Turpinot iesākto tēmu par ļaunumu mākslā

2012.gada 24. marts

Masu slepkava Breivīks teātra cilvēkiem tomēr mieru neliek. Ir plānota jau nākamā teātra izrāde, kurā paredzētas politiķa Gerta Vildera (Geert Wilders) sarunas ar masu slepkavu Andersu Bēringu Breivīku.

Lugas dramaturģiju veido pazīstamais dramaturgs un ziņu komentētājs Teodors Holmans Amsterdamā.

Projekts jau izraisījis sabiedrības sašutumu Nīderlandē un Norvēģijā.

Dramaturgs apgalvo, ka izprotot ”vairākas Breivīka idejas”

Nē, viņš neesot Breivīka domubiedrs, taču dažas idejas esot interesantas.

Autors paredzējis risināt savus dialogs pirms liktenīgajām 22. jūlija slepkavībām Norvēģijā. Runa būšot par ”pieeju” problēmai.

Norvēģu ekstrēmistu analītiķis Anders Rāvīks Jupskos medijiem uzsver, ka pastāv diezgan daudz uzskatu atšķirību starp labējo populistu Vildersu un slepkavu Breivīku.

–   Līdzīgi viņi ir tikai pieejā islāmam, uzskatot to par ideoloģiju nevis reliģiju. Atšķirīga ir abu pieeja demokrātijai, – konstatē pētnieks. 

Protams, ka Holande arī ir noenkurojusies labējo populistu zonā, sakarā ar Pima Fortūna un Teo van Goga slepkavībām. 

Ir izveidota ”Teo draugu” grupa, kurā , starp citu, ietilpst arī pats Teodors Holmans.    

 

Breivīks nedod miera arī skotiem.

Skotu dramaturgs Deivids Greigs (David Greig) arī raksta lugu par notikumiem Oslo un Utoijā, kur norvēģu masu slepkava nogalināja 77 cilvēkus.

Luga pagaidām saucas ” Vīrs” un tā pirmizrāde jau paredzēta nākamgad Norvēģijā un Lielbritānijā.

NRK veiktā aptauja liecina, ka norvēģiem nepatīk šī dramaturgu aizraušanās ap Norvēģijas traģēdiju, taču dramaturgiem šis materiāls liekas iedvesmojošs.

–   Man ir pārliecība, ka ar cilvēkiem par šīm lietām jārunā tagad, kamēr no rises vēl nav mitoloģizējušās”, – uzskata skotu dramaturgs.  

Nebrīnīšos, ja kāds pēkšņi iedomāsies sākt dialogus ar slepkavu arī Rīgā.

2 thoughts on “Turpinot iesākto tēmu par ļaunumu mākslā

  1. “Dramaturgs apgalvo, ka izprotot ”vairākas Breivīka idejas”” – blēņas. Breivīka ideja bija – un tā ir viņam izdevusies – kļūt populāram. Un, ja es kaut ko sajēgtu no psiholoģijas, tad varbūt pat teiktu ka nenobriedušas personības “bērnības trauma” – skaudība pret “zelta jaunatni”, kura viņu neņem savā bariņā. Jo ne jau musulmaņus viņš šāva. Bet savējos, norvēģus. Idejas ir “aiz matiem pievilktas”.
    Ja viņš tiešām cīnītos pret islama izplatību Eiropā – kā te mēģina iestāstīt, un šie tik tpa lētas slavas kārie režisori atkārto, cerēdami uz viņa rēķina nogrābt arī savu “slavas kušķīti” – tad viņš nevis zīmētos ar perversi pašnāvniecisku akciju, bet strādātu ar “melnu muti”, lai attīstītu vērtības, kuras stādīt pretī islama šaurajam, aprobežotajam pasaules skatījumam. Ja viņš būtu kareivis – šā vārda labākajā nozīmē, tad viņam savs uzbrukums būtu jāvērš kaut vai pret kādu islāmistu kaujinieku bāzi. Kā starp citu, rīkojās viņa piesauktie templieši – kuru statūti, starp citu, aizliedza nogalināt sievietes un bērnus. Nu jā, bet kaujinieku nometnē taču var dabūt pretī…
    Ļaunuma tēma mākslā… arī ļaunums var būt dižens. Breivīka ļaunums ir gļēvuļa ļaunums.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s