2011.gada 3. jūlijā

Saule šovakar Liepājā norietēja 22.30. Ieslīdēja jūrā kā pa slidkalniņu. Pāri palika sarkana svītra virs horizonta. Apkārtējie fotografēja saules pazušanu telefonos un izskatījās briesmīgi apmierināti. Forši. 🙂 Siltais gaiss bija izvilinājis liedagā basketbolistus, viņu karsējus, sievietes un bērnus un visus pārējos, kas karājās uz krēsliem bārā pie Glābšanas stacijas.

Lēni čāpoju mājup, gar jūru no Vīna studijas. Rosē vīns, viena glāze noder vēlos siltos vasaras vakaros, kad dzejot par vēju prot pat vārna, kas šūpojas uz drāšu žoga.

Pie horizonta kuģi gaida rindā uz ostu. Septiņi grīvā un un trīs jau bīdās iekšā pie jūras vārtiem.

Liepāja ir valsts. Suverēna. Rīgas likumi un loģika te nedarbojas.

Viss notiek citādāk, zemenes maksā dārgāk, saule spīd spilgtāk, odi kož maigāk un Ziemupes (vāciešiem pārdotā) kadiķu birzs smaržo kā mimozu pļava.

–   Ziniet, mums te viss ir pavisam īsts, bet cilvēki no ārpasaules to nesaprot!, – skaidro meitene ar garu bizi pie Rūķupes. Viņa stāsta un stāsta un es iedomājos, ka no šiem tekstiem iznāktu laba translācija televīzijā.

Rīt no rīta skriešu kārtējo krosiņu. Kā parasti. Man personīgi paši svarīgākie atribūti šķiet labas krosenes un naģene. Taču izrādās, ka šis laiks ir jau aizgājis un tagad skrienot no rītiem vai pa vakariem krosu ir jāprot būt modernam.

Zviedriem tagad ir modē skriet no rītiem, tāpēc ”skrējēju industrija” uzņem apgriezienus un ”apgroza miljardus”. Runa vairs nav tikai par parastām treniņbiksēm, krosenēm un krekliņu. Tagad vairs nepietiek ar manam melnajām biksēm, Assic krosenēm, un Peak Performance kreklu. Tagad vajag navigatoru, pulsa skaitītāju, pēdusensorus un vēl veselu kaudzi ”nepieciešamu” atribūtu, kas padara parastu rīta skrējēju par modes lauvu.

Pēdējo 10 gadu laikā skriešanai paredzētu preču apgrozījums zviedru sporta veikalos ir dubultojies. Tos pērk visvairāk.

Skriešana ir kļuvusi par modes lietu. Skrien visi un dara to dažādi.

Intersport ķēdes pārdošanas apjomi skrējējiem 2010. gadā pieauga par 10% ir pamats prognozēt, ka  2011. gads būs vēl produktīvāks.

Viens skrien pa mežu, citi pa asfaltu. Vieni skrien tikai saulainā laikā, citi lietū un salā.

Izglītotākā un turīgākā zviedru daļa šobrīd skrien no rītiem un pa vakariem visintensīvāk.

Visvairāk skrējēju ir pilsētu centros, kas joņo ne tikai pa parkiem un ielām, bet arī ir gatavi braukt ar automašīnām no rītiem uz pludmalēm vai stadioniem.

Maratoniem un grupu skrējieniem piesakās aizvien lielāks dalībnieku skaits.

Caurmērā zviedru skrējēji ik gadus iztērē ap 450 latu sporta inventāra iegādei. Krosenes ir zelta bedre. Taču neatpaliek arī tērpa dizains, speciālo ūdens pudeļu, iPhone turētāju un  skrējēju dienasgrāmatu bizness.  Kur nu vēl spuldze pie ziemas cepurēm, īpaši bērnu ratiņi, kas paredzēti skrējējiem – jaunajiem vecākiem (maksā apmēram 500 latu) un vesela kaudze aksesuāru, kas atšķir vecmodīgu skrējēju no moderna krosista.

Es rīt skriešu gar jūru pa vecam.

Kā jūs?