Modernam skrējējam “vajag” arī navigatoru, pulsa skaitītāju, pēdu sensorus un citus aksesuārus.

2011.gada 3. jūlijā

Saule šovakar Liepājā norietēja 22.30. Ieslīdēja jūrā kā pa slidkalniņu. Pāri palika sarkana svītra virs horizonta. Apkārtējie fotografēja saules pazušanu telefonos un izskatījās briesmīgi apmierināti. Forši. 🙂 Siltais gaiss bija izvilinājis liedagā basketbolistus, viņu karsējus, sievietes un bērnus un visus pārējos, kas karājās uz krēsliem bārā pie Glābšanas stacijas.

Lēni čāpoju mājup, gar jūru no Vīna studijas. Rosē vīns, viena glāze noder vēlos siltos vasaras vakaros, kad dzejot par vēju prot pat vārna, kas šūpojas uz drāšu žoga.

Pie horizonta kuģi gaida rindā uz ostu. Septiņi grīvā un un trīs jau bīdās iekšā pie jūras vārtiem.

Liepāja ir valsts. Suverēna. Rīgas likumi un loģika te nedarbojas.

Viss notiek citādāk, zemenes maksā dārgāk, saule spīd spilgtāk, odi kož maigāk un Ziemupes (vāciešiem pārdotā) kadiķu birzs smaržo kā mimozu pļava.

–   Ziniet, mums te viss ir pavisam īsts, bet cilvēki no ārpasaules to nesaprot!, – skaidro meitene ar garu bizi pie Rūķupes. Viņa stāsta un stāsta un es iedomājos, ka no šiem tekstiem iznāktu laba translācija televīzijā.

Rīt no rīta skriešu kārtējo krosiņu. Kā parasti. Man personīgi paši svarīgākie atribūti šķiet labas krosenes un naģene. Taču izrādās, ka šis laiks ir jau aizgājis un tagad skrienot no rītiem vai pa vakariem krosu ir jāprot būt modernam.

Zviedriem tagad ir modē skriet no rītiem, tāpēc ”skrējēju industrija” uzņem apgriezienus un ”apgroza miljardus”. Runa vairs nav tikai par parastām treniņbiksēm, krosenēm un krekliņu. Tagad vairs nepietiek ar manam melnajām biksēm, Assic krosenēm, un Peak Performance kreklu. Tagad vajag navigatoru, pulsa skaitītāju, pēdusensorus un vēl veselu kaudzi ”nepieciešamu” atribūtu, kas padara parastu rīta skrējēju par modes lauvu.

Pēdējo 10 gadu laikā skriešanai paredzētu preču apgrozījums zviedru sporta veikalos ir dubultojies. Tos pērk visvairāk.

Skriešana ir kļuvusi par modes lietu. Skrien visi un dara to dažādi.

Intersport ķēdes pārdošanas apjomi skrējējiem 2010. gadā pieauga par 10% ir pamats prognozēt, ka  2011. gads būs vēl produktīvāks.

Viens skrien pa mežu, citi pa asfaltu. Vieni skrien tikai saulainā laikā, citi lietū un salā.

Izglītotākā un turīgākā zviedru daļa šobrīd skrien no rītiem un pa vakariem visintensīvāk.

Visvairāk skrējēju ir pilsētu centros, kas joņo ne tikai pa parkiem un ielām, bet arī ir gatavi braukt ar automašīnām no rītiem uz pludmalēm vai stadioniem.

Maratoniem un grupu skrējieniem piesakās aizvien lielāks dalībnieku skaits.

Caurmērā zviedru skrējēji ik gadus iztērē ap 450 latu sporta inventāra iegādei. Krosenes ir zelta bedre. Taču neatpaliek arī tērpa dizains, speciālo ūdens pudeļu, iPhone turētāju un  skrējēju dienasgrāmatu bizness.  Kur nu vēl spuldze pie ziemas cepurēm, īpaši bērnu ratiņi, kas paredzēti skrējējiem – jaunajiem vecākiem (maksā apmēram 500 latu) un vesela kaudze aksesuāru, kas atšķir vecmodīgu skrējēju no moderna krosista.

Es rīt skriešu gar jūru pa vecam.

Kā jūs?

3 thoughts on “Modernam skrējējam “vajag” arī navigatoru, pulsa skaitītāju, pēdu sensorus un citus aksesuārus.

  1. Tik tiešām – viena no pirmajām “lietām”, kas piesaistīja uzmanību viesojoties Stokholmā, bija skrējēji/-as. Un skrituļotāji/-as, velosipēdisti/-es. Praktiski visur. Jo par viņiem ir padomāts. Mums te taisa kaut kādus mistiskus veloceliņus, kuri nereti beidzas “nekurienē”. Nemaz nerunājot par ietvju un celiņu kvalitāti. Īsā pastaigā no Torsvik uz Baggeby likās, ka viņi skrien ne jau skriešanas pēc, bet gan tādēļ, ka vienkārši ir kur to darīt. Ja pilsētas tēvi rūpējas par pilsētniekiem, viņi labprāt izmanto sniegtās iespējas. Un tas atspoguļojas daudzviet.

    • Par atpūtu mūsu valstī nedomā. Ilgi gaidīju kad beidzot attīrīs Juglas ezeru (normalizēs caurteci, kurai PSRS laikā tika manīta gultne) un savedīs kārtībā pastaigas takas ap Brīvdabas muzeju, Piemēram. Rīgas Vidzemes priekšpilsētas cilvekiem tur būtu rekreācijas vieta. Skansena pieredze Stokholmā to lielski apstiprina. Nekā. Noskatoties kā cilvēki sajūsmināti minas pa veloceliņiem, gribētos viņiem nodrošināt šo “kustēšanās iespēju” daudz plašāka un drošakā diapazona. Savādi, ka veloceliņūs projektē tik neaptēsti cilvēki. 😦

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s