Ziedi pavasarī

Pavasaris sāk atgūt tvērienu pār Stokholmu. Svētdienas saule kausē vakardienas sniegu un pasaule rādās gaišākās un siltākās krāsās.

Jāņem fotokamera un jādodas garajā pēcpusdienas pastaigā gar jūru.

Par atklājumiem informēšu pievakarē.  🙂

Avīzes (visu rītu) varās par gaidāmajām Francijas vēlēšanām, radio sola Ķīnas mediju analīzi un pārējie steidzīgi maina radžu autoriepas pret vasaras riepām (15. aprīlis ir pēdējais ziemas riepu datums Zviedrijā).

Mans auto gozējas stāvvietā un purina nost sniegu ar saules staru palīdzību.

Lai viņam veicas.

Zinātnes korespondenti tikko atklājuši, ka mūsu karjera esot ciešā saistībā ar veselību. 

Brīdī, kad sākam virzīties uz augšu (vai slīdēt lejup!) pa karjeras kāpnēm, mainās arī gēnu aktivitāte, kas attiecīgi atsaucās uz imūnsistēmu un pašsajūtu.

Sāksim apskatīt šo tēmu ar piemēru.

Mana paziņa  – tikko paaugstināta darbā. Viņas dzīvē šis pavērsiens, protams, nozīmē pienākumu gūzmu, noslogotību, lieku stresu. Audzina savus bērnus viena pati un varētu domāt, ka karjeras kāpnes ir viņas dzīvē kārtējais, liekais apgrūtinājums. Taču tā nav! Telefonā viņa čivina, burbuļo un ir laimīgāka un priecīgāka nekā jebkad agrāk.  Priecājos līdzi!

Jā, izrādās, ka nekā absurda šajā izpausmē nav.

Pat zinātniskie pētījumi tagad pierāda, ka cilvēki, kuru karjera sabrūk, parasti sašļūk, kļūst pelēki un nelaimīgi (izlaižas, aptaukojas, pārvēršas par dīvāna spilveniem).

Turpretī tie, kas rāpjas augšup un turpina nodarboties ar ikdienas alpīnismu, uzzied un saglabā veselību – staigā staltāk, smaida vairāk un ir možāki.

Šo efektu tagad pierāda vesela virkne zinātnisku eksperimentu, kas veikti ar cilvēkiem un dzīvniekiem.

Tie uzskatāmi pierāda, ka indivīdi ar varu un statusu sabiedrībā mēdz būt veselīgāki par personām, kas atrodas hierarhijas zemākajos slāņos.

Pirmie rezultāti šajos pētījumos tika publiskoti jau aizvadītā gadsimta sešdesmitajos gados (Whitehall – studijas), kas pētīja 18 000 britu ierēdņu psiholoģisko reakciju pēc karjeras cilpām. Izrādās, ka mūsu spēja ietekmēt, noteikt un prognozēt lielā mērā ietekmē mūsu veselību.

Ar šo brīdi sākās diskusijas par to, vai kritiens lejup pa karjeras kāpnēm var novest pie paaugstināta saslimstības riska (infarkts, diabēts) un vai statuss sabiedrībā patiešām būtiski ietekmē indivīda veselību.

Tikko, šonedēļ amerikāņu zinātnieki mums atbildēja uz šo jautājumu.

Jenny Tung vadītās pētnieku grupas (University of Chicago) rezultātā noskaidrojies (skat. Zinātņu Akadēmijas žurnālu PNAS), ka statuss sabiedrībā būtiski ietekmē indivīdu veselību.

Eksperimenti tika veikti ar rēzus pērtiķiem.

Tika fiksēta gēnu aktivitāte pērtiķiem ar augstu un ar zemu statusu sabiedrībā. Uzreiz bija novērojama būtiska atšķirība, jo vieniem bija aktīvi viena tipa gēni un otriem citi. Pēc gēnu aktivitātes tabulām momentāni varēja noteikt vai šie indivīdi ir ar varu un ietekmi, ar prestižu savā sabiedrībā vai bez šīm sabiedrības mīluļu svirām.

Eksperimenta gaitā pētnieki apzināti mainīja atsevišķu pērtiķu statusu, nomainot viņu sociālo loku, t.i. ievietojot viņus starp svešiniekiem.  Pēc statusa maiņas gēnu aktivitāte mainījās par 85%. Noskaidrojās, ka krītot lejā pa karjeras kāpnēm, pērtiķiem bija nosliece slimot. Viņi cieta no ilgstošām infekcijām, ieskaitot infarktus.

Pats interesantākais šajos eksperimentos bija epiģenētikas pētījumi. Respektīvi – analīzes molekulu līmeni, kas konstatēja gēnu aktivitātes vai pasivitātes impulsus.

Atšķirībā no tradicionālās ģenētikas (kuru nosaka mūsu senči), šīs ģenētikas virziens pēta ārējo faktoru ietekmi uz mūsu gēniem, kas spēj ietekmēt mūsu imūno sistēmu.

Cienījamie lasītāji – uz priekšu! Uz augšu!

Tiešā un pārnestā nozīmē!

Ejam ārā nobaudīt sauli un vēju! Pēc tam turpināsim secināt, ka karjeru jāveido pašam sev un vienmēr jānoturas uz  savējā (nevis apkārtnes!) augstākā pakāpiena.

Uz tikšanos kalna virsotnē!

🙂

Smilšu kaste - mūsu sabiedrība