Nepiemērotā trokšņa trase. Latvijas politiskā elite pret reņģēdājiem?

2013. gada 19. decembrī speciāli TVNet.

kartingsIesaistīties svešā konfliktā nav viegli. Žurnālista darbā ar to jāsaskaras bieži, ja strīdu nav izdevies atrisināt nedz institūcijās, nedz tiesās. Tad neatliek nekas cits, kā izlikt kašķi publiskai apspriešanai «uz paplātes» un cerēt, ka sabiedriskā doma teiks savu izšķirošo galavārdu. Šoreiz ir tieši šāda situācija, jo runa ir par troksni, kas rodas, braucot ar automašīnu, motociklu vai kartingu pa trasi, kas atrodas pārāk tuvu dzīvojamajām ēkām. Pamēģiniet iedomāties šo troksni un iztēloties treku, kas atrodas jūsu ielas otrā pusē – pretējā nama vietā. Tieši tā. Pārāk tuvu un pārāk skaļi.

Nauda reanimē padomju laiku treku

Šajā gadījumā rakstu par Kandavas kartinga trasi Jelgavas ielā 16a. Tā izvietota Jaunkandavā – apdzīvotā zonā. Trasei nepiemērotā vieta pārmantota no PSRS laikiem, kad te 1972. gadā (uzplaukstot kartinga bumam) neapdomīgi tikusi izbūvēta trase vietējā sovhoztehnikuma audzēkņu un PSRS kartinga izlases vajadzībām.

Padomju Savienības laikā kļūdu savārīts daudz. To skaitā arī kartinga trases iekārtošana apdzīvotas zonas robežās. Savādi, ka Kandavas pašvaldība arī pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas atļāva šo pilsētas teritoriju saglabāt motosportam un piekrita apjomīgai trases rekonstrukcijai. Šo biznesu uzņēmās tādi sabiedrībā pazīstami ļaudis kā «Leons Jakrins1, Edgars Skulte2 un Kārlis Miķelsons3, kuri, piesaistot investorus, atrada iespēju trasi pārbūvēt atbilstoši mūsdienu starptautiskiem standartiem, ļaujot tai uzplaukt vēlreiz un cerot, ka nākotnē Kandavas vārds atkal izskanēs Latvijā un aiz tās robežām saistībā ar kartingu. Pēc rekonstrukcijas tagadējā kartinga trase jeb Swedbank kartodroms Kandava ir jaunākā un mūsdienīgākā trase Latvijā un Baltijā. Trasi pēc rekonstrukcijas atklāja 2008. gada 5. jūnijā. 2008.gada 9.augustā Kandavas kartodromā bija sabraukusi daļa no savulaik populārākajiem Latvijas kartingistiem, lai, atceroties, kā paši izteicās, vecos labos laikus, sacenstos savstarpējā draudzības mačā (Kandavas Novada Vēstis. 2011. Nr. 25 (74)).

Ietekmīgu Latvijas uzņēmēju režijā šī trase 2008. gadā tika pilnībā renovēta, pilnveidota tās konfigurācija un uzbūvēta atbilstoši starptautiskiem standartiem. Rekonstrukcijas projekta autors bija Hermans Tilke, kurš ir pazīstams trašu projektētājs un izstrādājis vairāku Formula 1 trašu projektus. Trase neaizņem lielu pilsētas zonu (4,4 ha, platums 8 m), tomēr ir 1012 metrus gara un tajā ir 11 pagriezieni. Starta – finiša taisne 154 m gara.

Ambīcijas tika realizētas, un, kā uzsver pašvaldības pašreklāmas «avīze», ir izveidota pat speciāla trase ziemas mačiem, bija iecerēts daudz sacensību gan kartinga amatieriem, gan Latvijas autoklubiem, un aktīvā vasaras sezona sākas jau aprīlī «Karti atkal rūc Kandavā, kā sendienās!» (KNV, 2011. Nr. 25 (74)).

Toreizējais Kandavas novada domes priekšsēdētājs Rolands Bārenis4 (Pilsoniskā savienība – Vienotība, pēc tam Latvijas Zemnieku savienība) pat uzsvēra medijos, ka Kandava esot tehnisko sporta veidu galvaspilsēta un ka «esam nolēmuši akceptēt to atdzimšanu Kandavā» gan ar kartinga trasi, gan MX parku» (KNV, 2011.Nr. 25 (74)). Bijušā Kandavas domes vadītāja interesi par motosportu var saprast, jo viņa dēls Rihards ir motobraucējs, un ar šo arī izskaidrojama ģimenes tēva un novada šefa vēlme, lai «Kandava kļūst par motosporta centru», kurā arī mototrasi «finansēs paši» un «nākotnē trasi paredzēts pabalstīt arī no pašvaldības puses» finansiāli (Neatkarīgās Tukuma Ziņas, 2010.9.07.). Pārsteidzoši, cik nekautrīgi atklāti augsta amatpersona, kas saņēma algu no nodokļu naudas, lobēja savas ģimenes projektu ar pašvaldības politiskajām svirām un līdzekļiem.

Liktenīgā aizmāršība – aizmirsa uzbūvēt aizsargsienu

Viss, kā redzat, sākās ar vērienu. Lieli investējumi trasē bija, mači notika. Karogi plīvoja un fanfaras gavilēja. Taču diemžēl arī šoreiz mazs cinītis sagāza šo lielo un dārgo vezumu – joprojām nenoskaidrotu iemeslu dēļ … netika uzbūvēta siena, kas apslāpētu motoru trokšņus dzīvojamās zonas virzienā. Tātad trases īpašnieki aizmirsa aizsargsienu, kas pasargā ielas pretējās puses iedzīvotājus no treniņu un maču trokšņa.

Troksnis ir spīdzināšanas rīks. To laikam zina visi. Gvantanamo spīdzina teroristus ar rokmūziku, britu flote spīdzina somāliešu pirātus ar Britnijas Spīrsas dziesmām, un kartodroms Kandavā spīdzina kandavniekus ar «braucēju izraisīto troksni, kas īpaši intensīvs un traucējošs esot darbdienu vakaros un brīvdienās. (..). Paši kartingi neesot tie lielākie trokšņotāji – daudz spēcīgāk dzīvokļos dzirdot motociklus, kas arī reizēm mēdzot izmest kādu loku. Problēmas sagādājot ne tikai troksnis, bet arī vibrācijas un kartinga dzinēju izraisītie traucējumi. «Ja trasē notiek sacensības vai treniņi – uz «Panorāmu» man nav ko cerēt, jo raustās bilde. Bet gribas taču, atnākot no darba, mazliet atpūsties, paskatīties televizoru!» situāciju skaidro viens no atnākušajiem.» (Kandavas Ziņas, 2008. 14.08.).

Tā sākās kandavnieku sacelšanās pret kartodromu. Ar sūdzēšanos, vēstuļu rakstīšanu uz «instancēm» un iestādēm. Ar sapulcēm – kopā ar medijiem un deputātiem. Cenšoties panākt vienu vienīgu mērķi – aizsargsienas uzbūvēšanu pret troksni, kas nāk no pretējās ielas puses. Tagad, kad «Panorāmu» jau var noskatīties digitāli un «bilde» ekrānā vairs neraustās, trokšņa risks joprojām dzīvs, nav «digitalizējies» un nav pazudis.

Vissmagāk no trokšņa cieš Priežu ielā. Jau toreiz 2008. gadā domes priekšsēdētājs medijiem un sabiedrībai apstiprināja viedokli, ka cīņā ar kartodroma radīto troksni varētu palīdzēt «piemēram, skaņu slāpējoša siena, kas, starp citu, sākotnējā kartodroma pārbūves plānā esot bijusi paredzēta» (Kandavas Ziņas, 2008. 14.08.). Taču netika uzbūvēta.

Kāpēc ne? Acīmredzot pietrūka naudas vai bija kādi citi izdevumi, kurus rekonstrukcijas laikā nācās kompensēt ar sienai paredzēto naudu.

Siena ir paredzēta arī ģenerālajā plānā, kuru 2007. gada 02.07. apstiprinājusi novada galvenā arhitekte A. Apine.

Taču tā nav uzbūvēta joprojām.

Tikmēr kašķis ap Kandavas kartodromu turpinās jau ceturto gadu pēc kārtas. Vietējie kandavnieki ar Elzu Freibergu priekšgalā sūdzas visās iespējamās institūcijās un ir panākuši ekspertīzi, kas pierāda, ka pieļautās trokšņa normas Priežu ielā kartodroma darbības laikā tiek pārsniegtas. Otrā pusē kaujas pozā nostājušies trases īpašnieki (SIA «Braukšanas mācību centrs»), kas uzstāj, ka no sienas esot atteikušies, jo nolīgtie eksperti atzinuši – pieļaujamās trokšņa normas netiek pārsniegtas» (Kandavas Ziņas, 2010.11.12.)

Latvijas politiskā elite pret reņģēdājiem?

Sekojot notikumu attīstībai ap Kandavas kartinga trasi piecu gadu garumā, pārsteidz trases īpašnieku vienaldzība pret vietējo iedzīvotāju protestiem. Pirms diviem gadiem savā portālā Lato Lapsa raksta: «Pašreizējā tieslietu ministra Aigara Štokenberga un kompanjonu SIA «Braukšanas mācību centrs», kas ekspluatē Kandavas kartinga trasi, ne tikai nav veikusi Veselības inspekcijas uzdotos pasākumus trokšņa mazināšanai, ko jau gadiem pieprasa vietējie iedzīvotāji, bet pat nav samaksājusi tai uzlikto 250 latu sodu, – to Pietiek.com apliecināja Veselības inspekcija»(www.pietiek.com, 2011.24.08.).

Kas ir šie Kandavas trases īpašnieki, kuriem pietiek naudas pasūtīt kartinga trases rekonstrukcijas projektu pasaulslavenam arhitektam, bet nepietiek naudas uzbūvēt troksni akumulējošu sienu? Skopums vai augstprātība?

Kolēģe, žurnāliste Liena Trēde par kartinga trases problēmām Kandavas avīzē rakstījusi vairākkārt, un viņai šķiet, ka «trokšņa žoga» trūkums izskaidrojams ar īpašnieku vēlmi «ietaupīt» līdzekļus. Zviedru ekspertam Janam Sundam, kas trasi ir apmeklējis vairākkārt un palīdzējis idejas pilnveidošanā, ir «100% skaidrs, ka konfliktēt ar vietējiem iedzīvotājiem nav prāta darbs». Ap trasi ir vajadzīgs žogs, vismaz 2,5 m augsts. Elzai Freibergai, kuras nams atrodas Priežu ielas pretējā pusē, šķiet, ka vainīga ir Latvijas politiskās un ekonomiskās elites nospļaušanās uz parasto cilvēku ciešanām. «Mēs viņiem neesam cilvēki, tāpēc mūsu problēmas viņi mierīgi ignorē,» uzsver Elza.

SIA «Braukšanas mācību centrs» pārstāve Juta Krīgere oponē un uzsver, ka nomas kartingu trasē vairs neesot un kašķa dēļ Kandavas kartings esot tuvu bankrotam. Vietējie iedzīvotāji kašķējoties nekonstruktīvi un pieprasot caurspīdīgu aizsargsienu, kas izmaksāšot pārāk dārgi. Bijušajam trases direktoram Uldim Galdiņam viedoklis ir līdzīgs, un viņš avīzei «Kandavas Ziņas» jau pirms četriem gadiem pauda, ka «pat tad, ja siena būs, – cilvēki nebūs apmierināti, jo tad tā noteikti tikšot apzīmēta, kas neizskatīšoties diez ko glīti, gan tikšot pastiprināts automašīnu radītais troksnis, kad tās pārvietosies pa to pašu Priežu ielu» (Kandavas Ziņas, 2008. 14.08.).

Visas šīs atrunas nepārliecina, jo sienai bija jābūt. Iespējams, ka tieši tāpēc šis kartodroms faktiski vēl joprojām nav pat oficiāli nodots ekspluatācijā, lai gan troksnis no tur joņojošajiem motoriem jau izveidojis histēriju negaisa mākoni virs Kandavas un Rīgas ministrijām.

«Kā rāda Lursoft datu bāze, Štokenbergam līdz ar virkni citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku – tostarp būvuzņēmēju Gunti Rāvi un bijušo Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu – SIA «Braukšanas mācību centrs» pieder pa 11,11% kapitāldaļu» (pietiek.com. 2011.24.08.). Turpat dibināšanas brīdī bija arī AS «Asset Angels» dalībnieki Jurģis Liepnieks, Kaspars Rolšteins un Diāna Liepniece. 2006. gadā bijušais premjeru Andra Šķēles un Aigara Kalvīša PR šefs īpašumus «uzdāvinājis sievai 2,68 miljonu latu vērtībā» (Delfi, 2006.17.12.). Kandavas kartinga trases atbalstītāju vidū izlasāmi daudzi pazīstamu un ietekmīgu amatpersonu uzvārdi: Jānis Naglis, LAF ģenerālsekretārs, Andris Vītoliņš, Latvijas Kuģu īpašnieku asociācijas prezidents, Vadims Frolovs, «Swedbank» auto līzinga daļas vadītājs, Juris Gulbis – «Lattelekom» valdes priekšsēdētājs, Sandis Šteins, «Latvija Statoil» izpilddirektors u.c.

Joņošana ar spēkratiem ir daudzu Latvijas varasvīru vaļasprieks. «Roka roku mazgā» – konstatē Elza Freiberga, kuras gadiem ilgā cīņa par žogu līdz šim atdūrusies pret Latvijas institūciju nelabvēlību. «Tur augšā viņi viens otru piesedz, tāpēc pie taisnības netiekam,» nopūšas Elza.

Vai Latvijas varas līmenī «roka roku mazgā»?

Būtu loģiski, ja strīda noregulēšanā starp Kandavas iedzīvotājiem un motosporta entuziastiem saprātīgi iesaistītos atbildīgās organizācijas un iestādes, neļaujot radīt iespaidu, ka ietekmīgi motosporta entuziasti var «pakļaut savām vajadzībām» valsts un sabiedriskos uzraudzītājus. Diemžēl gigantiskā vēstuļu kaudze, kas demonstrē kandavnieku cīņu par taisnību, liecina par pretējo. Ekonomikas ministrija: A.Jankovskis – G. Ābele (27.07. 2011.), F. Voroņenko – J. Pūce (24.11.2011., 17.11.2011.), A. Kampars, A. Jankovskis (06.07.2011.), J. Pūce – A. Jankovskis (06.01.2011., 24.11.2011.), A. Matīss – M. Kārkliņa (28.07.2009.), Valsts prezidents (A. Kerls – A.Freiberga, 2013.15.03.), Administratīvā rajona tiesa (Jānis Markovs, 16.10.2013.), Satversmes tiesas kolēģija (Gunārs Kūtris, Kaspars Balodis, Sanita Osipova, 16.01.2012.), Eiropas Komisija, ģenerāldirektorāts Briselē (Liam Cashman, 22.06.2010.) un PVO pārstāvniecība Latvijā (A. Rūrāne, 10.09.2009.) – formāli atrakstās. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (A. Eglājs, D. Šatrovska 08.07.2008.); J. Pūce – F. Voroņenko (08.11.2012.) un Tiesībargs (22.10.2008.) šaubās, bet Veselības ministrija (J.Bārzdiņš, J.Feldmane) uzsver, ka «normatīvajos aktos būtu jānostiprina pašvaldību atbildība par trokšņa normatīvu ievērošanas nodrošinājumu tās administratīvajā teritorijā» (J. Bārzdiņš, J. Feldmane, 27.09.2011.), un valsts sekretārs A. Ploriņš ir pat pārliecināts, ka Latvijas «Veselības inspekcijas pienākumos neietilpst izvērtēt trokšņa radītās sekas uz iedzīvotāju veselību. Slēdzienu par to vai trokšņa avots ir radījis vai rada paliekošus veselības traucējumus, var sniegt tikai ģimenes ārsts vai attiecīgā profila speciālists» (A.Ploriņš – A.Egle, 22.10.2008.).

Nē, šis nav joks, bet gan pavisam oficiāls teksts uz veidlapas ar valsts ģerboni un Latvijas Republikas Veselības ministrijas zīmolu.

Klasiskais kašķis uz «publiskās paplātes» ar varas iestāžu vienaldzību = bailēm-izvairīšanos atbildēt kā «rotājumu» ir jūsu priekšā. Ko tālāk?

Pārsteidz viedokļa neesamība no Kandavas domes un Normunda Stoferta. Klusums pagaidām valda arī trasē, jo ož pēc klasiskā trekno gadu bankrota.

Sāksim būvēt sienu vai tomēr turpināsim Kandavas kartodroma situāciju, kas raksturo mūsu valsts varas attieksmi pret iedzīvotājiem: ar kartingiem aiz 2 m augsta stiepļu žoga brauc deputāti, ministri, biznesmeņi un kultūras elites darbinieki un aiz žoga – motoru rūkoņas troksnī dzīvo parastie Latvijas iedzīvotāji.

Atsauces

1 – «Vincenta» impērijas īpašnieks. Vincents grupā ietilpst M. Rītiņa restorāns, arī Fiat tirgotājs Auto Italia, kā arī Alfa Romeo un Maserati tirgotājs Modena Motors (2010)

2 – Reklāmas aģentūras DDB Latvia valdes priekšsēdētājs, viens no lielāko dividenžu saņēmējiem 2011.g. 135 000 LVL. Pietiek.com/Lursoft

3 – Bijušais Latvijas energoapgādes kompānijas «Latvenergo» valdes priekšsēdētājs. 2010. gadā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja Miķelsonu un vairākas citas uzņēmuma amatpersonas, turot aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā. Tiesa Miķelsonam piemēroja apcietinājumu, taču vēlāk viņš tika atbrīvots no apcietinājuma apmaiņā pret 50 000 latu lielu drošības naudu.

4 – Ceturtais bagātākais Latvijas pašvaldību vadītājs 2012.g ar ienākumu apjomu 61 396 lati. (Apollo, 2013.24.05.) 64. vietā turīgāko LV uzņēmēju sarakstā 2007.g. – 1,01 miljons latu: SIA Aeronavigācijas serviss. Mācību centrs, bet arī SIA Selkoms un SIA Skaldes krogs vienīgais īpašnieks. Db. 2008.18.01.

Advertisements

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s