobežoti jāpielūdz (Changes: Notes on choreography) un jāsamierinās, ka nekas nepaliek vēsturei.

Pēc dejas saglabājas tikai atmiņas par mākslas katarses mirkli, kad dejotāja sniegums mums piedāvā sajūtu ffff.

Pompidū centrā Parīzē pašlaik var apskatīt ”Danser sa vie”, kurā apmeklētājiem piedāvā dialogu starp deju un vizuālo mākslu.

DANSER SA VIE

DANSER SA VIE

Rodēna Nižinskis, Kiršnera dejas erotika, Isidoras Dunkānes ”My life”, uzdrošinoties atteikties no klasiskā baleta ”spāņu zābakiem” ar korķiem purngalos un tilla pačkām.

Subjektivitātes un sensuālisma ierašanās baletā tobrīd nav nejaušība. 

Tā ir laika prasība. 

Pirmais šo pavērsienu pierādīja Nižinskis 1912. gadā Parīzē savā ”Klauna diendusā” (Debisī). Tas bija 100% pavērsiens (pretī laikam), lai gan ”Figaro” toreiz šo mēģinājumu noraka absolūti. Ar visām saknēm.

Gadu vēlāk to pašu piedzīvoja viņa horeogrāfija Stravinska ”Svētpavasarim” .

Šodien – 100 gadus vēlāk mēs varam  šo līniju turpināt. 

Privātā interpretācijā.

Ar un bez spoguļiem.

Par godu pavasarim!

🙂