Zviedrijas parlaments. Attēls - Sveriges Radio.

Šodien zviedru parlaments nobalsoja ”par” Eiropas Savienības direktīvu (par komunikācijas datu saglabāšanu valstī).

Likums paredz turpmāku, visu komunikācijas datu saglabāšanu vismaz pusgadu. Šis pienākums tiks uzkrauts operatoriem, kas būs spiesti saglabāt visu mūsu interneta komunikāciju un mobila telefona zvanus, sms ieskaitot.

6 mēnešus uz priekšu, no 1. maija.

Tātad, lai valsts un vadība zinātu – ”kuri” ir zvanījuši, rakstījuši un ”kas” ir adresāts. ”Kad” saziņa ir notikusi un ”kur” komunikācijas brīdī ir atradušās attiecīgās personas.  

Pats sarunas vai komunikācija teksts vai audioieraksts nav jāsaglabā.

Tie, kas aizstāv šo iniciatīvu, uzskata, ka šādi fakti ļoti palīdzēs policijas darbā.

Šo direktīvu Brisele izdomāja pēc teroristu uzbrukuma Madridei 2004. gadā.

Pretinieki uzskata, ka šāda komunikācijas uzskaite rupji ierobežo cilvēktiesības un nav pieļaujama.

• Mēs sāksim būvēt gigantisku datu banku, lāgā neapjaušot, ka šie fakti var arī tikt ļaunprātīgi izmantoti! – šodien parlamenta debatēs uzsvēra vides partijas deputāte Marija ferma.

Sociāldemokrātiem liekas, ka šāds likums ”būtiski atvieglos policijas darbu (Elina Lundgrēna, S), – ja noziegums notiek uz ielas, tad policisti darbojas uz ielas. Ja pārkāpums notiek internetā, tad policijai jādod iespējas darboties tur!” – viņa uzsvēra.

• Tad jau iznāk, ka vispraktiskāk būtu ieviest obligāto iedzīvotāju čipēšanu. Katram – čips uz skausta un policijai vispār vien nebūtu nekādu problēmu!”, – bija sašutis Jens Holms (Kreisā partija). 

Man (šajā sakarībā) rodas asociācija ar govīm. Tām arī ausīs ir dzeltens ES čips.

Lopiņi ar čipiem. Foto - Svenska Dagbladet

Nebrīnīšos, ja drīz nonāksim pie cilvēkiem paredzēta varianta…

Citi deputāti domā, ka pusgads “nav nekas traģisks”, jo citās valstīs (Somijā, Francijā un Holandē) šos datus par iedzīvotāju komunikāciju saglabājot līdz pat 2 gadiem.

Pagaidām partijām nav izdevies panākt vienotību savu deputātu vidū tieši šajā jautājumā.  Ar nelielu pārsvaru uzvarēja valsts kā “lielā brāļa” idejas piekritēji.

Morgans Juhansons, Riksdāga Tieslietu komisijas vadītājs, ir optimistisks un uzskata, ka šī iniciatīva ir laba un noderīga. Viņam neliekas, ka mēs pamazām tuvotos  Orvela ”1984 gada” sabiedrībai un sākam stabilizēt policejiskumu valstī. 

Centra partijas Frederikam Federlejam ir pavisam cits viedoklis. Viņš uzskata, ka jaunais likums ir pazemojošs un aizskar mūsu neatkarību. Valstij, pēc viņa domām, nedrīkst piešķirt tik plašas iespējas kontrolēt savus iedzīvotājus.Vācijai šāds likums jau esot divus gadus un nekādi grandiozie policija panākumi pagaidām neesot manīti.

Viņam liekas, ka pēc divdesmit gadiem sabiedrībai būs kauns par šodienas ”lielā brāļa” iniciatīvām.

Zviedru sabiedrība par notikušo nav sajūsmā.