Bumbas no biezpiena un troņa mantošana bez komentāra. Intelektuālā gripa?

2011.gada 29. oktobrī

Mana rokas bagāža vakar tika aizturēta. Kaste ar mugursomu un jaku gulēja uz grīdas, pie  kontroles monitora galda kājas. Kā bīstama krava.

”Kontroles sieviete” to pārnesa ar respektu un nolika man priekšā.

–   Kas jums tur iekšā? – viņas balss skanēja bikli, kā sabijusies.

–   Mantas un …biezpiens, – godīgi atbildēju.

–   Biezpiens? Skaidrs. No tā jums būs jāatvadās!

–   Kāpēc? Tas nav šķidrums!

–   Jā, bet tas satur šķidrumu un no tā var izgatavot spridzekli.

–   No biezpiena? Spridzekli?  

–   Ja, protams! – uzraudze triumfēja eksperta pārliecības intonācijā.

–   Varbūt gribat to apēst? – viņa domīgi raudzījās uz mazu paciņu ar uzrakstu ” Kesella” (100 g). Paciņa bija krāsaina, glīti noformēta ar diviem caurspīdīgiem vāciņiem. Skaists ražojums.    

–   Tepat var apēst? – jautāju un centos novaldīt smieklus.

–   Nē, jums jāiet atpakaļ ārā un tad jāstāv rindā vēlreiz. Jūs nokavēsiet lidmašīnu.

–   Skaidrs, – apstiprināju padevību likumam un sāku iztēloties kā gara auguma terorists, greznojies ar garu, melnu nekoptu bārdu ”vāra” no manas ”Kesellas” spridzekli.

Loģiskais atlikums?

Ceru, ka kontrolapskates birokrātei arī nāca smiekli par to ko viņa dara un ir spiesta darīt tālāk. Sekot labi domātām, bet būtībā muļķīgām instrukcijām.

Ceru, ka cilvēki, kas spiesti strādāt muļķīgās situācijās to apzinās paši un no šīm situācijām psiholoģiski distancējas.

Ceru.

Lidmašīna nokavējās.

30 minūtes.  

Gaidījām.

Beidzot tomēr lidojām.

Rīgā uz skrejceļa, lidmašīnai nosēžoties ievēroju Dānijas un Latvijas karogus plīvojam, turpat pieticīgi tupēja maza pelēcīga lidmašīna ar Dānijas ģerboni. No tās attālinājās automašīnu rinda, kas ripinājās  lidlauka vārtu virzienā.

Ceru, ka mūs neaizkavēja jaunās premjerministres dēļ.

Ceru, ka muļķība ar nosaukumu ”vadonis gaisā” arī ir beigusies.

Ceru.

Vakar vakarā dzimtenes televizors un radio (kā svarīgi jaunumu) man pavēstīja izmaiņas Lielbritānijas troņa mantošanas kārtībā. Turpmāk troni varēs mantot arī pirmdzimtā – meita. Šorīt no rīta radioziņusieviete informēja par to pašu. Kategoriski un bez komentāra. 

Savādi, ka arī dzimtenē britu karaļvalsts joprojām skaitās kaut kas ”virs pārējām  karaļvalstīm” un notikumi no turienes šeit medijos vienmēr tiek pārspīlēti akcentēti kā īpaši nozīmīgi. Iemesli šim solim nav tālu jāmeklē un šos iemeslus faktiski vajadzētu novērst. Taču bēdīgāka ir cita lieta – komentāra trūkums.

Nav Lielbritānija pirmā karaļvalsts, kas anulē šo kārtību.

Ja Vindzori nav pirmie, tad būtu jāpaskaidro kā rīkojas citi un kāpēc ir notikusi tik nepiedodama kavēšanās šīs problēmas atrisinājumā.

Kad beidzot Latvijas ētera medijos būs komentētāji?

Kad beidzot būs?

Cerēsim, ka būs un aprautās ziņošanas intelektuālā gripa beidzot beigsies. 

Cerēsim.   

 

 

 

8 thoughts on “Bumbas no biezpiena un troņa mantošana bez komentāra. Intelektuālā gripa?

  1. No vienas puses pārlieku stingrie drošības noteikumi, kas regulē pārtikas un šķidrumu ienešanu lidmašīnā ir attaisnojami, jo diez vai kāds gribētu sēsties lidmašīnā, kur šie noteikumi netiktu ievēroti. Protams, no otras puses tas ir absurds, jo kādam vēloties uzspridzināt lidmašīnu, droši vien būtu citi varianti, kā to izdarīt un šādi noteikumi lielāku ieguvumu nes aviokompānijām, kuras nodarbojās ar tirdzniecību gaisa kuģos.

  2. Njaa – lielie drošības pasākumi saistībā ar tiem šķidrumiem ir…es pat nezinu kā to noformulēt, bet ir kā ir. Jā, dažkārt tas traucē un pat tracina, bet tas ir mūsu drošībai. Neviens nevēlas atkārtot vēsturi.
    Vakar arī izlasīju pa to troņa mantošanu – piekrītu Jums – pietrūkst komentāru un kārtīgu paskaidrojumu, kādēļ tieši tagad tas tiek mainīts.

  3. Ceram…..jau kopš 1990.g. 4.maija, ka ar rietumnieku ieteiktajām ”drapītēm” – eksportējot pareizo demokrātiju (daudzpartiju sistēma u.c. labumi) un kapitālismu (privātīpašums) spēsim atrisināt Latvijas sabiedrības problēmas. Risināšana-reformēšana turpinās 21. gadu, bet problēmu apjoms tik palielinās un palielinās. Redz, tagad jau pašiem ”ārstiem” jāsāk ārstēties (EiroZONAS krīze). Amerikanizācija/koloniālā demokrātija rullē, ko nu?
    Eh,jāuzdzied kopā ar Agnetu, Beniju, Annifridu, Bjornu: ‘ I work all night, I work all day, to pay the bills I have to pay …….’

  4. p.s.s.
    – Vai trimda apzinās reālo latviešu tautas stāvokli Latvijā?
    ‘Trimda ir abstrakts jēdziens.’
    – Bet tu?
    ‘Jā, domāju, ka apzinos.’
    – Un tu kā izeju piedāvā……
    ‘…..apgaismību. Tas ir tas, ko praktiski var darīt.’
    Rudīte Kalpiņa 1989.g. septembrī Stokholmā intervēja Uldi Ģērmani (‘Avots’, 1990.g. aprīlis).

  5. Ja salīdzina ar 1988.gadu, tad nu skatoties no šī krasta – es tik droši neteiktu. 20 gadi skolās pagājuši bez Latvijas vēstures kā patstāvīga priekšmeta – un, lūk, kādu izbrīnu pauž amerikāņu skolas žurnālists par esošo zināšanu līmeni: ”Vai jūs zināt, kas ir Gunārs Astra? Vienai manai kolēģei bija nepatīkams pārsteigums, kad atklājās, ka neviens no viņas 2.kursa žurnālistikas studentiem nebija par viņu dzirdējis.” Pauls Raudseps. ‘Nost ar gļēvu pesimismu’ (IR.).

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s