Eiropas Parlaments aicina ”uz paklāja” Dāniju. Bēgļu dēļ

Brisele izsaukusi dāņu valdības ministrus (viņu realizētās bēgļu politikas dēļ). Veselus divus ministrus (!) iztaujās Briselē rīt no rīta. Pērienu nāksies saņemt ārlietu resora vadītājam Kristianam Jensenam un Migrācijas ministrei Ingerai Stojbergai.

Pilsoņu brīvības un tiesību komisija jūtas satraukta. Folketings otrdien grasās pieņemt jaunu likumu, kas turpinās ierobežot ārzemnieku tiesības Dānijā.

Turpmāk varēs: 1) konfiscēt bēgļu īpašumu (dārglietas, naudu) kā samaksu par uzturēšanos Dānijā; 2) ģimenes apvienošana bēgļiem Dānijā nebūs iespējama ātrāk kā pēc trim gadiem. Pret šiem priekšlikumiem iebilst Brisele, UNHCR un ANO cilvēktiesību komiteja.

Pašiem dāņiem šķiet, ka viņi ir nesaprasti. Ārlietu ministrs uzskata, ka vainīgie ir Dānijas eiroparlamentārieši, kuri kūda ārzemniekus pret Dāniju. Viņiem būtu jāaizstāv sava valsts. Tā domā ministrs. Pretējās domās ir Dānijas eiroparlamentārieši.

-Mēs šo putru neesam ievārījuši, mēs neesam radījuši pamatu gigantiskām rubrikām starptautiskajā presē. To savārījusi mūsu valdība pati, – uzskata Mortens Helvigs, Die Radikale pārstāvis Eiroparlamentā. Līdzīgās domās ir arī Margarete Aukena no Sociālistu Tautas partijas, kas ir pārliecināta, ka valdība aģitējot pret ieceļošanu Dānijā, pati sev sabojājusi dzīvi.

Dānijas ārlietu ministrs jau septembrī aktīvi uzstājās pret zviedru labvēlīgo bēgļu politiku, uzsverot Facebook, ka ”ir laimīgs, ka nedzīvo Zviedrijā”. Tam sekoja mediju vētra abās valstīs un rezultāta šiem “kautiņiem” pagaidām nav.

Protams, ka situācija nav viennozīmīga. Bēgļu plūsmas apturēšanai Eiropas Savienībai nepietiek spēka un nav pat spēju tikt ar šo problēmu galā.

Dānija vienmēr atšķīrusies ar ļoti radikālām reakcijām imigrantu uzņemšanā. Tā tas bija bēgļu plūsmas laikā otrā pasaules kara laikā. Tāpat tas ir arī tagad. Taču Briseles ”uzrukšana” dāņiem šobrīd neliekas loģisks un vajadzīgs pasākums, jo problēma šādi netiek atrisināta un vairāk izskatās pēc operetes pozas nevis pārdomāta politiska soļa.

Vai mēs atbalstām vai iebilstam? Kā ir ar mums?

Zviedri pieprasa, lai ES akceptē karalistes robežkontroles pagarināšanu vēl uz 18 mēnešiem.

Skärmavbild 2016-01-24 kl. 19.19.27

Vācijā jau reģistrēts viens miljons patvēruma meklētāju un tieši vāciešu reakcija laikam būs noteicošā šajā jomā. Kancleres Merkeles plāns A par to, ka visām dalībvalstīm draudzīgi jāsadala bēgļi savā starpā – nedarbojas. Viņa atsakās piekrist arī Austrijas prasībai par “griestu ieviešanu”. Partijas kolēģe Julia Kloknere (CDU) šobrīd piedāvā plānu A2, kas mazliet atgādina “griestu loģiku”, taču (kā norāda Der Spiegel) to nedrīkst saukt par plānu B. Tas būšot pārāk radikāli.

Taču, kā jau tas politikā pieņemts – spēle notiek aizkulisēs. Tajās var redzēt, ka Vācija faktiski jau ir ieviesusi robežkontroles uz Austrijas robežas. Kontrolētājiem vajag algas un valsts kasi tas apgrūtinās vēl par + 10 miljardiem eiro gadā.

Pagaidām valstis spējušas vienoties vienīgi robežu kontroles jautājumā. Tas nozīmē, ka nāksies “modificēt Šengenas vienošanos” un panākt, ka Grieķija tiek izstumta no zonas, jo palaidusi vaļā savas robežas visiem vējiem.

Nesen 29.11. ES un Turcija noslēdza vienošanos, ka Turcija uzraudzīs/apsargās ūnijas robežas no bēgļiem par samaksu 3 miljardu eiro apmērā. Tiktāl viss OK, bet kurš sāks pirmais?  Vai ES vispirms samaksās “uz priekšu”, jeb turki pirmie sāks samazināt bēgļu straumi un tikai pēc tam eiropieši par to samaksās? Itālija un Grieķija negrasās maksāt.

Kā vajadzētu rīkoties tālāk? 

 

7 thoughts on “Eiropas Parlaments aicina ”uz paklāja” Dāniju. Bēgļu dēļ

  1. Nezinu. Es gribētu uzņemt tikai tos, kam patiešām draud briesmas, jo dzīve ir slikta, bet Eiropa nav bezizmēra un tās iespējas tikt galā ir vēl mazākas, īpaši, ja valstis turpinās nesadarboties. Taču kā atšķirsi tos, kas bēg no sliktas dzīves, no tiem, kam draud reālas nāves briesmas, īpaši atkritējiem. Kurš noteiks, cik daudz no Bībeles jāzina bijušajam musulmanim, lai viņu varētu atzīt par kristieti? Ar ateistiem ir vēl sarežģītāk, jo, kā rāda, piemēram, inkvizīcijas protokoli, pie secinājuma par dieva neesamību (mūsdienās – par dieva esamības pierādījumu trūkumu) var nākt arī nelasot gudras grāmatas. Turklāt tie, kam tur bija nauda gudrām grāmatām, jau sen ir iekārtojušies.
    Ar ģimenēm arī ir tā, ka, protams, uztraukums par to, kas ar tuvajiem un mīļajiem notiek, var apgrūtināt integrēšanos, tikai, ļaut apvienoties visiem, nozīmē padarīt situāciju absolūti nekontrolējamu. Jā, bērnus (acīm redzot piemērojot mūsu pašu vecuma kritērijus) ar vecākiem (vai pārīti tuvu radinieku) apvienot vajadzētu, droši vien, jo, lai gan bērnu namā viņš latviešu valodu apgūtu ātrāk, taču kopā ar citām iemaņām un pārliecībām (piemēram, ka mīlestība ir mērāma mantās), ko labāk nevajadzētu. No otras puses, īpaši, ja runa ir par tiem, kas drīz nebūs bērni arī pēc mūsu kritērijiem, vecākiem vairs nebūs nekādas nozīmes. Nepilngadīgos brāļus un māsas it kā vajadzētu apvienot, vismaz pēc mūsu standartiem, bet ej nu sazina – apvienot tikai apvienošanas pēc…

  2. Ja pieņemt, ka “Lielā tautas staigāšana II” nav apturama un izbeigsies kad tā pati izbeigsies, tad jārīkojas tā, lai izmantotu lielāko labumu no situācijas.
    Piemēram, apmācīt patvēruma meklētājiem programmēšanu. Vairākās Eiropas valstīs šobrīd ir IT darbinieku deficīts, tajā skaitā Baltijā. Ja Baltijas valstu uzņēmumi piedāvātu apmācību un darbu patvēruma meklētājiem pretī saņemot nodokļu atlaides no Valsts, labums būtu visām pusēm.

  3. Ar dārglietām un naudu ir vēl sarežģītāk. No vienas puses, izņemot ja bēglim neko vairāk par valodas kursiem un vakcīnām nevajag (nu vismaz to taču varētu uzņemties?), tiks iztērēti vērā ņemami līdzekļi. No otras puses, ticīgajiem, tai skaitā trūcīgajiem, piemīt vēlme ieguldīt daudz naudas reliģiskos atribūtos. Ir arī ģimenes piemiņas lieta. Pārbaudīt, vai tas ir mantojums, vai iegādāts par naudu, kas iegūta pārdodot īpašumu, var izrādīties problemātiski.
    Turklāt vēl jau ir tas aspekts, ka bēgļi, par kuriem nerūpēsies vispār, diez vai paklausīgi nomirs badā vai dosies prom. Daži varbūt uzdursiem mācītājam Cālītim līdzīgam cilvēkam, citi uz laiku apmetīsies pie radiem (kuri, ja vien nav ieceļojuši sen, paši iespējams dzīvos spiedīgos apstākļos), bet būs arī tādi, kas izvēlēsies vardarbību. Ēst taču vajag! Protams, ja attieksme pret pašu pilsoņiem ir: nav ko tādās vietās/laikā vazāties (ar to es domāju mūsu valsti), tad tā nebūs motivācija. Ja visu dos tāpat, tad viņi turpinās slaukt valsti visu mūžu, un, ja valsts liks strādāt, ies zagt un laupīt? Daži noteikti, īpaši nabadzīgākās ES valstīs, taču pārējie, ja viņi varēs iegūt izglītību (kāda nu kuram nepieciešama) un vietu, kur dzīvot, līdz viņus varēs atzīt par spējīgiem tikt galā pastāvīgi (analfabētu gadījumā tas būs ilgi, bet…) – viņu ticība galu galā arī neatbalsta zagšanu.

  4. Reakcija pret dāņiem ļoti izskatās pēc: “Kā mēs to neiedomājāmies?” un “Nē, viņi neizspruks!” Un militārie konflikti noris daudzviet. Pievienojam katastrofālu sausumu un badu (lai gan tie īpaši nemūk, bet gaida palīdzību) …. Pamatīga putra ir ievārījusies, kamēr visi vienkārši piefiksēja faktu, ka Visusjūrā atkal ir kāds transportlīdzeklis nogrimis un cilvēki ir noslīkuši.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s