Valstu sabrukšana ir neparasts brīdis, jo revolūciju un apvērsumu haosā nepagūst vai tēlo nepagūšanu iznīcināt dokumentus. Pretēji krievu haotiskajai grāmatvedībai vai negribēšanai dokumentēt, vācieši vienmēr izcēlušies ar pedantismu papīru kārtošanā. Tas nozīmē, ka viņiem dokumentu vienmēr bijis vairāk.
Savulaik (50. gados) Padomju Savienība izveidoja Austrumvācijas drošības dienestu „Stasi”, kas tika būvēts kā KGB kopija. Taču, 1989. gadā (sabrukot VDR) neesot paguvuši sadedzināt visus slepenos dokumentus. Tie tagad piedāvā 111 km garu plauktu rindu un izstāsta kādas bija viņu izlūkošanas un starptautiskās šantāžas metodes. Krievi atstāja un ar šo …piedāvāja vāciešiem linčot savējos – austrumvāciešus.
Sāksim ar konkrētu adresi: Angelikastrasse, Drēzdenē, kur 1989. gada 5. decembrī 37 gadus vecais KGB virsnieks Vladimirs Putins stāv nosvīdis pie krāsns. Viņš mēģina visu sadedzināt savā reģionālajā KGB štābā. Kopš Berlīnes mūra krišanas (9. novembrī) tur visi dedzina bez pārtraukuma, taču ir vēl dokumentu kaudžu kaudzes priekšā, kas nav sadegušas. „Mēs dedzinājām tik daudz, ka finālā pat krāsns pārsprāga,” – atceras Putins savā grāmatā „First person – an astonishingly frank self-portrait” (2000). Rīkojums iznīcināt dokumentus nāca no viņa priekšnieka Lazara Matvejeva, kurš bija vienojies ar ģenerālmajoru Horstu Bēmu, par to, ka jāiznīcina visas detaļas par KGB un Stasi 40 gadus ilgo sadarbību. Pārējais…var palikt.
Valsts bija sabrukusi. Pie visa vainīgs Gorbačovs, kas bija ļāvis Padomju Savienībai pazust no kartes. Putinam šī trauma nav sadzijusi joprojām.
Drēzedenē Putins specializējās (1985 -1990) krievu -vācu draudzības nama direktora postenī (piesegs) ar informācijas vākšanu par politiskajiem procesiem Rietumos, kontaktpersonu un aģentiem (ieskaitot Stasi darbinieku) piesaistīšanu un vervēšanu. Gatavoja ziņojumus, kurus sūtīja uz Maskavu par situāciju Austrumvācijā un Rietumos.
Laiku pa laikam publiskajā telpā ir parādījušās dažādas sensacionālas teorijas vai baumas par viņa iespējamo saistību ar radikāliem Rietumvācijas grupējumiem (piemēram, Sarkano armijas frakciju jeb RAF), taču pētnieki un žurnālisti (piemēram, Vācijas izdevuma Der Spiegel izmeklēšanā) nav atraduši nekādus dokumentārus pierādījumus tam, ka Putins būtu piedalījies terorismā vai to organizējis. Iznāk, ka aculiecinieki ir, bet dokumentun nav. Reizēm notiek pretēji – “dokumenti” it kā ir, bet aculiecinieku (paša fakta) faktiski nav bijis. Krievi prot manipulēt ar tiem, kas tic kārtībai un loģikai. Ir naivi.
Tāpat mums nav nekādu oficiālu vai ticamu pierādījumu tam, ka Donalds Tramps būtu Krievijas spiegs. Dokumentu nav. Naudas pārskaitījumu vai rēķinu “par pakalpojumiem” – arī nav. ASV īpašais prokurors Roberts Mullers vadīja visaptverošu izmeklēšanu par Krievijas iejaukšanos 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanās un iespējamo Trampa kampaņas sadarbību ar Krieviju. Ziņojumā tika secināts, ka Krievija veica plašus centienus ietekmēt vēlēšanas par labu Trampam, taču izmeklēšana neatrada pietiekamus pierādījumus, lai apstiprinātu, ka Trampa kampaņas dalībnieki būtu apzināti sadarbojušies vai sazvērējušies ar Krievijas valdību šajā procesā. Neraugoties uz to, ka Tramps bieži ir izteicis atzinīgus vārdus par Krievijas vadītāju Vladimiru Putinu un kritizējis tradicionālās ASV alianses (piemēram, NATO), tomēr pagaidām nav nekādu oficiālu dokumentāru pierādījumu no VDK arhīviem vai rietumu izlūkdienestiem, kas apstiprinātu, ka Tramps jebkad būtu bijis formāli savervēts aģents vai pildījis padomju dienestu uzdevumus. Ka viņs patiešām būtu “aģents Krasnovs”.
Daudziem gribas pieņemt, ka tā tomēr ir bijis, jo izskatās, ka Maskava Trampam maksājusi par viņa labvēlību Kremlim un krievu sistēmai. Taču nevajadzētu izslēgt, ka Tramps (tieši tāpat kā Filbijs) tic savai reliģijai. Nevis kalpo krieviem, bet ir garīgi pārliecināts, ka šādi padara pasauli labāku. Piemēram, britu fiziķis Alans Nans Mejs (Alan Nunn May) bija pirmais no atomspiegiem, kuru atklāja un notiesāja (1946. gadā) par to, ka tieši viņs bija slepus nodevis padomju militārajam izlūkdienestam (GRU) ziņas par amerikāņu atompētījumiem un pat piegādījis Kremlim urāna paraugus. Viņs rūpējās, lai krievi arī uzbūvē atomieročus. Bija pārliecināts, ka šādi rīkojoties viņš padarīs pasauli drošāku. Tagad viņa dēļ nav iespējams pabeigt karu Ukrainā, jo NATO kaujas operācijas bloķē Putina draudi izmantot kodolieročus. Alans iedeva Staļinam atombumbu un sagrāva mieru pasaulē.
Ticība un pārliecība ir daudz bīstamāki patiesības ienaidnieki nekā meli.Tramps var būt arī apsēsts ar savu ideju par to, ka personīgās attiecības var mainīt kara gaitu un, ka ar autoritāriem līderiem (Putinu), ir iespējams “vienoties par darījumu”, ignorējot tradicionālos demokrātijas un starptautisko tiesību principus.
Izlūkdienesti sargā arhīvus un nekad nekādi “maisi” nekur netiek atstāti, ja tajos ir kas vērtīgs. Ja dokumenti skar ietekmīgas amatpersonas vai varas struktūras, tad nekas netiek atrasts. Tas nozīmē, ka “Krasnova” dokumentu nav un nebūs. Taču visu var saprast novērojot darbus. Ja reiz Tramps draudzējas ar Putinu, tad kādus efektus varam novērot ārpus nepalīdzēšanai ukraiņiem, NATO strostēšanu un koķetēšanu ar pasaules diktatoriem? Tramps turpina intensīvi draudzēties ar galveno krievu spiegu Putinu. Vai šīs draudzības iespaidā palielinās krievu spiegu izķeršana ASV?
Nē, nepalielinās. Samazinās.
Līdz šim skaļākais gadījums bija Anna Čepmena. Viņu aizturēja kā amerikāņu nekustāmā īpašuma tirgotāju 2010.gadā. Viņa veidoja kontaktus ar ASV politiskās un biznesa vides cilvēkiem un nosūtīja faktus uz Kremli. Anna iekļāvās 10 krievu aģentu grupā un pēc atbrīvošanas ieradās Maskavā kā nacionālā varone. Pēc tam skaļi noskanēja izlūka Burjakova aizturēšana 2015.gadā. ASV armijas karavīrs Teilors Lī iekrita vēlāk, bet tālāk seko klusums. Pēc diviem gadiem “iekrita” Argentīnas Ludvigs Gišs (Ludwig Gisch), kura īstais vārds ir Artjoms Duļcevs (Artem Dultsev) un sieva Anna Duļceva (Anna Dultseva). Maskavā viņus personiski sagaidīja Putins ar puķēm. Taču šī pēdējā bija eiropiešu operācija.
Trampa otrās prezidentūras laikā ASV pretizlūkošana it kā nav pārtraukusi darbu pret Krievijas izlūkdienestu aktivitātēm. Ir bijušas dažas aizturēšanas. Taču izskatās, ka Trampa administrācijas cilvēki vairs nav ļoti aktīvi krievu spiegu izķeršanā un apkarošanā. Tā kā tas bija agrāk. Izskatās, ka “Krasnova varas laikā” notikusi resursu samazināšana krievu spiegu izķeršanai. Ja salīdzinām bijušā prezidenta Džo Baidena prezidentūru ar Trampa otro periodu, tad redzam būtisku atšķirību. Ne tikai aizturēto spiegu skaitā, bet arī uzkrītoši atšķiras politiskās prioritātes, sadarbība ar Eiropas valstīm. Trampa laikā vairs nav arī Krievijas diplomātu “kolektīvās izraisīšanas kampaņu”, tā kā tas tika praktizēts agrāk.
Izskatās, ka nākamajām paaudzēm būs interesanti analizēt šodienas dokumentus, ja Tranps tos nesadedzinās.
