2011. gada 28. novembrī

Šorīt zviedru mediji turpina iesākto līniju Vladimira Antonova lietā un informē, ka ” Latvijas Finanšu inspekcija (FKTK) savā e- vēstulē TT ir skaidri un gaiši pateikusi, ka nemēģinās atgūt atpakaļ naudu kuru krievu uzņēmējs Vladimirs Antonovs ir aizdevis SAAB fondam Viktora Mullera uzņēmumam Tenaci, kas ir SAAB koncerna kontrolpaketes īpašnieks” (SvD).

Tātad – Zviedrijā FKTK praktizē vienu līniju, bet Latvijā – citu.

Dubultā grāmatvedība ”saitēs ar sabiedrību” jeb PR.

Taču…lai paliek FKTK ”zušu dejas” publisko attiecību jomā, svarīgāks jaunums ir tas, ka FKTK vadītāja Irēna Krūmane ir šodien atkāpusies no sava amata. Būtība tas ir liels solis no viņas puses un drosme atzīt savu vainu. Visu cieņu amatpersonai, kas prot rīkoties civilizēti!

Cerams, ka ar laiku mēs noskaidrosim “Antonova ruletes” aizkulises, taču pagaidām vēlētos izrādīt cieņu Irēnei Krūmanei par viņas principialitāti un spēju atkāpties no amata.

Savu vainu nevienam nav viegli atzīt. Tas ir ļoti grūti. Vēl jo vairāk – amatpersonai.

Taču, ja tas tiek izdarīts, tad sabiedrība kļūst civilizētāka.

🙂

Pašlaik te aktuāla tēma ir kauja par mūsu naudas maciņu izskatu.

Maksājuma karte vai tomēr mobilais telefons. Kurš uzvarēs un kļūs par mūsu ”naudas maku”?

Kā mēs maksāsim savus rēķinus nākotnē?

Ja ieejam veikalā un paņemam no plaukta pienu, dienišķo desu un maizi, tad maksājam ar skaidru naudu jeb bankas maksājuma karti.

Taču nākotnē mēs izvilksim no soma savu kabatas mobilo telefonu un reģistrēsim pirkumu izmantojot ” sensora kārbiņu pie izejas” (kases aparāta vietā). Preču vērtība jau būs reģistrēta iepriekš un pie izejas tiks fiksēta samaksa no mana telefona.

”Kārba” iepīkstēsies un viss kārtībā. Esam samaksājuši.

Pagaidām šādi šeit neviens vēl neiepērkas, bet šo virzienu attīstīja CocaCola ar saviem automātiem, jau pirms 10 gadiem (iegāde ar sms telefonā).

Līdzīgi šodien (ar SMS mobilajā telefonā) var nopirkt autobusa biļeti Stokholmas sabiedriskajā transportā.

Telefons, šķiet, kļūs par mūsu galveno maksājumu rīku. Šodien ar saviem mobilajiem telefoniem maksā apmēram 100 miljoni cilvēku. 2015. gadā šādi norēķināsies jau 400 miljoni pircēju (InSat prognoze).

Pašlaik kredītkaršu ražotāji nevēlas izlaist grožus no rokām.

Tāpēc tiek piedāvāti divi risinājumi: tikai telefons vai karte kopā ar telefonu.

ASV Square un zviedru Izettle piedāvā telefonu kopā ar karti.

Square ir plašāka profila projekts, jo ietver sevī arī programmu veikaliem (uzskaite, inventarizācija) un piedāvā arī kreditēšanas iespējas pastāvīgajiem veikala klientiem.

Tiem pašiem, kuri līdz šim negribēja ņemt pretī maksājumus ar karti.

Zviedru Izettle paredzēta tikai pircējam ”visiem dzīves gadījumiem”.

Google investējot radiotehnikā (Wallet), viņu gadījumā telefonā varēs uzlādēt virtuālo kredītkarti un ar to maksāt ar pirkumu.

Pagaidām šī sistēma ”darbojas” vienīgi ASV, vienā telefonā un ar vienu operatoru.

Protams, ka Google plāno noteikt visu arī šajā sfērā un panākt savas tehnikas pārsvaru citos mobiltelefonu modeļos.

Zviedru Payex arī ”būvēts” uz radiotehnika bāzes (NFC, Near Field Communication) tāpat kā Googles modeļos, taču var izmantot arī vienkāršāku tehniku RFID (Radio Frequency Identification). Abos gadījumos pircējam jārīkojas – norēķinoties ”japavicina” telefons pret ”kārbu” izejot ārā no veikala (kases aparatu).

Zviedru Seamless piedāvā citu variantu – ir jāizveido naudas konts, kuru kontrolē banka vai operators. Kontu papildina ar dažādu transakciju programmu palīdzību.

Pašlaik līdzīgus risinājums sāk piedāvāt Telia (sms pakalpojumi, pasta pārvedu utt.)

Redzēs kā šī sistēma atrisināsies tālāk.

Pašlaik daudz tiek diskutēts kā pasargāt savu telefonu no zagļu izmantojuma.

Nav pārliecības, ka telefons būs drošāks maksājumu veids par bankas karti.