Raksim dziļāk: kas finansē FKTK un kāpēc baņkieri pašlaik ir saudzīgi pret šo iestādi?

 
2011.g. 29. novembrī
 
Vakar kāds no lasītājiem uzrakstīja būtisku komentāru:
Liene:  “Savas domas par banku darbību un bezatbildību jau vienreiz šajā blogā izteicu, neatkārtošos, vien tiem, kas brīnās par FKTK rīcību, ierosināšu papētīt, kā veidojas šīs iestādes budžets jeb vienkāršāk – kas FKTK maksā algu! :)
 
Atradu likumu par FKTK un secināju, ka šo organizāciju finansē arī pašas bankas, kuras FKTK ir jākontrolē.
 
Pārfrazējot populāro izteicienu, var secināt, ka FKTK un nelaimīgā un visu kritizētā Krūmanes kundze faktiski spēlē mūziku (vai ir spiesta to darīt), kuru pasūta bankas.
 
 
 
22.pants. (1) Komisijas darbība tiek finansēta no finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumiem padomes noteiktajā apmērā, kas nepārsniedz šajā likumā noteikto apmēru. Finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku maksājumi tiek ieskaitīti Komisijas kontā Latvijas Bankā un izmantojami vienīgi Komisijas darbības finansēšanai.(2) Ārvalstu komercsabiedrību filiāles, kuras Latvijas Republikā veic komercdarbību kā viens no finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem, kā arī dalībvalstīs licencētas ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, kuras atbilstoši Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumam reģistrējušas ieguldījumu fondu Latvijā, maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic šā likuma 23.pantā noteiktajā apmērā un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011.)
23.pants. (1) Komisijas ieņēmumus veido:1) apdrošinātāju maksājumi Komisijas darbības finansēšanai no ceturksnī saņemto apdrošināšanas prēmiju kopsummas:

a) līdz 0,4 procentiem ieskaitot — no dzīvības apdrošināšanas operācijām ar uzkrājuma veidošanu,

b) līdz 0,2 procentiem ieskaitot — no sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas operācijām,

c) līdz 0,7 procentiem ieskaitot — no pārējām apdrošināšanas operācijām;

2) privāto pensiju fondu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,4 procentiem ieskaitot no pensiju plānu dalībnieku un to labā ceturksnī veiktajām iemaksām privāto pensiju fondu licencētajos pensiju plānos;

3) kredītiestāžu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no kredītiestāžu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī;

4) brokeru sabiedrību maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 1 procentam ieskaitot no brokeru sabiedrību darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 2000 latu gadā;

5) regulētā tirgus organizētāju maksājumi Komisijas darbības finansēšanai – līdz 2 procentiem ieskaitot no to darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 5000 latu gadā;

6) depozitārija maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 2 procentiem ieskaitot no depozitārija darījumu vidējiem bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 5000 latu gadā;

7) ieguldījumu sabiedrību maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no ieguldījumu sabiedrību pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu vidējā aktīvu apjoma ceturksnī, bet ne mazāk par 2500 latu gadā;

8 ) ieņēmumi no Komisijas sniegtajiem likumos noteiktajiem pakalpojumiem;

9) krājaizdevu sabiedrību maksājumi Komisijas darbības finansēšanai — līdz 0,033 procentiem ieskaitot no krājaizdevu sabiedrību vidējā aktīvu apjoma ceturksnī;

10) pārapdrošinātāju maksājumi Komisijas darbības finansēšanai atbilstoši Pārapdrošināšanas likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

11) maksājumu iestāžu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam apmēram un kārtībai;

12) elektroniskās naudas iestāžu maksājumi Komisijas darbības finansēšanai atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā noteiktajam apmēram un kārtībai.

(2) Maksājumus Komisijas darbības finansēšanai veic katrs šā panta pirmajā daļā un 22.panta otrajā daļā noteiktais finanšu un kapitāla tirgus dalībnieks.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.11.2001. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2011. Sk. Pārejas noteikumu 14.punktu)

19 thoughts on “Raksim dziļāk: kas finansē FKTK un kāpēc baņkieri pašlaik ir saudzīgi pret šo iestādi?

    • Kam tā centīgā rakšana pēc Pasaules Bankas ekspertu atziņas par ”valsts nozagšanu” Latvijā? Vairāk kā desmit gadi pagājuši – medijos/plašsaziņas līdzekļos strādājošie ”rok” bez apstājas, dažs labs lapsa drīz būs izracies cauri visai planētai – un pie Crocodile Dundee Austrālijā nokļūs…..Sistēma jau dēļ ”racēju” aktivitātēm vājāk nekļūst – gluži otrādi, tikai spēcinās….. Rociet droši.

  1. Izlasīju, cik Ivara Priedīša draugi Latvijas Krājbankas sakarībā esot pārsteigti, ka šamējais zaga. Bet kā gan savādāk? Vilku barā bija, pa vilkam kauca. Domājat, ka citi tur nav kā vilki?
    Īstenībā, cilvēkiem vajadzēja atcerēties, ka komunists un Latvijas PSR Komjaunatnes pirmais sekretārs Ivars Priedītis mums bija solījis gaišo komunismu. Bet izrādījās melis.
    Tagad meloja pa telefonu, ka nauda būs, bet uzmeta pat veco Raimondu Paulu. To var izlasīt intervijā ar R.Paulu.
    Vai tādam ir morāle, kaut kas svēts?
    Tas ir izdzimtenis un deģenerāts.
    Palūkosimies, kā Latvijas valdība reaģē uz šo izdzimteni? Nosoda? Nē taču. Vai nav īsti BRĀLĪBAS NOZIEDZNIEKI?
    Viņi acīmredzami tic, ka visa pasaule ir tādi paši deģenerāti kā viņi paši.

  2. Īsti nesaprotu, ko Liene (nez kāpēc tikai Liene, bez uzvārda, e-pasta) šeit tādu ir rakusi, pētījusi? Tāds visnotaļ ikdienišķs un klasisks Delfi komentāru līmeņa komentārs. Ļoti virspusējs un demagoģisks. Acīm redzami, ka nosacītā Liene absolūti neorientējas banku sektorā, neorientējas finanšu un kapitāla tirgus sektorā. Pie kam redzams, ka Liene visai vāji izprot likumdošanas būtību un pamtprincipus, ja reiz pētot tik ļoti plašu un tik ļoti sarežģītu jautājumu ir lasījusi tikai vienu normatīvu un pēc tā izdarījusi visus secinājumus būtībā bez maz par visu LV finanšu sistēmu kā tādu. Otrkārt, vai Liene ir pētījusi, kā šie jautājumi ir risināti citur pasaulē, pie kam, ne tikai Eiropā, bet arī citur, piemēram ASV? Kas notiek, piemēram, Vācijā, Beļģijā, Anglijā, tai pašā Skandināvijā. Esmu pārliecināts, ka nē. Jo ja būtu to darījusi, tad visticamāk šāds Kāda ir Lienes izglītība? Neko sliktu negribu un nevaru teikt, droši vien tā ir laba. Taču visādā ziņā pēc komentāra spriežot, tā noteikti nav saistīta finanšu sektora jomu. Šajā gadījumā es neesmu nedz pret nedz par FKTK. Taču esmu pret prastu demagoģiju par lietām, par kurām runātājam nav absolūti nemazākās saprašanas. Tas veicina un attīsta Latvijas sabiedrības jau tā absurdo ar padomju laika bacili inficēto izpratni par lietām, kas notiek ap mums. Tāds prātvēderu sabiedrības spogulis.

    • Paldies par viedokli! Katram cilvēkam demokrātiskā sabiedrībā ir tiesības saņemt atbildes uz saviem jautājumiem un paust viedokli. Ir ļoti svarīgi lai arī iekšēji sarežģītas jomas (tādas kā, piemēram, valsts finanses vai ārlietas) būtu visas sabiedrības kompetencē un tās neizlemtu šaura profesionāļu grupa valdības vai parlamenta ietavaros. Tās attiecas uz mums visiem! Tieši “padomju laikā” tika praktizēta slēgto kabinetu un “kremļoloģijas” loģika, kad “daži izlēma un saprata vairāk par pārējiem”. Atvērtā un demokrātiskā vidē, par kādu cenšas kļūt mūsu Latvija, ir svarīgi sinhronizēt viedokli ar plašu sabiedrību, kas mūsu valstī ir pietiekami izglītota un saprastspējīga. Nav svarīgi vai cilvēkam ir finanšu izglītība vai nav, galvenais, ka viņš spēj loģiski domāt un lemt. Tāpēc ir svarīgi lai “vara” konsultējas ar “tautu” un jūt, ko sabiedrība domā un vēlas. Ja sabiedrība kaut ko nesaprot, tad ir jāskaidro un tas tiek darīts ar PR jeb publisko attiecību palīdzību (ir tāds instruments, kuru izmanto tikai demokrātijās). Nav pieļaujams kaut ko aizliegt (kā tas bija mūsu bēdīgi slavenajā aizliegumā runāt par lata devalvāciju) vai risināt visu slēgtās telpās (kā notiek sarunas ar aizdevējiem). Tas nav OK. Tā ir pagātnes palieka. Nedomāju, ka Lienes vēlme “rakties līdz saknei” ir demagoģija. Vienkārši šī sistēma nav OK, tā jāmaina un labi, ka ir Lienes, kas to pasaka atklāti. Lielo aizdevumu mēs maksāsim visi no savas nodokļu naudas tāpēc valsts finanšu politikas līkloči attiecas arī un mani, uz Jums un Lieni un uz tiem, kas joprojām klusē…

      • Problēma ir tā, ka Liene savu sakāmo saka apgalvojuma formā. Tā IR ĻOTI LIELA ATŠĶIRĪBA no tā ko sakāt Jūs. Piekrītu, komunikācija ar sabiedrību mums maigi izsakoties pieklibo. Sevišķi tiek kultivēta slepenības aura (arī postpadomju domāšanas sekas). Otrkārt, Liene savā komentārā principā jau neko nav pateikusi, izņemot apgalvojumu, ka FKTK faktiski strādā pēc banku pasūtījuma. Mētāšanās ar tukšiem apgalvojumiem nebūt neveicina pilsoniskās sabiedrības attīstību. Gluži pretēji, šāda pieeja to degradē. Es 100% piekrītu, ka demokrātiskā sabiedrībā jebkuram ir tiesības uz viedokļa paušanu un tas pat ir nepieciešams. Es arī neesmu teicis, ka šāda viedokļa paušana būtu, pasarg dievs, jāaizliedz. Taču mana doma vairāk bija vērsta uz ko citu. Viens liels domātājs savulaik ir paudis atziņu, ka „vienīgais, ko es pavisam droši zinu, ka es neko nezinu”. Citiem vārdiem sakot tas nozīmē, ka intelektuālajai attīstībai jātiek īstenotai konsekventi līdz galam. Taču parasti neviens jau tā nedara. Apstājas pie, piemēram, 10%. Savukārt šādā populārzinātniskā vai seklā līmenī šo to apgrābstījis cilvēks parasti pieder pie slāņa, kuriem šķiet, ka viņi visu zina. Lūk šāda pieeja nebūt neveido un neattīsta demokrātiskumu un pats galvenais pilsoniskumu. Tieši pretēji. Tā to degradē jeb nonivelē. Savukārt augsta pilsoniskā apziņa ir galvenā lieta, kas mums visiem pietrūkst. Augstu pilsonisko apziņu pirmkārt veido augsta atbildības sajūta pret apkārtējo sabiedrību un valsti kopumā. Ja šāda atbildības sajūta piemīt, tad persona ļoti pārdomāti pauž savu viedokli (nav svarīgi, kāds tas ir par konkrēto tēmu, pozitīvs vai negatīvs).

        • Protams, ka nekas šajā pasaulē nav tik labs, lai nevarētu kļūt vēl labāks! Gudri mēs kļūstam caur savu pieredzi, kas sakņojas pagātnes kļūdās. Protams, ka šaubas ceļas pieaugot zināšanām. Jo augstāk kapjam kalnā, jo tālāk viss redzams. Par tiem 10% ir ģeniāli. Cilvēki domā, ka ar augstskolu pietiek. Diemžēl nē. Nepietiek. Lienes gadījums tāds īsti nav. Man šķiet, ka mēs latvieši esam ļoti sensitīvi un izteiksmes formas mums ir tādas kategoriskas. Nevis tāpēc, ka mēs “tādi esam”, bet gan iekšējas norobežošanās un mazliet bikluma dēļ. Esmu ievērojusi, ka pieklājību arī cilvēki reizēm uztver kā “vājuma izpausmi” (paradoksāli, vai savstarpējā laipnība neskaitās tikums?!) Man šķiet, ka mums nav vietas kur attīstīt Jorgena Habermasa piesauktio “publisku diskusiju” un nav attīstīta publiskās diskusijas kultūra. Portāli dzenas pēc lieliem lasītāju skatļiem (rīdot un kūdot ar saviem rakstiem), mediji – pēc audimata (sadodot kadrā cits citam=izkaujoties!) 🙂 Viņīem svarīgāks ir “apmeklējums” nevis diskusiju kultūras līmenis. Mums KAUT KUR vajadzētu sākt kopt diskusiju kultūras standartu.

  3. Arī es veicot iemaksas savā dzīvības apdrošināšanā maksāju šai iestādēj. Daudzie cilvēki maksā nepamatotos maksājumus dažādiem kantoriem. Vel viens pasākums ir autortiesību nodevas maksāšana pērkot iebkuru no “nesējiem”.

  4. Es patiesi jūtos aizkustināta, cik daudz cilvēki spēj no dažām rindiņām izsecināt par Lieni, par mani.
    Pat īsti nezinu – aizstāvēties vai tomēr paklusēt. Katrā ziņā paldies, Sandra, par aizstāvību! 🙂
    Ja kādam patiešām interesē Lienes izglītība, tad lūdzu:
    1. otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, jurista kvalifikācija;
    2. sociālo zinātņu maģistrs Sabiedrības vadībā;
    Pēdējā darba vieta Finanšu ministrija, ir bijušas arī citas (labs pētnieks atradīs arī citu informāciju).
    Es neesmu teikusi citēju “ka FKTK faktiski strādā pēc banku pasūtījuma”. Mans ierosinājums bija papētīt, kā veidojas FKTK budžets. Ir taču atšķirība, piekritīsiet! Secinājumi, lai paliek katra paša ziņā.
    Un lūdzu, nesalīdzināsim Latviju ar pasauli un tās pieredzi, jo, pirmkārt, mēs dzīvojam Latvijā, otrkārt, Latvija ir pārāk maza un neizaugusi, no visiem aspektiem t.s., manuprāt, lai uzticētu kontroli tiem, kam kontrolējamais pats daļēji “maksā algu”. Tas pats attiecas faktiski uz Sabiedrisko pakalpojumu regulatoru.

    Par valodu un “delfi komentāru stilu”, viens cits gudrais ir teicis, ka gudru cilvēju raksturo spēja izteikties vienkārši un saprotami. Savu mērķi taču sasniedzu – cilvēks, kam nebija slinkums, iedziļinājās 🙂 Tad kas vainas vienkāršai valodai? Varu arī sarežģītāk, bet vai vajag? 🙂

    Un galu beigās, kas vainas mazliet ironijai (tas par ierosinājumu) un emocijām, kas paustas ar aplausiem? Ne jau visiem Sandras rakstiem es aplaudēju. Es patiešām sapriecājos, ka Sandrai nebija slinkums manu ierosinājumu attīstīt. Viņai kā profesionālei ir zināšanas kā pasniegt informāciju auditorijai un neapšaubāmi viņai ir auditorija, bet vai tāpec, ka man nav, man būtu liegtas tiesību izteikties vai ierosināt? Protams, nenoliegšu man šajā situācijā ir ērti, jo es slēpjos aiz Sandras profesionālās muguras, bet kas jums liedz to darīt?!

  5. ..Man šķiet, ka mums nav vietas kur attīstīt Jorgena Habermasa piesaukto “publisku diskusiju” un nav attīstīta publiskās diskusijas kultūra..
    ..Mums KAUT KUR vajadzētu sākt kopt diskusiju kultūras standartu..

    Vispirms jau gribētu aplaudēt visiem! Cilvēki tiešām māk izteikties pārdomāti interesanti.

    Gribētu ieteikt mazāk likt iekšā emocionālo, tas atvieglo dzīvi ilgtermiņā.
    ja vajag varu arī paplašināt par šo tēmu.. protams nevaru nogarantēt 100% vajadzīgu domu, bet virziens par ko padomāt varētu būt labs. un jāpiebilst esmu mazliet lēnīgs

    par citēto- Vai varētu palūgt kādu konkrētu(us) informācijas resursu(us), tajā cilvēkā varētu būt priekš manis kāds svarīgs iztrūkstošs posms ko vinš ir noprezentējis.
    Dažkārt ir labāk palūgt, nekā ziedot savas brīvās stundas un sameklēt Varbūt to pašu, rakņājoties ”biznessa” apņemto radītā interneta, brīžiem tumsā.

    Šķiet pēc rakstītā, ka Tev Sandra nosacīti tā ir viena no aktualitātēm, manām acīm te pat jau ir kautkas reāli taustāms.
    Lūgums nav tikai sandrai vien, arī Tev kas šo lasa, ja nu gadienā tev ir kāda tavuprāt laba doma vai tev ir kāda cita domas resurss par diskusiju lūdzu padod man kādu ziņu.

    nav jau tieši konkrēti jāietilpst tādā kategorijā kā Jurgena publiskā diskusija, var būt ir vēl kāds kāda, varbūt kādu, uz jautājumu kapēc man vajag šobrīd mazliet kautrējos atbildēt.

    uz šo brīdi der latviešu, angļu, krievu valodās,
    bezmaksas zviedru valodas kursus palaidu vējaa, kā noderētu. aptuveni 5gadi, bet vēljoprojām atceros ,ka nodomāju, ka nožēlošu.. 🙂

    kādēļ jautāju tieši šeit? tādēļ, ka baravikas aug mežā un zivis dzīvo ūdenī:)

    • Habermas, J. (1971) Strukturwandel der Öffentlichkeit. Untersuchungen zu einer Kategorie der bürgerlichen Gesellschaft. 5n Ed. Berlin : Neuwied. 168.169
      Zviedriski ir tulkots kā Borgerlig offentllighet. Pēdējo izdevumu anglu vai vacu valoda viegli atrast http://www.amazon.com jeb http://www.bocus.com vai http://www.adlibris.se
      Nezinu cik Habermas ir tulkots latviski. Ja kāds zina – lūdzu informējiet! Habermas un Bourdieu ir manupārt lielākie mūsu laika ideju nesēji. Starp citu, Pjera Burdje “Praktiskā jēga” ir tulkots darbs latviešu valodā 2004. gadā un, sev par lielu pārsteigumu, es šo grāmatu nopirku latviski Liepājās Valtera un Rapas grāmatnīcā! Iesaku!

      • Lielākie ideju nesēji…hmm. Šodienas situācija Eiropas Savienībā atsauc atmiņā skolas laikos bieži atkārtoto teicienu:’ Ideja kā māja, būtu tikai kas uzceļ’.
        Papildinot tēmu par grāmatām, lasīšanu un grāmatu cenām interesantu aprakstu I.Ziedoņa grāmatā ‘Tik un tā’ atradu:’ Franču politiskais darbinieks un publicists Eduards Erio, braucot 1922.gadā cauri Latvijai, brīnījās: tur ir tāda zeme – ik pa gabaliņam sēž kāds ganiņš un lasa Šopenhaueru! (41.lpp.).
        Jā, ganiņi ne tikai gribēja lasīt, bet pat atļauties nopirkt gudru vīru sarakstītās grāmatas, jo kāds bij’ tās pārtulkojis, kāds iespiedis (Latvija toreiz nebij’ pievienojusies Bernes konvencijai – t.i., nemaksāja autoratlīdzības), kāds piedāvājis nopirkt.
        Cik augstskolu studentu pašlaik vēlas un var atsaukties: ‘ Aicinājums: atpakaļ pie Kanta!’
        http://zinas.nra.lv/viedokli/rihards-kulis/58936-aicinajums-atpakal-pie-kanta.htm

  6. paldies tiem kas dalās..
    Ja vien ganiņiem būtu attiecīgi resursi pieejami, domāju ka viņiem būtu ko vairāk liederīgu teikt, jo viņi takā tuvāki savai zemei, tās vajadzībām un par to zina vairāk.
    Ir kautkā interesanti ieveidojies, ka ganiņi pie vārda tā īsti netiek un jo spēcīgāki tie kļūst tas ir nobriedušāki, jo vairāk to potenciāls ievirzas ap tādām lietām kur tie vāji..
    tādējādi arī vietējie šopenhaueri latvijai un pasaulei izpaliek.. tāds kā sajukums kurā daudzi zaudē labus minamus ceļus pat skaidrā dienas laikā.
    tas ir kas nopietns par ko padomāt, un nevajag meklēt vainīgos, jo nav 100% vainīgo, bet nav 100% nevainīgo šajā sakarā uz visas zemes. un nav nekāds attaisnojums itin nevienam par to kas notiek, pat tad, ja tu nezini ka vispār kautkas notiek..

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s