Šodien Lukašenko tiekas ar Putinu Maskavā. Pārrunas notiks Putina kabinetā (CNN, Belta) Var gadīties, ka Putins mēģinās Lukašenko pierunāt, lai baltkrievi sāk cīnīties precu pie pleca ar krieviem. Pret Ukrainu. Ir bijis pietiekoši daudz kopēju manevru, Krievija izmantojusi Baltkrievijas teritoriju uzbrukumiem Ukrainai utt. Taču Lukašenko ir piesardzīgs. Viņš karošot tikai tad, ja Ukraina uzbruks Baltkrievijai. (Belta)  

Noskaidrojies, ka Vācija ir uzņēmusi 1,1 miljonu ukraiņu bēgļu 2022.gada laikā. Tas esot vairāk nekā bēgļu paisums 2015.gadā. Toreiz Vācija uzņēma 834 000 bēgļu. (The Guardian)

Vakarnakt atkal bombardēta Ukraina. Krievija izšāva 32 raķetes, pusi no tām notrieca ukraiņi. Taču 16 tomēr trāpīja mērķī un turpināja graut Ukrainas infrastruktūru. Nekādus reālus elektrības padeves pārrāvumus tas neveicināja. (Reuters). Paši ukraiņi uzskata, ka ir piemērojušies necilvēcīgajiem apstākļiem, bet nepadosies. 

Tika apšaudīta arī Ļviva. Atkal grauta elektrības padeve. Līdz šim šī pilsēta, kas atrodas Ukrainas rietumu daļā, tika apšaudīta mazāk nekā apdzīvotās vietas austrumu reģionā.(Kyiv Independent)

Pašlaik Ukrainā tiek mēģināts izveidot transformatoru stacijas zem zemes. Lai pasargātu no krievu raķešu un dronu uzbrukumiem. (Forbes) Līdz šim Krievija deformējusi pusi no visām Ukrainas transformatoru stacijām un paralizējusi 20% TEC.

Zviedri sākuši satraukties par to vai viņu slimnīcas spētu izturēt tādus pašu uzbrukumus kādus krievi pašlaik veic Ukrainā. Esot jāsagatavo zāļu un visa cita veida nepieciešamo rezervju bāze. Šim nolūkam šogad tiks iepirktas preces par 500 miljoniem kronu. (DN)

Vakar sākās Ķīnas – Francijas sarunas par mieru Ukrainā. Tās notiek Parīzē un tajās piedalās Emanuels Makrons un ķīniešu diplomāts Vang Lī. (CNN)

Jevgeņijs Prigožins tikko publiski paziņojis, ka Vāgnera armija samazinās karotāju skaitu. Pašlaik viņiem klājas grūti Ukrainas frontē, jo iecerētais nav izdevies. Var just, ka Prigožins ir noskaities. Viedokļu plaisa starp viņu un Kremļa vadītāju ir visai dziļa. Pirms pāris dienām Prigožins ziņoja, ka vairs neiesaistīs kaujās ieslodzītos no krievu cietumiem. (The Guardian)

Kāds miests Harkivas pievārtē tiks nosaukts ukraiņu pulkvežleitnanta vārdā. 2021.gada jūlijā Valērijs Zalužnijs tika iecelts Ukrainas aizsardzības vadītāja amatā. Visus šo mēnešus ir bijis līdzās Volodimiram Zeļenskim. Tagad vietējie iedzīvotāji vēlas, lai tiktu mainīts ciema nosaukums un tas būtu – Zalužnija. Līdz šim nosaukums bija Vatutine un tas cēlies no kāda krievu ģenerāļa (Nikolajs Vatutins) uzvārda, kurš veica operācijas Ukrainā. Otrā pasaules kara laikā. Miestiņš atrodas Čerkasu apgabalā, 117 km attālumā no rajona centra. Apdzīvotā vietā agrāk bijis brūnogļu ieguves centrs un 1949.gadā kalnraču ciemam tika piešķirts pilsētciemata statuss. Līdz kara sākumam te bija pārtikas rūpniecības, melnās metalurģijas, mašīnbūves un metālapstrādes uzņēmumi. (Sky News) 

Tuvojas Ukrainas kara 1. gadskārta. Ārzemju novērotāji prognozē, ka saistībā ar to, Putins izsludinās kārtējo masu mobilizāciju. (ISW) Jāuzsver, ka krievu armijai nav nekādu būtisku panākumu šajā karā kopš 2022.gada jūlija, kad tika iekarota Severodoņecka. Kopš šī brīža ukraiņi ir atkarojuši sev atpakaļ 18 000 kvadrātmetru okupētās teritorijas. 

Turpinās kašķis ap spiegošanas baloniem. Medijos šiem lūriķiem parasti nepievērš vērību, taču tie spiego tālāk arī bez skandāliem. Virs mūsu planētas lēni ložņā neskaitāmi spiegu baloni, kas peld 20-50 km attālumā no zemes. Maisoties pa kājām lidmašīnām un satelītiem.

„Katru dienu var saskaitīt ap 1000 šādu balonu“, – informē Pauls Fečkovičs no Kaymont Consolidated Industries (New York Times)

Amerikāņu National Weather Service katru gadu palaiž gaisā ap 60 000 balonu. Reizēm tos var labi saskatīt. Citkārt – neko nevar saskatīt. Gadās, ka tie novēro laika apstākļus un pie viena paskatās arī uz objektiem, kurus neviens nevēlas atklāt. Šī iemesla dēļ ir grūti skaidri un gaiši saprast viņu darba uzdevumu. Vēro laiku vai spiego?

Pirms laiciņa lielu troksni izraisīja ķīniešu spiegbalons. To 4. februārī varēja labi saskatīt. Notrieca virs okeāna. 10.februārī pamanīja līdzīgu virs Aļaskas un jau nākamajā dienā cilindrisks objekts lēni lidoja pāri Kanādai. To notrieca, arī izrādījās balons. 12.februārī astoņstūru objekts lidoja pāri ASV militārajām bāzēm. Arī to notrieca, arī bija balons.

Iekārtas „redz“ spiegbalonus līdz 15 km augstumam. Augstāk tos pamana satelīti. Pa vidu ir „neredzamā sfēra“, kuru aktīvi lieto ķīnieši. Viņu bāze atrodas Hainaņas salā. Lielākā daļa spiegbalonu izlido tieši no turienes. (CNN)

Pagaidām nav zināms cik plaši ar baloniem spiego pārējie. Taču vakar tika notriekti seši baloni, kas „peldēja“ pāri Kijivai.