Politiķi kā modes preču zīmes. H&M mēģinās izpeldēt no krīzes. Arī Latvijā.

2012. gada 27. janvārī

Kas kopīgs Maocedunam, Nerū, Hilarijai Klintonei un Jūlijai Timošenko?

Viņu apģērba stils reprezentē politisko domāšanu. 

Kurš gan neatceras tikko aizsaulē aizgājušo Ziemeļkorejas līderi Kim Jongu II ar viņa haki krāsas kostīmu – diktatūras uniformu un gigantiskajām saules brillēm uz deguna, kurām viņš knapi redzēja cauri.

Turpat līdzās uznirst Maoceduns ar savu cietumnieka tērpu atgādinošo proletariāta diktatora kostīmu.

Plānajās drēbēs vienmēr redzams arī indiešu Džavaharlals Nerū  – baltās biksēs, svārkos un īsā jaciņā ar neiztrūkstošo cepurīti galvā.

Nerū stils bija cieši saistīts ar tautisko apģērbu, taču viņa politiskā savdabība piesaistīja arī tērpu dizaineru uzmanību. Pat The Beatles un Sammy Davis Jr. šī politiķa iespaidā (tolaik) sāka tērpties uz skatuves kreklos ar ”augstajām Nerū” apkaklītēm.

 

 

Mūspašu Einārs Repše to realizēja ar krietnu nokavēšanos. 🙂

Protams, ka dāmu politisko uniformu plejādē joprojām nepārspētā ir Margareta Tečere ar visām savām rokas somiņām. Simbols konservatīvajai domāšanai un britu valsts uzņēmumu privatizācijām.

Interesanti vai Angela Merkele arī ieies vēsturē ar saviem bikšu kostīmiem un simbolizēs Vācijas apvienošanās sekas? Eiro krīzi?

Jūlija Timošenko ar savu bizi ap galvu kā Ukrainas krīzes un cilvēktiesību pārkāpumu upuris?

Nelsons Mandeila ar saviem košajiem krekliem?

Izturība, ticība ideāliem un ilgi cerēta brīvība ar nepatīkamo personīgās drāmas pēcgaršu?

Protams, ka politmode ir kungu parāde. Patlaban vienīgā sieviete šajā ”vīriešu pirtī” ir Hilarija Klintone, kura ar saviem kostīmiem vairāk atgādina vīrieti.

Pirms diviem gadiem Times sastādīja sarakstu ar vissliktāk ģērbtajiem pasaules politiķiem.

Četri pirmie toreiz un…arī tagad šajā sarakstā ir Kims Jongs II, Muamars Kadafī, Maoceduns un Fidels Kastro.

Kubas līderis godpilno vietu izkaroja nevis patiecoties sev tradicionālajai armijas uniformai, bet gan dēļ treniņtērpiem, ar kuriem mugurā viņš pēdējos gados defilējis cauri pasaules preses pirmo lapu fotogrāfijām. Starp citu, to skaitā ir arī amerikāņu Nike treniņtērps!

Neaizmirsīsim, ka Nike  preces ir pakļautas ASV tirdzniecības embargo un joprojām nedrīkst tikt pārdotas Kubā!!!

Diez kur Fidels dabūja šo treniņtērpu? 

Mūsu pašu politiķi pagaidām ar īpašu stila konsekvenci neizceļas.

Nepalīdzēs arī zviedru ”hennes och mauric”  jeb H&M ienākšana Latvijas tirgū.

2011.gads šai zviedru kompānijai nav bijis tik sekmīgs kā varētu vēlēties 6,8 miljardi kronu ir mazliet mazāk nekā tika prognozēts. Drēbju tirdzniecība ”sarāvusies”. Kokvilnas cenas kāpums pasaules tirgū, siltā ziema un bezdarbs dara savu – H&M apgrozījums pērn krities par 1%.

Pašlaik koncerns plāno atvērt 280 jaunas tirdzniecības vietas un ar šo palielināt apgrozījumu par 8%.

Jauni veikali šogad plānoti Latvijā, Bulgārijā, Malaizijā un Taizemē.

Nezin vai mūsu politiķi tāpēc sāks ģērbties modernāk?

Kurš pie mums ir šobrīd tērpies vislabāk?

Manuprāt tas ir mūsu sniegavīrs jeb sniega kaķis! Stilīgs un elegants!

Sniega kaķis.  27.01.2012.

Sniega kaķis.

6 thoughts on “Politiķi kā modes preču zīmes. H&M mēģinās izpeldēt no krīzes. Arī Latvijā.

  1. Musu politiki un ieredni, kas ir starp visnabadzigakajiem Eiropa un parstav vienu no nabadzigakajam valstim Eiropa pilnigi noteikti nedrikst valkat neko dargu. Tacu vini parstav ari vecu Eiropas kulturnaciju, kas nelauj viniem nerupeties par to, ka vini izskatas. Tatad gliti, ar gaumi, bet leti – ta jaizskatas Latvijas politikim, un vislabak saja segmenta darbojas tiesi Skandinavu apgerbu veikali – Cubus, Dressmann, H&M.

    • Zel, ka Latvijas mediji (kas komentē publisku personu apģērbu) jauc dizaineru modi ar protokola noteikumiem. Politkā un diplomātijā ir strikti noteikumi kā “drīkst” izskatīties piemēram pats augstākais vadītājs un kā viņa PR sekretārs. Amatu nolasa no apģērba. Tur daudz nedrīkst improvizēt. Tas nozīmē, ka Armani utt. neko nenozīmē. Faktiski par to vajadzētu publiski runāt vairāk.

  2. Latvijā jauc pat elementārus apģērba stila virzienus…. Piemēram, Repše, ar savu svītraino ādas uzvalku absolūti nepiemērotās situācijās kļuva necerēti “populārs”…. Savukārt popzvaigznes, piemēram Pugačova lieliski zina, ka notievējusi, elegantā Valentino vakarkleitā nevienam vairs neliks par sevi runāt…Jo to, ka viņas kuplajai figūrai bezgaumīgi balahoni nepiestāv, saprot pat katrā Sibīrijas sādžā… un runā… Apģērbs kā PR instruments! Bet Latvijai līdz tam vēl tālu!

    • Manuprāt, tā nav kāda ”jaukšana” – tā ir atdarināšana. Cenšanās atdarināt kaut kur, kaut kad redzēto rietumos likumsakarīgi noved pie komiskām situācijām. Starp citu, tāda cenšanās atdarināt ”kungu tautu” manieres (‘kārkluvācieši’) spilgti aprakstītas romānā ‘Mērnieku laiki’ :
      ”Pēc dziedātājiem ienāca pa brītiņu ērģeļu korī Švauksts ar neganti čīkstošiem zābakiem, sarkano šalli ap kaklu virs svārkiem, lielu, vecu gardibeni uz rokas, mazu ceļinieka somiņu pie sāniem un baltiem cimdiem rokā, virs kuriem bij samaucis daudz gredzenu. Viņš, kā jau arvienu taisījās un solījās, bij nogājis pagājušā pavasarī patiesi uz pilsētu dzīvot, solīdamies ietaisīt tur lielu tirgošanos ar liniem, labību un visiem laucinieku ražojumiem. Šad un tad Švauksts piestājās arī gan pilsētā par pircēju pie daža laucinieka preces, aplūkodams tikpat pašu laucinieku, kā arī viņa preci caur pangsneju jeb uz deguna uzspraužamo brilli it kā no kalna gala, bet aiz latviešu valodas trūkuma viņš nespēja nekad ar lauciniekiem sarunāties. Turpretī, kad atgadījās kāds, kas prata vāciski, tad Švauksts aplūkoja tādu caur pangsneju vēl varenāk un aizgāja, šos vārdus uzsaukdams: “Was? Bauer schprechen par deitsch?” Vēlāk dažs viņu redzēja kaut kur par bodes puisi vai citur par sētas apkopēju, tad pie kādiem linu tirgotājiem par svaru puisi, kur izlikās allaž par linu zortētāju jeb brāķeri un runā turējās saviem kungiem visur līdz, sacīdams: “Uns kan zahlen mehr preis, wi andere, darum das wir… e… me… liferejam preci selber akurat direkt uz auslandi un umkostes ist fir uns… mm… pavisam schtrunt! Zehn tausen rubel so oder so – wi spitschk!” Pēdīgi bij dažs viņu redzējis arī pie namu mūrētājiem par kaļķu taisītāju un ķieģeļu pienesēju. Tur viņš stāstīja tāpat lieliski: “Also uns machen famose jebeide mit seks taschen fir zwei under tausen rubel silber jelt. Wir einrikten dort loschis fir heren, maschinu ausstelung, pakamber fir – fir das wirtschaft, gros lehģer no… no… ei deiwel – no sveces un ziepes, apteķer fir medicinen, goldmacher, restorazij, wo tcinken, schlafzimer, heiskeler fir weinnihderlage unt ales mehjlige.” Visās vietās un ikkatram viņš darīja sevi pazīstamu ar šiem vārdiem: “Mihr eisein her Schwaukste.” Pēdīgi uz rudens pusi bij Švauksts redzēts vēl silā pie slīperu tēšanas un tagad pat pagājušā nedēļā atnācis atkal mājā.”
      http://www.korpuss.lv/klasika/Senie/Kaudz/BK0302.htm

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s