Gandrīz visu atrisinās pārdabiski spēki…

2012. gada 9. septembrī

Visiem patīk stāsti par labo varoņu drosmīgajām cīņām ar ļaunajiem ienaidniekiem. Šis žanrs caurvij mūsu kultūru un ir pārdzīvojis visus reliģiskos, ideoloģiskos un sociālos apvērsumus.

Vislabāk izdodas tad, ja varoni iespējams ”pasmelt” no reālās dzīves. Autentiskums savaldzina, labestība apbur un mēs esam gatavi ”ticēt līdz galam” tam, kuru esam izvirzījuši varoņlomai.

Diemžēl šī mūsu prasība pēc varoņiem un uzvarētājiem ir lielākā nekā piedāvājums spēj nodrošināt.

Ja reālo varoņu nepietiek, tad mēs viņus izdomājam. Fantāzija palīdz izvirpot no sapņiem un ilūzijām krāsainus varoņus un melnbaltus ienaidniekus, kurus mums tagad piedāvā popkultūra visos iespējamos veidos. Viens no tādiem ir 1932. gadā ASV dzimušais ”Man of steel” jeb Supermens, kurš kādreiz ieradās pie mums uz zemes pirms 75 gadiem no tālās, mīklainās planētas Kriptonas un savā ikdienā joprojām dzīvo klusu un pieticīgu caurmēra dzīvi kā Klārks – Kents.

Taču – brīdī, kad jāglābj pasaule viņš …nekavējoties pārvēršas par pārdabisku būtni, mainot savu identitāti un apģērbu, izturēšanos un izskatu. Tradicionāli šī lieliskā pārvērtība, lielā steidzībā norisinās telefona būdiņā.

Amerikāņu supermenu Jerry Siegel un Joe Shuster savu universiālo varoni radīja 1932. gadā un tā avoti bija Tarzāns, Zorro, Douglas Firbanks, Rudolph Valentīno. Koncepcijas pamatā bija pārliecība, ka jākombinē labāko no visas pasaules varoņiem.

Tagad šāds varonis no jauna parādījies arī pie mūsu horizonta. Biedrība Latvijas attīstībai ”jeb tā dēvētā Repšes biedrība pašlaik aktīvi strādājot pie vēl nedibinātās partijas programmas”  (www.pietiek. com) un tas nozīmē, ka publiskajā telpā uz balta zirga no jauna pavisam iejās nemirstīgais varonis Einars Repše.

Fanfaras!

Turpat līdzās ”kārpās” otrs varoņa stāvs –  baltais zirgs ar Nilu Ušakovu sedlos.

Fanfāras!

Modes konjunktūra piespiež mūsdienu varonim mainīt savu veidolu. Viņam jāapgūst jaunu frizūru, apģērbu un titulus un jāprot uzvesties atbilstoši modernajam laikam.

Viņam jāpiemīt instinktīvai sajūtai par to, ”kas ir labs” un ”kas ir ļauns”. Viņš ir morāli visaugstāk pozicionētā civilizētā cilvēka arhetips, kas aktīvi gatavs atrisināt visas esošās problēmas. Tātad – drosmīgs un tāds, kas cieši tik godīgumam. Gandrīz vai Jēzus tēls.

No vienas puses šis varonis ir ļoti cilvēcīgs, bet no otras puses – apveltīts ar pārdabiskām spējām un talantu.

Tieši tādi ir Repše un Ušakovs.

Gaidām un jau aplaudējām.

Taču varoņiem ir arī citas īpašības – viņi ir traki vīrišķīgi.

Vīrišķīgi šeit nozīmē – rupji, muskuļoti masīvi vīrieši, tādi, kas neņem citus galvā, uzskata sevi par izredzētajiem, kuriem likumi nav rakstīti, tādi, kuri var darīt visu un palikt nesodīti.

TC 9529

Lilastes pludmale ar motociklu pēdam smiltīs. 9. sept. 2012 .

Šodien es Lilastes jūrmala sastapu šādus varoņus.  Veselus trīs.

Viņi visi trīs bija tērpušies melnās motociklistu drēbēs (kā Zorro), drāzās uz motocikliem pa jūrmalu kā pasaules atbrīvotāji (Supermeni), gandrīz uzbrauca man virsū tieši pie jūras (kā mafijas bosi!) un dragāja kāpu smiltis bez bēdu kā vareni varoņi (kā PSRS armijas desantnieki).

Paguvu pierakstīt viena suprervaroņa motocikla reģistrācijas zīmi TC 9529.

Pēc tam viņi ar troksni metās pāri upītei un pazuda Saulkrastu virzienā.

Satikāmies visi no jauna – stundu vēlāk.

Koklītēs.

Trijotne ielīgoja uz kafejnīcas terases ar iznīcinošu pārākumu skatienā un ērti žonglējot ar lieliem alus kausiem rokās nosēdās pie gara galda. Pie ieejas ”piesieti gaidīja” viņu nogurušie rumaki, ieskaitot pazīstamo TC 9529.

Nolēmu iepazīties ar varoņiem. Piecēlos no sava galdiņa, izgāju ārā un laipni uzrunāju trijotni. Pavaicāju vai tie bija viņi, kas tikko samala jūrmalas pludmali Lilastē. Jā, esot viņi (trijotne atbildēja lepni). Vai viņi zina, ka braukt pa pludmali lielā ātrumā līdzās nav atļauts un nav pieklājīgi, labi, godīgi? Jā, viņi to zinot. Vai viņi arī zina, ka par to var sodīt? Nē, neviens viņus nesodīšot.

Sekoja neliels samulsums.

Jutos kā Sprīdītis pret Lutaušiem.

Pateicu paldies par info un atvadījos.

Trijotne blenza uz mani caur pieri, strēba tālāk savu stipro alu un pēc tam, braši uzlēca saviem rumakiem seglos ar promilēm māgā un galvā.

Varoņi.

Tādi ir mūsējie varoņi.

Kā lai no Tādiem paglābj sevi un mūsu valsti? Ja šādi motociklisti iedomājas startēt politika? Ko tad?

Diemžēl daudziem joprojām šķiet, ka gandrīz visu var atrisināt tikai šie pārdabiskie varoņi…tie, kas cenšas noskriet maratonu, nolidot helikopteros un samalt kāpas.

Kā lai mēs visi no viņiem atbrīvojamies?

Garīgi un praktiski?

 

9 thoughts on “Gandrīz visu atrisinās pārdabiski spēki…

    • Domāju, ka… ne par to šis stāsts. Mēs atļaujamies šo un to , šur un tur. Mazliet. It kā. Kas nu tur…, dažas promiles, daži km/st ātrāk, kkāda kāpa, pa auto logu izmests saldējuma papīrs,tukša pudele ceļmalā…, sīkums.
      Bet viss sākas ar mazumiņu. Un attieksmi – man pie kājas viss. Un tā katrs staigājam ar savu baļķi acī, smaguma nospiesti – ak, cik slikti,ak, kādi pēkas visriņķī. Re, re, kādas šamējiem skabargas.
      Nu ko lai dara. Jāsaprot. Grūta bērnība, izsutušas kāju pēdas, biezpiena trūkums organismā. Kompleksi. Mazvērtības.Un nespēja. Apzināties, kas esi pats.

  1. Jēkab, priekš kam sarežģīt dzīvi, skaitot nulkomāštrunts nez ko nez kāpēc? Dzīvojam vienkārši, viegli un skaisti. Iedzeram alu un skatam hokeju vai nedzeram neko ar grādiem un braucam – vienkārši un elementāri.
    Sandra, mans domā, ka šāda tipa ļaudīm lielākā bēda ir tāda, ka viņi nezina to, ka visupirms savu dzīvi gandē un pēc tam pa ceļam arī citiem. Man nav zināms, kad un kā šādas patiesības atklāsme varētu nokļūt pie šiem ļaužiem.

    • Tāds hronisks un histērisks naivums, vai ne? Vakar noskatījos drošības kontrolē kā pārbauda trīs tautiešus. Tur varēja uztaisīt 3 Borata filmas no šī procesa. Nemācēja neko nolikt uz lentes un beigās izgāzās visas somas un čipsu jūra noslīcināja Skavstas lidostu un galu galā …nemaz vairs nebija smieklīgi. Nekoordinētie varoņi.

  2. Ar varoņiem ir tā, kā vienā krievu filmā par pūķi, kurš apspieda cilvēkus. Kad varonis pūķi nogalināja, cilvēki tik un tā palika pakļāvīgi, krita ceļos varoņa priekšā un varonim nekādi neizdevās visus pārliecināt, ka viņi ir brīvi. Tāpēc arī supervaroņi nepalīdzēs.
    Par tiem braucējiem – invalīdi savus ratiņos taču drīkst braukt pa jūrmalu!

    • Jā, savādi mēs izvēlamies savējos varoņus. Ļoti savādi. Tie braucēji jūrmalā paši bija sajūsmā par sevi un savu brutalitāti ārdoties pludmalē. Taču tad kad viņus reāli uzraunāju Koklītēs, viņi izskatījās melni un maziņi. Kā puikas, kas nozaguši veikalā košļeni.:) Vienkārši nevajag raustīties no pašieceltiem pseidogigantiem.

  3. Jā. Mūsu sabiedrībā šāds ir tas ideāls – “īsts vecis”. Tāds, kurš pats par sevi, kuram likumi nav rakstīti ja vien pietiek superspēju citiem “sadot pa galvu vai seb tikai sist”. Tāpēc arī tik daudziem imponē šeit pārfrazētā teksta autors. Tāpat daudziem imponē arī Jūsu aprakstītā trijotne. Jo tas spēks, kas ar saprātu un intelektu pārmaina pasaulinav tik taustāms un uzskatāms, kā tas, ar kuru sadod rokas stiepiena attālumā esošajam pa purnu. “Īsti veči” nevis izdara mums visiem ko labu, bet kādam konkrētam ko sliktu, tā lūk.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s