Krieviem daudz upuru pēdējo dienu laikā

Aizvadītajās dienās krieviem lieli zaudējumi frontē. Apmēram 1000 krievu karavīru gājuši bojā divu dienu laikā. (DN). Kaujas pie Vuhledaras (Doņeckas rajonā) tiek uzskatītas par šī gada krievu uzbrukuma sākumu. (The New Yor Times). Taču pagaidām visvairāk kritušo ir pašiem krieviem. Pašlaik Ukrainā cīnās 97% no krievu armijas (BBC Radio 4). Divas  brigādes 155 un 40 jūras kājnieku pulks ir iznīcināti. (The New York Times).

„Šis krievu uzbrukums nemainīs kara gaitu, taču šāda ir krievu taktika: turēt ukraiņus stresā. Iznicināt viņu izturību“, – komentē eksperts Juhans Hoivinens. Viņam šķiet, ka pašlaik Krievijā nav 90% (kā domā briti), bet gan apmēram 60% no visas krievu armijas spēkiem.  

Aizvaka, vakar krievi gatavojās gaisa uzbrukumiem. Liels skaits lidmašīnu un helikopteru jau pievesti pie Ukrainas robežas. (TT)

Ķīna, Krievija un Dienvidāfrika izmēģinās jauno ieroci Cirikon (Zirikon) kopīgi. Dienvidāfrikas partija Demokrātiskā alianse iebilst pret manevriem kopā ar Krieviju. (SvD) 

Pienāk ziņas, ka krievi piespiež migrantus karot Ukrainā. Cilvēktiesību organizācija „Krievija aiz restēm“ informē, ka apcietinātie no Āzijas tiekot piespiesti parakstīt līgumus ar Krievijas armiju. „Viņus sūta uz fronti tieši tāpat kā maisu ar kartupeļiem“ –  konstatē organizācijas vadītāja Olga Romanova (BBC). Visaktīvāk šo cietumnieku iesaisti kara darbībā forsēja Vāgnera grupa. 

„Anuars“ ir dzimis un audzis bijušajā PSRS Āzijas daļā. Tiesāts Krievijā par narkotiku kontrabandu. Janvāra beigās informējis savus vecākus, ka pirmo grupu ar viņa tautiešiem, krievi jau nosūtījuši karot uz Ukrainu. Neraugoties uz to, ka ieslodzītie attiekušies no iesaistīšanās šādā kara darbībā.

„ Krievu cietumos ir daudz uzbeku, tadžiku, kirgīzu. Tagad tiek organizētas arī citas ieslodzīto etniskās grupas. Nav izslēgts, ka mans dēls arī ar varu tiks aizsūtīts uz Ukrainas fronti“, –  satraucies stāsta „Anuara“ tēvs BBC korespondentam. 

Šo informāciju apstiprina arī Olga Romanova, jo pie viņas ir jau vērsušies ieslodzīto vecāki, kuru dēli ar varu tiek nosūtīti no cietuma uz fronti. „Viņiem nav izvēles, nosūta ar varu un viss“, – konstatē Olga. 

Līdzīgu stāstu medijiem vēsta arī uzbeks „Faruks“, kurš ieslodzīts Rostovas cietumā Krievijā. „Sākumā mums visiem likās, ka vajag braukt un tur karot, jo Krievija ir varena valsts un noteikti uzvarēs. Bijām pārliecināti, ka viss šis karš ilgs tikai pāris mēnešus, nu līdz gadam. Ilgāk nē. Taču tagad redzam kas tur pa elli, ka cilvēki reāli mirst“- viņš secina. 

Minētā reģiona cilvēkus krievi mēģina arī pierunāt karot Ukrainā. Ārpus cietumiem. Tiek piedāvāta Krievijas pase, ja viņi būs gatavi karot krievu armijā.

Taču vairumā gadījumu šāda „iesaistīšana“ notiek piespiedu kārtā. Valentīna Tupika nodarbojas ar migrantu tiesību jautājumiem Krievijā. Viņa liecina, ka policisti Krievijā mēdz aizturēt uz ielas vīriešus, kas ieceļojuši no dienvidu reģioniem, draud viņiem ar apcietināšanu vai deportāciju, lai netiks parakstīts līgums ar Krievijas armiju. 

Markus Joransons (Kara studiju augstskolas lektors Stokholmā) liecina, ka lielāka viesstrādnieku (migrantu) grupa Krievijā ir tadžiki. Tadžikistanas medijos var lasīt par šiem ļaudīm, kas ar varu nosūtīti uz fronti Ukrainā. Gājuši tur bojā vai ievainoti. Ir gadījumi, ka pat lidostās migranti no Tadžikistānas tiek aizturēti pirms izlidošanas no Krievijas uz mājām. Viņiem rokā iespiesta karaklausības pavēste un tas nozīmē, ka nav nekādu izredžu izvairīties no „lielgabalu gaļas“ misijas Ukrainas karā. 

Tas, ka paši krievi nevēlas karot Ukrainas frontē, nav noslēpums. Viņi bēg uz ārzemēm un izvairās no iesākuma armijā. Taču karotāji ir vajadzīgi. “Valdība nevēlas nokaitināt vidusšķiru Maskavā vai Pēterburgā un piespiest viņu vīrus un dēlus karot Ukrainā. Tas var izraisīt protestus. Labāk pakļaut kara dzirnavām migrantus, kuru tiesības Krievijā ir ierobežotas. Diezgan daudzi strādā Krievijā bez darba atļaujas, jo uzturas valstī nelegāli. Šī iemesla dēļ viņi ir labs laupījums Krievu armijas karotāju medniekiem“, – konstatē Markus. 

Attēlā krievu tanki Ukrainā (SvD)

Leave a Reply