Vakar Zviedrijas parlaments nobalsoja par jaunās Eiropas Savienības direktīvas pieņemšanu. Jaunais likums Zviedrijā stāsies spēkā jau pavisam drīz – pirmajā maijā.

Tas paredz visa veida telekomunikācijas/interneta saziņas saglabāšanu. Sešus mēnešus to varēs izmanto policija un vara.

Notikušais ir satraucis zviedru sabiedrību un tāpēc politiķi šodien turpina taisnoties par vakardienas balsojumu. 

Kā galvenais arguments tiek izmantots refrēns par to, ka Brisele to ”jau bija izlēmusi” un ”mums nekas cits neatlika kā nobalsot par”.

Protams, ka šāda nostāja eiroskeptiskajā Zviedrijā forsē vēl kritiskāku attieksmi pret visu kas tiek ”darīts” vai ”pieņemts” Briselē vai Strasbūrā. 

Jaunā direktīva būtiski traucēs žurnālistu darbu. 

Šodien žurnālistu organizācijas aicina savus kolēģus aktīvi pārkāpt un apiet jauno likumu, kas būtiski apdraud preses izteikšanās brīvību Zviedrijā.

Zviedrijas žurnālistu savienība (SJF) savu kritisko nostāju šajā jautājuma jau paudusi.

Pēc zviedru likumiem – katram cilvēkam ir tiesības un pienākums ziņot medijiem par nopietniem pārkāpumiem darbā, sadzīvē, ikdienā. Ikvienam tiek nodrošinātās anonīmas kontakta iespējas ar žurnālistiem un medijiem.

• Jaunā Eiropas Savienības direktīva tagad pārvelk svītru šim darbam. Mūsu informācijas avoti vairs neuzdrošināsies piezvanīt uz redakciju brīdī, kad tas būs nepieciešams un viņiem būs ko teikt! Tagad viņi baidīsies, ka (ziņojot medijiem) uzreiz tiks atklāta arī viņu identitāte, – pauž sašutumu Zviedrijas žurnālistu savienības valdes loceklis Stefans Lindholms.

Tā saucamā ”avota aizsardzība” zviedru medijiem ir svēta lieta.

Mediju likums garantē avotu aizsardzību.

Demokrātiskajai sabiedrībai ir jānodrošina saviem iedzīvotajiem iespēja paziņot sabiedrībai, ja tiek pārkāptas normas, kāds ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli vai korumpējas. Tad ikviens cilvēks var par to ziņot reakcijai un medijiem ir jāaizsargā šī cilvēka (informācijas avota anonimitāte.

Šo pārkāpumu Latvijas pinkertoni, piemēram, nesen realizēja tā saucamajā Neo lietā (ar varu ielaužoties LTV žurnālistes datorā). Šeit šāds varas solis nebūtu iespējams.

Lai zviedriem neizveidotos līdzīgas varas varmācības izpausmes pret medijiem un to avotiem, ir jāsāk apzināti apiet šis likums.

Jāpanāk, lai tas nedarbojas.

Uz to šodien aicina ne tikai SJF, bet arī Zviedrijas Izdevēju Asociācija, kas publiski pauž to pašu viedokli.

Medijiem Zviedrijā jāturpina strādāt, garantējot avota anonimitāte.

Lai to panāktu, nāksies lietot teksta šifrus, kodus un visādā citādā veidā apiet varas izliktās lamatas mūsu komunikācijā.

Var gadīties, ka turpmāk parastie darba telefoni vairs ”neskaitīsies” un mēs iemācīsimies gudrāk lietot mobilos telefonus un datorus.

• Mums nopietni jāpārdomā kā mēs tagad strādāsim. Avota piegādātā informācija ir jāaizsargā. Nevaram pieļaut ka ”kāds” to iegrāmatos, lai pēc tam izrēķinātos ar mūsu avotu”, – šodien konstatē Dagens Nyheter redakcijas vadītāja Osa TIlberga.

Problēmas darbā (šīs direktīvas dēļ) radīsies arī juristiem mācītājiem, psihologiem un visiem tiem, kuru darbs paredz klusēšanas zvērestu.

Vara Briselē un Strasbūrā ar šo direktīvu ir iešāvusi sev kājās.